AKTUALITĀTES KONKURSI SVEICAM SĒRU VĒSTS 2014-2015 ARHĪVS 2012-2018 RECENZIJAS UN INTERVIJAS IZNOMĀ Radošo personu atbalsta programma LMS PROJEKTI LMS VĒSTURE LMS STRUKTŪRA LMS APAKŠSTRUKTŪRAS LMS KONGRESI LMS STATŪTI LMS BIEDRI KĀ KĻŪT PAR LMS BIEDRU? LMS BIEDRU RADOŠĀS KOPAS LMS DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS INTERNETA SAITES LMS KONTAKTI

Ziedo Latvijas Mākslinieku savienībai

Aivars Drāznieks  plakāts "Ekonomika" guašs,papīrs 80x60cm   1982    LMS muzejs

 

 

Aivars Drāznieks

25.04.1953 - 23.12.2015

 

23. decembrī mūžībā aizgājis mākslinieks Aivars Drāznieks.

 

Absolvējis Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu 1972. gadā. Darbojies

plakāta mākslā, lietišķajā grafikā, grāmatu grafikā, reklāmas fotogrāfijā. 

 

Piedalījies izstādēs Latvijā, Krievijā. Sadarbojies ar pazīstamākajiem žurnāliem Latvijā.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1982.gada.

 

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.



Aija Jurjāne „Mājas dzīve ar darbadienas kūku” (1987) audekls / eļļa 100x81cm  LMS muzejs 

 

 

AIJA JURJĀNE

18.04.1944 – 30.11.2015

 

2015.gada 30.novembrī mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja, pedagoģe un grāmatu autore Aija Jurjāne.

 

Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1963 - 1968)  profesora Eduarda Kalniņa vadībā. Strādājusi par pedagogu Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā no 1969. - 2009.gadam un audzinājusi Latvijas gleznotāju krāsu un kompozīcijas izjūtu.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1973. gada.

 

Māksliniece rīkojusi personālizstādes Rīgā (1984) un Parīzē (1993), kā arī piedalījusies daudzās grupu izstādēs Rīgā, Maskavā, Pēterburgā, Parīzē, Berlīnē, Tallinā, Varšavā, Bukarestē, Sofijā, Minskā, Helsinkos, Viļņā. 

 

Atvadīšanās no mākslinieces 2015. gada 5. decembrī plkst. 10:00 Rīgas Krematorijā. 

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un draugiem.



NIKOLAJS KARAGODINS

20.01.1922. – 13.10.2015.


Nikolajs Karagodins "Vētra tuvojas" (1977) audekls, eļļa  73x92   LMS Muzejs

 

 

2015.gada 13.oktobrī mūžībā aizgājis latviešu gleznotājs Nikolajs Karagodins.

 

Nikolajs Karagodins ir studējis Latvijas Mākslas akadēmijā (1943 – 1949), un jau 1945. gadā notikusi jaunā mākslinieka pirmā piedalīšanās mākslas izstādē.

Nikolajs Karagodins gleznojis gan klusās dabas, gan aktus un portretus, tomēr viņa nozīmīgākais darba lauks ir bijusi ainavu glezniecība, kur pazīstams kā latviešu klasiskās ainavu glezniecības kopējs. Mākslinieka daiļrade balstās niansēti jūtīgā dabas vērojumā un pārdzīvojumā, viņa galvenais mērķis un uzdevums – dabas tēlojuma patiesīgums tās objektu un noskaņu daudzveidībā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1957. gada. Viņa darbi eksponēti izstādēs Latvijā un ārzemēs. Mākslinieks piedalījies vairāk nekā 150 izstādēs, ir notikušas vairāk kā 10 personālizstādes Latvijā un Polijā. Nikolaja Karagodina darbi atrodas muzejos un privātkolekcijās Latvijā (Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā u.c.), Krievijā (Valsts Tretjakova galerijā u.c.), Francijā, Itālijā, Japānā un citās valstīs.

 

 

Pieminot izcilo latviešu gleznotāju un viņa radošo darbību, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

 


MĀRTIŅŠ DĀBOLIŅŠ

1939 - 2015


Latvijas Mākslinieku savienības saime ir zaudējusi mākslinieku – akvarelistu Mārtiņu Dāboliņu (dz.1939), viņa mīlestība uz akvareli bija tikpat liela, kā uz Latvijas mežiem. Akvareļi tagad ir liecinieki un apliecinājums šai saiknei. Daba bija neizsmeļams iedvesmas avots, ar to viņš bija labās attiecībās. Tā bija skaista draudzība. Būdams arī mežinieks, viņš uzturēja dialogu ar šo dabas pasauli.                                                                        

Mārtiņa Dāboliņa interese par mākslu – tā bija iespēja apgūt iemaņas akvareļglezniecībā pie skolotājiem: Nikolaja Petraškēviāa, Māras Zītares,  Andreja Ģermaņa un Jura Ģērmaņa.

                                                                                                                         

Māksliniekam akvarelis bija tuvs un saprotams, tas bija viņa jaunrades prieks, emocijas un pārdzīvojums. Akvarelis bija viņa dzīve. Gadu gaitā viņš izkopa akvareļglezniecības paņēmienus. Viņam rūpēja akvareļu izstādes, kopēji plenēri, sarunas par mākslu un bez šaubām – Latvijas meži. Viņš aktīvi un pašaizliedzīgi iestājās par mežu atjaunošanu un ainavas saglabāšanu Latvijā.

