AKTUALITĀTES KONKURSI SVEICAM SĒRU VĒSTS ARHĪVS 2012-2020 RECENZIJAS UN INTERVIJAS IZNOMĀ Radošo personu atbalsta programma LMS MUZEJA APAKŠSTRUKTŪRAS LMS PROJEKTI LMS VĒSTURE LMS STRUKTŪRA LMS KONGRESI LMS STATŪTI LMS BIEDRI KĀ KĻŪT PAR LMS BIEDRU? LMS BIEDRU RADOŠĀS KOPAS LMS DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS INTERNETA SAITES LMS KONTAKTI

Ziedo Latvijas Mākslinieku savienībai

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja

izstāde “Prezidenti”

04.09.2021. – 31.10.2021.

 

No š.g. 4. septembra līdz 31. oktobrim Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, skatāma LMS muzeja kolekcijas izstāde “Prezidenti”.

2021. gadā biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) atzīmē savu 80 gadu pastāvēšanas gadadienu. Jau kopš dibināšanas pirmsākumiem LMS vadītāja amatu ieņēmušas spilgtas radošas personības Latvijas vizuālajā mākslā, kas palīdzējis uzturēt organizācijas darbības nepārtrauktību.

Vairakkārt ir mainījušies gan Latvijas Mākslinieku savienības, gan tās vadošo amatu oficiālie nosaukumi, un, sekojot 20. gadsimta 90. gadu modei, arī LMS vadītāji tiek saukti par prezidentiem. LMS līdzšinējie prezidenti bijuši mākslinieki: Rūdolfs Pinnis (no 1940.-1941.g.), Herberts Līkums (no 1941.-1942.g., 1944.-1946.g.), Georgs Kruglovs (no 1942.-1944.g.), Leo Svemps (no 1946.-1951.g., 1956.-1960.g., 1965.-1968.g.), Oto Skulme (no 1951.-1953.g.), Arturs Lapiņš (no 1953.-1956.g.), Eduards Kalniņš (no 1960.-1965.g.), Edgars Iltners (no 1968.-1982.g.), Džemma Skulme (no 1982.-1992.g.).

Izstādē “Prezidenti” eksponēti dažādu mākslas veidu un stilistisko virzienu LMS muzeja kolekcijas darbi, kurus radījuši četri LMS prezidenti, joprojām aktīvi mākslinieki - grafiķis Juris Petraškevičs (LMS prezidents no 1992.-1994.g.), tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs (LMS prezidents no 1994.-2005.g.), plakātu un starpdisciplināro nozaru mākslinieks Mārtiņš Heimrāts (LMS prezidents no 2005.-2011.g.) un tēlnieks Igors Dobičins (LMS prezidents kopš 2011. gada).

 

Š.g. 4. septembrī mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts 2021” laikā izstāde “Prezidenti” LMS galerijā būs apskatāma no plkst. 12.00 - 21.00.

 

Izstādi rīko Latvijas Mākslinieku savienība.

Ekspozīcijas autors: Jānis Purcens

 


 

 

STARPTAUTISKAIS GRAFIKAS FESTIVĀLS “PRINTMAKING IN”

22.07.2021.-22.08.2021.

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ēkā “Mākslinieku nams”, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, norisinās Starptautiskais grafikas festivāls “Printmaking IN”, piedāvājot izstādes ēkas 1. un 5.stāvā - LMS galerijā, Prezidentu zālē un Kamergalerijā.

 

Starptautiskais grafikas festivāls “Printmaking IN” šogad notiek ar tēmu “Vertikālā robeža”. Ikdienā starp mums ir dažādas horizontālās robežas - attālums, piederība, dažādi praktiski apstākļi - bet festivāla tēma izaicina noskaidrot vai pastāv arī vertikālās robežas. Kas mūs vieno un kas šķir uzskatos, vērtībās, gaumē, izskatā vai aizspriedumos? Varbūt tieši vertikālā robeža ir tā, kas savieno un apvieno, neraugoties uz ierobežojumiem, aizrobežojumiem un citiem šķēršļiem?

 

2021. gadā festivāla izstādes koncentrētas vienkopus (teju zem viena jumta), bet dažādās “Mākslinieku nama” ēkas daļās.


Latvijas Mākslinieku savienības galerijas lielajā zālē skatāma Baltijas valstu mākslinieku grupas izstāde VERTIKĀLĀ ROBEŽA. Kuratori: Ieva Nagliņa (LV), Al Paldrok (EE). Izstādē piedalās mākslinieki: Taje Devilgirl & Anonymous Boh (EE), Tõnis Laanemaa (EE), Ilze Lībiete (LV), Artūrs Virtmanis (LV), Vaiva Kovieraitė Trumpė (LT).

 

Prezidentu zālē eksponēta Dānijas mākslinieku grupas izstāde HA-BI-BI-TAT. Kurators: Rasmus Danø (DK) uzaicinājis māksliniekus: Lone Arendal, Bjarne Agerbo, Lauritz Gulløv, Adele Rammes, Hanne Ravn Hermansen un Lars Grenaa. Izstādes tēma ir atvasināta no jēdziena “dzīvotne” (angļu val. habitat), savukārt nosaukums “Ha-BiBi-TaT” ir cieņas izrādīšana dadaistu rotaļīgajai pieejai mākslas radīšanā un atsauce uz arābu vārdu “habibi”, kuru draugi vai satikušies svešinieki savā starpā izmanto, lai izrādītu romantisku interesi. Atlasītie autori, kuri ir īpaši iekļauti šajā izstādē, dažādos veidos strādā ar grafikas materiāliem, ietverot gan tradicionālas, gan arī konceptuālas un eksperimentālas pieejas.

 

Kamergalerijā ilustratoru izstāžu cikla izstāde “Paintmaster.jpg”. Kuratore Justīne Vernera (LV) uzaicinājusi māksliniekus, kuri deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā darināja zīmējumus pazīstamā, taču visai vienkāršā attēla apstrādes programmā – “MS Paint”. Izstādē piedalās autori Ishmaels (Ernests Kļaviņš) (LV), Veidenbaums (Misene) (LV).

Šī izstāde ir divu, zem segvārdiem slēptu autoru saspēle. Lai atšķirtu, kurš darbs pieder kuram, skatītājs tiek aicināts pievērst uzmanību katra mākslinieka digitālajam triepienam vai, ja šāds uzdevums par grūtu, failu nosaukumiem.

 

Izstādes skatāmas no 2021. gada 22. jūlija līdz 22. augustam, katru dienu no plkst. 12.00 līdz 18.00.

Ieeja bez maksas.

 

 

“Printmaking IN” ir starptautisks festivāla zīmols, kas radies Igaunijā, Pērnavā 1998. gadā. Latvijā tas gūst arvien lielāku atpazīstamību un popularitāti un notiek kopš 2016.gada, apvienojot dažādus māksliniekus no atšķirīgām pasaules valstīm un organizējot grafikai veltītu aktivitāšu sēriju.

 

Festivālu organizē: Grafikas kamera sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību un festivāla dibinātājiem Igaunijā - apvienību NON GRATA.

Atbalsta: Valsts kultūrkapitāla fonds un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma (Nordic Mobility Programme)

 


 

Latvijas Mākslinieku savienība novēl priecīgus Līgo svētkus!


LMS galerijas darba laiks svētku dienās un brīvdienās:

23.06.-27.06. no plkst.12.00-18.00


LMS galerijā 11.novembra krastmala 35, Rīgā, ir apskatāma LMS muzeja izstāde “Garkājceļš” un mākslinieces Līvas Blumfeldes personālizstāde “Laiva. Patiesības saturu meklējot”, kā arī gleznotāja Jāņa Purcena un tēlnieka Igora Dobičina izstāde “Indrānu oši, apokalipses jātnieks un lasītprasme”.

 



 

Latvijas gleznotājas Linda Daņiļevska un Gulnara Skutele piedalās izstādē Ukrainā

 

No 4.jūnija līdz 4.jūlijam 2021.gadā A.Kuindži mākslas muzejā Mariupolē, Ukrainā norisinās projekts “IV A.I.Kuindži memoriāls”, kurā ar saviem darbiem piedalās Latvijas Mākslinieku savienības biedres, gleznotājas Linda Daņiļevska un Gulnara Skutele.

Projektu organizē Mariupoles pilsētas domes Kultūras un sabiedrības attīstības departaments sadarbībā ar Ukrainas nacionālo mākslinieku savienību un Mariupoles mākslinieku savienību. Šogad izstādes rīkotāji konkursā izvēlējās eksponēt 28 Mariupoles un 27 citu valstu (Latvija, Lietuva, Gruzija, Kazahstāna, Brazīlija, Grieķija, Kanāda, Spānija u.c.) mākslinieku darbus. Izstāde veltīta ainavu žanram un gleznotājam Arhipam Kuindži (1842 (?) – 1910), kurš  dzimis Mariupoles apgabalā. Gleznotājs mācījies Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1868-1872), kur bijis arī pasniedzējs, profesors, Ceļojošo mākslas izstāžu biedrības jeb Peredvižņiku biedrs, kurā apvienojās krievu reālisma mākslinieki (19. gs. beigas - 20.gs. sākums). Arhipa Kuindži mākslai raksturīgi jauni ainavas izteiksmes meklējumi ar saules un mēness gaismas attēlojumu, kas it īpaši redzami liriski romantiskās nakts ainavās.

Arī Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgs ir Kuindži devums, jo Pēterburgas Mākslas akadēmijā A. I. Kuindži Ainavu glezniecības meistardarbnīcas audzēknis bija Vilhelms Purvītis, bet 1898.gadā ceļojumā uz Rietumeiropas valstīm profesors līdzās citiem meistardarbnīcas audzēkņiem aicināja piedalīties arī Johanu Valteru un Jani Rozentālu. Mūsu izcilā ainavu meistara V.Purvīša daiļradē sakņojas arī A.Kuindži redzējums, un Latvijas ainavu glezniecībā šie nospiedumi – citreiz noliedzot, bet citreiz aktualizējot, ir jūtami.

Mūsu mākslinieces pateicas par atsaucību un sadarbību Ukrainas vēstniecībai Latvijā un Latvijas vēstniecībai Ukrainā.


Linda Daņiļevska, Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības prof. I. Zariņa un A. Naumova meistardarbnīcas absolvente (1996), stažējusies Kampenes mākslas augstskolā (Holande, 1992), Leeds College of Art & Design (Anglija, 1994), Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1998.gada. Sarīkojusi 12 personālizstādes un regulāri piedalās kopizstādēs, veidojusi interjera dizainu gan publiskās, gan privātās telpās, radījusi grāmatu grafisko dizainu un sastādījusi katalogus. ​​Darbi atrodas kolekcijās: Swedbank mūsdienu mākslas kolekcijā Rīgā, “Wow” Imagio Mundi latviešu mākslinieku miniatūru kolekcijā, Venēcijā, Itālijā, kā arī privātkolekcijās Krievijā, Igaunijā, Francijā, ASV, Dānijā, Itālijā, Lielbritānijā.

 

Gulnara Skutele, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas Teātra glezniecības specialitātes absolvente (1984), gleznotāja, scenogrāfe, maģistra grāds mākslā (LMA, 2015). Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 2007.gada. Izstādēs regulāri piedalās kopš 1980.gada, piedalās arī plenēros. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Sporta muzejā, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa muzejā, privātās kolekcijās Krievijā, Izraēlā, Nīderlandē, Francijā, Zviedrijā, Somijā, Latvijā.

 


Indrānu oši, apokalipses jātnieks un lasītprasme

 

Jāņa Purcena un Igora Dobičina

izstāde “Indrānu oši, apokalipses jātnieks un lasītprasme”

19.06.2021. - 19.08.2021.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja izstāžu telpā “Tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darbnīca”, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, līdz š.g. 19. augustam ir apskatāma gleznotāja Jāņa Purcena un tēlnieka Igora Dobičina izstāde “Indrānu oši, apokalipses jātnieks un lasītprasme”.

Izstādē “Indrānu oši, apokalipses jātnieks un lasītprasme” ir iekļauti Jāņa Purcena gleznu cikla “Lasītprasme” 36 darbi autortehnikā un video, kas tapuši 2020.-2021. gadu periodā, kā arī Igora Dobičina stiroporā veidotā skulptūra. Skulptūras un ekspresīvo gleznu postmodernā simbiozē skatītājam ir iespēja saskarties ar izstādes kodēto tēlu. Mākslas valodas nosacītībā autori piedāvā nolasīt vēstījumu, kurā ir reliģisko, mitoloģisko motīvu saplūsme laikmetīgā izpratnē. Ekspozīcijas iekārtojuma autors Jānis Purcens centies mākslas darbus izkārtot telpas konfigurācijā, izmantojot izstāžu telpas “Tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darbnīca” telpiskās dimensijas, kas izceļ krāsu saspēli gleznās, kā arī neierobežo Igora Dobičina tēlniecības vēlmi apgūt un plesties šajā telpā.

Raksturojot ekspozīciju un tajā iekļautos darbus mākslinieks Jānis Purcens saka: “Par apgleznotajām virsmām – atkal daudz burtu. Ja eksistē kaut kas tāds, kā apziņas plūsmas literatūra, šie teksti apziņas plūsmu attēlo nevis dokumentē, un šīs virsmas mēģina glezniecībā atveidot apziņas plūsmas literatūru, nevis pašu apziņas plūsmu (lai kas tā arī būtu). Ja uzskata, ka apziņas plūsmas literatūra ir veids, kā vārdos attēlot apziņas plūsmu (nevis to dokumentēt), tad var teikt, ka šī glezniecība attēlo apziņas plūsmas literatūru, iespējams ne tikai ar burtiem, bet arī ar gleznieciskiem līdzekļiem.”

 

Gleznotājs Jānis Purcens beidzis Stikla izstrādājumu dizaina nodaļu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1996. gadā. 2008. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā (diplomdarbs - izstāde “Paēdis, padzēris Nr.2”, galerija “Bastejs”, vad. K.Zariņš, N.Brasliņš, J.Jurjāns). Jānis Purcens ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 2012. gada. Izstādēs piedalās kopš 2004. gada, t.sk. aktīvi piedalās LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas”, “Rudens” un arī ekspozīcijā Eiropas Komisijas ēkā Briselē (2020). Mākslinieks rīkojis vairākas personālizstādes - galerijā “Daugava”, Rīgā, 2015.g., mākslas galerijā “MANS'S”, Jēkabpilī, 2017.g., Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos, 2017.g., Siguldas pagasta Kultūras namā, Siguldā, 2018.g., LMS galerijā, Rīgā, 2018.g., kultūras centrā „Siguldas devons”, Siguldā, 2021.g. u.c. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā un privātkolekcijās.

 

Tēlnieks Igors Dobičins beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Formas dizaina izglītības programma) 1977. gadā, ar diplomdarbu – “Strūklaka”, vadītājs I. Bumbieris. Mākslinieks absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju 1984. gadā ar diplomdarbu – figurāla kompozīcija “J.Rozentāla kapa pieminekļa mets”, vadītājs A.Terpilovskis. Tēlniekam ir piešķirts Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās (2003). Igors Dobičins izstādēs piedalās no 1981. gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Slovākijā, bijis dalībnieks un kurators Starptautiskajām tēlniecības kvadriennālēm: “Rīga” (1988, 1992, 2000) un “Krustceles” (1996, Rīga, Grand Prix). Igors Dobičins piedalījies daudzās grupu izstādēs. Kā nozīmīgs sasniegums mākslinieka radošajā darbībā ir jāatzīmē daudzi radītie un eksponētie objekti pilsētvidē gan Latvijā, gan ārzemēs. Tēlnieks Igors Dobičins ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1987. gada. Kopš 2005. gada mākslinieks ir LMS valdes loceklis un no 2011. gada Latvijas Mākslinieku savienības prezidents. Igora Dobičina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Mārupītes dabas parkā, Rīgā, u.c., kā arī privātkolekcijās un pašvaldību valdījumā Latvijā un ārzemēs.



Atvērtās dienas laukos 2021

 

Atvērtās dienas laukos 2021

LMS muzeja filiālē Zvārtavas pilī

12.06.2021. - 13.06.2021.

 

12. - 13. jūnijā, no plkst. 10:00-17:00 Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja filiāle Zvārtavas pils piedalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” rīkotajā akcijā “Atvērtās dienas laukos 2021”.


Aicinām viesoties Zvārtavas pilī, apskatīt LMS muzeja tēlniecības, tekstilmākslas, porcelāna, glezniecības un āra objektu ekspozīcijas. Zvārtavas pils parkā apskatāmi jauni vides objekti, kurus mākslinieki Ching-Yu Cheng, Lauris Vītoliņš un Rihards Āboltiņš radījuši 2021. gada maija rezidences laikā.

Zvārtavas pilī eksponēti gobelēni (Aina Muze, Elīza Atāre, Rūdolfs Heimrāts, Ēriks Rubenis, Pēteris Sidars u.c. autori) un LMS muzeja ekspozīcija “Sapnis” – mūsdienu mākslinieku veidotie telpu interjeri, mēbeles un LMS muzeja kolekcijas 20.gs. 2. puses gleznas. Ekspozīcijā redzami gleznotāju Pētera Postaža, Gunāra Mitrēvica, Jāņa Zemīša, koktēlnieku Jāņa Poļaka, Jāņa Straupes u.c. autoru darbi. Savukārt, tēlniecības ekspozīcijā „Laikabiedra portrets” pārstāvēti mākslinieki Tālivaldis Gaumigs, Arta Dumpe, Lea Davidova-Medene, Igors Vasiļjevs-Penerdžī u.c.

