AKTUALITĀTES KONKURSI SVEICAM SĒRU VĒSTS IZNOMĀ / IZĪRĒ ARHĪVS 2012-2016 RECENZIJAS UN INTERVIJAS RECENZIJAS INTERVIJAS LMS PROJEKTI LMS VĒSTURE LMS STRUKTŪRA LMS APAKŠSTRUKTŪRAS LMS KONGRESI LMS STATŪTI LMS BIEDRI KĀ KĻŪT PAR LMS BIEDRU? LMS BIEDRU RADOŠĀS KOPAS LMS DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS INTERNETA SAITES LMS KONTAKTI

Ziedo Latvijas Mākslinieku savienībai

"Lidojums"

No 21. augusta lÄ«dz 8. septembrim Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas galerijā bija apskatāma ievÄ“rojamā Latvijas mākslinieka un pedagoga Vladimira Kozina 90 gadu jubilejas izstāde „Lidojums”. GlezniecÄ«bas stilistikas izvÄ“lÄ“ V. Kozins ir konsekvents reālists. Mākslinieks gleznojis lielformāta figurālas kompozÄ«cijas, kurās vÄ“rojami radošie centieni sabalansÄ“t reālisma prasÄ«bas ar gleznotāja personiskajām sajÅ«tām. Darbos atklājas meistaram raksturÄ«gā spÄ“ja prasmÄ«gi izmantot dažādo izteiksmes lÄ«dzekļu paleti, Ä«paši akcentÄ“jot tādu kvalitāti, kā māksliniekam raksturÄ«go triepienu, kas viņa daiļradÄ“ attÄ«stÄ«ts lÄ«dz impresionistiskam vieglumam. Sasaistot izstādes norises laiku ar mākslinieka dzimšanas dienu, kuru meistars atzÄ«mÄ“s 17. septembrÄ« , aicinājām V. Kozinu uz nelielu sarunu.

 

LMS galerijā notikusÄ« izstāde „Lidojums” bija kā JÅ«su daiļrades retrospektÄ«vs apskats. Kāda sajÅ«ta, atskatoties uz padarÄ«to, pārņēma JÅ«s?

 

Mākslinieku veido laiks. Un tas arÄ« atspoguļojas viņa daiļradÄ“. Atskatoties, uz padarÄ«to, es atceros konkrÄ“tu laiku, piemÄ“ram, aplÅ«kojot klusās dabas ar ikonu fragmentiem, es atceros laiku, kad pÄ“c Padomju SavienÄ«bas sabrukšanas aktuāla atkal kļuva pareizticÄ«ba, tās sludinātās vÄ“rtÄ«bas. Darbā „TicÄ«ba” es mÄ“Ä£ināju atspoguļot šo laiku, kur ticÄ«bas atgriešanos simbolizÄ“ ikonā attÄ“lotais, daļēji Ä“nā novietotais Kristus tÄ“ls. Savos darbos māksliniekam nav iespÄ“jams norobežoties no sava laika, no sabiedrÄ«bā notiekošÄ. Cita lieta ir milzÄ«ga talanta klātbÅ«tne, taču pat tādi meistari kā Pikaso un DalÄ«, nevarÄ“ja izbÄ“gt no laikmeta aktualitātÄ“m.

 

Kas JÅ«s mudināja pievÄ“rsties mākslai un tieši glezniecÄ«bai, kā medijam, kurā izpausties?

 

Es piedzimu vienkāršÄ zemnieku Ä£imenÄ“, kur neviens nebija tieši saistÄ«ts ar mākslu. Kādā brÄ«dÄ« es pats pÄ“c savas iniciatÄ«vas devos uz tÄ“lniecÄ«bas pulciņu. Tur sastapos ar lielisku pasniedzÄ“ju, kas palÄ«dzÄ“ja man spert pirmos soļus mākslā. 15 gadu vecumā nācās pārcelties uz citu pilsÄ“tu, kur nebija iespÄ“jas nodarboties ar tÄ“lniecÄ«bu, taču tur bija glezniecÄ«bas nodarbÄ«bas. Tā nu es pievienojos tām. Jāsaka, ka nekad par šÄ«m lietām Ä«paši nebiju aizdomājies, viss notika dabiski un pats no sevis. Un, iespÄ“jams, ja Vitebskā, kur vÄ“lāk mācÄ«jos, bÅ«tu bijis tÄ“lniecÄ«bas pulciņš, šobrÄ«d es bÅ«tu tÄ“lnieks.

 

Vai šobrÄ«d JÅ«s vÄ“l joprojām aktÄ«vi gleznojat?

 

Nē, diemžēl man nav savas meistardarbnīcas, kurā varētu strādāt. Mājās ar eļļas glezniecību nodarboties ir grūti, tāpēc es esmu pievērsies pastelim.

 

Savā daiļradÄ“ esiet pievÄ“rsies dažādiem žanriem: gan lielformāta figurālai glezniecÄ«bai, gan portretiem, gan ainavai, gan klusajai dabai. Kas konkrÄ“tajā brÄ«dÄ« ir noteicis strādāšanu noteiktā žanra robežās?

 

Kas attiecas uz klusajām dabām – tās jāveido katram māksliniekam, jo tā ir ļoti laba skola. Savukārt, portretos ir jāmāk atklāt katra cilvÄ“ka individualitāti. Pat, ja mākslinieks formāli izdara visu pareizi, vienmÄ“r paliek kāda detaļa, bez kuras attÄ“lošanas portrets nespÄ“j pa Ä«stam „atdzÄ«voties”. Mani vienmÄ“r ir interesÄ“jis cilvÄ“ks un viņa personÄ«ba, taču portretus esmu gleznojis tikai tādā gadÄ«jumā, ja labi pazÄ«stu otru cilvÄ“ku. Bet ainavā man nekad nav pastāvÄ“jis kāds virsuzdevums, kā, piemÄ“ram, V. PurvÄ«tim. Gleznojot ainavas, vienmÄ“r esmu tiecies notvert un nodot skatÄ«tājam noskaņu.

 

Runājot par izmaiņām: aplÅ«kojot izstādÄ“ „Lidojums” eksponÄ“tos darbus, jÅ«tams, kā JÅ«su gleznieciskais rokraksts laika gaitā ir mainÄ«jies. Kas motivÄ“ mākslinieku mainÄ«ties – iekšÄ“jā stāvokļa izmaiņas vai ārÄ“jie apstākļi?

 

Ä»oti sarežģīts jautājums. Domāju, ka mākslinieciskā rokraksta attÄ«stÄ«ba zināmā mÄ“rā ir talanta priekšrocÄ«ba. Tā ir spÄ“ja mainÄ«t sevi, nezaudÄ“jot mākslas darbu pamatkvalitātes. Diemžēl mÅ«sdienās mākslinieki bieži atrod tikai vienu veidu, kā vienlaicÄ«gi atšÄ·irties un izpaust sevi, no kura vÄ“lāk nav spÄ“jÄ«gi atbrÄ«voties, lÄ«dz ar to nav spÄ“jÄ«gi mainÄ«ties.

 

Kas laika gaitā, veidojot arvien jaunus darbus, ir kalpojis par iedvesmas avotiem? Kāda ir bijusi motivācija strādāt, radīt?

 

Redziet, neesmu no māksliniekiem, kas mēģina impulsīvi visu laiku atklāt kaut ko jaunu. Vienmēr esmu stingri stāvējis uz zemes. Radot savus darbus, nepaļāvos uz iedvesmas uzplūdiem, bet balstījos uz kādu konkrētu ideju, to papildinot ar savām tā brīža izjūtām.

 

50 gadus JÅ«s esat strādājis Mākslas akadÄ“mijā kā pedagogs. Ko šÄ« darba pieredze ir Jums devusi kā māksliniekam?

 

BÅ«t par pedagogu – tā ir milzÄ«ga atbildÄ«ba. Pedagogam ar savu rÄ«cÄ«bu ir nepieciešams izraisÄ«t jaunajos māksliniekus cieņu un respektu. Lai kļūtu par autoritāti, svarÄ«ga ir intensÄ«vāka atdeve darbam un tas, zināmā mÄ“rā, liek bÅ«t nepārtrauktā formā un tonusā.

 

Lai taptu par veiksmīgu mākslinieku, kas Jūsuprāt ir svarīgāks: talants vai darbs?

 

Talants. Taču ar to ir jāmāk rÄ«koties, tas nepārtraukti ir jāpapildina ar pieredzi. Mākslinieks nedrÄ«kst zaudÄ“t galvu. Daudzi mākslinieki mÅ«sdienās koncentrÄ“jas uz to, ka rāda, cik viņi ir drosmÄ«gi un izaicinoši, nostādot priekšplānā savu personÄ«bu un reāli paveikto tikai otrajā vietā. Manuprāt, jābÅ«t otrādāk: sākumā darbs un pÄ“c tam personÄ«ba.

 

Kā vÄ“rtÄ“jat šÄ« brīža Latvijas glezniecÄ«bas attÄ«stÄ«bu? Vai saredzat kopÄ«gas iezÄ«mes, kas vieno mÅ«sdienu jaunos māksliniekus?

 

VÄ“rtÄ“ju ne pārāk pozitÄ«vi. Latvijā šobrÄ«d ir daudz talantÄ«gu, izglÄ«totu mākslinieku, taču viņi cenšas atrast savu ceļu, uzsvaru liekot uz formu un aizmirstot par saturu. ApmeklÄ“jot izstādes, nav skaidri saprotams mÄ“rÄ·is, kādu mākslinieki sev ir izvirzÄ«juši. Māksla nevar pastāvÄ“t bez virsuzdevuma. Otra lieta ir mākslas dzÄ«ves organizācija. ŠobrÄ«d mākslas darbu apriti kontrolÄ“ ļoti šaurs cilvÄ“ku loks, turklāt viss notiek nepārredzami. Šajos jautājumus es vÄ“lÄ“tos redzÄ“t lielāku skaidrÄ«bu un atvÄ“rtÄ«bu.

 

Autors: Elīna Pastare