                                                                                                                                        

Mākslinieka pēdējā izstāde Mencendorfa namā, Rīgā (24.07.-20.08.2015.) spoži apliecināja viņa profesionālo meistarību un guva skatītāju nedalītu mīlestību.

 

Mākslinieks Jānis Spalviņš



MĀRTIŅŠ DĀBOLIŅŠ

1939 – 2015

 


2015. gada 15. septembrī mūžībā aizgājis mākslinieks, akvarelists Mārtiņš Dāboliņš.

 

Akvarelists un publicists Mārtiņš Dāboliņš dzimis 1939. gada 30. aprīlī, Rīgā. Profesija – meža taksators. 1964. gadā beidzis LLA mežsaimniecības fakultāti.


Akvareļtehniku sācis apgūt no 1967. gada TTP Tautas tēlotājas mākslas studijas nodarbībās pie N. Petraškeviāa ,vēlāk – Māras Zītares vadībā. No 1977. gada veidojis publikācijas par Latvijas mežsaimniecības un vides aizsardzības problēmām masu medijos un specializētajos zinātniskajos izdevumos.


Vizuālās mākslas izstādēs Latvijā aktīvi piedalījies no 1969. gada. Māksliniekam bijušas vairāk kā 80 personālizstādes – dažādās Latvijas pilsētās un ciematos. Vairākkārt piedalījies starptautiskās izstādēs ārzemēs, kur guvis starptautisku atzinību. 1972. gadā saņēmis zelta medaļu starptautiskā mākslinieku izstādē Ženēvā par akvareli “Vēži ar alus kausu”. 1986. gadā saņēmis bronzas medaļu par darbu "Stiga" Vissavienības izstādē Maskavā. Mākslinieka aktīvo radošo darbību stimulējuši ceļojumi, piešķirot darbiem – aktiem, portretiem un ainavām, spilgtākas krāsas un izjūtas.


Mārtiņš Dāboliņš ir sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu "Meža skandālista memuāri" (2005)


Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2000. gada.


Kopā ar dzīvesbiedri 2006. gadā nodibinājis portretu un aktu glezniecības un zīmēšanas studiju "AM-13”.

Pieminot Mārtiņa Dāboliņa mūža gājumu un lielo ieguldījumu Latvijas akvareļglezniecībā, biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.



Atvadīšanās no Mārtiņa Dāboliņa

2015. gada 18. septembrī plkst. 11:00 Rīgas Krematorijas Mazajā zālē.


Antons Ušpelis "Sveāturis piecām svecēm" (1987) māls   53x32 cm   LMS muzejs

 

 

ANTONS UŠPELIS

14.08.1944.-26.08.2015.


Mūžībā ir aizgājis keramiķis Antons Ušpelis.

 

Antons Ušpelis dzi­mis 14.augustā 1944.gadā Rē­zek­nes apriņķa Si­la­jā­ņu pa­gas­ta "Dū­bēs" (tagad Riebiņu novads). Ama­ta pa­ma­tus sācis ap­gūt tē­va An­to­na Ušpeļa (1912-1993) va­dī­bā, 1965.gadā beidzis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu, izstādēs piedalījās kopš 1964.gada, 1968.gadā piešķirta Tautas daiļamata meistara kvalifikācija, 1972.gadā uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā, 2015.gadā apbalvots ar LR Ministru prezidenta pateicības rakstu par mūža ieguldījumu Latgales keramikas tradīciju saglabāšanā un attīstībā.

Antona Ušpeļa daiļradē vērojama Ušpeļu dzimtas pieredzes un Silajāņu keramikas tradīciju apvienošana ar radošu un dekoratīvu izjūtu, kas izpaužas virtuozi plastisko formu valodā un meistarīgi veidotajās glazūrās. Latvijas mākslas kopainā būtiski izceļas mākslinieka veidotie sveāturi, vāzes un citi trauki, kuriem raksturīga Latgales podniecībai piemītošā zemnieciski tvirtā uztvere.

 

Pieminot izcilā Latgales keramiķa Antona Ušpeļa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas dekoratīvās keramikas tradīciju uzturēšanā, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.



 

ALEKSANDRS STANKEVIČS

10.12.1932.-19.06.2015.


Mūžībā aizgājis mākslinieks Aleksandrs Stankevičs.

Aleksandrs Stankevičs darbojās vairākās mākslas nozarēs - glezniecībā, grafikā, grāmatu grafikā, tēlniecībā, interjeru projektu veidošanā, izstāžu noformēšanā un citās. Viņa personālizstādes notikušas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Grieķijā, Polijā, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā un citur.

Aleksandrs Stankevičs dzimis 1932.gadā 10.decembrī Rēzeknē. 1950.gadā viņš pabeidzis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, bet 1956.gadā ar izcilību beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļu. No 1962.gada viņš bijis LMA Interjera un iekārtas katedras pasniedzējs un 1972.gadā kļuvis par docentu. No 1975. līdz 1999.gadam Stankevičs bijis Grafikas nodaļas vadītājs Mākslas akadēmijā, un 1980.gadā kļuvis par profesoru. Izstādēs viņš piedalījies kopš 1956.gada.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzeja un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās, Krievijas mākslas fondā, Maskavā, kā arī Zimmerli Mākslas muzejā, ASV, - Nensijas un Nortona Dodžu kolekcijās.


 

PĒTERIS SAVICKIS

20.09.1925. - 23.04.2015.