Zvārtavas pilī atvērto dienu laikā tiks prezentēts arī restaurētais pils vestibila grīdas dekoratīvais krāsojums 19. gs. stilistikā, kas 2020./2021. gadā restaurēts ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Restaurāciju veikuši - glezniecības restauratores Natālija Jātniece, Irbe Grīnberga, Lolita Hermsa, akmens un silikātu materiālu restaurators Edgars Purviņš, tēlnieks Ansis Dobičins.

Zinātkārajiem viesiem, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, Zvārtavas pils un LMS vēstures ieskatu sniegs māksliniece, pedagoģe Māra Kārkliņa.

 

Ieejas biļetes cena: 2,50 EUR

www.zvartavaspils.lv

Adrese: Gaujienas pagasts, Apes novads

 



LMS MUZEJA IZSTĀDE GARKĀJCEĻŠ

LĪVAS BLUMFELDES PERSONĀLIZSTĀDE LAIVA. PATIESĪBAS SATURU MEKLĒJOT

07.06.2021. - 11.07.2021.

LMS GALERIJĀ, 11.NOVEMBRA KRASTMALĀ 35, RĪGĀ


 

LMS MUZEJA IZSTĀDE “GARKĀJCEĻŠ”


LMS muzeja izstāde “Garkājceļš” veltīta Latvijas Mākslinieku savienības 80. pastāvēšanas gadadienai un tajā iekļauti 20.gs. 2. puses nozīmīgi mākslas darbi, kuru autorus šogad godinām jubilejā.


Izstādes koncepcijas vēstījumā darbu ekspozīcijai ir piešķirts tēls ceļš – virzība – nākotne. Soļi, kā motoriskās darbības semantika, jāizprot kā laikmetīgs un ekspresīvs autoru snieguma un laikmeta inscenējums. LMS muzeja kolekcijā nozīmīgs ir pārstāvēto autoru ieguldījums profesionālās mākslas virzībā, mākslas veidu, žanru robežu paplašināšanā un akcentē laikmeta īpašo nozīmi Latvijas mākslā un sabiedrības domu rosināšanā.


Ekspozīcijā ir būtisks izstādes iekārtotāja, mākslinieka Jāņa Purcena telpas risinājums - skulpturālā postamentu kompozīcija, kas uzsver un akcentē izstādes ideju. Izstādē tiek uzsvērta iekārtojuma vizuālā vertikālitāte, augšupejošais ritms, kas simboliski raksturo 20.gs. 2.puses Latvijas mākslinieku izteiksmes līdzekļu meklējumus un tēlu veidošanas stilistisko izziņas tieksmi, darboties gribu. Darbus raksturo tendence uzturēt modernisma tradīcijas, kā arī iekļauties postmodernisma formveides plūsmā.


Izstādē ir iekļauti autoru, LMS biedru - Ojāra Pētersona, Ērikas Gulbes (1916-2003), Intas Celmiņas, Herberta Siliņa (1926-2001), Andreja Ģērmaņa, Jura Ģērmaņa, Jāņa Pauļuka (1906-1984), Ārija Skrides (1906-1987), Vijas Dzintares, Jura Rapas, Zigrīdas Rapas, Rūdolfa Heimrāta (1926-1992), Rasas Kalniņas-Grīnbergas, Valerijas Mickevičas (1921-2008), Līvijas Rezevskas (1926-2004), Aleksandras Briedes (1901-1992), Kurta Fridrihsona (1911-1991) darbi.


LĪVA BLUMFELDE

PERSONĀLIZSTĀDE “LAIVA. PATIESĪBAS SATURU MEKLĒJOT” 


Līva Blumfelde personālizstādi “Laiva. Patiesības saturu meklējot”  veidojusi ar vēlmi izsvērt māksliniekam aktuālos fiziskās eksistences ētikas jautājumus. Autore rosina pārdomāt sinkrētisma metafizikā bāzētu dzīves cikliskuma un nepārtrauktības apjausmas ikdienišķo konstatāciju. Jautājums ir atbildēts? Līva Blumfelde atbildi  veido vairāku mākslas veidu un stilistiku valodas simbiozē, sāncensībā un konkurencē panākot vizuālo līdzsvaru. Izstādē autore uzrunā skatītāju ar objektiem - laivas tēliem, to telpiskās kustības slīdējumu un laika jēdziena fiksācijām, kas ekspozīcijā iekļauj sešas lielformāta eļļas gleznas uz  audekla un papīra, kur jūtama atsauce diplomdarba vadītāja, neoekspresionisma aizsācēja Latvijā gleznotāja Ivara Heinrihsona daiļradei. Tēmas izvērsumu par patiesības un satura mijiedarbības jautājumu Līva Blumfelde pauž arī ekspozīcijā esošā un neoreālisma stilistikas videodarbā “Pastaiga ar laivu”.


Līva Blumfelde: “Ekspozīcijā apskatāmo darbu mērķis ir izvirzīt jautājumus, kuri raksturo mākslas darba patiesības saturu. Simboliski izmantojot laivas tēlu, atklāta šī jēdziena metaforiskā nozīme. Patiesības saturs nepretendē uz patiesību kā mūžīgu un absolūtu vai pretēji – mainīgu, laicīgu un subjektīvu, tas mākslā sevi parāda kā daudzveidību.”


Izstāde ir Latvijas Mākslas akadēmijas Akadēmiskā maģistra studiju programmas “Māksla” Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozares kvalifikācijas darba vizuālā daļa un iepazīstina ar mākslinieces Līvas Blumfeldes radošiem meklējumiem, atziņām, gūtiem iespaidiem darbojoties Latvijā un Erasmus  studijam Austrijā, Horvātijā. Darba vadītājs LMA pedagogs, gleznotājs Ivars Heinrihsons. Izstāde notiek LMA un LMS sadarbības līguma ietvaros.


Izstādi iekārtoja mākslinieki Līva Blumfelde un Ansis Dobičins.



Muzeju nakts 2021

 

Muzeju nakts 2021

“Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”

Latvijas Mākslinieku savienības muzejā

 

Š.g. 15. maijā biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) “Muzeju nakts” ietvaros aicina apmeklēt mākslas piepildītu pasākumu “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”.

LMS muzeja filiālē Zvārtavas pilī, Gaujienas pagastā, Apes novadā norisinās mākslas rezidence, kurā piedalās mākslinieki Rihards Ābeltiņš (Latvija), Līva Blumfelde (Latvija), Ching-Yu Cheng (Taivāna), Ansis Dobičins (Latvija), Lauris Vītoliņš (Latvija). Mākslinieki rada jaunus vides objektus brīvdabas ekspozīcijai Zvārtavas muižas parkā, kas apmeklētājiem apskatei būs pieejami 2021. gada vasaras sezonā. 15. maijā no plkst. 10.00-18.00, Zvārtavas pils apmeklētāji varēs apskatīt parkā eksponēto tēlniecības un mākslas objektu brīvdabas ekspozīciju ar LMS simpozijos tapušiem mākslas darbiem, kā arī iepazīt rezidences mākslinieku radošo procesu un vides objektu tapšanu.

Savukārt mājaslapā www.makslasdienas.lv, Muzeju nakts laikā aicinām aplūkot LMS rīkoto virtuālo vizuālās mākslas izstādi “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”. Izstādē piedalās ap 120 Latvijas autoriem – profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi, kas darbos ir pauduši savas prasmes un esības prieku. Mākslinieku darbi “Mākslas dienu” izstādēs netiek žūrēti, un rīkotāji akceptējuši autoru iesniegtās radošās izpausmes dažādos mākslas veidos.

LMS Radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA” Gaujas ielā 1, 3, 5, 9, Rīgā, no plkst. 10.00-18.00, Muzeju nakts apmeklētāji var apskatīt LMS muzeja tēlniecības un grafiti mākslas brīvdabas ekspozīcijas.


 

LMS Radošais kvartāls  “Kombināts MĀKSLA”

 

Rīgā, netālu no Meža, Brāļu un Raiņa kapiem – Gaujas ielā 1, 3, 5, 9, esošais Latvijas Mākslinieku savienības radošais kvartāls jau daudzus gadus ir bijis saistīts ar mākslu un dažādu nozaru māksliniekiem.

 

Gaujas ielā 1, Rīga

1924.gadā sāk ierīkot akmenkaļu darbnīcas.

1925.gadā K.Zāles darbnīcā tiek uzsākts darbs pie Rīgas Brāļu kapu memoriāla tēlu izveides.

Akmens ripzāģis (20.gs.s ākums, firma “Carl Meyer”), ko tēlnieks K.Zāle izmantojis, veidojot Rīgas Brāļu kapu memoriālu (1926.-1936)

Gaujas ielā 9, 9a, Rīga

A.Folcs (1851 – 1926, vācu tēlnieks, veidojis Rīgas jūgendstila ēku dekoratīvos rotājumus, memoriālās un dekoratīvās tēlniecības darbus). 1910.gadā līdzās viņa ģimenes dzīvojamai ēkai (arh.G.Berči, 1911) sāk būvēt nojumi – darbnīcu un zirgu stalli, (arh.P. Ladigins, 1911, rekonstrukcija A.Šmēlings, 1938), sarga mājiņu ( arh.Maksims Ozmidovs (Max von Osmidoff), 1912).

Augusts Folcs ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19.gs. beigām un 20.gs. 1.pusē savā nozarē Rīgā bija stabilākā un lielākā. Tēlnieka darbnīcas veikums joprojām redzams vairāku nozīmīgu sabiedrisko ēku noformējumā Rīgā - Valsts Bankas ēka (arhitekts A.Reinbergs; 1901-1905), Pilsētas mākslas muzejs (arhitekts V.Neimanis; 1903-1906), Biržas komercskola (arhitekts V.Boksalfs), Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhitekts A.Reinbergs; 1900-1902) u.c., kā arī strūklaka, skulptūra “Nimfa” (1887, Nacionālās operas apstādījumos), Rolanda statuja (1896, Rātslaukumā, tag. novietota Sv. Pētera baznīcā) un daudzi kapa pieminekļi Lielajos un Meža kapos, Rīgā.

 

20. gadsimta 50.-90. gados Gaujas ielā 1, 3, 5, 7 un 9 atradās Latvijas PSR Mākslas fonda (dibināts 1945.gadā kā PSRS  Mākslas fonda Latvijas nodaļa) lietišķās mākslas kombināta “Māksla” un lietišķi dekoratīvās mākslas kombināta “Māksla” (Mākslinieciskās ražošanas kombināts “Māksla” 26.10.1945-1960; Lietišķās mākslas kombināts “Māksla” 1960-05.08.1991; Firma “Māksla” 05.08.1991-27.01.1993.) darbnīcas.

Gaujas ielā 5 atrodas arī bronzas lietuve.

Pašlaik Gaujas ielā 1,3,5,9 ir biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”, kas tika dibināts 2013. gadā 20.decembrī. Kvartālā eksponēti tēlniecības darbi, dizaina objekti un grafiti kolekcija.

 

Nozīmīgākie tēlniecības darbi, radīti Gaujas ielā 1

Kapa piemineklis Antai Klintij. Arta Dumpe. 1974. Granīts. 275x130x110. I Meža kapi, Rīga

Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem. Arta Dumpe. 1975. Kapara kalums. 1300x1000. Tukums

Piemineklis Balvu Brāļu kapos. Arta Dumpe, I.Krūmiņa (arh. K.Daujāte). 1979. Kapara kalums. H-720, postaments – 220. Balvi

Aleksandra Čaka piemineklis. Lūcija Žurgina (arh. O. Ostenbergs). 1981. Granīts. Ziedoņdārzs, Rīga

Piemineklis Krišjānim Baronam. Lea Davidova–Medene (arh. G.Asaris). 1985. Granīts. H-430. Vērmanes dārzs, Rīga

Kustība. 1987. Arta Dumpe. Kapars. 260x140x100. SIA “Līvānu bioķīmiskā rūpnīca” teritorijā, Līvāni

Piemineklis Valkas Brāļu kapos. Arta Dumpe (arh.J.Dripe, A.Heinrihsons) 1980-1984. Granīts. H-500.Valka

Memoriāls 1991.gada janvārī kritušajiem Andrim Slapiņam, Edijam Riekstiņam un Sergejam Kornoņenko. Arta Dumpe (arh.J.Dripe). 1992. Granīts.128x120x70;80x80x50;95x54x95. II Meža kapi, Rīga

Oļegs Skarainis. Pulkveža Frīdriha Brieža piemineklis. 1997. Granīts. Rīgā

Ģirts Burvis. Memoriāls Otrajā pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem (arh.E.Vecumnieks, B.un D.Bērziņi)  2001. Granīts. II Meža kapi, Rīga  

Piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu leģionāriem. Arta Dumpe. (arh.E.Vecumnieks, B. un D.Bērziņi) 1997-2003. Centrālais skulpturālais tēls “Dzimtene – Māte – Latvija” atklāts 2000.gadā . Granīts. H-600. Lestenes Brāļu kapi

Hansa Bersinga un viņa ģimenes pieminekļa marmora figūras atjaunošana. Tēlnieki Igors Dobičins, Ansis Dobičins. SIA “Skarpelis”. 2019. Torņakalna kapi, Rīga

Kārļa Zāles pieminekļa “Sērojošā māte” atjaunošana. Tēlnieki Igors Dobičins, Ansis Dobičins. SIA “Skarpelis”. 2020. Inčukalna Vecie kapi.  

Vides objekts “Ūdensrozes stāsts Blīdenē”. Agnese Rudzīte. Betons. 2021.

Vides objekts “Skolas simbols”. Valts Barkāns (arh. M.Sprudzāne), pie Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Kr.Barona iela 97A, Rīga.

 

Nozīmīgākie tēlniecības darbi, radīti Gaujas ielā 5

Piemineklis dzejniekam Rainim (Jānim Pliekšānam, 1865–1929). Kārlis Zemdega (mets), Aivars Gulbis, Laimonis Blumbergs (izpildītāji,) arh. Dz.Driba. 1965. H- 500. Esplanāde, Rīga.

Salaspils memoriāls. Oļegs Skarainis, Jānis Zariņš, Ļevs Bukovskis (arh.Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis, Oļegs Zakamennijs). 1967. Betons. Salapils

Aktrises Māras Zemdegas portrets. Arta Dumpe. 1967. Bronza. 72x55x38. LNMM

Mākslinieces Džemmas Skulmes portrets. Arta Dumpe. 1972. Slīpēta bronza. 63x40x41. LNMM

Gleznotāja Maija Tabaka. Arta Dumpe. 1979. Bronza. 73x55x50. LNMM

Gulbīši. Arta Dumpe. 1987.  Bronza. 170x200x100. ( 95x85x45 - pazudis) Rīga, Pils laukums

Piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem. Arta Dumpe (arh. E.Vecumnieks, B.un D.Bērziņi). 1999-2003. Bronza, granīts. H-300, Jelgava.

 

Autori grafiti kolekcijai - Ieva Caruka, Dainis Rudens, Tadas Vincaitis Plūgas (Lietuva), MTO (Francija), L7M “XXX” (Brazīlija), Jānis Noviks, Miķelis Mūrnieks u.c.

 

Gaujas ielā 9 – kopš 2014. gada atrodas tēlnieka Riharda Ābeltiņa darbnīca.

Āra objektu ekspozīcija “Pirksti”. 2018. Klāva Lora, Igora Dobičina, Jura Rapas, Miķeļa Dobičina autordarbi.

Gaujas ielā 9a – tēlnieka A.Folca bij.darbnīca – dizaina objekts „Folca labirints”.

 


Konsultācijas radošām personām

 

Latvijas Radošo savienību padome (RSP) sadarbībā ar LR Kultūras ministriju ir uzsākusi jaunu programmu ar bezmaksas konsultācijām radošām personām un radošajām savienībām (kultūras NVO) par jautājumiem, kas saistīti ar jaunākajām nodokļu izmaiņām, grāmatvedības un juridiskiem jautājumiem.


Jaunās programmas ietvaros konsultācijas tiks sniegtas reizi divās nedēļās grupas semināros Zoom platformā, kā arī rakstiskā veidā, savu jautājumu nosūtot uz e-pastu konsultacijas@makslinieki.lv, un, specifiskos gadījumos, arī individuālu konsultāciju formā. Līdztekus tiks izveidota biežāk uzdoto jautājumu (BUJ) sadaļa RSP mājaslapā www.makslinieki.lv, kur būs atrodamas galvenās atbildes uz tipiskākajiem jautājumiem un situācijām.

Pirmais grupas seminārs Zoom platformā notiks trešdien, 12. maijā, plkst. 17.00, uz to īpaši aicināti pieteikties visi radošie, kurus skars 2021. gada nodokļu izmaiņas, kā arī visi tie, kas vēlas uzzināt vairāk par RSP jauno konsultāciju programmu.


Semināram reģistrēties var, atverot saiti: http://ej.uz/ievadseminars  
Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 11. maija plkst. 10.00, iepriekš tiks nosūtīta saite uz lekcijas platformu. Reģistrējoties jānorāda precīza e-pasta adrese.

Konsutācijas sniegs Linda Miezīte, praktizējoša konsultante un pasniedzēja nodokļu, grāmatvedības, finanšu un juridiskajos jautājumos, SIA “Mensarius”, SIA “Grāmatvedība biznesam” un “Finanšu kompānija Mensarius” valdes priekšsēdētāja ar praktisku pieredzi grāmatvedības uzskaitē maziem un vidējiem uzņēmumiem, SIA, biedrībām, IK un pašnodarbinātām personām.

 

Konsultācijās ietverto tēmu loks RADOŠĀM PERSONĀM:
- par nodokļu režīmiem un nodokļu nomaksas kārtību,
- grāmatvedības veikšanu, personas tiesībām un pienākumiem,
- izvēle starp “pašnodarbinātu personu” un “saimnieciskās darbības veicēju”,
- pašnodarbinātiem prognozēto ienākumu zem 500 euro mēnesī pieteikšana,
- u.c.

Konsultācijās ietverto tēmu loks RADOŠĀM SAVIENĪBĀM (kultūras NVO):
- par kultūras NVO pienākumiem sociālo iemaksu veikšanā par nepilnas slodzes darbiniekiem, uz uzņēmuma līguma nodarbinātiem, pašnodarbinātajiem, projektos iesaistītām personām un citiem,
- par nodokļu likmēm pēc nodokļu reformas un līgumu veidiem, kādus iespējams slēgt ar fiziskām personām: autoratlīdzības līgums, uzņēmuma līgums, saimnieciskās darbības konts, MUN un citi,
- u.c.

 


Sveicam svētkos!

 

 

Sveicam 4. maija svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadienā!

 

Georgs Šenbergs “Puķes”, 1980, koks, eļļa, 133x83 cm, LMS muzejs

 


LMS sveic Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējus

 

Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic Valsts augstākā apbalvojuma, Triju Zvaigžņu ordeņa saņēmējus, LMS biedrus – Triju Zvaigžņu ordeņa komandierus – mākslas zinātnieci Ilzi Konstanti, Valsts kultūrkapitāla fonda direktoru, gleznotāju, pedagogu Edgaru Vērpi, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku - tēlnieku Paulu Jaunzemu, kā arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnālisti, dokumentālo filmu redaktori, producenti, kultūras raidījumu veidotāju Ilzi Strengu.


Sveicam arī Latvijas kultūras darbiniekus, kas par sevišķiem nopelniem valsts kultūras labā 2021. gada 20. aprīlī saņēmuši valsts apbalvojumus.


Attēlā: Edgars Vērpe “Priekšmeti ar ēnām”, 1986. Kartons, eļļa, 100x80 cm. LMS muzejs


Mākslas dienas 2021

 

Latvijas Mākslinieku savienības virtuālā vizuālās mākslas izstāde

“Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”

17.04.2021. - 20.06.2021.

 

No 2021. gada 17. aprīļa līdz 20. maijam mājaslapā www.makslasdienas.lv norisinās biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” rīkota virtuālā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”.


2021. gads Latvijas vizuālās mākslas nozarē ir zīmīgs ar vēsturisku notikumu – pirms 80 gadiem tika dibināta Latvijas Mākslinieku savienība (LMS). Dažādu profesiju pārstāvju biedrošanās un pulciņu veidošana ir bijusi nepieciešamība gan viduslaikos, ģildēs un cunftēs, gan arī vēlāk, kā Latvijas vēsturē nozīmīgais pulciņš “Rūķis” Sanktpēterburgā, un dažādās mākslinieku apvienības 20.gs. 20.-30.gados. Mainās ideoloģijas un valstiskie veidojumi, mainās biedrību nozīme kultūrpolitikā, mainās mākslinieku un institūciju attiecības.

Izstāde veltīta LMS un tās pastāvēšanas 80 gadadienai. LMS kā organizācija sāka veidoties mūsu valstij satraucošā laikā, 1941. gada 17. aprīlī, un vēlāk kļuva par lielāko profesionāli radošo organizāciju vizuālo mākslu jomā, saglabājot šo statusu joprojām. LMS darbība ir bijusi nozīmīga Latvijas kultūrā, vizuālās mākslas attīstībā un tās stilistiskajā daudzveidībā dažādos valsts vēstures posmos.

Izstādē piedalās ap 120 Latvijas autoriem – profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi, kas darbos ir pauduši savas prasmes un esības prieku. Mākslinieku darbi “Mākslas dienu” izstādēs netiek žūrēti, un rīkotāji akceptē autoru iesniegtās radošās izpausmes dažādos mākslas veidos. LMS vienmēr ir lepojusies, ka tajā apvienoti dažādi mākslinieki, kuru radošās darbības galvenais nosacījums ir profesionalitāte, un īpaši tiek akcentēti mākslinieki – personības, bet “Mākslas dienu” aktivitātēs ir aicināts piedalīties ikviens!

Būt un radīt – vārdi un jēdzieni, kuru rezultāts redzams LMS muzeja kolekcijā (ap 16000 mākslas darbu), kas izvietota “Mākslinieku namā”, LMS Radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA”, “Biķeros” un “Zvārtavas pilī” – LMS īpašumos, kuros LMS kā vienīgā radošā biedrība Baltijā izveidojusi muzeju. Pateicoties LMS biedru radošajai darbībai un atsaucībai, muzeja ekspozīcijās un kolekcijā redzami darbi, kas raksturo mākslinieku dažādību 80 gadu garumā līdz pat mūsdienām.

Izvērtējot māksliniecisko sniegumu, izstādes rīkotāji piešķīruši LMS Balvu - iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2022./2023. gadā, māksliniekam Jurim Nikiforovam. LMS Balva par mūža ieguldījumu tiek piešķirta grafiķim Gunāram Krollim.

 

Izstādē „Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80” piedalās mākslinieki: Kitija Almane, Elita Asne, Iveta Asne, Ivars Asnis, Juris Bergins, Maija Bērziņa, Ludvigs Bērziņš, Anita Biedriņa, Andris Biezbārdis, Līva Blumfelde, Aleksandrs Boče, Ruta Bogustova, Kārlis Bogustovs, Maija Brašmane, Meldra Bula, Jolanta Dinkova, Aldis Dobenbergs, Ansis Dobičins, Miķelis Dobičins, Igors Dobičins, Vija Dzintare, Pēteris Džigurs, Evija Freidenfelde, Ineta Greiža, Atis Ieviņš, Ingrīda Irbe, Madara Māra Irbe, Vadims Ivanovs, Betija Jakaite, Inese Jakobi, Santa Jakobsona, Inga Jaunzeme – Grīnvalde, Laimdota Junkara, Laine Kainaize, Līga Kalniņa, Katrīna Kalniņa, Indulis Kalniņš, Velta Esmeralda Kalnozola- Kalsere, Ilze Karlsone, Mārīte Kluša, Ingvilda Knāviņa, Aldis Kopštāls, Viktors Kozers, Varis Krauklis, Nikolajs Krivošeins, Izabella Krolle, Inguna Krolle-Irbe, Gunārs Krollis, Mārtiņš Krūmiņš, Andra Kurzemniece, Vineta Kurzemniece, Sandra Lagzdiņa, Alise Landsberga, Jeļena Lavrinoviča, Daina Leite, Inese Lieckalniņa, Ilze Lībiete, Toms Lucs, Džesika Lūse, Ivans Mazeins, Marija Mickeviča, Māra Mickeviča, Eduards Milašs, Gabriela Milberga-Zuza, Ilze Muceniece-Adamaite, Anda Munkevica, Ieva Muzikante, Tālivaldis Muzikants, Emīls Kristiāns Muzikants, Juris Nikiforovs, Elmārs Orniņš, Antoņina Paškēvica, Ilze Pauliņa, Alberts Pauliņš, Krista Perse, Baiba Pika, Gatis Pīpkalējs, Rita Pranča, Leo Preiss, Jevgenijs Pugins, Jānis Purcens, Maija Purgaile, Ligita Puriņa, Laila Puriņa, Anita Putniņa, Ilgonis Riņķis, Inga Ropša, Ronalds Rusmanis, Pāvels Sagalajevs, Svetlana Saveļjeva, Inese Siliņa, Ilda Sīlis, Gulnara Skutele, Ilze Smildziņa, Līga Smilškalne, Ieva Spalviņa, Jānis Spalviņš, Anda Sproģe, Kristīne Straume, Inese Sudare, Marta Štauere, Vjačeslavs Telešs, Kristīne Timma, Ingemāra Treija, Irina Trumpele, Laura Tuča, Juris Utāns, Zane Uzulēna, Elīza Vanadziņa, Sabīne Vārtiņa, Klāvs Veinbahs, Diāna Vernera, Ēra Zalcmane, Evelīna Paula Zandere, Silva Zeimane, Ieva Zinere, Nele Zirnīte, Andris Zirnītis, Dina Zoldnere, Guntars Zvaigzne, Aiva Žūriņa.

 

Izstādi rīko: Latvijas Mākslinieku savienība

 


Sveicam Starptautiskajā Mākslas dienā

 

Šodien – 15. aprīlī, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) sveic Starptautiskajā Mākslas dienā, ko atzīmē renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči dzimšanas dienā!


LMS šos mākslas svētkus atzīmē ar biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” dibināšanas 80. gadadienai veltītu izstādi “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”, kas no 17. aprīļa būs redzama virtuālajā vietnē www.makslasdienas.lv.

Izstāde veltīta LMS un tās pastāvēšanas 80 gadadienai. LMS kā organizācija sāka veidoties mūsu valstij satraucošā laikā, 1941. gada 17. aprīlī, un vēlāk kļuva par lielāko profesionāli radošo organizāciju vizuālo mākslu jomā, saglabājot šo statusu joprojām. LMS darbība ir bijusi nozīmīga Latvijas kultūrā, vizuālās mākslas attīstībā un tās stilistiskajā daudzveidībā dažādos valsts vēstures posmos.

Izstādē piedalās ap 100 Latvijas autoriem – profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi, kas darbos ir pauduši savas prasmes un esības prieku. Mākslinieku darbi “Mākslas dienu” izstādēs netiek žūrēti, un rīkotāji akceptē autoru iesniegtās radošās izpausmes dažādos mākslas veidos.  LMS vienmēr ir lepojusies, ka tajā apvienoti dažādi mākslinieki, kuru radošās darbības galvenais nosacījums ir profesionalitāte, un īpaši tiek akcentēti mākslinieki – personības, bet “Mākslas dienu” aktivitātēs ir aicināts piedalīties ikviens!

 



Priecīgas Lieldienas

 

Latvijas Mākslinieku savienība novēl sirsnīgas un krāsainas Lieldienas!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Mākslas dienas 2021

 

Latvijas Mākslinieku savienības virtuālā vizuālās mākslas izstāde

“Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”

17.04.2021. - 20.06.2021.

 

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) aicina profesionālus māksliniekus, mākslas augstskolu studentus un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņus piedalīties LMS virtuālajā vizuālās mākslas izstādē “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”.

 

2021. gads Latvijas vizuālās mākslas nozarē ir zīmīgs ar vēsturisku notikumu – pirms 80 gadiem tika dibināta Latvijas Mākslinieku savienība (LMS). Dažādu profesiju pārstāvju biedrošanās un pulciņu veidošana ir bijusi nepieciešamība gan viduslaikos, ģildēs un cunftēs, gan arī vēlāk, kā Latvijas vēsturē nozīmīgais pulciņš “Rūķis” Sanktpēterburgā, un dažādās mākslinieku apvienības 20.gs. 20.-30.gados. Mainās ideoloģijas un valstiskie veidojumi, mainās biedrību nozīme kultūrpolitikā, mainās mākslinieku un institūciju attiecības.

Arī šobrīd dažādu sociālo grupu lokos top atšķirīgas kvalitātes vizuālās mākslas darbi, reflektējot šo radošo kopu atziņām. Šī brīža mākslinieku radošais darbs risinās vairāk teorētiskā sfērā un īslaicīgās akcijās, minimāli veicot ieguldījumu mākslas darbu radīšanā paliekošajos materiālos. Mākslinieki, kā garīgā pakalpojuma sniedzēji, stilistiski pielāgojoties prasībām grupu estētikas ietvaros, rada attiecīgas stilistikas darbus. Rezultātā kultūrtelpā pastāv nosacītas, grupu pārstāvētas informatīvo telpu robežas, kas nostiprinās un kļūst stilistiski, sociāli atpazīstamas arī pēc personālijām un VKKF piešķirtā finansējuma apjoma.

Vizuālās mākslas pārstāvji pakāpeniski attālinās no “valstiski” pieņemtā un mākslinieku izcīnītā statusa. Finansējums un iespēja noteikt mākslas valodas virzību informatīvā tīmekļa ietekmētos globalizācijas apstākļos ir nenovēršami zaudēti, konteksts ar aktualitātēm praktiski nepastāv.

Būt un radīt – vārdi un jēdzieni, kuru rezultāts redzams LMS muzeja kolekcijā (ap 16000 mākslas darbu), kas izvietota “Mākslinieku namā”, LMS Radošajā kvartālā “Kombināts MĀKSLA”, “Biķeros” un “Zvārtavas pilī” – LMS īpašumos, kuros LMS kā vienīgā radošā biedrība Baltijā izveidojusi muzeju. Pateicoties LMS biedru radošajai darbībai un atsaucībai, muzeja ekspozīcijās un kolekcijā redzami darbi, kas raksturo mākslinieku dažādību 80 gadu garumā līdz pat mūsdienām.

 

LMS, atzīmējot Latvijas kultūrai nozīmīgu notikumu, aicina LMS biedrus, profesionālus māksliniekus, mākslas augstskolu studentus un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņus piedalīties LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstādē “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80”, kas norisināsies virtuālā formātā.

Mākslinieki ir aicināti piedalīties virtuālajā izstādē, iesniedzot savu vizuālās mākslas darbu attēlus. Attēlos redzamajiem darbiem jābūt tapušiem laika posmā no 2019.-2021. gadam, izpildījumam jāatbilst augstiem kvalitātes kritērijiem un jāuzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences. Katrs autors izstādei var pieteikt 1 darbu. Darbu veids un tehnika nav ierobežota. Aizpildītu pieteikuma anketu - https://failiem.lv/u/ax2uz6kb9, autora CV, kā arī pieteiktā darba augstas izšķirtspējas attēlu sūtīt uz e-pastu: lms.makslasdienas@inbox.lv.

 

Pieteikumi tiek pieņemti līdz š.g. 11. aprīlim.


Latvijas Mākslinieku savienības virtuālā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas. Latvijas Mākslinieku savienībai 80” būs apskatāma no 2021. gada 17. aprīļa līdz 20. jūnijam izstādes “Mākslas dienas” mājaslapā un tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnē Facebook.

 

Izstādi rīko: Latvijas Mākslinieku savienība.

 

 


Leģionāru piemiņas diena

Arh. Ruta Dobičina, tēln. Igors Dobičins

Piemiņas zīme “Latviešu leģionāriem 1941-1945”, "Plēstais krusts", Džūkstē

(granīts, metāls, 1988. gads)

 

Pateicībā pieminam Latvijas iedzīvotāju godaprātu, rīcību un pienākuma apziņu pretrunīgajos vēstures apstākļos.

 



Sveicam māksliniekus, mākslas cienītājus LMS astoņdesmitajā pastāvēšanas gadskārtā!

               Attēlā: Ojārs Pētersons "Nepārtraukta izvēle", 1987, sietspiede, papīrs, 72x50 cm, LMS muzejs

 

Sveicam māksliniekus, mākslas cienītājus LMS astoņdesmitajā pastāvēšanas  gadskārtā!


Biedrības darbība ir nozīmīga Latvijas kultūrā, vizuālās mākslas attīstībā, tās stilistiskajā daudzveidībā dažādos valsts vēstures posmos. LMS tika dibināta apvienojot 20.gs. pirmajā pusē izveidojušās mākslinieku apvienības un dažādu mākslas veidu pārstāvjus. Mākslinieku biedrība pastāvējusi PSRS okupācijas periodā, kad veidojās mākslinieku rīcībā esošā radošā industrija un  PSKP ideoloģijai pretstatītie humānisma idejās sakņotie mākslas darbi. Vēlāk LMS aktīvi kopā ar citām radošām biedrībām piedalījusies “Atmodas” norisēs (Baltijas ceļš, Barikādes) un bija nozīmīga loma Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā. Latvijas mākslinieki apliecināja savu spēju radīt un saglabāt mākslinieku darbnīcu īpašumus un kolekciju “mežonīgā kapitālisma” apstākļos, un uzsvērt mākslas profesionālo pašvērtību, mēra sajūtu oligarhu laika absurdajos pasūtījumos 20.gs. 90.-tajos gados. Šobrīd pastiprinoties valsts pārvaldes aparāta diktātam arī kultūrā un samazinoties finanšu līdzekļu pieejamībai māksliniekiem, atkal ir jāpierāda un jāakcentē sava loma valsts kultūras dzīvē. Jāiezīmē profesionālās vizuālās mākslas pastāvēšanas nepieciešamība sabiedrībai tās stilistiskajā daudzveidībā un radīšanas brīvībā. Jāatrod  savs skatītājs, veidojot darbus aktuālus un nozīmīgus, neraugoties uz apjukumu ko rada epidēmijas ierobežojumi.  

Biedrība pastāv, darbojās, veido autoru ekspozīcijas Latvijā un ārzemēs. LMS muzejs, kas izvietots “Mākslinieku namā”, LMS Radošais kvartālā “Kombināta MĀKSLA”, “Biķeros”, “Zvārtavas pilī”, uztur un papildina nozīmīgo Latvijas autoru mākslas kolekciju.


Māksla, neraugoties uz varas labvēlību, vai noliegumu, ir dinamiska un jaunrades pilna. Laimīgu Jauno gadu!


Izstāde „Rudens 2020. Esošais skats”

 

Latvijas Mākslinieku savienība novēl jaunrades un radošu sasniegumu piepildītu 2021. gadu!


Aicinām apmeklēt virtuālajā LMS galerijā, tīmekļvietnē www.rudens.lms.lv, eksponēto LMS ikgadējo vizuālās mākslas izstādi „Rudens 2020. Esošais skats”.