2015. gada 23. aprīlī mūžībā aizgājis mākslas zinātnieks Pēteris Savickis. 


Pēteris Savickis dzimis 1925. gada 20. aprīlī Varakļānos. 

1965. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļu. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1970. gada. Strādājis Muzeju apvienībā. Pētījis latviešu mākslinieku dzīvi un daiļradi, piemēram, "Jēkaba Kazaka 75. Dzimšanas dienai un 50 gadu nāves dienas atcerei veltītās izstādes katalogs" (1970),"Ernests Veilands" (1985), "Purvītis un viņa skola" (1982), "Līvija Endzelīna" (1987),Valdemārs Tone" (1973), "Vilhelms Purvītis" (1989). 


Pieminot Pētera Savicka bagāto dzīvesgājumu, nozīmīgo ieguldījumu Latvijas mākslas pētniecībā, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no Pētera Savicka, 2015. gada 2. maijā, plkst. 11.00 Varakļānu baznīcā.



RITA VALNERE

21.09.1929. - 21.04.2015.


2015. gada 21. aprīlī mūžībā aizgājusi izcilā latviešu gleznotāja Rita Valnere. 

 

Rita Valnere dzimusi 1929. gada 21. septembrī Dobeles rajona Bēnes ciema Skābjos.  1956. gadā prof. E. Kalniņa vadībā absolvējusi Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Kopš 1955. gada regulāri piedalījusies izstadēs Latvijā un ārpus tās. No 1957. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedre.  


Pieminot Ritas Valneres bagāto dzīvesgājumu, nozīmīgo ieguldījumu Latvijas glezniecībā un tās attīstībā,

biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieces Ritas Valneres sestdien, 2015. gada 25. aprīlī, plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē, apbedīšana Raiņa kapos. 

 


Attēlā:

Rita Valnere Ponte Vecchio, 1971, kartons, pastelis, LMS muzejs


MĀRA KALNIŅA

14.06.1948- 15.04.2015


                        māra kalniņa

                                   Māra Kalniņa "Vējš nolauza"  1983   bronza    17,5 x 14cm    LMS muzejs


2015. gada 15. aprīlī mūžībā aizgājusi tēlniece Māra Kalniņa, Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1986. gada.

 

Šogad pavasaris kavējas. Notiek dabas spēku cīkstēšanās, mēs ceram uz pavasari, siltu laiku, sauli, dabas atmodu. Cerēja arī mūsu kolēģe, lektore un domubiedre Māra Kalniņa. Viņa domāja par pavasara sagaidīšanu laukos- pie Pauliņu ezera kopā ar savējiem. Diemžēl liktenis bija lēmis citādāk – Māra aizgāja mūžībā tikko – 15.aprīlī .

Māras bērnības zeme bija Umurgas pagasts, tēlniecisko formu veidošanas izpratni apguva T.Zaļkalna Latvijas PSR VMA tēlniecības nodaļā. Jau no 1978.gada Māras darba vieta bija Rēzeknes mākslas vidusskola, no 1992.gada lektore uzsāka topošo tēlnieku apmācību Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē un to darīja līdz pat brīdim, kad slimība guva virsroku.

Ir grūti domāt un runāt par Māru pagātnes formā, jo šķiet, ka vajadzīgajā brīdī Māru atradīsim tēlniecības nodaļā, ar īsiem un trāpīgiem padomiem mudinot topošos tēlniekus radīt pārliecinošus darbus. Strādājot par lektori, iegūstot docentes un asociētās profesores titulus, Māra izveidoja akadēmiskos kursus veidošanā, kompozīcijā, tektonikā, plastiskajā anatomijā, formveidē un zīmēšanā. Zinātniskajā jomā, it sevišķi pēdējos gados, tēlnieces interešu joma bija medaļu mākslas laikmetīgās tendences. No 2010.gada  viņa bija Starptautiskās Mākslas medaļu federācijas( FIDEM) biedre , piedalījusies medaļu mākslas izstādēs Baltijas valstīs, Eiropā- Portugālē, Skotijā.2013.gadā Latgales kultūrvēstures muzejā bija apskatāma unikāla Portugāles un Latvijas medaļu mākslas izstāde „Pikaso torte”, kurā piedalījās  pieredzējuši autori,  Māra parūpējās par to, lai Eiropas pieredzi gūtu arī mūsu studenti. Tēlniece aktīvi vienmēr piedalījusies Latgales reģiona rudens mākslas izstādēs, vadījusi jauno tēlnieku plenērus Preiļos, Šķilbēnos, piedalījusies Rēzeknes pilsētas mākslas dienu aktivitātēs. No pašiem pirmsākumiem viņa piedalījās Mākslinieku Savienības Latgales organizācijas izstādēs un aktivitātēs.

Māras aizvadītais mūžs ir bijis bagāts – ar radošo pieredzi, notikumiem, sastaptiem cilvēkiem. Cilvēka aizvadīto laiku zemes virsū mērām pēc tā, ko viņš atstājis pēc sevis. Māras pieredze, zināšanas paliek viņas skolniekos- jaunajos tēlniekos, kuri teorētisko pieredzi jau pielieto praksē un turpina  aizsākto . Viņa ir arī  parūpējusies par to, lai uzsākto darbu radošajā jomā turpinātu viņas bērni. Šajā skumju brīdī esam kopā ar tuviniekiem un esam pārliecināti, ka aizsāktajam Māras darbam ir nākotne.


Darba kolēģi no Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles,

Latgales kultūrvēstures muzeja kolektīvs.  