Izstādē „Rudens 2020. Esošais skats” piedalās vairāk nekā 70 mākslinieku: Jānis Anmanis, Elita Asne, Ivars Asnis, Maija Bērziņa, Ludvigs Bērziņš, Kaspars Bērziņš, Zigmunds Bielis, Andris Biezbārdis, Maija Brašmane, Magone Boleiko, Aleksandrs Boče, Meldra Bula, Ieva Caruka, Ilze Dilāne, Igors Dobičins, Miķelis Dobičins, Aldis Dobenbergs, Vija Ilze Dzintare, Ilze Egle, Inita Ēmane, Ingrīda Irbe, Antra Ivdra, Santa Jakobsona, Zelda Viktorija Jansone, Ojārs Jansons, Matiass Jansons, Inga Jaunzeme, Laimdota Junkara, Laine Kainaize, Indulis Kalniņš, Mārīte Kluša, Ingvilda  Knāviņa, Linda Kozule, Varis Krauklis, Gunārs Krollis, Izabella Krolle, Inguna Krolle-Irbe, Andra Kurzemniece, Iveta Laure, Inese Līne, Toms Lucs, Marija Mickeviča, Anda Munkevica, Ilze Muceniece-Adamaite, Tālivaldis Muzikants, Nikifs, Elmārs Orniņš, Laura Ozola, Gļebs Panteļejevs, Karine Paronyanc, Alberts Pauliņš, Ilze Pauliņa, Baiba Pika, Gatis Pīpkalējs, Aivis Pīzelis, Leo Preiss, Jevgenijs Pugins, Jānis Purcens, Laila Puriņa, Ilgonis Riņķis, Agnese Rudzīte – Kirillova, Svetlana Saveļjeva, Svetlana Savicka, Genādijs Stepanovs, Inese Sudare, Ingemāra Treija, Leonīds Tugaļevs, Eižens Valpēters, Dagne Ventiņa, Klāvs Veinbahs, Romans Vitkovskis, Elīna Sanda Zaķe, Evelīna Paula Zandere, mākslinieku apvienība „VARA” (Kristaps Zelmenis, Zane Zelmene), Ieva Zinere, Nele Zirnīte, Guntars Zvaigzne.

 


Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

 

Latvijas Mākslinieku savienība novēl priecīgus Ziemassvētkus

un radošu Jauno gadu!


Žans Antuāns Udons (1741–1828) Écorché (kopija nr.512), ģipsis. LMS muzeja arhīvs

Foto - Jānis Purcens


 


Sveicam

 

IZVĒRTĒJOT ATBILSTĪBU UZŅEMŠANAS KRITĒRIJIEM, AR BIEDRĪBAS "LATVIJAS MĀKSLINIEKU SAVIENĪBA" VALDES LĒMUMU, 2020. GADA 4. DECEMBRĪ BIEDRĪBĀ "LATVIJAS MĀKSLINIEKU SAVIENĪBA" TIEK UZŅEMTI JAUNI BIEDRI:

 

JĀNIS JĒKABSONS

Gleznotājam Jānim Jēkabsonam nozīmīga gleznošana dabā, plenērā. Latvijas dabas ainavas, jūra, mazpilsētas, ostu skati – visbiežāk izmantotie motīvi mākslinieka dekoratīvi poētiskajās gleznās. Mākslā autors tiecas atmest visu lieko, gleznu noskaņu panākot ar lakoniskiem izteiksmes līdzekļiem un izsvērtu kompozicionālo risinājumu.


VITA LUKSTIŅA

Vita Lukstiņa glezno figurālas kompozīcijas, pievēršas portretam un aktam. Darbus raksturo precīza saturiska tēlainība un izkopta glezniecības tehnika. Noteicošās tēmas ir cilvēka eksistenciālie un emocionālie pārdzīvojumi, cilvēka pieredze un raksturs. Gleznojot autore īpašu vērību pievērš tonālajām niansēm.


ZANE ZELMENE

Zane Zelmene ir jauno mediju māksliniece, kuras darbi tiek realizēti par pamata mediju izmantojot performanci, interaktivitāti un jaunās tehnoloģijas – virtuālo realitāti, videoprojekciju kartēšanu un skaņu, apvienojot instalācijas telpā, izzinot mijiedarbību starp mākslu, zinātni un dabu, senatni un mūsdienīgumu. Darbos galvenokārt tiek pētīti pretstati un to līdzās pastāvēšana laikā un telpā. Darbības jomas – jauno mediju māksla, videomāksla, scenogrāfija.


KRISTAPS ZELMENIS

Kristapa Zelmeņa darbības nozares – grafika, lielformāta zīmējumi, mode. Kristapa Zelmeņa darbu konceptuālajā pamatojumā rodami dažādu jēdzienu, nozīmju un fizisko materiālu sintēzes meklējumi. Māksla rod sabalsojumu ar neordinārām telpiskajām situācijām. Mākslinieks rada lielformāta grafiti sienas gleznojumus pilsētvidē.


VIDVUDS ZVIEDRIS

Vidvuda Zviedra glezniecības darbi radīti abstraktā ekspresionisma ievirzē. Gleznās netiek rādīts konkrētais un tieši atpazīstamais, tādējādi mākslas objekts un tā zīmju valoda kļūst par pašvērtīgu tēlu dažādām asociācijām. Iedvesma darbiem, atšķirīgu glezniecisko formu apguvei un to pārnešanai uz audekliem smelta apkārtējā vidē, saskarsmē ar dabā redzēto un pieredzēto. Liela nozīme ir ceļojumu iespaidiem uz Spāniju, Meksiku, Jemenu, Indiju, Itāliju. Vidvuds Zviedris darbojies arī grafikā, fotogrāfijā, keramikā.


VELGA ZVIRGZDIŅA

Gleznotāja Velga Zvirgzdiņa savos darbos koncentrējas uz lakonisku, skaidru kompozīciju, meklējumi abstraktas izteiksmes un uz minimālismu orientētas kompozīcijas virzienā. Tiek izmantots plāns, daudzslāņains gleznojums, darbos dominē tuvas, niansētas laukumu attiecības. Mākslinieci interesē daba un tās formu daudzveidības attēlošanas iespējas, sākot no reālisma līdz pat ģeometriskajam abstrakcionismam.


SVEICAM JAUNUZŅEMTOS BIEDRUS!




LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “RUDENS 2020. ESOŠAIS SKATS”

 

Latvijas Mākslinieku savienības

ikgadējā vizuālās mākslas izstāde

“RUDENS 2020. ESOŠAIS SKATS”

27.11.2020. - 10.01.2021.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, sākot no š.g. 28. novembra, plkst. 12.00 būs apskatāma LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstāde „Rudens 2020. Esošais skats”. Paralēli izstādes norisei LMS galerijā, 27. novembrī tiks atklāta virtuālā izstāde „Rudens 2020. Esošais skats”, kas būs apskatāma tīmekļvietnē www.rudens.lms.lv.


LMS gadskārtējā vizuālās mākslas izstādē “Rudens 2020. Esošais skats” piedalīsies LMS biedri, profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi.

2020. gads radošām personām Latvijā ir publisko izpausmju laiks. Mākslinieki veidojuši un piedalījušies zibakcijā “Nesaprašanās siena”, akcijās “NĒesošais skats” un “Tēlniecības melnās dienas” Rīgas un Valmieras pilsētvidēs. Izstādē „Rudens 2020. Esošais skats” mākslinieki dažādos izteiksmes veidos vērtē un atsaucas uz šī brīža notikumiem Latvijā, īpaši kultūras jomā. Ekspozīcijā izskan jautājums, cik nozīmīgs ir mākslinieks – radošais cilvēks, un kāda ir viņa loma šī brīža pilsoņu emocionālajā pasaulē? Patēriņa sabiedrība kultūru visbiežāk uztver kā izklaidi vai terapiju un nevēlas sapūlēties izpratnē par kultūras jomas uzturēšanas specifiku. Tādēļ tik sāpīgs radošām personām ir politiķu uzbrukums, kas nozari un radošās personas vēlas padarīt finansiāli vēl nabadzīgākas. Mākslinieki ir stipri savā pašapziņā, nevēlās kļūt par upuri, jo, lai gan šo pazemojošo sajūtu ir iepazinuši, ar to nedrīkst samierināties. Paldies visiem, kas atbalsta un jūt līdzi mākslinieku centieniem.

LMS žūrija no mākslinieku iesniegtajiem pieteikumiem ekspozīcijai ir izvēlējusies 74 autoru darbus dažādos  mākslas veidos – glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, instalācijās, tekstilmākslā u.c., kas radīti pēdējos 3 gados un uzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences, dominējošas tematikas un problemātiku. Izstādes “Rudens 2020. Esošais skats” noslēgumā par pārliecinošu radošo sniegumu žūrijas izvēlētam autoram tiks pasniegta LMS balva – iespēja rīkot personālizstādi LMS galerijā, 2021./2022. gadā.

Izstāde LMS galerijā un tīmekļvietnē www.rudens.lms.lv būs apskatāma līdz 2021. gada 10.  janvārim.

 

Izstādē „Rudens 2020. Esošais skats” piedalās mākslinieki: Jānis Anmanis, Elita Asne, Ivars Asnis, Ludvigs Bērziņš, Kaspars Bērziņš, Zigmunds Bielis, Andris Biezbārdis, Maija Brašmane, Magone Boleiko, Aleksandrs Boče, Meldra Bula, Ieva Caruka, Ilze Dilāne, Miķelis Dobičins, Aldis Dobenbergs, Vija Ilze Dzintare, Ilze Egle, Inita Ēmane, Ingrīda Irbe, Antra Ivdra, Santa Jakobsona, Zelda Viktorija Jansone, Ojārs Jansons, Matiass Jansons, Inga Jaunzeme, Laimdota Junkara, Laine Kainaize, Indulis Kalniņš, Mārīte Kluša, Eižens Valpēters, Ingvilda  Knāviņa, Linda Kozule, Varis Krauklis, Gunārs Krollis, Izabella Krolle, Inguna Krolle-Irbe, Andra Kurzemniece, Iveta Laure, Inese Līne, Toms Lucs, Marija Mickeviča, Anda Munkevica, Ilze Muceniece-Adamaite, Tālivaldis Muzikants, Nikifs, Elmārs Orniņš, Laura Ozola, Karine Paronyanc, Alberts Pauliņš, Ilze Pauliņa, Baiba Pika, Gatis Pīpkalējs, Aivis Pīzelis, Leo Preiss, Jānis Purcens, Laila Puriņa, Ilgonis Riņķis, Agnese Rudzīte – Kirillova, Svetlana Saveļjeva, Svetlana Savicka, Genādijs Stepanovs,  Inese Sudare, Ingemāra Treija, Leonīds Tugaļevs, Dagne Ventiņa, Jevgenijs Pugins, Klāvs Veinbahs, Romans Vitkovskis, Elīna Sanda Zaķe, Evelīna Paula Zandere, mākslinieku apvienība „VARA” (Kristaps Zelmenis, Zane Zelmene), Ieva Zinere, Nele Zirnīte, Guntars Zvaigzne.

 

Izstādi rīko Latvijas Mākslinieku savienība.

Izstādes kurators: Igors Dobičins

Izstādes iekārtojuma autors: Jānis Purcens

 

***

Latvijas Mākslinieku savienības galerija

Darba laiks: Pirmdiena – svētdiena, no plkst.12.00 -18.00




LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “RUDENS 2020. ESOŠAIS SKATS”

Latvijas Mākslinieku savienības

ikgadējā vizuālās mākslas izstāde

“RUDENS 2020. ESOŠAIS SKATS”

 

Ekspozīcijai izvēlētie darbi:

 

Agnese Rudzīte – Kirillova “Maigā vara”

Aivis Pīzelis “Plankumi pa gaisu”

Alberts Pauliņš “Rudzi”

Aldis Dobenbergs “Nav vērts, nav vērts...”

Aleksandrs Boče “Triptihs „Ārpus laika””

Anda Munkevica “Zilā lappuse”

Andra Kurzemniece “No otras puses”

Andris Biezbārdis “Rudens krāsas”

Antra Ivdra “Bula laiks”

Baiba Pika “Senleja, Abavas dabas parks”

Dagne Ventiņa “Skatoties zvaigznēs”

Elita Asne “Skatiens”

Elīna Sanda Zaķe “Sixth sense/ Sestā maņa”

Elmārs Orniņš “Salna”

Evelīna Paula Zandere “neKustība”

Gatis Pīpkalējs “Izspiestais citrons”

Gunārs Krollis “Ideju laso”

Gunārs Krollis “Projekts”

Guntars Zvaigzne “Divatā

Guntars Zvaigzne “Pieskārieni”

Ieva Caruka “Dievietes”

Ieva Zinere “Nellija mācās mājās”

Ilgonis Riņķis “Pārdomas”

Ilze Dilāne “Lapas pāri robežai”

Ilze Egle “Nakts Jūrkalnē”

Ilze Muceniece-Adamaite “Salome”

Ilze Pauliņa “Saulaina veļas diena”

Indulis Kalniņš “Vērotājs”

Inese Līne “Sievišķīgi maigais spēks”

Inese Līne “Varēšana un spēks”

Inese Sudare “Latvija I”

Inese Sudare “Latvija II”

Inese Sudare “Latvija III”

Inga Jaunzeme “Pēdējā lapa”

Ingemāra Treija “Esmu šodien un toreiz, te un tur. Putnu dārzs”

Ingrīda Irbe “Rīts”

Inguna Krolle-Irbe “Attīstība I”

Ingvilda  Knāviņa “Es esmu”

Inita Ēmane “Ekoloģijas dzirnas”

Ivars Asnis “Sapņu ķērājs”

Izabella Krolle “Zaļais”

Izabella Krolle “Niknais”

Jānis Anmanis “Klusā daba ar vijoli”

Jānis Purcens “Māksla vajag?”

Karine Paronyanc “AERO III (Bezgalīgi garš ceļš mājup)”

Kaspars Bērziņš “Diena ar noskaņu”

Klāvs Veinbahs “Mārupes līkums”

Laila Puriņa “Grācijas”

Laimdota Junkara “Domubiedri”

Laine Kainaize “Šie prieka mirkļi”

Laura Ozola “Never-Ending Quarantine / All at Home”

Leo Preiss “Oranžā gaisma”

Leonīds Tugaļevs “Neonilla Medvedeva”

Leonīds Tugaļevs “Vita Valdmane”

Linda Kozule “ARHANGEĻSKA”

Ludvigs Bērziņš “Centrā”

Magone Boleiko “Ārkārtēja situācija II”

Maija Brašmane “Padomju lozungs mūsdienām!”

Marija Mickeviča “Dažreiz es jūtos kā garnele”

Matiass Jansons “XM”

Mākslinieku apvienība „VARA” (Kristaps Zelmenis, Zane Zelmene) “Paranoja”

Mārīte Kluša “Zīmējumu stāsts “Tunelis”, autora stils”

Meldra Bula “Pretējās pasaules”

Nele Zirnīte “Siena”

Nikifs (Juris Nikiforovs) “Ceļš no Upesgrīvas”

Ojārs Jansons “Māris un jūra”

Romans Vitkovskis “Bez vārdiem”

Santa Jakobsona “Klusā daba ar kukurūzas vālītēm I”

Svetlana Saveļjeva “Depresija”

Svetlana Savicka “Rāvējslēdzējs”

Tālivaldis Muzikants “Esošais skats”

Toms Lucs “Darbnīcā”

Varis Krauklis “Vērotājs”

Vija Ilze Dzintare “Ledus laikmets. Dzīvība”

Zelda Viktorija Jansone “Uz priekšu”

Zigmunds Bielis “Esošais skats”

 


Valmieras pilsētvides mākslas akcija “Tēlniecības Melnās dienas”

 

Andris Vārpa “Gaismas strūklaka”, bronza, 2008.


 

Valmieras pilsētvides mākslas akcija

Tēlniecības Melnās dienas”

20.11.2020. - 22.11.2020.

 

Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) informē, ka  laikā no 2020. gada 20. līdz 22. novembrim mākslas akcija “Tēlniecības Melnās dienas” pēc ekspozīcijas Rīgā  norisināsies arī Valmierā ar saukli “Nē nodokļu teroram!”.

Mākslas akcijas “Tēlniecības Melnās dienas” dalībnieki - tēlnieki, vēlas aktualizēt vizuālās mākslas un kultūras lomu valsts un tās pilsoņu dzīvē. Valmierā tēlniecības aktivitātes notiek kopš 20. gs. 80. gadiem un ir radīta ievērojama publiskās  ārtelpas darbu kolekcija, lielākoties pateicoties tēlnieka A.Vārpas aktivitātēm. Mākslinieki centīsies radīt vīziju par Valmieras pilsētvidi bez viņu radītajām skulptūrām. Akcijas laikā tiks aizklātas divas pilsētvides skulptūras – mākslinieka Andra Vārpas darbs “Gaismas strūklaka” un Gintera Krumholca darbs “Dāvana nākamai tūkstošgadei”.

Nodokļu reformas izstrāde, kas attiecas arī uz mākslinieku atalgojumu, notikusi sasteigti, neizdiskutējot un neizvērtējot iespējamos draudus un ietekmi uz sabiedrību, nepiedāvājot reformas ietekmes novērtējuma modeļus sabiedriskai apspriešanai, un no tās cietīs radošās personas, profesionālās kultūras jomas pārstāvji. Minētās reformas izraisīs tēlniecības nozares panīkumu un skulptūru izgatavošanas cenu  kāpumu, jo lielformāta tēlniecības jomā nodokļu slogs trīskāršosies. Tas izpaudīsies jaunrades  darbu neesamībā.

Pašvaldības pārstāvji, interesenti un mediju pārstāvji tiek aicināti uz tikšanos ar akcijas dalībniekiem 20. novembrī plkst. 10:00 pie Valmieras Kultūras centra, Rīgas ielā 10, Valmierā.  Valmieras pilsētvides  akcijas “Tēlniecības Melnās dienas” kurators ir Ringolds Arnītis, tel. 26647626, ringolds.arnītis@hotmail.com.     

 

Akcijas rīkotājs – biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”, aicina ievērot Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” Latvijā noteiktos ārkārtējās situācijas ierobežojumus un piesardzības pasākumus.

 


Sveicam svētkos!

Latvijas Mākslinieku savienība sveic Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā!

 



Latvijas Mākslinieku savienība sveic LMS biedrus, māksliniekus un kolēģus Lāčplēša dienā!

 

 

Latvijas Mākslinieku savienība sveic LMS biedrus, māksliniekus un kolēģus Lāčplēša dienā!

 

Šodien, 2020. gada 11. novembrī Inčukalna Vecajos kapos pēc atjaunošanas tika atklāts tēlnieka Kārļa Zāles veidotā memoriālā ansambļa centrālais tēls (šūnakmens, 1944), kas veltīts 1941. gada 4. jūlijā Raganas kaujā kritušo astoņu nacionālo partizānu piemiņai. Pieminekli atjaunojuši tēlnieki Ansis Dobičins un Igors Dobičins, kā arī LMS Radošā kvartāla “Kombināts MĀKSLA” akmens apstrādes un restaurācijas speciālisti, ar Inčukalna novada domes atbalstu.



Rīgas pilsētvides mākslas akcija “Tēlniecības Melnās dienas”

 

 

Rīgas pilsētvides mākslas akcija “Tēlniecības Melnās dienas”

12.11.2020. - 17.11.2020.



Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) informē, ka  “Patriotu nedēļas” laikā no 2020. gada 12. līdz 17. novembrim norisināsies Rīgas pilsētvides mākslas akcija “Tēlniecības Melnās dienas”.

Akcijas ietvaros, dažādu paaudžu latviešu profesionālie mākslinieki – tēlnieki, akcentēs autoru nozīmīgumu un mākslas darbu nepieciešamību.  Rīgas pilsētvidē – no Vecrīgas, Bulvāru loka līdz Pārdaugavai un Šķirotavai, mākslinieki savus autordarbus – 24 skulptūras un pieminekļus, aizsegs un iepakos, veidojot tos “neredzamus”.

Mākslas akcijas “Tēlniecības Melnās dienas” dalībnieki vēlas aktualizēt vizuālās mākslas un kultūras lomu valsts un tās pilsoņu dzīvē. Mākslinieki akcijā centīsies radīt vīziju par Rīgas pilsētvidi bez viņu radītajām skulptūrām un pieminekļiem.

Nodokļu reformas izstrāde notikusi sasteigti, neizdiskutējot un neizvērtējot iespējamos draudus un ietekmi uz sabiedrību, nepiedāvājot reformas ietekmes novērtējuma modeļus sabiedriskai apspriešanai, un no tās visvairāk cietīs radošās personas, profesionālās kultūras jomas pārstāvji. Minētās reformas izraisīs tēlniecības nozares panīkumu un skulptūru izgatavošanas cenu  kāpumu, jo lielformāta tēlniecības jomā nodokļu slogs trīskāršosies. Tas izpaudīsies jaunrades  darbu neesamībā.

Akcijā piedalās: A.Bikše, O.Breģis, Ģ.Burvis, I.Dobičins, O.A.Feldbergs, L.Mackus, G.Panteļejevs, O.Pētersons, G.Stepanovs, O.Šilova, A.Vārpa, A.Vīlipsons, G.Zvaigznīte.

 

Akcijas rīkotājs – biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”, aicina ievērot Ministru kabineta rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” Latvijā noteiktos ārkārtējās situācijas ierobežojumus un piesardzības pasākumus.

 

 


Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2020. Esošais skats” 27.11.2020. - 10.01.2021.

 

 

 

 

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) aicina profesionālus vizuālās mākslas un dizaina māksliniekus, šo nozaru vidusskolu un augstskolu studentus piedalīties LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstādē „Rudens 2020. Esošais skats”.

Šī gada “Rudens” izstāde notiek Latvijas kultūrai izšķirošā brīdī, kad radošās personas piedzīvo ciklisku ainu, sabiedrībai atkārtoti atgriežoties pie jautājuma, cik nozīmīgs ir mākslinieks – radošais cilvēks, un kāda ir viņa loma šī brīža pilsoņu emocionālajā pasaulē.

Periodisks apkārtējās pasaules izvērtējums raksturo katru nākamo paaudzi un visus sabiedrības slāņus, neatkarīgi no izglītības līmeņa un mantiskā stāvokļa. Šāds vērtējums raksturīgs visu profesiju pārstāvjiem, arī politiķiem. Tomēr radošā nozare ir īpaši atbalstāma un vērtējama, jo tās pamats ir personība, kura rada unikālas vērtības un ir neaizsargāta ekonomisko svārstību ietekmē. Mākslinieka radošais devums ir neatkārtojams, tas jāciena un jānovērtē.

Patēriņa sabiedrībā pastāv dažādi vērtējumi un māksla tiek uztverta arī kā terapija vai “lolojums, kas tikai jākopj”, neraugoties uz tās pretrunīgo raksturu. Māksla – tā ir pašapziņa, zināšanas, vērojumi, daudzu autoru paaudzēs iekrāta prakse un pieredze atainot, pieredze just, pārdzīvot krāsā, akmenī, stiklā u.c. materiālos. Tā var būt arī pretrunīga, agresīva, pretīga, tomēr bez mākslas iztikt nevar, tā uzrunā cilvēkos sajūtas, bagātina emocionāli un intelektuāli.

Atteikšanās no mākslas profesionālisma pārliecinošā vēstījuma ved pagrimumā, nomācoša amatierisma stagnācijā. Protams, stagnācija iespējama arī profesionāļiem, bet tā ir pārvarama, ieguldot jaunus spēkus. Risinājums stagnācijas izbeigšanai rodas, stiprinot radošo pārliecību, izmantojot ne mazums līdzekļu, spēka un laika.

Šobrīd Latvijas mākslā ir tempa palēninājuma mirklis, kas noticis gan izjūtot pandēmijas sekas, gan panākts ar nestabilu finansējumu, ilgstošākā periodā noplicinot nozari. Tādēļ tik sāpīgs ir politiķu uzbrukums, kas nozari un radošās personas padara finansiāli vēl nabadzīgākas.

Esam stipri savā pašapziņā, lai nekļūtu par upuri, jo, lai gan šo pazemojošo sajūtu esam iepazinuši, ar to nedrīkst samierināties.


LMS biedri, profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi ir aicināti izteikt savu profesionālo viedokli izstādē “Rudens 2020. Esošais skats”. Mākslinieki ir aicināti piedalīties izstādē ar 1-3 vizuālās mākslas darbiem, kas tapuši laika posmā no 2018.-2020. gadam. Mākslas darbu izpildījumam ir jāatbilst augstiem kvalitātes kritērijiem un jāuzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences. Darbu tehnika nav ierobežota.

Aizpildītu pieteikuma anketu - https://failiem.lv/u/vcswes5x, autora CV, kā arī pieteikto darbu augstas izšķirtspējas attēlus sūtīt uz e-pastu: lms.rudens@inbox.lv.

Pieteikumi tiek pieņemti līdz 21. novembrim.

Izstādei “Rudens 2020. Esošais skats” iesniegtos pieteikumus izvērtēs un mākslas darbu atlasi ekspozīcijai veiks profesionāla žūrija. Izvērtējot iesniegto darbu māksliniecisko kvalitāti, izstādes “Rudens 2020. Esošais skats” žūrija paziņos autoru, kurš kļūs par LMS Balvas ieguvēju un iegūs iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2021./2022. gadā.

Izstāde “Rudens 2020. Esošais skats” norisināsies no 2020. gada 27. novembra līdz 2021. gada 10. janvārim. Ekspozīcijas virtuālo vai klātienes iekārtojumu LMS organizēs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju valsti.


Kontaktpersona: Igors Dobičins, tel. 26628302


Biedrību "Latvijas Mākslinieku savienība", "Latvijas Rakstnieku savienība" un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vēstule Eiropas Komisijas Sociālo un darba lietu komisāram Nikolā Šmitam (Nicolas Schmit)

Latvijas rakstniekus un māksliniekus pārstāvošās profesionālās organizācijas kopīgi ar LTRK 2020. gada 6. novembrī ir nosūtījušas vēstuli Eiropas Komisijas Sociālo un darba lietu komisāram Nikolā Šmitam (Nicolas Schmit) ar aicinājumu vērst uzmanību uz Latvijas valdības piedāvāto nodokļu reformu, kas paredz ieviest minimālo VSAOI, kas veicinās plašāku sociālo nevienlīdzību un nabadzību un nesīs apdraudējumu nepietiekami finansētajai Latvijas kultūras nozarei.


Nodokļu reformas izstrāde notikusi pretēji labas likumdošanas praksei, to kārtīgi neizdiskutējot ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem un neiesaistot sarunās sabiedrību, kā arī nepiedāvājot reformas ietekmes novērtējuma modeļus sabiedriskai apspriešanai. Covid-19 pandēmijas laikā visvairāk cietušas radošās personas, profesionālās kultūras jomas pārstāvji, pašnodarbinātie un mazie uzņēmēji. Diemžēl krīze turpinās un tās beigas nav paredzamas un šis noteikti nav piemērots laiks plašām reformām un pārmaiņām nodokļu sistēmā.

LTRK kopā ar rakstniekus un māksliniekus pārstāvošajām biedrībām vēstulē  aicina komisāru Nikolā Šmitu uzrunāt Latvijas valdību, atgādināt tai Eiropas kopējās humānās vērtības, un aicināt to atlikt iecerēto nodokļu reformu, lai iegūtu laiku jauna likumdošanas priekšlikuma izstrādei, kas tiktu nodots plašai sabiedrības apspriešanai, iesaistot sociālos un sadarbības partnerus, kā arī skarto nozaru un profesiju pārstāvjus, un kura pamatā būtu ietekmes novērtējums, kas atspoguļotu likuma priekšlikuma ietekmi uz nabadzības samazināšanu valstī.


Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze: "Latvijas Rakstnieku savienībai nav pieņemams tas, ka, aizbildinoties sociālo nodokļu maksājuma un solidaritātes saukli, tiek piedāvāts nodokļu reformas brāķis, kura pieņemšanas gadījumā pandēmijas krīzes laikā reāli pazemināsies autoru ienākumi."


Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Igors Dobičins: “Vēstule tiek rakstīta Latvijas kultūrai izšķirošā brīdī, kad radošās personas piedzīvo ciklisku ainu, sabiedrībai atkārtoti atgriežoties pie jautājuma, cik nozīmīgs ir mākslinieks – radošais cilvēks, un kāda ir viņa loma šī brīža pilsoņu psihoemocionālajā pasaulē.

Latvijas politiķi, izmantojot nodokļu finansiālās sviras, iecerējuši deformēt ilgtermiņā izveidojušos nacionālo profesionālo kultūru. Bezatbildīgu, tuvredzīgu makroekonomisku uzskatu vadīti, koalīcijas partneri nolēmuši pasliktināt un novājināt dažādo jomu mākslinieku darbu un vēlmi radīt.”

 


Eiropas Komisija gadu gaitā vairākkārt norādījusi Latvijas valdībām uz nepieciešamību ieviest politiku nevienlīdzības mazināšanai, kā arī atzinusi, ka radošās jomas cilvēki, pašnodarbinātie un mazie uzņēmumi krīzē ir cietuši visvairāk.

 

Ar vēstules saturu iespējams iepazīties, "uzklikšķinot" uz šī raksta.


Līdzakcija “NĒesošais skats”


Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Rokmūzikas Asociācija atbalstīs mazo uzņemēju protesta akciju “Atdod karoti!”, kas norisināsies š.g. 28.oktobrī pie Saeimas nama no plkst.10.00 līdz 11.00, ar līdzakciju “NĒesošais skats” (autori - G.Panteļejevs, I.Laure, I.Dobičins).


Akcijas mākslinieciskais veidols sastāvēs no tukšiem gleznu virsrāmjiem, kā asociācija valdošajai politikai, kas redz rāmjus bez satura. Radošajām personām, līdzīgi kā uzņēmējiem, nav pieņemama likumdošanas grozījumos paredzētā finansiālā stāvokļa pasliktināšanās. Īstermiņa domāšana ir apdraudējums kultūras pastāvēšanai un tās izaugsmei. Valdības piedāvātie risinājumi, kuros ietilpst kompensācijas mehānismi, sociālo dienestu pārbaužu draudi, niecīgo radošo stipendiju korumpēta sadale, nav kultūras nākotnes mērķis.

Covid-19 ierobežojumu dēļ akcijas klātienes dalībnieku skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām to atbalstīt arī sociālajos tīklos un medijos.

 


Šodien, 23. oktobrī, Finanšu ministrijā notika Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) pārstāvju un mākslinieku – 14. oktobra zibakcijas “Nesaprašanas siena” rīkotāju, tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru (“Jaunā Vienotība”), kultūras ministru Nauri Puntuli (Nacionālā apvienība) un abu ministriju pārstāvjiem.
Tikšanās tika rīkota, lai apspriestu šobrīd radošajā sabiedrībā aktuālos jautājumus par autoratlīdzību nodokļu regulējumu Ministru kabineta apstiprinātajos grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Tikšanās laikā ministriju pārstāvji uzklausīja mākslinieku bažas par likumu izmaiņu negatīvo ietekmi uz radošo nozaru un tajās nodarbināto radošo personu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Ministriju pārstāvji pauda uzskatus, ka jaunās nodokļu izmaiņas uzlabos sociālo aizsardzību un ir radošo nozaru konkurētspējas un izaugsmes pamats.
Valsts prezidents Egils Levits pēc 20. oktobra tikšanās ar kultūras darbiniekiem un māksliniekiem - iniciatīvas “Nesaprašanas siena” pārstāvjiem, norādīja, ka projekts nav pārāk labi izstrādāts un ir vesela virkne atvērtu jautājumu, uz ko nevar saņemt atbildes. Tāpat 21. oktobrī publiskajā telpā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir atzinis, ka autoratlīdzību sistēmas maiņā ir “zināmas kļūdas vai nepilnības”, norādot, ka tās nāksies mainīt.
Latvijas Mākslinieku savienības ieskatā plānotie likumu grozījumi ir sasteigti un nepārdomāti un nav sabalansēti ar reālo situāciju radošajās nozarēs. Ir radies priekšstats, ka valdība nav apzinājusi un pētījusi nodokļu politikas un likumu izmaiņu iespējamo ietekmi uz radošajām nozarēm. Būtiski atzīmēt, ka 23. oktobra tikšanās laikā ar Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas pārstāvjiem LMS neradās pārliecība, ka mākslinieku argumenti vai jautājumi tiek sadzirdēti un kļūdas vai nepilnības, uz kurām norādījušas ne tikai radošās personas, bet arī valsts augstākās amatpersonas, tiks novērstas.
26. oktobrī plānota finanšu ministra Jāņa Reira, kultūras ministra Naura Puntuļa, abu ministriju pārstāvju, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvju un mākslinieku tikšanās, kurā valdība piedāvā apspriest “kompensējošus mehānismus” gaidāmajām autoratlīdzības nodokļu izmaiņām. LMS ieskatā minēto “mehānismu” izstrāde ir nozares pašpietiekamībai degradējoša un korupciju veicinoša.
Jāatzīmē, ka šodien, 23. oktobrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” bez iebildumiem apstiprināja un virza tālākai izskatīšanai Saeimas 1. lasījumā.

 


 

Biedrības “Latvijas Mākslinieku savienības” atklātā vēstule

 

Š.g. 16. oktobrī biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” ir nosūtījusi Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai atklāto vēstuli par grozījumiem likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Likumu grozījumi paredz nodokļu pieaugumu autoratlīdzībām, iespējamo mākslas darbu un pakalpojumu cenu kāpumu, kā arī radošo personu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

Vēstuli parakstījušas radošās savienības – Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Radošo savienību padome, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas Rakstnieku savienība, Latvijas Dizaineru savienība, Latvijas Zinātnieku savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Rokmūzikas Asociācija, kā arī mākslinieki, kas rīkoja zibakciju “Nesaprašanas siena” (notika pie Saeimas nama 14.10.2020.).

 

Radošo savienību pārstāvji ir aktīvi piedalījušies topošo grozījumu nodokļu likumdošanas tapšanas procesā, veidoši publikācijas sociālajos tīklos un medijos, vairākkārtīgi informējuši valdību un sabiedrību, ka izmaiņas pasliktinās radošo personu maksātspēju. Vērojot Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Finanšu ministrijas ierēdņu vienaldzīgo attieksmi, mākslinieku grupa (G.Panteļejevs, A.Bikše, K.Gulbis, O.Šilova) piesaistīja sabiedrības uzmanību zibakcijā “Nesaprašanās siena” (notika pie Saeimas nama 14.10.2020). Akcijas laikā nostiprinājās pārliecība akcentēt kultūras sabiedrības viedokli.  Esam iepazinušies ar Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas tika izskatīti MK 09.10.2020 ārkārtas sēdē.

Valdības iniciatīva – uzlabot radošo personu sociālās nodrošināšanas un medicīniskās aprūpes situāciju, ir apsveicama, tomēr virzītie likuma grozījumi neuzlabo esošo regulējumu, kas līdz šim bija noteikts MK noteikumos Nr. 899. Valdības piedāvātie grozījumi ir nepieņemami, jo nomaksājamo nodokļu apjoms atsevišķos gadījumos palielinās pat trīs reizes. Valdības iesniegtie likumu grozījumi autoratlīdzības ideju degradē un iznīcina.