Atvadīšanās 2015. gada 18. aprīlī plkst. 15:00 Rēzeknes Svētās Trīsvienības Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Raiņa ielā 4.


TATJANA BĒMA

1930 - 2015

  

                                          Maija Tabaka "Tatjanas Bēmas portrets"   audekls, eļļa   1975   LMS Muzejs

 

 

 

2015. gada 14. martā mūžībā aizgājusi ilggadējā Latvijas Mākslinieku savienības darbiniece, kultūras dzīves uzturētāja Tatjana Bēma. 

 

Noslēdzies savā ziņā leģendāras personības lielas mīlestības un pašatdeves piepildīts mūžs. Tatjana Bēma (draugi un tuvākie kolēģi viņu sauca par Taņu) bija ilggadēja Latvijas Mākslinieku savienības darbiniece. Prasmīgi kārtodama dažādas mākslinieku radošās un praktiskās lietas, sniedza atbalstu un palīdzēja daudziem. Nelielajā Bēma kundzes  kabinetā aiz plašākās koptelpas  Benjamiņu namā, kur toreiz radošās savienības mitinājās, saritēja un bieži vien veiksmīgi atrisinājās svarīgi mākslinieku dzīves un rīkoto pasākumu pavedieni. Spraigo, reizēm noslēpumaino auru, kas tā vai citādi audās gaisotnē ap Bēma kundzi,  lieliski ir uztvērusi Maija Tabaka, radot viņas portretisko tēlu reprezentatīvā lielformāta gleznā.  

Tomēr jāatzīst, ka nozīmīgāko un apjomīgāko likteņa atvēlēto misiju  Tatjana Bēma goddevīgi pildīja ar milzīgu, neatslābstošu atdevi, palīdzēdama savam vīram, pazīstamajam akvareļu gleznotājam, mākslas vēsturniekam un  Latvijas Māksla akadēmijas profesoram Romim Bēmam   visos darbos un  pasākumos, kurus viņš īstenoja. Meistaram dzīvam esot,  viņi abi bija, šķiet, absolūti saskanīgs tandēms itin visā, arī rūpējoties par akvarelistu sekcijas biedru rīkotajiem pasākumiem, rīkojot Baltijas republiku akvareļus skates, un jo  sevišķi -  iniciējot un ar neiztrūkstošu klātbūtni allaž atbalstot savā laikā patiesi fantastiskos, arī starptautiskos akvarelistu plenērus Cēsīs. Ir skaistas atmiņas par to, kā Taņai eleganti stūrējot viņu dzeltenīgo žigulīti, braucām uz kārtējo plenēra noslēgumu  un Bēmu slavenais, labi audzinātais melnais  pūdelis Žeriko pie Cēsu pagrieziena, vērīgi apkārt skatīdamies, zīmīgi rēja. Arī viņam tas bija ierasts ceļš.

   Protams, ka mājas rūpes un sadzīves lietas bija Tatjanas kundzes ziņā. Droši vien Romis Bēms nespētu  tik daudz paveikt, ja viņam nebūtu tāds balstošs cilvēks līdzās  kā Taņa,  ja dzīve nebūtu aizritējusi mājas miera saskanīgajā gaisotnē.

     Dzīvesbiedra pēkšņā aiziešana mūžībā  1993. gada 31. martā bija neiedomājami smags trieciens. Pēc meistara nāves Tatjana Bēma ir darījusi visu iespējamo un reizēm arī neiespējamo, lai saglabātu viņa darbus un sakrāto mākslas vērtību kolekciju, lai uzturētu dzīvu viņa piemiņu. Viņa uzņēmās prāvās kolekcijas  inventarizāciju un mākslas darbu aprakstīšanu. Panāca Rīgas Domes atbalstu dzīvokļa Blaumaņa ielā 9 uzturēšanai. Šajā periodā veidojās veiksmīgas sadarbības saiknes ar Latvijas Mākslas akadēmijas  vadību, ar bijušajiem kolēģiem un profesora audzēkņiem. 1994.gadā tika parakstīts līgums,  kurš paredzēja, ka turpmākos desmit gadus Roma Bēma piemiņas fonds atzīmēs izcilāko mākslas zinātņu studentu veikumu arī ar finansiālu balvu. Parādot godu profesoram, LMA gaitenī ir novietots tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidotais,  bronzā atlietais  viņa portrets. Par nozīmīgu veikumu varam uzskatīt ar lielu pašatdevi un vērienu sarūpētu un 2013. gadā publicētu iespaidīgo  izdevumu Romis Bēms. Domu un atmiņu dārzos ar daudzu kolēģu un audzēkņu atmiņu stāstījumiem un bagātīgu akvareļu klāstu.

 Varam droši domāt, ka Tatjanas Bēmas pašaizliedzīgais veikums visos tā cilvēcisko attiecību un darbu zarojumos arī nākamībā saglabāsies kopā ar visu to, ko paveica un mūsu kultūrai dāvāja Romis Bēms.  Lai gaišs ceļš aizgājējai mūžībā.

 

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova

 

Atvadīšanās 2015. gada 21. martā plkst. 12.20 Rīgas Svētā Jāņa Priekšteāa pareizticīgo baznīcā, Kalna ielā 21, Rīgā.


JURĢIS SKULME

13.11.1928. – 25.02.2015.