Lai nesamazinātu radošo profesiju pārstāvju ienākumus un daiļrades kapacitāti, iesniedzam savu situācijas redzējumu par nodokļu piemērošanu autoratlīdzības ienākuma saņēmējam.

 

Ierosinām šādus pamatprincipus:

Noteikt, ka autoratlīdzības līgumu var slēgt tikai cilvēks ar radošas personas statusu. Kārtība, kā iegūstams radošas personas statuss, ir noteikta spēkā esošajā Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā. Šī norma neļaus autoratlīdzību speciālo nodokļu režīmu izmantot nodokļu optimizācijai. Pēc Labklājības ministrijas informācijas no aptuveni 32000 pērn noslēgtajiem autoratlīdzības līgumiem tikai 2000 ir noslēgti ar radošas personas statusam atbilstošiem autoriem.

Autors, radot autordarbus, to izveidē iegulda lielus finansiālos līdzekļus, jo uztur darba telpas, t.sk. veic komunālos maksājumus, izmanto personīgus, patapinātus vai nomātus instrumentus, tehnisko aprīkojumu un materiālus, kā arī personīgo pieredzi un zināšanas, kas iegūtas studijās augstskolā, un kā papildus profesionālās zināšanas pašizglītošanās procesā, darbojoties muzejos, bibliotēkās, arhīvos, semināros, radošajās darbnīcās Latvijā un ārpus tās. Aicinām saglabāt līdzšinējo principu – pirms nodokļu aprēķināšanas, no līgumā norādītās autoratlīdzības atskaita autora darba radīšanas nosacītos izdevumus, kuru normas ir noteiktas 25% un 50% apmērā, ņemot vērā darbības veidu. Šīs normas ir noteiktas spēkā esošajos MK noteikumos Nr.899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtību”.

Noteikt, ka sākot no 2021. gada un turpmāk, slieksnis 25% nodokļa likmei no autoratlīdzībām ir 20 004 eiro no gada apliekamā ienākuma apmēra. Nodoklis sadalās proporcijās IIN 20% un VSAOI 80%. Gada apliekamā ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro, piemēro 28% nodokļa likmi. Gada apliekamā ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro, piemēro 36,4% likmi.

Ja autoratlīdzības līguma slēdzējam autoratlīdzības ir vienīgais ienākumu avots, noteikt, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas autoratlīdzības līguma slēdzējs veic tikai tajos mēnešos, kad tam ir reāli ienākumi no autoratlīdzībām, trūkstošo daļu sedzot valstij.

Lai nepasliktinātu autoru situāciju pandēmijas un pieaugošas inflācijas apstākļos, noteikt, ka Kultūras ministrijai jāizstrādā kompensējoši mehānismi (radošās stipendijas u.c.) autoru stāvokļa uzlabošanai, kas sāk darboties 2021. gadā, īpašu vērību pievēršot autoru grupām, kuru reālie ienākumi no autoratlīdzībām nesasniedz valstī noteiktu minimālo līmeni.

Izslēgt no grozījumiem likumā “Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli” piedāvātās normas, kas pielīdzina autoratlīdzības saņēmējus saimnieciskās darbības veicējiem un autoratlīdzības par algota darba ienākumu,  kas apdraud autortiesību  pastāvēšanas pamatprincipus par darba piederību un tās mantošanu.

Veikt izmaiņas normatīvajos aktos un dokumentos, nodrošinot, ka augšminētās prasības ir juridiski pamatotas un iekļaujas valdības piedāvātajā kopējā valsts nodokļu politikā.

Aicinām rīkoties atbildīgi, lemjot par Latvijas kultūras nozares turpmākai pastāvēšanai būtiskiem jautājumiem, reālistiski izvērtēt faktisko situāciju nozarē, kā arī apzināt visas gan tūlītējās, gan arī ilgtermiņa negatīvās sekas, kādas radīs Ministru kabineta iniciētie un iesniegtie grozījumi likumos “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.



 

Ilze Muceniece-Adamaite, Irina Vorkale

glezniecības izstāde “ĒDENE UN ČŪSKA”

09.10.2020. - 08.11.2020.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, no š.g. 9. oktobra līdz 8. novembrim būs apskatāma mākslinieču Ilzes Mucenieces-Adamaites un Irinas Vorkales kopīgi veidotā gleznu izstāde  “ĒDENE UN ČŪSKA”.

 

Izstādes nosaukuma “ĒDENE UN ČŪSKA” mītiskā pieskaņa un tās eksistenciāla ideja Ilzei Muceniecei-Adamaitei un Irinai Vorkalei radusies, izvērtējot savu daiļrades radošo devumu mākslā. Mākslinieces nolēmušas rādīt savu līdzsvaroto mākslas pasauli kā mainīgu, saskatot bažas, tās mānīgi jaukajai pastāvēšanai. Izstādes darbos iezīmējas apdraudošais “Čūskas” tēls, kas Ilzei Muceniecei-Adamaitei un Irinai Vorkalei ir iekšējās pasaules emocionālās esības pretmets. Līdzšinējā glezniecība māksliniecēm bijusi “Ēdene” – izsapņots paradīzes dārzs, kurā traģiskajam viņas apzināti pievērsušās reti, uzskatot, ka dzīves brīnišķīguma un vienreizīguma pieskaņa ir katram mirklim, un cilvēki tiecas pēc pozitīvā.

Ilze Muceniece-Adamaite un Irina Vorkale ir biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” biedres. Kopš 20.gs. 80. gadiem piedalījušās daudzās nozīmīgās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, rīkojušas personālizstādes. Šī māksliniecēm ir otrā kopīgā izstāde LMS galerijā, pirmā – “Nepastāvīgā mājvieta”, notika 2011. gadā.

Izstādē “ĒDENE UN ČŪSKA” būs eksponēti Ilzes Mucenieces-Adamaites un Irinas Vorkales pēdējo gadu darbi akrila un autortehnikā, izmantojot zelta, hroma krāsas, ogli un laku.

 

Izstādes atklāšana notiks 9. oktobrī plkst. 18.00.

 

Izstādi “ĒDENE UN ČŪSKA” rīko biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”.


 


Rēzijas Martas Zegneres personālizstāde “Ceļš”, kas skatāma Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijas “Prezidentu” zālē, ir pagarināta līdz 2. oktobrim.
LMS galerijas darba laiks: pirmdiena-svētdiena, no plkst. 12.00 – 18.00

 



Sveicam Baltu vienības dienā!

 

Baltu vienības diena Latvijā un Lietuvā tiek atzīmēta kopš 2000. gada, pieminot baltu cilšu kopīgo uzvaru pār krustnešu karaspēku Saules kaujā 1236. gada 22.septembrī.

 


Šodien, 5.septembrī, mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā LMS galerija būs atvērta līdz plkst. 20.00.


LMS galerijā šobrīd ir apskatāma Rēzijas Martas Zegneres personālizstāde “Ceļš”, LMS muzeja izstāde – akcija “Paranoja”, mākslinieku Jāņa Purcena un Igora Dobičina izstāde “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra”, LMS muzeja izstāde “Miza”, pastāvīgās plakāta un nonkoformisma mākslas ekspozīcijas.

Visi laipni aicināti!


 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja

izstāde – akcija “PARANOJA”

04.09.2020. – 04.10.2020.

 

No š.g. 4.septembra līdz 4.oktobrim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, ir skatāma LMS muzeja izstāde “Paranoja”.

 

Domājot par attiecībām starp mākslinieku un institūciju lēmumiem, LMS muzejs izstādei – akcijai “Paranoja” LMS galerijā izvēlējies autoru – Alda Kļaviņa, Arvīda Būmaņa, Laimas Eglītes, Ivetas Priedītes, Anetes Kalniņas, Henrija Klēbaha, Helgas Jaksones, Matīsa Zavicka, Vladislava Rubuļa, Lijas Būmanes, Borisa Bērziņa, darbus.

Izstādes nosaukums izvēlēts, reflektējot par pandēmijas Covid-19 seku novēršanas aktivitātēm valsts institūciju izpratnē un izpildījumā, īpaši akcentējot situāciju radošajā kultūras un mākslas nozarē. Ekspozīcija veidota, atskatoties uz aktivitātēm, kas saistītas ar pandēmijas izraisīto zaudējumu kompensāciju programmām, kurām LMS kā biedrība un lielākoties arī tās biedri nekvalificējās, tad sekoja publiska diskusija ap akustiskās koncertzāles novietnes impulsīvo izvēli Elizabetes ielā 2, un tagad aktualizējas autoratlīdzības “sāga”, kuras izskaņa šobrīd nav paredzama.

Iespējams, šī attieksme rada sajūtu, ka nozare neizbēgami varētu tikt reformēta, reorganizēta ar mērķi panākt, ka gleznotājs, tēlnieks, grafiķis u.c. nestrādā savu darbu, bet lūdz pabalstus, veic nodokļu nomaksu no neesošiem līgumiem un aizmirst par autoratlīdzībām, kas ir būtisks šī brīža radošā darba norēķinu veids. Kādam ir vēlme izvairīties no radošā, neizskaidrojamā un panākt institucionālās pakļautības uzbūvi arī mākslā. Vēsturiski šis 20. gadsimtā izstrādātais politiskās cenzūras paņēmiens ir zināms, iespējams, pārāk labi no vairāku valstu pieredzes.

Mūsdienās institūciju it kā jaunizveidotā loģika, kas rada vizuālās mākslas lomas devalvāciju un mazizglītotības kulta propogandu, ir īstermiņā finansiāli pamatota, tomēr ilgtermiņā tas ir vērtējams kā noziegums.

Ekspozīcija apzināti veidota kā līdzība ar institūciju lēmumiem, kuri rada paranojisku atmosfēru, bet, lai kādi būtu eksponēšanas paņēmieni (lēmumi), mākslas darbu autoru ieguldītā profesionālā prasme un darbs ir tik spēcīgi un pamatoti, ka to vēstījums paliek.

 

Izstādes – akcijas “Paranoja” radošā komanda

Ideja un teksts: Igors Dobičins

Ekspozīcijas dizains: Jānis Purcens

 


 

Rēzijas Martas Zegneres

personālizstāde “Ceļš”

04.09.2020.-29.09.2020.

 

No š.g. 4.septembra līdz 29.septembrim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijas “Prezidentu” zālē būs skatāma Rēzijas Martas Zegneres personālizstāde “Ceļš”.


Jaunā māksliniece par izvēlēto izstādes nosaukumu saka:  “Ceļš gan fiziski, gan metaforiski ir mūsu mūža pavadonis, nereti dēvēts arī par identitātes meklējumiem, tas ietekmē domas, rīcību, izvēles un attīstību”.

Rēzija Marta Zegnere personālizstādē iepazīstinās skatītājus ar savu labestīgo un sapņaino tagadnes redzējumu, kā arī personisko pieredzi, izteiktu mākslas valodā. Mākslinieces darbos tiek fiksēti pārdomu mirkļi ar dabas un reizēm arī literāriem motīviem, kuri mijas ar zemapziņas tēlojumiem un atspoguļo mākslinieces tagadnes pozīciju jaušami nebeidzamā ceļā. Radošais mērķis ir uzdot jautājumus, lai, iepazīstot sevi, atklātu gan dvēselisko, gan intelektuālo apvārsni, rosinot uz līdzīgām pārdomām arī izstādes apmeklētāju. Mērķis ir arī saprast un novērtēt, kas jau ir dots un ko vēl vajag pārvarēt, kā bailes, šaubas, neuzdrošināšanos. 

Rēzija Marta Zegnere, esot Profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālās Mākslu vidusskolas” Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēkne, kā labdarības fonda “VIVAT Future” balvu ieguvusi iespēju rīkot personālizstādi. Izstādē tiks eksponētas mākslinieces kompozīcijas un radošie eksperimenti eļļas un autortehnikā.   

 

Rēzija Marta Zegnere dzimusi Popē, kur vizuālās mākslas skolotājas I.Andersones rosināta iestājās PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolā, kur šobrīd ir 4.kursa audzēkne. “Ceļš” ir autores pirmā personālizstāde, kas tapusi ar fonda “ Vivat future 2019” atbalstu. Skolas mācību un radošo darbu procesu veicinājušas pedagoģes: B.Guste, V.Jurjāne, E.Svikle, M.Gulbis.

 

Izstāde “Ceļš” būs apskatāma arī mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” laikā š.g.  5. septembrī no plkst. 12.00 līdz 20.00.

 


 

 

Latvijas Mākslinieku savienība sveic

pedagogus, studentus un skolēnus ar jaunā mācību gada sākumu!

Lai daudz radošu sasniegumu!

 




Latvijas Mākslinieku savienība aicina atzīmēt gadadienu 1989. gada 23. augusta vēsturiskajam, brīvības sajūtu rosinošajam notikumam – PSRS okupēto Baltijas valstu nevardarbīgās pretošanās akcijai “Baltijas ceļš”.


LMS izsaka atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajai sabiedrībai, māksliniekiem, kolēģiem pilsoniskās un radošās brīvības centienos.

 

Attēlā – 2014. gada Baltijas valstu Mākslinieku biedrību izstāžu cikla “KELIAS. CEĻŠ. KETT” publicitātes attēls.

 



Radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ”

Zvārtavas pilī

18.08.2020.

 

Š.g. 18. augustā plkst. 9.00 Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzejā Zvārtavas pilī, Gaujienas pagastā, Apes novadā, norisināsies LMS rīkotas vizuālās mākslas radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ”. Radošās darbnīcas paredzētas kā mākslinieciskas un izglītojošas aktivitātes, kurās piedalīsies Gaujienas mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un ir aicināti pievienoties visi interesenti.

Plkst. 18.00. Zvārtavas pils Svētku zālē notiks kameransambļa “Trio Metamorfoze” koncerts “Skaņas plūdums”.

 

Radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ” radītas, lai rosinātu izzināt vizuālās mākslas dažādu jomu saskarsmes iespējas. Dalībniekiem tiks sniegts ieskats tēlniecībā, neogotikas stilistikā, ekslibris un grafikā, kā arī dizaina elementu izveidē, saistībā ar pasākuma norises vietu – Zvārtavas pili.

Radošajās darbnīcas būs iespēja iepazīt tēlnieku Kristapa Andersona un Svetlanas Saveļjevas autordarbus, kā arī 19.-20.gs. ģipša izstrādājumus un  kopiju atliešanas procesu. Mākslinieku vadībā dalībnieki varēs zīmēt, patinēt un atliet ģipsī arhitektūras elementus, kā arī savu plaukstas nospiedumu, tādējādi paplašinot zināšanas par kompozīciju un ģipša mākslinieciskajām un tehnoloģiskajām kvalitātēm, kas ir bijis viens no būtiskākajiem elementiem skulptūru un būvplastikas radīšanā mūsdienās un 19.-20.gs.

LMS radošajās darbnīcās mākslas dažādās izpausmes palīdzēs izzināt LMS prezidents, tēlnieks Igors Dobičins, mākslinieces un pedagoģes – Ineta Riepniece, Māra Kārkliņa, Dace Lazdiņa, Vizbulīte Jaukule, un arhitekte Elza Dobičina. Muzikālu radošo darbnīcu vadīs “Trio Metamorfoze” mūziķi: Liene Dobičina, Zane Rubesa, Zane Jurēvica un Miķelis Dobičins.

Radošo darbnīcu noslēgumā norisināsies pasākuma dalībnieku izstāde un labāko darbu autoru apbalvošana.

Radošo darbnīcu laikā būs iespēja iepazīt arī Zvārtavas pili, tās vēsturi un  pilī izvietotās LMS muzeja 20.-21.gs. mākslas darbu kolekcijas ekspozīcijas: glezniecības, tekstilmākslas ekspozīciju “Spītniece pilī”, tēlniecības ekspozīciju “Laikabiedra portrets”, apgleznotā porcelāna kolekciju “Trauslais pieskāriens”, mākslinieku veidoto gultu kolekciju “Sapnis”.

 

Latvijas Mākslinieku savienības radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ” atbalsta Vidzemes plānošanas reģions, Valsts kultūrkapitāla fonds un akciju sabiedrība „Latvijas valsts meži”.

 

Radošās darbnīcas “MANTO. ZĪMĒ. ĢIPSĒ” būs bez maksas, koncerta “Skaņas plūdums” apmeklējums plkst.18.00 - ar LMS muzeja biļetēm.


 


Ivetas Laures

personālizstāde "NEVER GIVE UP! / NEKAD NEPADODIES!“

11.07.2020. – 22.08.2020.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, no 11. jūlija līdz 22. augustam būs apskatāma mākslinieces Ivetas Laures personālizstāde „NEVER GIVE UP! / NEKAD NEPADODIES!“.

Izstādes atklāšana notiks 10.jūlijā, no plkst.18.00 līdz 21.00.

 

„NEVER GIVE UP!“ ir izplatīts, masu kultūrā bieži lietots izteiciens. Iveta Laures personālizstādes nosaukumā tas ienāca kā gatavs uzraksts uz auduma, no kura tapa mākslas darbs ar tādu pašu nosaukumu. Šis izteiciens māksliniecei likās personiski ļoti aktuāls. Atziņa, ka dzīvē ļoti svarīgi ir tieši – nepadoties. Nevis uzvarēt kādās konkrētās cīņās vai iegūt apkartējo vērtējumā nozīmīgas balvas, bet neatmest savas vērtības, saglabāt mērķus un īstenot sapņus, jo brīdī, kad to atmet, to visu arī zaudē. Zaudē savu dzīvi. Dzīvi, kas tāpat paiet ļoti ātri.