Jurģis Skulme  (1928)  "No vecā foto albuma. Aleksandra bulvāris"   audekls, eļļa   1976   LMS Muzejs

 

Kādam rakstam par Jurģi Skulmi virsrakstā likti viņa vārdi: „Gribu izteikt Latviju”.


Par padarīto - daži fakti un atziņas no viņa paša sastādītā šķirkļa enciklopēdijai „Māksla un arhitektūra biogrāfijās”: 


Jurģis Skulme – gleznotājs, mākslas zinātnieks.  Beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1954), aizstāvējis disertāciju Tartu Universitātē (1970), mākslas zinātņu kandidāts (1971). Veidojis pirmās pārraides par mākslu Latvijas televīzijā un radio. Daudz publikāciju par mākslu un māksliniekiem, vairākas grāmatas un ceļveži pa latviešu mākslinieku dzīves un darba vietām, daudzu šķirkļu autors un redaktors vairākās enciklopēdijās. Bijis Mākslas akadēmijas pedagogs, kopā ar mākslas zinātnieci Genovevu Tidomani veidojis mākslas vēstures materiālu krātuvi (tagad – LMA Informācijas centrs). Gleznojot atšķirīgos ģeogrāfiskos apvidos plenērā, pievērsis uzmanību apgaismojumam un krāsziedam. Izstādēs piedalījies no 1954.gada. Notikušas vairāk kā 20 Jurģa Skulmes personālizstādes.

Mākslinieku Savienības biedrs (1954-1978, atjaunots 1989). Izslēgšana no Mākslinieku Savienības bija saistīta ar tiesas procesu, kurā Jurģis Skulme par padomju iekārtas diskreditēšanu notiesāts, sodu izcietis Daugavpilī un Bolderājā (1977-1980).


Jurģa Skulmes mākslas zinātnieka darbība nepārtrūka ne brīdi. Pirms divām nedēļām man radās daži jautājumi par latviešu mākslas vēsturi, uz kuriem atbildēt varēja tikai viņš. Zināju, ka ar viņa veselību nav labi, tomēr riskēju piezvanīt, un saruna notika. Lūgt kolēģim padomu nebija grūti, jo viņš ar prieku dalījās savās zināšanās un nevilcinoties atzinās kāda fakta nezināšanā (šādu gadījumu laikam nevarēja būt pārāk daudz). Pārrunājām vairākus man svarīgus un arī viņam interesantus jautājumus, pieminējām tuvojošos Teodora Zaļkalna simtu sešdesmito gadadienu, un Jurģis ar gandrīz vai puicisku sajūsmu atcerējās, kā savulaik meklējis Plācī uzstādīto Zaļkalna pieminekli 1919. gadā kritušajiem Ziemeļlatvijas partizāniem. Daudzi no Brīvības cīņu pieminekļiem  padomju okupācijas gados bija iznīcināti. Vai arī Plācī? Vietā, kur it kā bijis piemineklis, saaudzis krietns krūmājs... Meklētājs nolēmis tomēr pārbaudīt un, izlauzies krūmu pudura viducī, atradis gan pieminekli, gan ap to samētātās tukšās pudeles un korķus. Aizmirstība bija pieminekli izglābusi, un Jurģis Skulme to atņēma aizmirstībai.

Atņemt iznīcībai un aizmirstībai – tā ir viena no mākslas vēsturnieka misijām. Jurģis Skulme to apzinājās un kaislīgi kalpoja šai misijai. Daudz no atrastā ir publicēts, daudz glabājas viņa neiedomājami bagātajā arhīvā, kura kārtošanai pēdējos gados tika veltīts daudz laika. Bet vairs nekad viņam nepiezvanīsim, lai pajautātu par atmiņām – tās ir aprāvušās līdz ar viņa ceļu šai saulē.

Lai vieglas smiltis!

 

Edvarda Šmite

Mākslas vēsturniece


Pieminot Jurģa Skulmes atklājumiem bagāto dzīvesgājumu, nozīmīgo ieguldījumu mākslas zinātnē un tās attīstībā un daudzpusīgo radošo darbību,

biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieka Jurģa Skulmes otrdien, 2015. gada 3. martā, plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.



GEORGS ROMULIS

11.04.1928. - 14.02.2015.



Mūžībā aizgājis mākslinieks Georgs Romulis.


Dzintara apstrādes mākslinieks Georgs Romulis - LMS biedrs no 1967.gada.


Beidzis 1950.gadā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu kokgriezēja specialitātē.

Kopš 1965 gada Georgs Romulis ar dzintara rotām piedalījās vairākās izstādēs Latvijā, PSRS, Francijā, Polijā,
Čehijā, Vācijā un Japānā (personālizstāde Tokijā).

Georgs Romulis bija ilggadējs LMS "Kombināta MĀKSLA" darbinieks.
Sadarbojās ar Rīgas Modeļu namu.


G.Romulis sava mūža laikā izveidoja plašu un unikālu dzintaru kolekciju.


Atvadīšanās no mākslinieka 19. februārī plkst. 15:00 Rīgas 1. Meža kapu kapličā.


MAIJA PĪLĀGA

1943 - 2015

2015. gada 29. janvārī Latvijas mākslas skolu saimi sasniedza skumja ziņa - par kolēģes, gleznotājas, skolas direktores, izcilas mākslas skolotājas Maijas Pīlāgas aiziešanu Viņsaules ceļos. Apjausmas par zaudēto vēl nav, un vārdu "aiziešana" ar mūsu Maiju negrib saistīt ne sirds, ne prāts. Šo laiku, kad Maija slimības dēļ nebija līdzās, bija grūti, pat neiespējami pieņemt. Joprojām gribas pajautāt un uzklausīt padomu, tik ierasti padalīties pārdzīvojumos, priekā un arī nebūšanās...

 

Maija Pīlāga dzimusi 1943. gada 25. oktobrī.

Mācījusies Rīgas 5. vidusskolā, Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā - glezniecības/pedagoģijas nodaļā.

Maijas Pīlāgas profesionālā darbība noritējusi vairākās darba vietās - Latvijas Zinātņu akadēmijā strādājusi kā māksliniece-noformētāja, Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikumā Tērpu modelēšanas nodaļā strādājusi par skolotāju. Liepājas Mākslas vidusskolā savu pieredzi un zināšanas audzēkņiem devusi kā zīmēšanas un gleznošanas pedagogs, kā arī veiksmīgi darbojusies kā direktora vietniece audzināšanas un mācību darbā. 1990. gadā Maija Pīlāga dibināja Lēdurgas mākslas skolu un bija tās direktore, bet no 2011.gada bija Lēdurgas Mākslas un mūzikas skolas direktore.

Maija Pīlāga kā radošs cilvēks savas profesionālās zināšanas nodeva saviem audzēkņiem. Skolu absolventi savas direktores un citu pedagogu vadībā veidojuši noslēguma darbus, kas izdaiļojuši vairākus apkārtnē esošus objektus. Daudzi skolas absolventi turpināja mācības Latvijas Mākslas akadēmijā, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā un Rīgas Amatniecības vidusskolā.

Maija Pīlāga vienmēr uzsvērusi, ka strādāšana ir panākumu ķīla. Darbs bija arī visa viņas dzīve.

Viņas audzēkņi sekmīgi piedalījušies novadu, valsts mēroga kā arī starptautiskajos konkursos Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā un ASV.

Viņa cīnījās par tautas izglītību un prata paskubināt, iedrošināt uz garīgu attīstību ikvienu.

Uz Mākslas skolas bāzes 1993.gadā tiek dibināta Lēdurgas Tautskola. Šeit dzima doma par Limbažu rajona Mākslinieku organizāciju, vēlāk Maija Pīlāga bija tās valdes priekšsēdētāja.

Uz Mākslas skolas bāzes atsāka darbību Lēdurgas bērnudārzs. Ar pagasta budžeta atbalstu tas tika izveidots kā patstāvīga Pirmskolas izglītības iestāde.

Ik gadu viņa organizējusi plenērus Limbažu nodaļas māksliniekiem.

Vislabākās cilvēciskās, emocionālās īpašības Maija apvienoja ar izcilu, būtisku, no sirds un pārliecības veiktu darbu Latvijas kultūrizglītībā, Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācijas darbībā. Izglītībā, mākslā, saskarsmē, attiecībās nekad nebija paviršību, sīkumu, steigas. Tik atbildīgi, ieinteresēti un emocionāli attieksmēs pret visu - izglītības darbu, mākslu, sabiedrību. Vairākus gadu desmitus Maijas atbalsts, bieži pat principiāla iestāšanās par mākslas izglītības vārdu, darbu, sistēmu mūsu Latvijā noritēja enerģiski, pārliecinoši, arī sirdsgudri. Augsts profesionālisms un patriotisms, sirsnīgums un inteliģence, erudīcija un empātija, nerimstoša enerģija un neatlaidība it visā, precīza un niansēta pedagoģiskā pieredze - šajā ik dienas Maija dāsni dalījās ar kolēģiem Latvijas mākslas skolās un Asociācijā.

Asociācijas priekšsēdētājas darbu veicot, Latvijā būts visos reģionos, novados, gandrīz visās mākslas skolās. Tieši Maija grūtību un izglītības pretrunu priekšā bija enerģijas un neatlaidības paraugs. Nekad neredzējām Maiju noraidošu, pat nogurušu ne. Prasīgu gan, un taisnīgu.

Par ieguldījumu novada un Latvijas Valsts stiprināšanā 2014. gadā Maija Pīlāga iegūst Goda novadnieka nosaukumu Krimuldā.

Katrā no kolēģiem atmiņai palicis kas savs, visdrīzāk - ļoti personisks, dziļi glabāts un sargājams. Ar mums paliek Maijas personības klātbūtne, darbs, nozīmīgs Latvijas mākslas skolām, Latvijas kultūrizglītībai, Latvijas kultūrai. Sajūta, ka vēl daudz nepateikts, nepaspēts - arī tas paliek.

Paliek neuzgleznots dzīvesbiedra Armīna portrets... .

Viņsaules vārtiem atveroties, mūsu Maija šaisaulē - Latvijas mākslu skolu dzīves, kultūrizglītības goda lappusēs ierakstāma uz visiem laikiem.

Atvadīšanās no Maija Pīlāgas notiks 6. februārī plkst. 12.00 Rīgā, Svētā Miķeļa kapu kapličā.

 


Personālais dators VEF Mikro 1025  80. gadu beigas

 

 

ILMĀRS KRŪSS

23.07.1932 – 23.12.2014

 

Mūžībā ir aizgājis dizainers Ilmārs Krūss.