Iveta Laure 2018. gadā ieguva Latvijas Mākslinieku  savienības (LMS) rīkotās izstādes „Mākslas dienas 2018. Mākslas laiks“  balvu – iespēju izveidot  personālizstādi LMS galerijā. Personālizstādē „NEVER GIVE UP! / NEKAD NEPADODIES!“ būs apskatāmi mākslinieces jaunākie darbi, kā arī tādi darbi, kas līdz šim nav bijuši eksponēti Rīgā - apjomīgi objekti „100 m MĀKSLAS“ (2017) un „Prosecco kleita - dzirkstošie mirkļi“ (2019), kas radīti un eksponēti Starptautiskajā Aizputes rezidenču centrā SERDE, kā arī objekts „PRIVĀTI LV“ (2018), kas tapis īpaši izstādei „100 Latvijas mākslā“ Daugavpils Marka Rotko centrā.

Izstādi veido konceptuāli objekti un instalācijas, kas tapuši atsaucoties uz personiskām sajūtām un pārdzīvojumiem, sociālā kritika. Tēlu struktūrā daudz lietu no sievietes pasaules (garderobes). Tās atbilstoši katrai konkrētai iecerei piešķir vēstījumam romantisku, intīmu vai provokatīvu raksturu un autores personības identitāti. Mākslas darbu izveidē lielākoties tiek izmantoti šķiedras, „ready-made“ materiāli un arī fotogrāfija.

 

Iveta Laure ir māksliniece un mākslas pedagoģe, kura ir viena no aktīvākajām laikmetīgās kultūras paradigmas veidotājām Latvijā. Mākslinieces daiļradei raksturīga multimediāla pieeja un provokatīvs raksturs. Iveta Laure beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas nodaļu. Rīkojusi vairākas personālizstādes, veidojusi vides objektus, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Latvijā un ārzemēs.

 

Izstādi „NEVER GIVE UP! / NEKAD NEPADODIES!“ rīko biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība“, projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Starptautiskais Aizputes rezidenču centrs SERDE.



 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) virtuālās vizuālās mākslas izstādes “Mākslas dienas 2020. Covid-19” izskaņā, LMS izsaka pateicību visiem māksliniekiem - izstādes dalībniekiem par radošo sniegumu, uzdrīkstēšanos un iesaisti līdz šim vēl neierastā virtuālās izstādes veidošanā.

Izvērtējot virtuālās vizuālās mākslas izstādes “Mākslas dienas 2020. Covid-19” 119 dalībnieku radošo sniegumu, izstādes rīkotāju komanda nolēmusi piešķirt LMS balvu – iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2021./2022. gadā, gleznotājai Adriānai Vīgnerei par klusināto, bet monumentālo māksliniecisko sniegumu darbā “Laika telpa“. Apsveicam mākslinieci!

 



 

Igors Vasiļjevs-Penerdžī (1940-1997) “Ļeņina prēmijas laureāts Māris Liepa Krasa lomā”, 1980.

Koks, 105x54x40 cm. LMS muzejs. Foto: A.Gaidis

 

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) aicina atcerēties pāragri aizgājušo tēlnieku Igoru Vasiļjevu-Penerdžī (26.05.1940. - 21.06.1997.).

 

Igors Vasiļjevs-Penerdžī ir spilgta personība latviešu tēlniecībā, mākslinieks, kurš piešķīris portreta žanram īpašu emocionālu risinājumu, uzsverot tajā personas garīguma substanci, nošķirot cilvēcisko kaislību pasauli un rimto viedumu. Mākslinieku interesēja dažādas reliģiskās prakses, garīgā skolotāja tēls, autors veidojis Jēzus Kristus un hinduisma guru vispārinātus simboliskus portretus, kuros nolasāmas pašportreta iezīmes. Portretējamo personu klāsts ietver garīgumu starojošas radošās inteliģences pārstāvjus, kā arī dzīves un enerģijas vitalitātes pilnus ikdienā sastaptos cilvēkus.

 

Igors Vasiļjevs-Penerdžī, kā īpaši apdāvināts bērns, saņēma balvu vizuālajā mākslā jau 1949. gadā (Maskava, Krievija). 1952. gadā tika uzņemts V.Surikova Mākslas institūta mākslas skolā (Maskava, Krievija). Igors Vasiļjevs-Penerdžī 1962. gadā beidza Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (tag. LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) ar diplomdarbu “Pasaules jaunība”, vad. K.Zemdega. Jau studiju gados mākslinieks pārsteidza pasniedzējus, uzrādot pieredzējušu  meistarību un prasmi veidot, jo jaunais mākslinieks tika uzņemts LMA uzreiz otrajā kursā. Īpaši tuvs I.Vasiļjevam-Penerdži bija portreta un figurālā portreta žanrs. Studējot LMA, veidoja pianista V.Kliberna portretu.

I.Vasiļjevs-Penerdži bija LMA mācībspēks kopš 1962. gada, profesors no 1987.gada. Mākslinieks piedalījās vairāku latviešu tēlnieku paaudžu audzināšanā, sniedzot ieskatu arī savā savpatnajā, jutekliskām jūgendstila atsaucēm bagātajā tēlnieka daiļradē.

I.Vasiļjevs-Penerdži bija LMS biedrs kopš 1963. gada. Tēlnieks bija viens no ražīgākajiem  un daudzveidīgākajiem portretistiem Latvijas tēlniecībā. Mākslinieks aktīvi piedalījās izstādēs Latvijā, Krievijā, ASV, Vācijā, Indijā, portretēja laikabiedrus, kolēģus, tēlniekus – E.Melderi, V.Albergu, baletdejotājus – M.Plisecku, Z.Errs, M.Liepu, dzejnieku B.Pasternaku, komponistu R.Paulu. I.Vasiļjevs-Penerdži tikās un portetēja politiķi I.Gandiju, arī mākslinieku S.Rerihu u.c. Tēlnieks veidoja arī reliģiskas kompozīcijas Sv. Pētera baznīcā (1992, Rīga), Aglonas bazilikā (1993).

Mākslinieks kā savu izteiksmes veidu pieņēma koktēlniecību. Izvēlējās radošam darbam cietus tropiskos kokus, kas kalta griezuma vietu atstaro ar metālisku spīdumu un citkārt maigais materiāls iegūst citu vizuālu dimensiju. Autora rokraksts ir atpazīstams, jo viņš, izmantodams koksnes struktūru, formu veidoja  reālistisku  un  impresionistiski plastisku, tēliem, uzsverot izteiksmību, palielina raksturīgos sejas vaibstus.

Kā īpašu vērtību LMS muzeja ekspozīcijās jāuzsver I.Vasiļjeva-Penerdži kokā veidotie darbi: M.Liepas portrets Krasa lomā A.Hačaturjana baletā “Spartaks” (1980, Zvārtavas pils) un tēlnieka E.Meldera portrets (1963, “Mākslinieku nams”). Tie ir portreti, kuros vituozi koka materiālā redzamas gan cilvēciskas īpašības, gan talanta dotības, gan personības valdzinājums.

Igora Vasiļjeva-Penerdžī darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā,  kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

Mākslinieka devums tika novērtēts un 1981.gadā viņam piešķirts LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka nosaukums.

 


 

Latvijas Mākslinieku savienība sveic starptautiskajā Muzeju dienā!

 



 

Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) informē, ka sakarā ar Covid-19 pandēmijas radīto negatīvo ietekmi uz LMS finansiālo situāciju, lai taupītu resursus un nodrošinātu LMS muzeja kolekcijas saglabāšanu, proti, apsardzi, tehnisko uzraudzību un apkopi, uz nenoteiktu laiku ir apturētas LMS muzeja sadarbības programmas, t.sk. mākslas darbu deponēšana, LMS muzeja krājuma un arhīva apskate.


Izmaiņas LMS muzeja darbā no 12. maija līdz 9. jūnijam:


- LMS muzeja ēkā "Mākslinieku nams", 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, apskatei ir pieejamas LMS muzeja ārtelpas ekspozīcija un pirmā stāva ekspozīcijas:

līdz 31. maijam LMS galerijā apskatāma Zaigas Putrāmas personālizstāde "Cilvēki pamana, kā saules satiekas";

Jāņa Purcena un Igora Dobičina izstāde “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra”;

LMS muzeja izstādes "Ābols. Ripo. Jūra", "Škiedras kristalizācija" un patstāvīgās plakāta un nonkoformisma mākslas ekspozīcijas.


- LMS Radošajā kvartālā "Kombināts MĀKSLA", Gaujas ielā 1, 3, 5, apskatāmas āra objektu, tēlniecības un graffiti ekspozīcijas.


- LMS muzeja filiālē "Biķeri" apskatāma āra ekspozīcija "Ziemas karš".


- LMS muzeja filiāles "Zvārtavas pils" apskate pieejama, iepriekš piesakoties.


Izmaiņas LMS biroja darbā:

No 12. maija līdz 9.jūnijam LMS birojs strādā attālināti no plkst. 10.00 - 17.00. Lūdzam sazināties! Kontaktinformācija: 29138952, 26628302, info@lms.lv, dobicins@inbox.lv .


Aicinām interesentus un māksliniekus LMS muzeja apmeklējuma laikā ievērot Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr.103 un tā grozījumos noteiktās prasības, kā arī turpināt sekot Latvijas Mākslinieku savienības aktualitātēm LMS mājaslapā un sociālajos tīklos.


No 2020. gada 20. aprīļa līdz 31. maijam mājaslapā www.makslasdienas.lv un tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļvietnes Facebook lapās “Latvijas Mākslinieku savienība” un “Mākslas dienas/Rudens” norisinās biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” pirmo reizi rīkota virtuālā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2020. Covid-19”.

 


Ieskats Zaigas Putrāmas personālizstādes "Cilvēki pamana, kā saules satiekas" ekspozīcijā LMS galerijā,

11. Novembra krastmalā 35, Rīgā.

 



Latvijas Mākslinieku savienība aicina pieminēt Otrā pasaules kara beigas Eiropas teritorijā, kas norisinājās pirms 75 gadiem. Latvijai tas bija turpinājums sarežģītiem vēstures notikumiem, kā valstiskuma zaudēšana, PSRS okupācija, civiliedzīvotāju represijas un trimda. Uzvara pār nacistisko Vāciju un kara tēma bija viena no aktuālajām latviešu mākslā 20.gs. 40-80. gados.

 



Latvijas Mākslinieku savienība, atzīmējot svētkus, kas ietekmējuši Latvijas kultūru un guvuši plašu atspoguļojumu latviešu autoru darbos vizuālajā mākslā, šodien, 1.maijā, sveic Darba svētkos un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienas simtajā gadskārtā un 4. maijā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas trīsdesmitajā gadadienā!

 

 



 

VIRTUĀLĀ VIZUĀLĀS MĀKSLAS IZSTĀDE

MĀKSLAS DIENAS 2020. COVID-19


No 2020. gada 20. aprīļa līdz 31. maijam mājaslapā  www.makslasdienas.lv un tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļvietnes Facebook lapās “Latvijas Mākslinieku savienība”, "LMS Latvijas Mākslinieku savienība" un “Mākslas dienas/Rudens” norisinās biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” pirmo reizi rīkota virtuālā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2020. Covid-19”.

Aicinām sekot līdzi izstādes aktualitātēm mājaslapā (www.makslasdienas.lv) un sociālā tīkla tīmekļvietnēs.

Piedāvājam nosktīties LTV 1 "Rīta panorāma" sižetu par LMS virtuālās vizuālās mākslas izstādi "Mākslas dienas 2020. Covid-19". LTV 1 sižetu var noskatīties šeit.


Kārlis Dobrājs "Spēle", audekls, eļļa, 132x213 cm, 1979., LMS muzejs.

 

No 2020. gada 7. līdz 23. aprīlim Latvijas Mākslinieku savienība ir veikusi aptauju par Covid-19 pandēmijas izplatības radīto negatīvo ietekmi uz radošo personu ienākumiem.


LMS aptaujā piedalījās 149 respondenti – vizuālās mākslas mākslinieki, mākslas zinātnieki un radošo industriju pārstāvji, tai skaitā LMS telpu – radošo darbnīcu, nomnieki. Aptaujas rezultāti parāda, ka 88% aptaujāto ir bijuši spiesti atcelt vai pārcelt savus mākslas projektus. Savukārt, 54% radošo personu izjūt eksistenciālu nedrošību, norādot, ka tuvākajā laikā nespēs segt tekošās izmaksas un apmaksāt rēķinus. Aptaujas rezultāti parāda, ka ir nepieciešams sniegt plašāku atbalstu radošajām personām ārkārtējās situācijas un Covid-19 pandēmijas radīto seku novēršanas laikā. Tāpat nepieciešama detalizētāka informācija par atbalsta iespēju saņemšanu (46% respondentu), kā arī vairums neatbilst patreizējiem kritērijiem atbalsta saņemšanai, tāpēc tam nav vispār pieteikušies (91%). 


Ar LMS veiktās aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties: https://ej.uz/LMS_APTAUJA


 

Latvijas Mākslinieku savienības pirmā virtuālā vizuālās mākslas izstāde

“Mākslas dienas 2020. Covid-19”

20.04. - 31.05.2020.

 

No 2020. gada 20. aprīļa līdz 31. maijam mājaslapā www.makslasdienas.lv un tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļvietnes Facebook lapās “Latvijas Mākslinieku savienība” un “Mākslas dienas/Rudens” norisinās biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” pirmo reizi rīkota virtuālā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2020. Covid-19”.

Mākslinieku sociālā un radošā aktivitāte “Mākslas dienas” Latvijā ir aizsākusies 1959. gadā, un jau vairāk kā 60 gadus Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) šajā izstādē tradicionālā formātā aktualizē mākslas procesu daudzveidību, to nozīmi māksliniekiem un sabiedrībai.

“Mākslas dienas” – ierastie pavasara un radošuma svētki, 2020. gadā ierodas laikā, kad “Apokalipses jātnieka” izskatā darbojas Covid-19 pandēmija, izjaucot iepriekš radītos plānus un ieceres pasaules valstu un cilvēku likteņos. Mākslu jomā šis laiks raksturojas ar skatītājiem slēgtiem muzejiem, izstāžu zālēm, teātriem un atceltiem kultūras pasākumiem. “Jātnieks” jāj, atstājot “kultūrdārziņā” postažu. Cietusi ir arī kultūras pakalpojumu nozare, kas strādā, apgūstot un realizējot finansējumu daudzveidīgos publiskajos projektos. Šobrīd par izdzīvošanu cīnās pēdējā desmitgadē koptā kultūras nozare, kas pastāvēja un izdzīvoja “no projekta uz projektu”.

LMS ir aicinājusi māksliniekus, neraugoties uz pandēmijas izraisīto dīkstāvi, apliecināt savas prasmes un vēlmi radīt, šoreiz eksponējot darbus virtuālajā formātā un uzturot aktuālu romiešu teicienu “Vita brevis, ars longa”. LMS aicinājumam ir atsaukušies 116 mākslinieki, to skaitā LMS biedri, profesionāli mākslinieki, mākslas augstskolu studenti un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņi. Nozīmīgi ir akcentēt, ka šī ir pirmā reize, kad Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā “Mākslas dienu” izstāde tiek eksponēta neierastā formātā, un LMS pateicas autoriem par māksliniecisko drosmi.  Virtuālo ekspozīciju, kurā skatītāji var ieraudzīt gan profesionālu meistaru darbus, gan jauno mākslinieku sniegumu, veido klasiskās tehnikās izpildītu glezniecības, tēlniecības, grafikas, tekstilmākslas un keramikas darbu attēli, kā arī foto mākslas un multimediju darbi. Virtuālās izstādes “Mākslas dienas 2020. Covid-19” noslēgumā par pārliecinošu radošo sniegumu kādam no māksliniekiem tiks pasniegta LMS balva – iespēja rīkot personālizstādi LMS galerijā 2021./2022. gadā.

 

LMS virtuālā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2020. Covid-19” ir apskatāma no 20.04. - 31.05.2020. LMS tīmekļvietnē www.makslasdienas.lv un Facebook lapās: Latvijas Mākslinieku savienība, Mākslas dienas/Rudens.


Virtuālās izstādes idejas autors: Igors Dobičins, kuratore: Ieva Smiļģe, dizaina autori: Elza Dobičina, Gatis Pīpkalējs.  Izstādi rīko: Latvijas Mākslinieku savienība. Izstādi atbalsta dizaina uzņēmumi: “DatorsxDizains”, “DUDU.lv”, “Smede.lv”.


 

Aicinām māksliniekus, LMS biedrus, mākslas augstskolu studentus un radošo industriju pārstāvjus piedalīties aptaujā par COVID-19 ietekmi uz radošo personu finanšu situāciju. LMS ir izstrādājusi aptaujas anketu, lai apzinātu radušos finansiālo apdraudējumu un izraisītos materiālos zaudējumus radošajai nozarei.

Lūdzam anketu aizpildīt līdz š.g. 15. aprīlim.

Aptauja pieejama: https://ej.uz/LMS_covid19


Aicinām balsot par Vidzemes Kultūras Programmas projektu konkursā pieteikto LMS projektu " Radošās darbnīcas "Manto. Zīmē. Ģipsē""!

 

Nobalsot vari šeit: https://balso.vidzeme.lv/projekti/radosas-darbnicas-manto-zime-gipse

Projekta ietvaros tiks rīkotas radošās darbnīcas pils viesiem, kā arī LMS ilggadējiem sadarbības parteriem – Gaujienas mūzikas un mākslas skolai, Jāzepa Vītola Mūzikas dienu Gaujienā mūzikas nometnes rīkotājiem, biedrībai “Vītolēni” (Vītolēni & Vītolsvētki).

 

 


Kā arī aicinam balsot par biedrības "Vītolēni" radošo mūzikas nometni:

https://balso.vidzeme.lv/projekti/vitoleni-2020


 




Latvijas Mākslinieku savienība novēl priecīgas Lieldienas!

Lai saulains, sirsnīgs un radošu iedvesmu rosinošs šis svētku laiks!

 

 

 



Latvijas Mākslinieku savienības virtuālā vizuālās mākslas izstāde

“Mākslas dienas 2020. Covid-19”

20.04. - 31.05.2020. 

 

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) aicina LMS biedrus, profesionālus māksliniekus, mākslas augstskolu studentus un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņus piedalīties virtuālajā vizuālās mākslas izstādē “Mākslas dienas 2020. Covid-19”.


Mākslas dienas, ierastie pavasara un radošuma svētki, 2020. gadā ierodas laikā, kad “Apokalipses” jātnieka izskatā darbojas Covid-19 pandēmija, izjaucot iepriekš radītos plānus un ieceres pasaules valstu un cilvēku likteņos. Mākslu jomā šis laiks raksturojas ar skatītājiem slēgtiem muzejiem, izstāžu zālēm, teātriem un atceltiem kultūras pasākumiem. Jātnieks jāj, atstājot “kultūrdārziņā” postažu. Cietusi ir arī kultūras pakalpojumu nozare, kas strādā, apgūstot un realizējot finansējumu daudzveidīgos publiskajos projektos. Ir apdraudēta to organizāciju pastāvēšana, kas specializējušās valsts, pašvaldību un privāta finansējuma apgūšanai konkrētajā kultūras jomā, un dažas jau kļuvušas maksātnespējīgas MK rīkojuma nr. 103 dēļ. Privātās kultūras organizācijas nav aprīkotas ar finanšu “drošības spilvenu”, atšķirībā no valsts un pašvaldību kultūras institūcijām. Šobrīd par izdzīvošanu cīnās pēdējā desmitgadē koptā kultūras nozare, kas pastāvēja un izdzīvoja “no projekta uz projektu”, veidojot festivālu pasākumus, kuri bija orientēti uz ātru realizāciju un veica nepieciešamo “kultūras laukuma” pārklājumu. Šādi modelētu pasākumu plānošanā un realizācijā tika iesaistīta Kultūras ministrija, valsts muzeji, ar mākslām saistītās biedrības, kā arī privātie sponsori. Šī iedibinātā, atstrādātā sistēma izrādījusies nenoturīga satricinājumam un sabrukusi kā māla koloss – tuvredzīgās kultūrpolitikas upuris. Sistēma ir vienaldzīga pret tās dalībniekiem. Latvijas vēsturē tas nav pirmais gadījums, tā pazuda “Jauno Trīs brāļu” projekts iepriekšējā krīzē u.c. Vai izdevīgāk ir būvēt sezonālās kultūras siltumnīcas un cikliski priecāties par tām, vai celt dārgas noturīgas un pārdomātas būves? Atbilde nav vajadzīga, ceļam siltumnīcas.

Mākslinieki rada darbus, atsaucoties savam radošajam aicinājumam un sekojot sirdsbalsij. Motivēt radošajam procesam, aizskart kreatīvās stīgas var notikumi, kas risinās pasaulē, mediju ziņu virpuļi, darba pienākums vai citi pastāvošās modes, cilvēka, dabas dotie impulsi. Tā ir tikai radīšanas čaula – motīvs un patvērums. Iekarsēta dvēseles kvēlsvece iedarbina to mehānismu, kas nav pasaulīgajā varā – mākslas darba tapšanu. To var kavēt, ietekmēt, arī prognozēt pēc analoģijām, tomēr rezultāts ir brīnums.

Mākslinieki ir radījuši mākslas darbus visādos laikos, arī personīgi dramatiskos dzīves brīžos, tāpēc LMS aicina LMS biedrus, profesionālus māksliniekus, mākslas augstskolu studentus un profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu audzēkņus izteikt savu profesionālo viedokli LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstādē “Mākslas dienas 2020. Covid- 19”, kas šogad norisināsies virtuālā formātā, izmantojot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas.

 

Mākslinieki ir aicināti piedalīties virtuālajā izstādē, iesniedzot savu vizuālās mākslas darbu attēlus. Attēlos redzamajiem darbiem jābūt tapušiem laika posmā no 2018.-2020. gadam, izpildījumam jāatbilst augstiem kvalitātes kritērijiem un jāuzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences. Katrs autors izstādei var pieteikt 1 darbu. Darbu veids un tehnika nav ierobežota. Aizpildītu pieteikumu anketu - https://failiem.lv/u/fgbv6gaw#/ , autora CV, kā arī pieteiktā darba augstas izšķirtspējas attēlu sūtīt uz e-pastu: lms.makslasdienas@inbox.lv.

 

Latvijas Mākslinieku savienības virtuālā vizuālās mākslas izstāde “Mākslas dienas 2020. Covid-19” būs apskatāma no 20.04. - 31.05.2020. mājaslapā http://www.makslasdienas.lv/ un tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnē Facebook.

Pieteikumu anketas tiek pieņemtas līdz š.g. 19. aprīlim.

 

Izstādi rīko: Latvijas Mākslinieku savienība

 

 

 

 


Sveicieni Pūpolsvētdienā!


Pozitīvi vērtējot LTV1 3.aprīļa raidījuma “Kultūršoks” vēlmi sniegt maigo pūpolu pērienu šī brīža kultūras situācijai Latvijā, LMS aicina patreizējos kultūras “stūrmaņus” būt tendētiem uz reāla mērķa sasniegšanu, ķerties klāt situācijas risinājumam un izvērtēt kaimiņvalstu rīcību Covid-19 gadījumā, proti, līdzīgu operatīvu risinājumu, kā to ir veikusi, piemēram, Vācijas Mākslinieku apvienības Berlīnes nodaļa, skat. - https://www.bbk-berlin.de/con/bbk/front_content.php/idcat.112


Ar citu valstu aktuālās informācijas apkopojumu var iepazīties interneta vietnē - http://www.agenda21culture.net/culturecovid19?fbclid=IwAR3LBVHgTvF1fQqo4MV6zv4DxoQeYyhzP3AzmkHrUDEeATb12vgqjL3xZsY.

Šī brīža situācija kultūrā pieprasa paveikt krietni vairāk par kolaboracionismu un valsts ierēdņu ergonomisko prasību ievērošanu.  
Latvijas Mākslinieks savienība vēl gaišus, saulainus pavasara svētkus. Lai raisās radošums un top mākslas darbi!



 

Zaigas Putrāmas

personālizstāde “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”

13.03.2020.-05.04.2020.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā, no 13. marta līdz 5. aprīlim būs apskatāma mākslinieces Zaigas Putrāmas personālizstāde “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”.

Māksliniece Zaiga Putrāma šobrīd strādā akvareļglezniecībā pie ļoti personiska projekta “Saules satiekas”. Lielformāta akvareļglezniecības darbi, kas būs apskatāmi izstādē “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”, ir ieturēti abstraktā ekspresionisma stilistikā un krāsā pauž mākslinieces šī brīža vēlmi veidot, radīt un pārveidot nosacītās iedomu pasaules. Nezināmais šinī procesā ir mērķis.

Pēc studiju noslēguma un dalības Latvijas mākslā nozīmīgajā izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” (1984) māksliniece uzsāka ilgo sevis meklēšanas ceļu – pievērsās tekstilmākslai, tajā rodot tradicionālu formu un izteiksmes līdzekļu jaunus postmodernās stilistiskas risinājumus, kas atbilstoši 20.gs. beigu latviešu vizuālās mākslas protesta un dekoratīvisma paradigmai. Mainoties laikmeta modes uzstādījumiem, Zaiga Putrāma izmēģinājusi iespēju apgūt prasmes psiholoģijā, sasniegt augstu sensivitātes pakāpi, kļūt par personības izaugsmes treneri, kā arī veidot autores pedagoģiskās programmas ar utopijas iezīmēm, kas ir viņas šī brīža radošais uzstādījums. Māksliniece cenšas atbrīvoties no mākslas priekšmetu materialitātes un dizaina priekšstatu uzspiestiem uztveres žņaugiem un ierobežojumiem, veidot un atkārtot savā daiļrade jau veikto “tradicionālo pieņēmumu” revīzijas aktu.

 

Izstādes “Cilvēki pamana, kā saules satiekas” atklāšana notiks 2020. gada 13. martā:

plkst. 17.00 – kompozīcijas stunda;

plkst. 18.00 – izstādes atklāšana;

no plkst. 19.00 Argentīnas tango meistarklase.

 

Izstādes “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”  laikā norisināsies kompozīcijas stundas mākslinieces Zaigas Putrāmas vadībā:

otrdienās  no plkst. 15.00 – 17.00;

ceturtdienās no plkst. 15.00  – 17.00;

sestdienās plkst. 13.00.

 


Foto - Elīna Eglīte


LMS sirsnīgi sveic mākslinieces, mākslas zinātnieces, kuratores un LMS biedres tuvojošā pavasara svētkos!

 



 

Jāņa Purcena un Igora Dobičina izstāde “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra”,  LMS muzejā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā.

 

03.03.2020. – 12.04.2020.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja izstāžu telpā “Tēlnieces Leas Davidovas – Medenes darbnīca”, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā,  izveidota jauna ekspozīcija “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra”.


Ekspozīcijas iekārtotājs un idejas autors, gleznotājs Jānis Purcens skatītājam un sev dod kreatīvu uzdevumu – pētīt. Izpētes objekts tiek definēts kā dažādu mākslas priekšmetu simbioze telpā, kas rodas tēlnieka Igora Dobičina stiropora skulptūras un Jāņa Purcena autortehnikā tapušo gleznu vizuālajā mijiedarbībā.

Jāņa Purcena gleznās krāsa ir meklējoša un dzīva. Mākslinieka rokās tai tiek rasts arvien jauns, eksperimetāls piesitiens, gleznojot sižetu – mākoņus, kas vijas cauri Jāņa Purcena daiļradei. Tēlainie fantomi un simboli raksturo un mēģina mēmi, ar krāsas palīdzību skaidrot mākslinieka gleznu vēstījumu. Ekspozīcijā kā uzrunājamais objekts, siena, kur atstaroties  gleznu enerģijas lādiņam, konceptuāli nostādīta Igora Dobičina skulptūra “Ceturtais no baltajiem apokalipses jātniekiem” vai “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem”, ar kuru tēlaini telpā polemizē Jāņa Purcena glezniecība. Jo ekspozīcijas sarunas tēma ir, kā stilistiskais uzstādījums, kas jau ir konceptuāli piesātināts, ievieš atšķirīgu mākslas veidu darbu eksistenciālo un kompozicionālo savietojamību telpā. Mākslas forma un krāsa, masa un vibrācija – izpētes izejas dati, ko izstādē jāizmanto skatītājam.

Izstādē “Atlikušais no baltajiem apokalipses jātniekiem un rezidentūra” ir iekļauti Jāņa Purcena gleznu cikla “Ainavismi 2018” darbi, kas tapuši Līvānos “Mūsdienu mākslas galerijā” (MMG) rezidenču programmas pilotprojekta laikā, kā arī Igora Dobičina stiroporā veidotā lielizmēra skulptūra, ieturēta modernisma stilistikā.


Izstāde LMS muzejā būs apskatāma līdz 2020. gada 12. aprīlim.

Izstādi rīko LMS muzejs un MMG (Līvāni).

 

 


 

Izstāde “Ābols. Ripo. Jūra.”

21.02.2020.-08.03.2020.

 

Latvijas Mākslinieku savienības galerijā ir apskatāma vizuālās mākslas izstāde “Ābols. Ripo. Jūra.”. Izstādē pārstāvēti darbi no LMS muzeja kolekcijas: portreti, ainavas, marīnas un klusās dabas (dažādās glezniecības tehnikās), monumentālie zīmējumi,  kā arī “Prezidentu zālē” eksponēti LMS biedres, mākslinieces Dzidras Baumas akvareļi.

 

Izstādes “Ābols. Ripo. Jūra.” ekspozīcija veidota LMS telpām ierastā, intuitīvā telpas iekārtojuma uzbūves un apguves manierē – gleznām, zīmējumiem, akvareļiem izstādē optiski tiek piešķirta iespēja atrasties un būt fiksētiem kāpjošā, frontālā ritmikā. Izstādes “Ābols. Ripo. Jūra.” uzstādījums ir aplūkot mākslas darbus to suverēnajā vienreizīgumā, neuzspiežot atlases slogu, bet skatītājam tiek sniegta iespēja vērot atšķirīgu autoru dažādu stilistisko un laika posmu sniegumu, iesaistoties darbu un ekspozīcijas analizē.  Noteicošā izstādes ekspozīcijas modelējošā svira ir harmoniska, bet tajā pašā laikā telpu deformējoša – darbi (gleznas, zīmējumi, akvareļi) iekārti slīpi ar rāmja vai lapas stūri virzienā pret grīdu, kāpinot uztveres spriedzi. Skatītājs šadā izkārtojuma risinājumā, iespējams, var zaudēt vertikalitātes un ierastās stabilitātes sajūtu, toties tas veicina iedziļināšanos darba kompozicionālā uzbūvē.

 Izstādē ir pārstāvēti autori: Dzidra Bauma, Vilis Ozols (1929-2014), Gulnāra Skutele, Raitis Hrolovičs, Ieva Markēviča-Caruka, Maija Bērziņa, Iveta Priedīte, Juris Kaksis, Laine Kainaize, Anete Kalniņa, Jānis Pauļuks (1906-1984), Inese Sudare. Izstādē “Ābols. Ripo. Jūra.” eksponētajiem darbiem šķietami tiek rīkots kompozicionāls stabilitātes tests. Skatītājs ir aicināts vērot mākslinieku atšķirīgās pieejas kompozīcijas risinājumam, kā mākslas darba radīšanas svarīgākajam elementam. Izstādes “Ābols. Ripo. Jūra.” darbos iestrādāto kompozīciju uzbūves izteiksmība nav atkarīga no mākslinieku izvēlētām stilistikām, tematikām, bet no autoru personīgajām sajūtām un redzējuma.

 

Izstādes “Ābols. Ripo. Jūra.” koncepcijas un dizaina autori:

Igors Dobičins, Ansis Dobičins.



Tēlnieki Jānis Zariņš, Oļegs Skarainis un Ļevs Bukovskis, izgatavojot Salaspils memoriālo ansambli

Latvijas PSR Mākslas fonda kombinātā “Māksla” (tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”), Gaujas ielā 5, 20. gs. 60. gadi.

 

1944. gada 30. decembrī tika izveidots kādreiz lielākais vizuālās mākslas un dizaina jomas nodibinājums “Mākslas fonds” (MF). Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) vēlas akcentēt LPSR (Latvijas) Mākslas fonda, kas pastāveja no 1944. – 1992. gadam, devumu Latvijas kultūrā. MF mantojums ir iekļauts 2001. gadā dibinātā Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijā. LMS pateicas māksliniekiem, MF darbiniekiem, kas sarežģītajā vēstures posmā veica ievērojamu pienesumu latviešu mākslas un dizaina attīstībā!


MF darbība bija aktīva un daudzpusīga, piemēram, 20. gadsimta 80. gados MF izstāžu daļa rīkoja ap 300 vizuālās mākslas un dizaina izstādēm gadā Latvijā un ārzemēs (Somijā, Austrijā u.c). Savā izdevniecībā MF sagatavoja un publicēja izstāžu materiālus un katalogus. Rīgā tika izveidots MF “Mākslas salons” veikalu tīkls. 1984. gadā MF projektos darbojās ap 400 mākslinieku (LMS biedru) un vairāk kā 600 mākslas meistaru. Kopš 1957. gada veidotajā MF kolekcijā atradās ap 17 000 mākslas darbu, kas tika iepirkti no vairāk kā 1000 autoriem.
MF darbības laikā 1960. gadā Rīgā tika uzbūvēts “Mākslinieku nams” 11. novembra krastmalā 35 un tēlnieku darbnīcas Gaujas ielā (kopš 2014. gada LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”), kā arī Jūrmalā radošais nams “Dzintari”. MF kombinātos - Lietišķi dekoratīvajā kombinātā “Māksla” (1945-1992) un Dekoratīvās mākslas kombinātā (1976-1992), tika veidoti interjeru projekti un to noformējuma mākslas un dizaina priekšmeti - tēlniecības, glezniecības, grafikas, tekstilmākslas, metālmākslas, keramikas, koka un ādas dekoratīvās plastikas elementi Latvijas un bij. PSRS teritorijā savā laikā tapušām būvēm:
infrastruktūras objektiem - lidostai “Rīga”, Rīgas dzelzsceļa stacijai, metrostacijām Maskavā, Sanktpēterburgā (Krievija), Minskā (Baltkrievija) u.c. Veselības centriem un ārstniecības iestādēm - sanatorijai ”Belorusija”, slimnīcai “Gaiļezers” u.c. Ēdināšanas iestādēm - kafejnīcām, restorāniem “Jūras pērle”, “Ļeningrada” un viesnīcai “Latvija” u.c.
Kultūras objektiem, kinoteātriem, teātriem un muzejiem - Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam, Doles muzejam u.c.
MF darbnīcās tika radīti Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem un personām veltīti pieminekļi, memoriālie ansambļi un atceres vietas Salaspilī, Rīgā, Valkā, Audriņos, Vietalvā u.c.