 

Atvadīšanās no mākslinieka Ilmāra Krūsa 2014.gada 30.decembrī plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

 

Ilmāra Krūss – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1978.gada, dizainers, kurš par skaitļošanas tehnikas izstrādi un ieviešanu 1970.gadā ieguva LPSR Valsts prēmiju. Viņa karjera pirmos panākumus guva jaunizveidotajā Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā Rīgā, kad I.Krūss 1959.gadā piedalījās pirmās elektroniskās skaitļošanas mašīnas „LM-3” izstrādē Latvijā, un kā industriālā dizaina autors (zinātniskā elektroniskā aparatūra) viņš vairakkārt ir piedalījies starptautisko gadatirgu izstādēs: Plovdiva „Interst” (zelta medaļa) Hanoverā, 1973.g., Leipcigā 1978.g., „Logikon” (zelta medaļa) Ženēvā, 1979.g., „VEF – Gimnast-2”, Maskavā, 1981.g., Vispasaules izstādē „Telecom-83” Ženēvā un daudzās citās ekspozīcijās, bet radoši darbojies arī kā interjera dizainers, gan vairāku logotipu autors, ir ieguvis vairāk kā divi desmiti rūpniecisko dizaina paraugu autora apliecības.       

 

Pieminot Ilmāra Krūsa atklājumiem bagāto dzīvesgājumu un daudzpusīgo radošo darbību biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 


                                                          Aija Zīle "Narciss", 1987. Māls. LMS muzejs

 

 

AIJA ZĪLE

08.03.1940-14.12.2014

 

 

Bez visa cita Aijas Zīles darbu raksturu keramikā visai būtiski noteic un savdabīgu dara vēl arī tas, ka viņa nav tikai keramiķe. Mēs pazīstam mākslinieci kā bērnu grāmatu ilustrētāju, viņa ir darbojusies leļļu un aplikācijas filmu veidošanā. Šajās nozarēs uzdevumi ir citi. Tomēr domāšanas ievirze pamatā ir tā pati. Šie izteikšanās veidi viens otru papildina. Tas, ka Aija Zīle ir attīstījusi savas spējas zīmējumā, palīdz viņai arī keramikā atbrīvoti sajust lineāro ritmu fineses. Reizēm plastiskās formas tik tiešām zīmē telpā trauslu ritmu arabeskas.

 

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova


Mūžībā aizgājusi ievērojamā keramiķe Aija Zīle. Pazīstama ar dekoratīvo keramikas panno bijušajā kafejnīcā "Sigulda" Brīvības bulvārī 21, panno "Īkstīte", "Sniegbaltīte" un "Tautasdziesmas" bērnudārzos Ķekavā, Bauskā un Pārdaugavā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1970.gada.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un līdzgaitniekiem.


Atvadīšanās no mākslinieces: 20.decembrī plkst. 12:00 Krematorijas Lielajā zālē.


Felicita Pauļuka "Mākslas zinātnieces Ausmas Balcerbules portrets", 1976. LMS muzejs

Felicita Pauļuka Mākslas zinātnieces Ausmas Balcerbules portrets 1976. LMS muzejs

 

 

 

FELICITA PAUĻUKA

08.05.1925 - 08.12.2014

 

 

Māksliniece FELICITA PAUĻUKA būdama viena no ievērojamākajām portretu un aktu gleznotājām Latvijas mākslā, ir īpaši izcilā līmenī izkopusi un attīstījusi pasteļglezniecības izteiksmes iespējas. Felicitas Pauļukas darbos- nopietnās dabas studijās balstītajos aktu un raksturportretu gleznojumos, apbrīnojama redzējuma un interpretācijas veida precizitāte apvienojas ar garīgu patiesumu, atturīgu cildenumu modeļa, mākslinieka un raksturojamā tēla attiecībās, tik tiešām jāatzīst hrestomātiskā patiesība, ka liela daļa no Felicitas Pauļukas pasteļiem, ogles un sangīnas zīmējumiem pieder latviešu mūsdienu mākslas izcilām klasiskām vērtībām. Attīstot pasteļglezniecības neierobežotās iespējas un izteiksmes spēka ziņā padarot šo glezniecības pavedienu, kurš bieži tiek uzskatīts par šaurākiem intīmiem motīviem piemērotu, par ļoti nopietnu un līdzvērtīgu t.s. ”lielajai glezniecībai”, Felicita Pauļuka ir iedibinājusi jaunu attīstības cēlienu pasteļa mūsdienīgas interpretācijas iespēju lokā.

                                                                        Mākslas zinātniece Ruta Čaupova

 

 

Mūžībā aizgājusi latviešu māksliniece FELICITA PAUĻUKA. Dzimusi Rīgā, 1925.gada 8.maijā. 1949. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1956.gada.

Pieminot izcilo mākslinieci un viņas radošo darbu, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un  kolēģiem.

 

 

Atvadīšanās no mākslinieces notiks piektdien, 12.decembrī, plkst. 14 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

 


  Tēlniece Mirdza Lukaža

1930.22.11 – 2014. 3.11.

 

   Noslēdzies tēlnieces Mirdzas Lukažas godprātīgā radošā darbā aizvadītais mūžs. Viņa piederēja no Kurzemes puses nākušo, bieži vien ar īpašu vitalitāti apveltīto mākslinieku lokam. Dzimusi pievilcīgajā Latvijas mazpilsētā Durbē, Jurēviāu ģimenē, no kuras divas meitas kļuva par pazīstamām un darbīgām tēlniecēm. Tās bija Mirdza Lukaža un par viņu divus gadus jaunākā māsa Ilga Zandberga. Tāpat kā vairāki citi apdāvināti Kurzemes novada jaunieši abas māsas vispirms devās uz Liepājas mākslas vidusskolu. Mirdza to pabeidza 1952. gadā. Tur, savulaik Štiglica mākslas skolā Pēterpilī un Latvijas Mākslas akadēmijā izglītību ieguvušā, keramiķa un gleznotāja Pētera Kļaviņa vadītajā tēlniecības un keramikas nodaļā, bija iespējams apgūt iemaņas veidošanā.

    Latvijas Valsts mākslas akadēmijā Mirdza Lukaža iestājās un mācījās tēlniecības nodaļā, to absolvēja 1958. gadā ar profesora Kārļa Zemdega vadībā radīto izcilo diplomdarba kompozīciju “Pirtī“. Šajā intīmi atveidotajā sievietes kailfigūrā izpaudās ne tikai neparasti dzīvīga formu un apjomu plastiskuma izjūta, bet arī iekšēji vērstā noskaņā izteikts dzīves skatījuma īstums. Bez jebkādiem tolaik prasītajiem un populārajiem deklaratīva patosa žestiem vai kādiem citiem konjunktūras izpaudumiem. Dabiski pulsējoša plastiskuma pārvaldīšanas ziņā šo darbu varētu uzskatīt par radniecīgu dažām Teodora Zaļkalna stila izpausmēm. Iespējams saskatīt vēlāko sasaukšanos ar Borisa Bērziņa gleznās un tēlnieces Rasmas Bruzītes akmens skulptūrās rodamajiem sievu veidoliem. Atlietu bronzā Mirdzas Lukažas diplomdarba kompozīciju´ “Pirtī” 1970. gadā kopā ar vairākiem citiem tā laika tēlniecības darbiem novietoja pašā Rīgas sirdī, kanālmalas apstādījumu teritorijā, kur tas atrodas joprojām.  Toreiz tas bija viens no pirmajiem skulptūru desantiem galvaspilsētas centra pilsētvidē.

     

Izstādēs Mirdza Lukaža piedalījās jau studiju posmā, kopš 1956. gada. Mākslinieku savienībā iestājās 1960. gadā. Līdz 1968. gadam bija liepājniece, pēc tam dzīvoja Rīgā. Pedagoģisku darbu dažos posmos veica gan Liepājas, gan Rīgas mākslas skolās. Izstādēs tēlniece rādīja figurālas kompozīcijas un portretus (“Lauku sievas”, 1965, “Pegazs dzejniekam”,1986, “Ieva”, 1975, u.c.). Tēlnieces nedaudz smagnējo ar vitālu možumu apveltīto veidojumu plastiskuma starojums bija allaž baudījumu dāvājošs un pamanāms.   Mirdza Lukaža atsaucīgi iekļāvās tēlnieku kopīgajos centienos un sadarbības veidos. Labprāt piedalījās Tēlnieku centra regulāri rīkotajās skatēs Sv. Pētera baznīcas telpā. Notika arī dažas personālizstādes. Darbi tika īstenoti dažādos materiālos: atlieti bronzā, izpildīti kokā, keramikā, kalti akmeņos.  Tie bija eksponēti arī  izstādēs ārzemēs - Somijā, Kanādā un citās valstīs.

     Nozīmīgs bija devums dekoratīvās un monumentālās tēlniecības jomās. Sadarbībā ar tēlnieku Zezostru Ķēdi radās iespēja darināt brāļu Jurjānu pieminekli Jumurdā ( arhitekts I. Batrags). Dažu monumentālu darbu tapšanā piedalījās kopā ar dzīvesbiedru tēlnieku Imantu Lukažu. Iejūtīgā attieksme pret citu autoru darbiem un nevainojamā prasme niansēti atveidot vēsturisku figurālu tēlu raksturu ļāva Mirdzai Lukažai meistarīgi veikt vairāku senāko Rīgas dekoratīvās tēlniecības darbu kvalitatīvu kopiju izgatavošanu tajos gadījumos , kad to prasīja šo objektu pilnvērtīgas saglabāšanas nepieciešamība. Kad valsts nozīmes pieminekļa - savulaik tēlnieka Augusta Folca veidotās strūklakas ”Nimfa” svina oriģinālu Nacionālās Operas skvērā nācās nomainīt ar atlējumu bronzā, rotaļīgo figūru kopijas 1986. gadā nevainojami izpildīja Mirdza Lukaža. Tāpat 1978. gadā viņa bija veikusi Vērmanes parka strūklakas “Gadalaiki” atjaunošanu. Melngalvju nama fasādei tēlniece izgatavoja viena no Augusta Folca darinātajiem būvplastikas elementiem - alegoriskās figūras ”Vienprātība” rekonstrukciju. Restaurācijas procesā dažkārt notika sadarbība ar tēlnieku Genādiju Stepanovu. Jāatzīmē arī  Mirdzas Lukažas darbs Brāļu kapu vārtu ģerboņa izveidē.

    Gan tēlnieku rīkotajos pasākumos, gan tāpat satiekoties, allaž bija  patīkami ar Mirdzu parunāties. Viņa bija labsirdīga, sirsnīga, atvērta jaunām, gandarījumu dāvājošām ierosmēm. Tēlnieces pēdējais ceļš vedīs viņu atpakaļ uz Durbi, kur vietējā baznīcā notiks izvadīšana.  Sēru un skumju laikā apliecinām līdzjūtību tēlnieces tuviniekiem - meitai un dēlam, draugiem, kolēģiem un novadniekiem.

 

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova