AKTUALITĀTES KONKURSI SVEICAM SĒRU VĒSTS 2014-2015 IZNOMĀ / IZĪRĒ ARHĪVS 2012-2018 RECENZIJAS UN INTERVIJAS Radošo personu atbalsta programma LMS PROJEKTI LMS VĒSTURE LMS STRUKTŪRA LMS APAKŠSTRUKTŪRAS LMS KONGRESI LMS STATŪTI LMS BIEDRI KĀ KĻŪT PAR LMS BIEDRU? LMS BIEDRU RADOŠĀS KOPAS LMS DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS INTERNETA SAITES LMS KONTAKTI

Ziedo Latvijas Mākslinieku savienībai

 

Ingrīda Ģelze-Ozoliņa Dekorat.plāksne "Keramika l", 1974. Māls, 39x39 cm. LMS muzejs

 

 

INGRĪDA ĢELZE-OZOLIŅA

04.05.1947. - 24.10.2018.

 

24.oktobrī mūžībā ir aizgājusi māksliniece Ingrīda Ģelze-Ozoliņa.

 

Māksliniece Ingrīda Ģelze-Ozoliņa 1966. gadā beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) un 1971. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu, diplomdarbs – panno “Zemes spēks” (vad. G.Kruglovs).

No 1968. gada māksliniece piedalījās izstādēs gan Latvijā, gan starptautiski - Francijā, Vācijā, Čehijā, Zviedrijā u.c. Aktīvi piedalījās Ventspils mākslinieku grupas organizētajās izstādēs.

Ingrīda Ģelze-Ozoliņa strādājusi dažādos materiālos un tehnikās: keramikā (šamots, māls, porcelāns, akmens masas, kausētais stikls), glezniecībā (eļļa, akvarelis, akrils, pastelis), grafikā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre Ingrīda Ģelze-Ozoliņa bija no 1972. gada.

1975. gadā māksliniece sāka dzīvot Ventspilī, kur kopā ar vīru - gleznotāju Ansi Ozoliņu, veicināja vietējās mākslas dzīves procesus, organizēja Mākslas dienu izstādes Ventspilī un Rīgā, realizēja interjera dizaina darbus publiskajās telpās un radīja keramikas panno, rīkoja personālizstādes. Māksliniece bija pastāvīgo ekspozīciju līdzautore Piejūras brīvdabas muzejam Ventspilī (1976), Ventspils Tirdzniecības ostas muzejam (1996), piedalījās pastāvīgo ekspozīciju izveidē Ventspils muzejā (1983 - 1991; 1995 - 1997).

Ingrīda Ģelze-Ozoliņa 1992. gadā piedalījās Ventspils Mākslas skolas dibināšanā un bija tās direktore līdz 1999. gadam. No 1994. līdz 2006. gadam Ingrīda Ģelze-Ozoliņa bija Ventspils pilsētas galvenā māksliniece.

Ingrīdas Ģelzes-Ozoliņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ventspils muzejā. Livonijas ordeņa pilī, Kuldīgas novada muzejā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Ingrīdas Ģelzes-Ozoliņas  tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieces Ingrīdas Ģelzes-Ozoliņas notiks 2. novembrī Ventspils Meža kapu kapličā plkst. 14:00.



 

Jevgenija Knāviņa "Ēģiptiete", 1966, batika

 

Jevgenija Knāviņa

26.08.1928. - 12.10.2018.

 

2018. gada 12. oktobrī mūžībā ir aizgājusi tekstilmāksliniece Jevgenija Knāviņa.

 

Māksliniece Jevgenija Knāviņa darbojās akvareļglezniecībā, tekstilmākslā, galvenokārt zīmēja ar tušu uz auduma un izmantoja batikas tehniku, radot darbus, kuros spilgti tika atklāta mākslinieces neizsīkstošā fantāzija un izteiksmīgā, daudzveidīgā koloristika.

Jevgenija Knāviņa absolvēja Rīgas 17. mākslas arodskolas vitrāžas un porcelāna nodaļu 1948.gadā. Akvareļglezniecības prasmes apguva mākslinieka Kurta Fridrihsona vadītajā akvareļu studijā Rīgā.

No 1950. - 1987. gadam Jevgenija Knāviņa strādāja kā galvenā māksliniece tekstiluzņēmumā “Rīgas audums”.

Izstādēs piedalījās kopš 1958. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre bija no 1967. gada.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Kanādā, ASV, Izraēlā, Krievijā, Francijā u.c.

 

Atvadīšanās no Jevgenijas Knāviņas notiks 2018. gada 16. oktobrī plkst. 12.00 Rīgas 1. Meža kapos, Lielajā kapličā.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces  Jevgenijas Knāviņas tuviniekiem un kolēģiem.

 


 

Timiāna Munkēvica "Ceļa stabiņš", 1983. Granīts, 118x27 cm. LMS muzejs

 

 

Timiāna Munkēvica

1942 - 2018

 

11.oktobrī mūžībā aizgājusi tēlniece Timiāna Munkēvica.

 

Tēlniece Timiāna Munkēvica Latvijas tēlniecībā iezīmējas kā jūtīga tēlu veidotāja gan pirmatnīgā akmens skulptūru izteiksmē, gan modernisma stilizācijas plastiski izkoptajās medaļās.

Absolvējot Latvijas Mākslas akadēmiju, Timiāna Munkēvica izveidoja lielu, dinamisku trīsfigūru bronzā atlietu kompozīciju “Valmieras puikas” (1977., vad. Valdis Albergs) ar izteiksmīgi modelētiem romantiskiem tēliem, kuru atraisītās kustībās vērojama jaunās tēlnieces spēja un varēšana. Atveidotie jauniešu tēli ietver netiešas prototipu norādes – romāna autors – Pāvils Rozītis un viņa laikabiedri: rakstnieks Linards Laicens un tēlnieks Emīls Melderis. Sākotnēji skulptūra atradās pie Valmieras novadpētniecības muzeja, bet 2006. gadā pārcelta pie Vidzemes Augstskolas.

20.gs.70.gados Latvijas tēlniecībā bija ienākusi paaudze, kas vēlējās būt citādāki un strādāt, atraujoties no vispārpieņemtajām, oficiālajām nostādnēm, kas pieprasīja demonstratīvi ekspresīvas, telpiski izvērstas un saturiski piesātinātas kompozīcijas.  Iespējams, tādēļ arī Timiānas Munkēvicas akmenstēlniecības darbos var vērot nevis ārēju patosu, bet gan sevī vērstos, savrupos un pirmatnīgā izteiksmē kaltos tēlus: “Jumīte” (1981),  “Ceļiniece” (1982), “Ceļa stabiņš” (1983),  “Bailulis ar bērnu” (1982), kas liecina par personības vēlmi pietuvoties tēlniecības senākajām izpausmēm.

Nozīmīga Timiānas Munkēvicas daiļrades joma bija medaļu māksla, it īpaši portretmedaļas, kas veltītas nozīmīgām kultūras jomas personībām. Viens no ekspresīvākajiem medaļu mākslas cikliem bija “Cilvēks rāmī” (1984-1986, bronza), kur monumentālā figūra ievietota mazajā rāmī, iespējams, bija kā radoša gara un brīvības alku alegorija.

Tēlniece Timiāna Munkēvica izstādēs piedalījās no 1978.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre bija kopš 1987.gada. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā u.c.

 

Atvadīšanās no Timiānas Munkēvicas notiks 20. oktobrī plkst. 12.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību tēlnieces Timiānas Munkēvicas tuviniekiem un kolēģiem.

 

 


 

Evalds Vasilevskis

28.10.1953. – 09.08.2018.

 

9.augustā mūžībā aizgājis keramiķis Evalds Vasilevskis.

 

Keramiķis Evalds Vasilevskis, mākslinieks-autodidakts, apguva keramikas prasmes galvenokārt pašmācības ceļā, pilnveidojoties pie māksliniekiem Pētera Ušpeļa un Vladislava Vinceviča.

Mācījās Rēzeknes Tautas universitātes keramikas fakultātē. Strādāja R/A “Latvijas keramika” (1976 - 1979) un R/A “Daiļrade” (1979 - 1981), vēlāk izveidoja savu darbnīcu Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Akminīšos, kur ikgadēji organizēja keramikas plenēru “Pūdnīku vasaras skūla” (1987 - 2015).

1990.gadā izveidoja un vadīja Latvijas Kultūras fonda keramiķu kopu “Pūdnīku skūla”, kas atjaunojusi un popularizējusi senās baltu un latgaļu podniecības tradīcijas un ikgadēji rīkojusi izstādes. Evalds Vasilevskis apmācīja jaunos keramiķus, kā arī būvēja keramikas apdedzināšanas cepļus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Mākslinieks izstādēs piedalījas no 1976.gada. Bijis aktīvs Latgales tautas keramikas tradīciju turpinātājs.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bija kopš 1982.gada

Evalda Vasilevska darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

 

Atvadīšanās no keramiķa Evalda Vasilevska notiks 13.augustā Rēzeknes Lielajos kapos, plkst. 12.30.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Evalda Vasilevska tuviniekiem un kolēģiem.


 


 

Andrejs Zvejnieks "Atmiņas par Lielauci", 1977.  Audekls, eļļa, 65x70 cm, LMS muzejs

 

ANDREJS ZVEJNIEKS

06.01.1939. - 04.08.2018.

 

4.augustā mūžībā aizgājis mākslinieks Andrejs Zvejnieks

Mākslinieks Andrejs Zvejnieks 1958. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola), 1969. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu, diplomdarbs „Sarkanās Gvardes ielas dekoratīvais noformējums Vecrīgā” (vadītājs Juris Pētersons).

Izstādēs piedalījās kopš 1970.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bija kopš 1972.gada.
Strādājis kombinātā „Māksla” (1968–1983), bijis Jelgavas rajona galvenais mākslinieks (1983–1986), Jelgavas Mākslas skolas direktors (1986–2003). Veidojis (kopā ar Dzintru Zvejnieci) interjerus restorānā „Ščecina” Rīgā (1971), Petropavlovskas Drāmas teātrī Kazahstanā (1972), Dobeles rūpnīcā „Spodrība”, LLU Lauku inženieru fakultātē Jelgavā, veicis sienas gleznojumus Jelgavas rajona kultūras namā (1979–1980), veidojis interjeru un sienas gleznojumu Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas K. Barona zālē (1986).

Andrejs Zvejnieks gleznojis ainavas un klusās dabas. Glezniecībā svarīgi ir bijis veidot dabas tēlu – harmoniska, vispārināta, noskaņas ainava, kurai būtiska ir attiecīgā dienas stunda – bez spožas saules, lai izceltu dabas un glezniecības tonālās vērtības. 

Andreja Zvejnieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Andreja Zvejnieka tuviniekiem un kolēģiem.

 


 

Maruta Raude "Vēl vieni dārzi", 1998. Porcelāns, koks, putuplasts, Ø110 cm, H 75 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

MARUTA RAUDE

07.10.1965. - 05.06.2018.

 

5.jūnijā mūžībā aizgājusi māksliniece Maruta Raude.

 

Keramiķe Maruta Raude 1985.gadā beidza Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu. 1992.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina grafikas nodaļu, diplomdarbs - apgleznoti porcelāna šķīvji “Manu draugu pasaules – pasaules maniem draugiem” (vad. A.Dembo). 2000.gadā ieguva maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, diplomdarbs – “Zudušā dārza meklējumi jeb Dārza vēstures un tā simbolisko elementu pētījums mana radošā darba kontekstā” (vad. A.Dembo, A.Teikmanis)

Izstādēs piedalījās kopš 1991.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre bija no 1998.gada.

Sarīkojusi vairāk kā 20 personālizstādes, piedalījās grupu izstādēs un mākslas simpozijos Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Turcijā un Austrālijā. Maruta Raude bija ilggadēja Starptautisko porcelāna apgleznošanas simpoziju dalībniece Latvijas Mākslinieku savienības muzeja radošajā filiālē Zvārtavas pilī.

Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominēja porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. Strādājusi arī grafikā, oforta tehnikā.

Marutas Raudes apgleznotās tējkannas iekļautas 2002. un 2013. gadā izdotajās Lark Books grāmatās „500 Teapots”, kā arī citos šī izdevēja krājumos („500 Prints on Clay”, „Ceramic Sculptures”).  Apgleznotie šķīvji minēti angļu autora Paula Skota grāmatā „Painted Clay”, bet apgleznojuma metodes – kanādiešu autora Matiasa Ostermana grāmatās „The Ceramic Surface” and „Ceramic Narratives”.

Marutas Raudes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Powerhouse muzejā Sidnejā (Austrālija), Mersinas jaunās mākslas muzeja kolekcijā (Turcija), kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV, Honkongā. 

 

Atvadīšanās no mākslinieces Marutas Raudes notiks 12.jūnijā plkst. 13:00 Ikšķiles vecajos kapos.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Marutas Raudes  tuviniekiem un kolēģiem.

 

 


 

Emīls Braunbergs "Noskaņa", 1996. Kartons, eļļa, 70x80 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

Emīls Braunbergs

1931 – 2018

 

Mūžībā aizgājis mākslinieks Emīls Braunbergs.

 

Gleznotājs Emīls Braunbergs ar eļļas glezniecību sāka nodarboties vidusskolas laikā un pamatus apguva pie māksliniekiem Leonīda Āriņa un Anša Artuma. 1957.gadā absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu (tag. Rīgas Stradiņa universitāte). Emīls Braunbergs, mākslinieks-autodidakts, apguva glezniecību galvenokārt pašmācības ceļā.

No 1968.gada regulāri piedalījās izstādēs. Mākslinieks rīkoja personālizstādes un piedalījās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Somijā, Šveicē, Japānā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bija kopš 1996. gada.

Emīls Braunbergs uzskatīja, ka gleznas nav dabas patiesība, bet gan iekšēja pārdzīvojuma atainojums. Gleznoja pilsētu un lauku ainavas, klusās dabas. Mākslinieka galvenais izteiksmes līdzeklis bija bagātīgs kolorīts.

Emīla Braunberga darbi atrodas Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Tukuma muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Austrijā, Kanādā, Izraēlā un ASV.

 

Atvadīšanās no mākslinieka Emīla Braunberga notiks 7.jūnijā plkst. 13.00 Jaundubultu kapu Lielajā kapličā.


Latvijas Mākslinieku savienība un Jūrmalas mākslinieku biedrība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Emīla Braunberga  kolēģiem un tuviniekiem.

 

 


 

Inese Ščucka “Dancis”, 1985. Audekls, eļļa, 80x60 cm

 

Inese Ščucka

10.04.1950. - 28.05.2018.

 

28.maijā mūžībā aizgājusi gleznotāja Inese Ščucka.

 

Māksliniece Inese Ščucka mācījusies Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama Tautas glezniecības studijā (vadītājs Andrejs Ģērmanis). 1989.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas neklātienes nodaļu, diplomdarbs - "Vasaras saulgrieži"(vad. J.Jurjāns), teorētiskais darbs - "Idejas un mākslas tēla sintēze F.Bārdas dzejā un K. Skalbes pasakās (vad.D.Rožkalns).

Izstādēs piedalījās no 1985.gada. Personālizstādes bijušas Bauskā (1988), Rīgā (1994, 1997, kopā ar R.Čaupali), Salaspilī (1989), Jūrmalā (1994, 1996, 1998, 2010), Lārsmo (Somija, 1999). Kopš 1990.gada regulāri piedalījās Jūrmalas mākslinieku “Rudens”, “Pavasara” un Mākslas dienu grupu izstādēs.

Inese Ščucka Latvijas Mākslinieku savienības biedre bija no 1993.gada. Bijusi arī Jūrmalas mākslinieku biedrības biedre. Ilgstoši strādājusi par pedagoģi Jūrmalas Mākslas skolā.

Gleznotājas radošajai daiļradei raksturīgs ekspresīvs, kontrastiem bagāts kolorīts,  darbos redzama liela vitalitāte un tēlainība. Inese Ščucka daudz gleznojusi ainavas, bieži risinājusi arī reliģiskas tēmas.

Darbi atrodas Jūrmalas pilsētas muzejā un privātkolekcijās Latvijā, Francijā, ASV, Vācijā, Somijā, Dānijā u.c.

 

Atvadīšanās no mākslinieces Ineses Ščuckas notiks 1.jūnijā plkst. 11.00 Dubultu evanģēliski luteriskajā baznīcā.

 

Latvijas Mākslinieku savienība un Jūrmalas mākslinieku biedrība izsaka dziļu līdzjūtību gleznotājas Ineses Ščuckas kolēģiem un tuviniekiem.

 


Leonīds Kristovskis “Bērnu glābšana (ugunsdzēsējs)”, 1981. Bronza, 60x65x43 cm. LMS muzejs

 

LEONĪDS KRISTOVSKIS

02.04.1923. - 02.05.2018.

 

Mūžībā ir aizgājis tēlnieks Leonīds Kristovskis.

 

Mākslinieks Leonīds Kristovskis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu 1954. gadā, diplomdarbs – daudzfigūru kompozīcija “1905. gads” (vad. T.Zaļkalns).

No 1938.-1942. gadam mākslinieks strādāja par ģipša formētāju mākslas biedrības “Mākslinieks” tēlniecības darbnīcā Ņižņijnovgorodā, Krievijā. Strādāja arī Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) par pedagogu – bronzas liešanas meistaru  no 1953.-1956. gadam. No 1956.-1959. gadam Leonīds Kristovskis bija vadītājs Latvijas Mākslinieku savienības kombināta “Māksla” tēlniecības darbnīcai, kas atradās tēlnieka Augusta Folca būvētajā meistardarbnīcā Gaujas ielā 9, Rīgā. Darbnīcā mākslinieki Leonīda Kristovska vadībā izstrādāja 20.gadsimta 50.gadiem raksturīgos pilsētvides dekorus un ornamentālos veidojumus.

Tēlnieks izstādēs piedalījās no 1943. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bija kopš 1961. gada.

Leonīds Kristovskis strādāja dekoratīvajā un monumentālajā tēlniecībā, veidoja arī portretus. Pieredzējušo tēlniecības meistaru raksturoja augsta tehnoloģiskā prasme, pārvaldot dažādus tēlniecības materiālus - ģipša, betona, bronzas liešanas un formēšanas procesus, veidņu izgatavošanu, kas īpaši nozīmīgi veidojot lielizmēra kompozīcijas. Tēlnieka daiļradi raksturo reālisma formveide, smalkas faktūras izvēle un materiāla prasībām atbilstoša stilizācija.

Nozīmīgi Leonīda Kristovska darbi: sadarbībā ar brāli, tēlnieku Vladimiru Rapiķi radīja dekoratīvo skulptūru “Lačplēša cīņa ar pūķi” Jūrmalā (1953), Otrā pasaules kara piemineklis Balvos (1961), kapara kalums Pļaviņu HES (1965), Uzvaras parka Otrā pasaules kara pieminekļa skulpturālā grupa “Karavīri atbrīvotāji” sadarbībā ar tēlnieku Ļevu Bukovski, Rīga (1981), skulptūra “Starts” pie Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” Jūrmalā (1985) u.c.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, privātkolekcijās u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.




Daiga Putekle “Pārliecība”, 1984. Āda, 26x33x42 cm. LMS muzejs

 

DAIGA PUTEKLE

08.10.1956.-30.04.2018.

 

30.aprīlī mūžībā aizgājusi māksliniece, ādas plastikas meistare Daiga Putekle.

 

Daiga Putekle beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag.  PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1976.gadā un Igaunijas Mākslas akadēmiju Tallinā 1981.gadā, diplomdarbs – četras viesu grāmatas.

Māksliniece izstādēs piedalījās no 1977.gada. Darbi eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs. Latvijas Mākslinieku savienības biedre bija kopš 1987.gada. 80.gados strādājusi arī Latvijas Mākslinieku savienības kombinātā “Māksla”.

Daiga Putekle vadījusi savu meistardarbnīcu Siguldā - "Daigas Putekles ādas mākslas darbnīca". Darinājusi dažādus ādas mākslas izstrādājumus - kārbas, sienas dekorus, dekoratīvas kompozīcijas, apģērbu dizainu, pievērsusies arī grāmatu iesējumiem u.c.

Mākslinieces daiļradi raksturo interese par ādas mākslas tehnisko apdari, eksperimenti ar formu un krāsu, smalku toņu gradācija, ģeometriski grafiski risinājumi un tēlniecisku, plastisku, modernisma stilistikā ieturētu formu meklējumi.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Daigas Putekles tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieces Daigas Putekles notiks 6.maijā plkst.14.30, Siguldā, no mākslinieces darbnīcas Pils ielā 25.



I. Ozoliņš ,,Piezīmju bloka titullapa" 1963.gads, 155x200mm, papīrs, guaša, LMS muzeja arhīvs

 

IMANTS OZOLIŅŠ

03.07.1930.-04.04.2018.

 

Mūžībā ir aizgājis grafiķis Imants Ozoliņš.

 

Imants Ozoliņš dzimis Rīgā. 1947.-1949.gadam mācījies bij. Rīgas arhitektūras, mākslas un amatniecības skolā, daiļkrāsotāju - gleznotāju nodaļā. 1959.-1963.gadam apmeklējis vakara četrgadīgās zīmēšanas klases (tag.sagatavošanas kursi) Latvijas Mākslas akadēmijā.

 

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs bijis no 1969.gada.

 

Imants Ozoliņš kopš 1957.gada strādājis lietišķā grafikā, veidojot preču un firmas zīmes uzņēmumiem “Laima”, “Dzintars”, “Aldaris”, “Latvijas Balzāms”, no 1970.- 1990.gadam bijis grafiķis Latvijas Mākslinieku savienības kombinātā “Māksla”, bet no 1990.gadiem radījis logo dizainu kā arī izstrādājis grafiskā dizaina stilu daudzām firmām. Aktīvi darbojies ekslibra žanrā, izstrādājot grāmatzīmes kā veltījumus sabiedrībā pazīstamiem kultūras darbiniekiem un politiķiem. 

 

Mākslinieks rīkojis personālizstādes bij. Zinību namā, tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle, Rīgā (1981), Melngalvju namā, Rīga (2002) Rīgas Rātsnamā (2003), Jūrmalas pilsētas muzejā 2000., 2005., 2010.gados, piedalījies izstādēs un konkursos Latvijā, Beļģijā, Itālijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā.

 

Kopā ar dzīvesbiedri, mākslinieci Intu Ozoliņu izveidojis izstāžu zāli “IO”, Kāpu iela 143/3, Vaivari, Jūrmala.

 

Nozīmīgs ir mākslinieka Imanta Ozoliņa devums Latvijas grafiskā dizaina nozarē, it īpaši jāatzīmē viņa etiķetes “Latvijas Balzāma” produkcijai, kurās nojaušama laikmeta stilistiska, precīzi izvēlēta attiecīgam produktam raksturīgā tēlainība un burtu veidols, kas joprojām redzams “Latvijas Balzāma” logo. Arī veidojot ekslibrus I.Ozoliņa rokraksts ir individuāls, un jau 1968.gadā, rekomendējot viņa uzņemšanu Latvijas Mākslinieku savienībā, gleznotājs Jurģis Skulme uzsver: ”Imantam Ozoliņam ir izveidojies personīgs, raksturīgs, māksliniecisks rokraksts,kas ļauj viņa darbus viegli identificēt” (LMS arhīva materiāli).

 

Mākslinieka mākslas darbi atrodas privātkolekcijās un muzejos.

 

Atvadīšanās no Imanta Ozoliņa notiks 2018.gada 14.aprīlī, plkst.13.00 Dubultu baznīcā, Jūrmalā.

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

 

 

 


 

Latvijas Mākslas akadēmija (avots: www.lma.lv)

 

 

RENĀTE BĻODONE

13.01.1933.-12.03.2018.

 

Mūžībā aizgājusi mākslas zinātniece Renāte Bļodone.

 

Renāte Bļodone beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Krievu valodas un literatūras nodaļu 1956.gadā, bet 1968.gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu, diplomdarbs – “Latviešu bērnu grāmatu mākslinieciskais ietērps” (vad. G.Tidomane).

Latvijas Mākslinieku savienības biedre bija kopš 1978.gada.

No 1956.-1967.gadam strādāja kā krievu valodas un literatūras pasniedzēja Rūjienas (1956-1958), Lielvārdes (1958-1960), Rudbāržu (1960-1967) vidusskolās.

 

Renāte Bļodone bijusi ilggadēja Latvijas Mākslas akadēmijas darbiniece. Strādājusi par mācību daļas vadītāju un mākslas vēstures docenti. Strādājusi arī Kombinātā “Māksla” kā galvenā māksliniece no 1982.-1992.gadam.

Mākslas zinātniece specializējusies vides mākslas un dizaina jomā. Īpaši atzīmējams ir Renātes Bļodones ieguldījums monumentāli dekoratīvās mākslas parādību pētīšana, veicinot mākslas procesu attīstību un atpazīstamību.

Renāte Bļodone publikācijas par vizuālo mākslu žurnāliem, laikrakstiem un krājumiem rakstīja kopš 1969.gada. Publikācijas bijušas tādos žurnālos kā “Māksla”, “Skola un ģimene”, laikrakstos “Literatūra un Māksla” “Padomju jaunatne”, “Skolotāju avīze”, “Liesma” u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Renātes Bļodones tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslas zinātnieces Renātes Bļodones notiks 17.martā plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.


 


Uno Daņiļevskis “Migla ienāk kalnos”, 1988. Kartons, eļļa, 130x195 cm. LMS muzejs

 

 

SARMĪTE SĪLE

03.11.1945. – 15.03.2018.

 

Mūžībā aizgājusi mākslas zinātniece Sarmīte Sīle.

 

Sarmīte Sīle beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu 1975.gadā.

70.-80.gados Sarmīte Sīle piederēja pie tās mākslas zinātnieku paaudzes, kas aktīvi iesaistījās laikmetam atbilstošu viedokļu paušananā par mākslas vēstures un vizuālās mākslas norisēm.

 No 1975.-2007.gadam strādāja Latvijas televīzijā, kur veidoja raidījumus, iepazīstinot ar aktualitātēm vizuālās mākslas laukā. Sarmīte Sīle veidojusi sižetus, raidījumus un programmu ciklus par mākslu un māksliniekiem (“Muzeja krātuvēs”, “Māksliniekiem un skatītājiem”, cikli “Sieviete - māksliniece”, “Izstāžu zālēs”, “Mūsu mākslinieki”, TV žurnālam “Māksla” u.c.), kā arī mākslai veltītus kinoaprakstus (“Foto kā māksla” – par Gunāru Bindi, “Ģirts Vilks” u.c.). Sarmīte Sīle strādājusi arī kā pedagoģe Latvijas Universitātē un Latvijas Kultūras koledžā un bijusi mākslas izstāžu kuratore.

Viņa veidojusi izstādes “Atkušņa romantiķis. Gleznotājs Leo Kokle”, “Teatrālās tekstīlijas. Edītes Vīgneres personiskais teātris”, Daces Lapiņas gleznu izstādi “Baltā”, gleznotāja Uno Daņiļevska darbu izstādi, Elīna Dzelmes izstādi “Fest Antifrigia”, Andželas Strupules-Smalkās personālizstādi, Gunāra Bindes jubilejas izstādi “FotoGrāfs”, izstādi “Džemmas Skulmes gleznas”, organizējusi arī “Mākslas dienu” pasākumus u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre bija no 1983. gada.

Kopš 2016.gada Sarmīte Sīle strādāja Dailes teātrī par mākslinieciskās vadības asistenti un arhivāri, kā arī izstāžu kuratori.

 

"Gan kā raidījumu redaktore, gan kā scenāriju autore Sarmīte Sīle radoši, ieinteresēti kopusi un pilnveidojusi tēlotājas mākslas raidījumu veidus, žanrus, aizvien kuplinot tos ar novitātēm, oriģinālu žurnālistisku izdomu. Raidījuma satura idejisko aspektu organisks saliedējums ar izteiksmīgu formu raksturo viņas veidotos TV ekrāna darbus. Augstu profesionalitāti redaktore Sarmīte Sīle sasniegusi arī kā mākslas raidījumu vadītāja; mākslas dzīves attīstībā un procesos viņa prot uztvert un saskatīt galveno, nozīmīgo, aktuālo un perspektīvo."

Mākslas zinātniece Valentīna Opolā


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Sarmītes Sīles tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no Sarmītes Sīles notiks 22.martā plkst. 13.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

 



 

Latvīte Aleksandra Medniece "Kad nāk reņģes", 1988. Šamots, māls. LMS muzejs


LATVĪTE ALEKSANDRA MEDNIECE

08.12.1924. - 02.03.2018.

 

2018.gada 2.martā mūžībā aizgājusi keramiķe Latvīte Aleksandra Medniece.

 

Mākslinieces Latvītes Mednieces mūžs ir bijis garš un piepildīts ar radošiem darbiem, kuri Latvijas mākslā ierakstīja izcilo keramiķi kā personību ar nozīmīgu, īpaši individuālu rokrakstu un oriģinālu plastikas izjūtu.

Māksliniece Latvīte Aleksandra Medniece beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu 1955.gadā.

No 1955.-1957. gadam strādājusi Rīgas porcelāna fabrikā Mākslinieciskajā laboratorijā, veidojot sīkplastikas figūras un trauku dekorus.

Bijusi porcelāna apgleznošanas pasniedzēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag  PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) no 1957.-1967. gadam. Kopš 1967. gada strādājusi Latvijas Mākslinieku savienības izveidotajā Ķīpsalas keramiķu radošajā darbnīcā.

Latvīte Medniece izstādēs piedalījās no 1957. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre bija kopš 1961.gada un Ženēvas Starptautiskās keramikas akadēmijas biedre no 1971.gada, bet goda biedre no 2005.gada.

Daiļrades iesākumā, vēl strādājot Rīgas porcelāna rūpnīcā, L. Medniece radoši izpaužas porcelānā  veidojot gan traukus, gan sīkplastikā reālistiskas figūriņas. Nozīmīgs ir L.Mednieces daiļrades sniegums keramikas nozarē, kurai viņa pievēršas 60.gadu sākumā, bet aktīvi sevi piesaka kopš 1967.gada, kad darbi tiek veidoti gan izstādēm, gan telpu interjeriem, gan ārtelpai. Latviešu mākslinieku – keramiķu vidē mākslinieces rokraksts ir unikāls, jo viņas daiļradē tikpat kā nav mums raksturīgo vāžu, svečturu un citu trauku, viņa izcēlas ar figurālām kompozīcijām. Mākslinieces rokraksts ir stipri individuāls, formas veidotas ar zināmu nosacītību, stilizāciju, slaidi tēli – izstieptās, “sarullētās” formās, bet tēmās risināta gan latviskās dzīvesziņas būtība (Ūsiņš, Jumis, velni, ķekatas utt.), gan sadzīves ainas no lauku un zvejnieku dzīves, gan rotaļīgi tvertie dzīves sižeti. Latvīte Medniece vienmēr meklējusi jaunus tehniskos paņēmienus, un ir viena no retajām, kas vienā mākslas darbā izmantojusi dažādus keramikas materiālus: šamotu, porcelānu, un savdabīgs ir arī krāsu lietojums.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas Porcelāna muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Francijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces Latvītes Aleksandras Mednieces tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no Latvītes Aleksandras Mednieces notiks 9.martā plkst. 15.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē. Piemiņas brīdis paredzēts Rīgas Latviešu briedrības namā Kamīna zālē plkst. 17.30.

 

 


Gunārs Zemgals "Dekorāciju skice Aleksandra Šteina lugai "Okeāns"", 1974. Saplāksnis, papīrs, tempera, guaša. LMS muzejs

 

GUNĀRS ZEMGALS

(1934 – 2018)

 

Mūžībā aizgājis scenogrāfs Gunārs Zemgals.

 

Mākslinieks Gunārs Zemgals beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē 1956.gadā (vad.A.Spertāls). Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs bija kopš 1971.gada. Gunāra Zemgala audzēkņi bijuši daudzi ievērojami Latvijas scenogrāfi - Andris Freibergs, Ilmārs Blumbergs u.c.

Scenogrāfs strādājis Latvijas Nacionālajā teātrī kopš 1960.gada. Sadarbojoties ar tādiem režisoriem kā Alfreds Jaunušans, Mihails Kublinskis, Edmunds Freibergs, Valdis Lūriņš un citiem, veidojis scenogrāfijas vairāk kā 130 izrādēm -  A. Upīša "Žanna d`Arka", 1962; V.Šekspīra „Jūlijs Cēzars”, 1979; „Romeo un Dželjeta”, 1984; T. Viljamsa "Ilgu tramvajs" , 1969; F. Molnāra "Lilioms", 1971; Ē.Kestnera „Emīls un Berlīnes zēni”, 1979;  Ī. Žamiaka "Hamilkara kungs”, 1981; A. Upīša "Zaļā zeme" (1995), J. Lūsēna/M. Zālītes "Indriķa hronika", 2000 u.c. Strādājis arī citos teātros Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā. Veidojis arī teātra plakātus un kostīmu metus.

 

Gunārs Zemgals strādājis arī kino jomā, bijis mākslinieks tādām filmām kā "Tauriņdeja" 1971; "Emīla nedarbi", 1985; "Dunduriņš", 1974; "Valsis mūža garumā", 1990, „Viktorija”, 1988; „Māja bez izejas”, 1988.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1964.gada.

Mākslinieks izstādēs piedalījās no 1960.gada. Piedalījies nozīmīgās starptautiskās scenogrāfijas izstādēs Maskavā (Krievija, 1967), Sanpaulu (Brazīlija, 1976), Prāgā (Čehija, 1975), Varšavā (Polija, 1980) u.c.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības  muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā,  J. Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā u.c.

 

Atvadīšanās no Gunāra Zemgala notiks 6. martā no plkst.15.00-16.00 Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Gunāra Zemgala tuviniekiem un kolēģiem.

 


 

Foto autore: Inese Kalniņa

 

OĻEGS SKARAINIS

05.08.1923.-11.12.2017.

 

Mūžībā aizgājis tēlnieks Oļegs Skarainis.

 

Mākslinieks Oļegs Skarainis dzimis 1923.gada 5.augustā Krievijā.

1958.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu “Latviešu strēlnieki” (vadītājs - Teodors Zaļkalns).

Izstādēs piedalījās kopš 1956.gada. No 1973.gada bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Oļegs Skarainis strādājis stājtēlniecībā, monumentālajā un memoriālajā tēlniecībā. Mākslinieka nozīmīgi darbi: Salaspils memoriālais ansamblis, 1967.gads (autori – tēlnieki Ļ.Bukovskis, O.Skarainis, J.Zariņš, arhitekti G.Asaris, O.Ostenbergs, I.Strautmanis); 1905.gada revolūcijai veltītais ansamblis Dobelē, 1987.gads (kopā ar arhitektiem J.Dripi un A.Heinrihsonu); R.Blaumaņa piemineklis Brakos, Madonas raj. Ērgļos, 1992.gads; piemiņas zīme pirmajai latviešu teātra izrādei, Rīgā, Kronvalda parkā, 1993.gads (kopā ar arhitektu V.Šveide); kapa piemineklis režisoram A.Amtmanim-Briedītim, Meža kapos, Rīgā, 1970.gads; kapa piemineklis kinorežisoram J.Podniekam (kopā ar tēlniekiem A.Dumpi un A.Gulbi), Meža kapos, Rīgā, 1993.gads; “Viktora Haras dziesma”, bronza, 1975; “Če Gevara”, bronza, 1980, “Kaķis”, bronza, 1980, “Mani vecāki”, bronza, 1983, u.c.

Darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, muzejos Maskavā un Taganrogā (Krievija), Dinas un Jāņa Zuzānu mākslas kolekcijā, kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

 

“Mākslinieka Oļega Skaraiņa ieguldījums mākslā ir regulāra piedalīšanās izstādēs jau no 1956. gada, līdzdalība un apbalvojumi neskaitāmos pieminekļu konkursos un darbu īstenojumi vidē. Oļegs Skarainis sevi aktīvi pieteica meklējot jaunus formveides principus, ar tēlniecības izteiksmes līdzekļiem tiecoties atklāt kustības un viegluma izjūtas gan strādājot autoru kolektīvā pie Salaspils memoriālā ansambļa izveides, gan citiem monumentālajiem darbiem. Ar vērtējošo pozīciju, izteikti novatorisko skatījumu viņš daudzkārt ietekmējis tēlniecības attīstības kopainu kopš pagājušā gadsimta vidus, bet dažādu iemeslu dēļ nereti palicis savrupi no oficiālās mākslas dzīves situācijām. Viņu vienmēr saistīja radoši eksperimenti, piemita unikāla spēja ieraudzīt jaunas formu dimensijas un struktūras, materiālu faktūras, veidojot gan monumentālos un memoriālos darbus, gan mazo formu tēlniecībā, kas savā veidā arī šobrīd iedarās aktuālās mākslas kopainā.

Savā radošajā dzīvē mākslinieks vienādi atbildīgi attiecies kā pret maziem, tā lieliem uzdevumiem, nesavtīgi savu laiku ziedojot arī sabiedriskajam darbam Latvijas Mākslinieku savienībā, piedalījies pats un vadījis kādreiz tik populāros Mazo formu tēlniecības simpozijus Latvijā un ārvalstīs.

Māksla bija Oļega Skaraiņa darbs un dzīve – vienmēr nedalīta harmoniska vienība, iekšējas nepieciešamības radīta sava laika un vides atspulgs.”

Mākslas zinātniece Gundega Cēbere

 

 

Atvadīšanās no mākslinieka notiks 16. decembrī Engures novada Ragaciema “Skarās” plkst.12.00. un Ragaciema kapos ap plkst. 13.00.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Oļega Skaraiņa tuviniekiem un kolēģiem.

 



 

Juris Gagainis "Rudens", 1975. Stikls, misiņš, ø10x36 cm, ø12x28 cm. LMS muzejs

 

Juris Gagainis

26.09.1944. - 12.11.2017.

 

Mūžībā aizgājis metālmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Metāla dizaina apakšnozares dibinātājs un profesors Juris Gagainis.

 

Mākslinieks Juris Gagainis beidzis Tallinas Mākslas institūta (Igaunija) Metālmākslas nodaļu 1973.gadā. 1985.gadā stažējies Tallinas Mākslas institūtā, bet 1992.gadā ieguvis mākslas maģistra grādu.

No 1977.-1996.gadam strādājis kā metālmākslinieks Dekoratīvās mākslas kombinātā.  No 1971.-1973.gadam bijis metālmākslas pedagogs Tallinas Mākslas institūtā. No 1980.gada līdz 1992.gadam strādājis kā pedagogs un docents Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā. No 1992.gada Juris Gagainis bijis vadītājs un dibinātājs LMA Metāla Dizaina meistardarbnīcai, no 1994.gada LMA profesors.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1975.gada, bet Latvijas Dizaineru savienības biedrs no 1991.gada.

Izstādēs piedalījies no 1970.gada. Mākslinieks piedalījies izstādēs un simpozijos Latvijā, Ungārijā, Igaunijā, Somijā, Vācijā,  u.c.

Jura Gagaiņa mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Krievijas kultūras ministrijā Maskavā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Dānijā, Somijā u.c.

 

"Juris Gagainis ir ļoti savdabīga personība: 20.-21.gadsimtam neiedomājami rūpīgs, pamatīgs darinātājs un reizē sapņotājs, romantiķis, varbūt pat dzejnieks. Divu pretmetu neierobežotas, fantastiskas iztēles un dzelžainas loģikas auglīgs apvienojums. Viņš fanātiski atdod sevi izvēlētajai profesijai, bezgalīgi tic metāla izteiksmes iespēju neizsmeļamībai un nemitīgi to pierāda." Mākslas zinātniece Rūta Muižniece

 

Atvadīšanās notiks 20. novembrī Latvijas Mākslas akadēmijā no plkst. 10:00 līdz 11:30. Mākslinieks tiks guldīts zemes klēpī Varakļānu novada Stirnienes kapos ap plkst. 15:00.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Jura Gagaiņa tuviniekiem un kolēģiem.

 

 

 

Izsaku visdziļāko līdzjūtību Jura Gagaiņa ģimenei, piederīgajiem, draugiem un Latvijas Mākslinieku savienībai pavadot mūžībā izcilo mākslinieku. Atceros Juri Gagaini kā profesionālu pedagogu, labu padomdevēju, profesoru, kurš palīdzēja veidot Daugavpils Mākslas koledžu „Saules skola” (1993-2001). Noliecu galvu mākslinieka radīto darbu un izcilas meistarības priekšā. Skumju brīdī esmu kopā ar Jums, aizvadot aizsaulē Juri Gagaini.

 

Patiesā cieņā,
PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikums
direktore Ināra Ostrovska

 


 

Mākslinieks Romāns Rudzītis. Foto autors: M.Heimrāts

 

Romāns Rudzītis

17.06.1931.-09.10.2017.

 

2017.gada 9.oktobrī mūžībā aizgājis gleznotājs Romāns Rudzītis.

 

Romāns Rudzītis, mākslinieks-autodidakts, apguvis glezniecības pamatus pašmācības ceļā, apmeklējot Tautas tēlotājmākslas studiju pie gleznotāja Jāņa Simsona, gleznošanas studijā “Ģilde” (1990-1996)  pie gleznotājas Ausmas Danemanes un gleznošanas studijā “Umbra” (1992-1998) pie gleznotājas Māras Zītares.

Izstādēs piedalījās no 1993.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1998.gada.

Darbi atrodas Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Ukrainā, Krievijā, Japānā, Vācijā u.c.

 

“R.Rudzīša gleznās jaušama subjektīvā attieksme pret attēlojamo. Gadiem ejot, mākslinieks atteicies no mazsvarīgā, no dabas noraksta. Gleznās mērķtiecīgi meklēts krāsu risinājums, līniju ritms, telpiskais un vizuālais tēls”.  Māksliniece Māra Zītare

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Romāna Rudzīša tuviniekiem un kolēģiem.


 


 

Juris Toropins (1952), "Rīta cēliens", audekls/eļļa, 104 x 110 cm, 1980. LMS muzejs

                                 Juris Toropins (1952), "Rīta cēliens", audekls/eļļa, 104 x 110 cm, 1980. LMS muzejs


Mūžībā aizgājusi mākslas zinātniece Astrīda Valtere (1947 – 2017)

 


Astrīda Valtere dzimusi 29. augustā 1947. gadā Vecumniekos. 1984. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. No 1984. – 1992. strādājusi Latvijas Nacionālājā mākslas muzejā.


Kopš 1992. gada A.Valtere strādāja biedrībā “Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS). No 1994. līdz 2001. gadam Astrīda Valtere bija Latvijas Mākslinieku savienības mākslas darbu krājuma galvenā pārzine. No 2001. līdz 2015. gadam Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājuma galvenā pārzine. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 2006. gada.


A.Valtere ir piedalījusies grāmatas “Laikmeta liecinieki” (2002) par LMS glezniecības kolekciju veidošanā. Kopš 1967. gada literārās publikācijas (dzeja, esejas) Latvijas presē. No 1987. gada recenzijas, izstāžu apskati, intervijas par mākslu Latvijā laikrakstos “Literatūra un Māksla” u.c. Darbojās Jelgavas A.Alunāna Tautas teātrī. Bija Latvijas Tautas Frontes kustības aktīva dalībniece.

“Vienmēr profesionāli atsaucīga, godīga un taisnīga, Astrīda Valtere ir iemantojusi augstu autoritāti mākslas zinātnieku vidē.” Mākslas zinātniece Laima Reihmane


Atvadīšanās no mākslas zinātnieces Astrīdas Valteres 2017.gada 30. septembrī plkst.16.00 Baložu kapu kapličā Jelgavā. 


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslas zinātnieces tuviniekiem un kolēģiem.


 

 

Pieminot žurnālisti, mākslas zinātnieci Aiju Ošu (1942 – 2012) 

 

Aija Oša dzimusi 28.jūnijā 1942.gadā Jelgavā, absolvējusi LU Vēstures un filoloģijas fakultāti 1965.gadā, bet pirmās publikācijas rakstījusi jau kopš 1956.gada, savukārt 1973.gadā viņai aizsākusies interese par mākslas procesiem un mākslinieku radošo darbību, kas izpaudās rakstos galvenokārt žurnālos „Liesma”, „Zvaigzne” kā arī raidījumu veidošanā Latvijas Radio Literatūras un mākslas redakcijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1983.gada.

Aijas Ošas sarunas ar māksliniekiem un mākslas norisēs iesaistītajiem cilvēkiem ir interesantas, saistošas un nozīmīgas, jo tās bagātina Latvijas mākslas vēsturi ar katra konkrētā cilvēka skatījumu, šaubām, nopietnām un nenopietnām pārdomām, kurās mākslinieki atklāj savu radošo dzīvi, savstarpējās attiecības, mākslas kopainu un procesus. Līdzās daudzajām publikācijām, intervijām, radio raidījumiem, jāatzīmē A.Ošas devums izdodot grāmatas: „Sarunas ar māksliniekiem” (1987), „Romis Bēms, Indulis Zariņš. Ēverģēlības, ģeķības un atmiņu stāsti iz mākslinieku dzīves” (1993) un ,„DIVATĀ stāsti par māksliniekiem” (2003).

Mirusi 15.decembrī 2012.gadā.

 

 Attēlā: Aija Oša „DIVATĀ stāsti par māksliniekiem”, JUMAVA, 2003.

 

 


Ainas Muzes darbu izstāde Mencendorfa namā. Foto autors:M.Heimrāts

 

 

AINA MUZE

16.07.1943.- 18.06.2017.


Mūžībā ir aizgājusi tekstilmāksliniece Aina Muze (dz. Plūcēja) 16.07.1943.– 18.06.2017.

 

Aina Muze absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu (1962) un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu R.Heimrāta vadībā ar diblomdarbu gobelēna tehnikā „Sārtās buras” (1967), bet mākslas maģistra grāds iegūts 1997.gadā. Izstādēs piedalās kopš 1967.gada un Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1972.gada, Latvijas Tekstilmākslinieku asociācijas biedre kopš 1994. gada. Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas pedagoģe (1995-2010).

 

Māksliniece veidojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs un veidojusi tekstilijas dažādiem interjeriem, izjūtot telpas semantiku: kafejnīcai „Lielais Kristaps” (1983), restorānam „Rīga” (1986) u.c.

 

Aina Muze bija viena no pirmajām izcilā tekstilmākslas meistara Rūdolfa Heimrāta audzēknēm, kas turpināja viņa idejas, ieviešot savus mākslinieciskos meklējumus un kļūstot par vienu nozīmīgākām latviešu tekstilmākslas nozares pārstāvēm. Strādājusi dažādās aušanas tehnikās, bet galvenokārt veidojusi lielformāta gobelēnus, kuru kompozīcijās rodami gan abstraktu formu risinājumi, gan stilizēti figurāli motīvi ar teiksmaini sapņainu izjūtu paužot folkloras, vēstures, sakrālās tēmas, zīmēs, simbolos un lakonisku, ģeometrisko formu dekoratīvos darbos. Nozīmīgi, ka viņa aizsāka tekstilmozaīkas – jaunu metodi un tehnisko risinājumu telkstilmākslas nozarē, kas guva atsaucību arī citu mākslinieku radošajā darbā.

 

"Aina – mākslas un dzīves ceļus gāja ar Liepājas spēku un kurzemnieces lepnumu. Tekslitlmāksliniece Aina Muze bija Rūdolfa Heimrāta audzēkne, kura kopā ar Edīti Pauls-Vīgneri, varbūt visuzskatamāk, virzīja un tālāk attīstīja profesora principu: tautas mākslas mūžīgumu savienot ar pasaules kultūras vērtībām un novitāšu mainību." Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne

 

Tekstilmākslinieces Ainas Muzes mākslas darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Rundāles pilī, Valsts Tretjakova galerijā, Krievijā un citos muzejos, baznīcās privātkolekcijās: Latvijā, Austrijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Vācijā, ASV, Anglijā.

 

Atvadīšanās no mākslinieces Ainas Muzes 2017.gada 21.jūnijā plkst.13.00 Katlakalna ev.lut baznīcā un apbedīšana plkst.14.30 Sarkandaugavas kapos. Plkst.12.15 pavadītājus gaidīs autobuss pie Rīgas Latviešu biedrības nama, Merķeļa ielā 13, Rīgā.

 

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces ģimenei, tuviniekiem un kolēģiem.



 

 

 

 

Vladimirs Ladusāns

09.01.1938.-12.06.2017.

 

 

Mūžībā ir aizgājis grafiķis, plakātists un dizainers Vladimirs Ladusāns.

 

Vladimirs Ladusāns dzimis Brjanskas apgabalā, Krievijā.

1957.gadā beidzis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas (tag. PIKC NMV JRMV) mākslas pedagoģijas novirzienu. 1972.gadā absolvēja Poligrāfijas institūta Grafikas nodaļu Maskavā, Krievijā.

 

Mākslinieks izstādēs piedalījās kopš 1968.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1989. Bijis arī Latvijas Dizaineru savienības biedrs.

 

Vladimirs Ladusāns strādājis plakāta mākslā, lietišķajā grafikā, izstrādājis grafisko dizainu un logotipus Latvijas uzņēmumiem.

 “Vladimira Ladusāna teicamā proporciju izjūta melnā un baltā attiecībās un sava domāšanas veida “pipariņš” ļāvis viņam izvirzīties korifejos firmas zīmju radīšanā…” Mākslinieks Māris Dāle

 

Vladimira Ladusāna radošajā mūžā īpaši izceļams veikums heraldikā. Mākslinieks ir daudzu Latvijas, piemēram, Preiļu novada, Aizkraukles novada, Ķeguma novada un Ķeguma pilsētas, Birzgales pagasta, Rembates pagasta, Tomes pagasta, Siguldas novada, Allažu pagasta, Kārķu pagasta, Zvārtavas pagasta u.c. ģērboņu autors.

 

Mākslinieka darbi atrodas Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Jaunpils muzejā u.c.

 

Atvadīšanās no Vladimira Ladusāna notiks 2017.gada 15.jūnijā plkst.12.00 Rīgas krematorijas mazajā zālē.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

 

Papildus informācijai: tel. 29282598

 



 

Voldemāra un Daiņa Gudovsku gleznu izstāde Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē, 2008. gads. Foto autors: M.Heimrāts

 

Voldemārs Gudovskis

14.07.1928. – 10.06.2017.

 

Mūžībā ir aizgājis latviešu gleznotājs Voldemārs Gudovskis.

 

Mākslinieks Voldemārs Gudovskis profesionālo izglītību bija ieguvis E.Jurķeļa, N.Petraškeviāa, H.Blunava studijās. Kopš 1930.gada viņa dzīve ir pavadīta Siguldā, strādājis dažādas darba vietās un aktīvi veicinājis Siguldas mākslas dzīvi. Voldemārs Gudovskis daudzu gadu garumā bijis Siguldas tēlotāja mākslas studijas vadītājs, Turaidas muzejrezervāta ekspozīciju mākslinieciskais autors un iekārtotājs, daudzus gadus organizējis Mākslas dienas, piedalījies arī Siguldas pilsētas mākslinieciskajā noformēšana un darbojies lietišķās grafikas jomā.

Izstādēs piedalījās kopš 1954.gada un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bijis no 1981.gada.

 

Voldemārs Gudovskis gleznojis gan eļļas, gan pasteļa tehnikās, bet galvenokārt strādājis akvareļa tehnikā. Latviešu glezniecībai raksturīgajā tonalitātē un niansētās krāsu izpausmēs visvairāk radījis ainavas, īpaši iecienīti māksliniekam bijuši Siguldas un Gaujas motīvi. Voldemāra Gudovska darbos vitāls vai nostalģisks dabas tēls sev raksturīgajā skaistuma izpratnē vienmēr veidots harmonisks, tverot gadalaiku un dabas norišu nokrāsas.

 

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Latgales kultūrvēstures muzejā, Turaidas muzejrezervātā u.c.

 

Atvadīšanās no gleznotāja Voldemāra Gudovska notiks Siguldas kapu jaunajā kapliāā 2017.gada 16.jūnijā plkst. 14.00.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.



 

Edmunda Lūča jubilejas izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā. Foto autors: M.Heimrāts, 2009.gads.

 

Edmunds Lūcis (15.09.1959.- 08.06.2017.)

 

Mūžībā ir aizgājis gleznotājs Edmunds Lūcis.

 

Mākslinieks Edmunds Lūcis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1993), izstādēs piedalījies kopš 1989. gada, un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bijis no 1996.gada.

Edmunds Lūcis bija radošs gleznotājs, plenēru un simpoziju dalībnieks, kurš aktīvi organizēja izstādes gan Latvijā, gan ārzemēs, veicinot arī jauno mākslinieku iesaistīšanos un it īpaši mākslas biedrības "Octopus art projects" rīkotajos pasākumos, tādejādi uzsverot nozīmību būt piederīgiem Rietumeiropas mākslas telpai.

E.Lūāa glezniecībai raksturīgi 20.gs. 90.gadu mākslas meklējumi, kas dažkārt balstās vācu glezniecības krāsu ekspresijās, dažkārt niansēti pieklusinātos toņos, kur meklējot savu stilistiski un gleznieciski tik ļoti dažādo izpausmes veidu, sev raksturīgajā rokrakstā ir radījis portretus, ainavas, figurālas un dekoratīvas kompozīcijas.

 

Mākslinieka darbi atrodas Ventspils muzejā. Livonijas ordeņa pilī, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā u.c.

 

Atvadīšanās no gleznotāja Edmunda Lūča notiks 2017.gada 13.jūnijā plkst. 14.00 Rīgas Krematorija Lielajā zālē.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 



 

 

 

DZINTRA CEPĪTE

18.09.1957.-13.04.2017.

 

Mūžībā aizgājusi akvareliste, grafiķe un pedagoģe Dzintra Cepīte.

 

Māksliniece Dzintra Cepīte beigusi Rīgas Lietišķās mākslas skolas dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1977) un Sanktpēterburgas V.Muhinas Mākslas akadēmijas monumentāli-dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1987). 2005.gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā.

Dzintra Cepīte izstādēs aktīvi piedalījusies no 1988.gada. Personālizstādes bijušas Daugavpilī, Valmierā, Ventspilī, Rīgā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1995.gada.

 

“Dzintra Cepīte ir radoša, daudzšķautņaina personība. Izmantojot dažādus materiālus un daudzveidīgas mākslinieciskās atklāsmes iespējas tēlniecībā, periodā pēc Akadēmijas absolvēšanas, Dzintra pievērsusies akvareļglezniecībai, paralēli strādājot mazo formu tēlniecībā, keramikā un lietišķajā grafikā. Savos darbos viņa rāda nopietnu profesionālu varēšanu. Viņai piemīt savdabīga plastikas izjūta, plūstoša formu modelējoša līnija un interesanta, neparastiem krāsu salikumiem bagāta glezniecība.”

Māksliniece Maija Bērziņa

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.


Atvadīšanās no Dzintras Cepītes notiks 20.aprīlī, plkst.14:00 Rīgas krematorijas lielajā zālē.

 



Indulis Ranka (1934-2017) "Māte ar bērnu", granīts, 105x100cm, 1973, LMS Muzeja kolekcija

 

INDULIS RANKA

15.04.1934. - 13.04.2017.

 

Mūžībā aizgājis latviešu tēlnieks Indulis Ranka.

 

Mākslinieks Indulis Ranka dzimis 15.aprīlī 1934.gadā Jaungulbenē, Latvijā

1953.gadā absolvējis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu.

1959. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs “Melioratori”, Eduarda Kalniņa vadībā.

No 1952.gada ar gleznām un grafikas darbiem piedalās izstādēs, bet 1966.gadā aizsāka radošo darbību tēlniecības nozarē.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1962.gada


Tēlnieka I.Ranka daiļrade bijusi ļoti ražīga, un ar enerģisku aizrautību viņš nepagurdams mūžu veltīja gan grafikas, gan glezniecības darbu radīšanai, bet it īpaši tēlniecībai. Savai izjūtai un rokrakstam raksturīgo vitālo, smagnēji dinamisko tēlu izveidei akmens skulptūrās, viņš izvēlējās tiešās kalšanas metodi akmenī. Nozīmīga bija I.Rankas iniciatīva izveidot skulptūru ekspozīciju vidē, netālu no savām mājām un darbnīcas ekspozīcijā “Ulamula” Mārupītes krastā, Rīgā. Iesākums brīvdabas ekspozīcijai ir viņa darbi, kas tika pārvesti pēc personālizstādes Tēlnieku namā 1975.gadā. Līdz ar privātu iniciatīvu, varas pārstāvjiem to izprotot un atbalstot, aizsākās projekts par Tēlnieku parku, Rīgā, kur 20.gs.80.gados aktualizējās tēlniecības simpoziju kustība Latvijā, kas arī vēlāk attīstās tālākā ekspozīcijas izveidē Mārupītes dabas parkā.

Latvijas kultūrā īpaši nozīmīgs ir viņa veidotais Tautasdziesmu parks – Dainu kalns un Dziesmu dārzs (1985), kurā izvietotas 26 tēlnieka Induļa Rankas veidotās skulptūras. Tā ir vērienīgākā viena autora ekspozīcija, kas apvienota vienkopus un veltīta mūsu tautas dzīvesziņai.


I.Ranka vienmēr ir bijis klātesošs Latvijas kultūras dzīvē, veltot pieminekļus un zīmes gan vēsturiskiem notikumiem: Uzvarai pār bermontiešiem 1919.gadā, Rīgā, 2002., Piemineklis politiski represētajiem, Gulbenē, 1999., Komunistiskā terora upuru piemiņai Smiltenē, 1990., 2. Pasaules karā kritušajiem Siguldā, 1979., Celties cīņai 1905, skvērā pie Dailes teātra, Rīgā, 1974. u.c., gan portretējot nozīmīgus kultūras un zinātnes darbiniekus: akadēmiķis Jānis Stradiņš, 2004, komponists Pēteris Vasks, 2001., rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, 1975., valodnieks Kārlis Egle, 1973. u.c., kā arī memoriālajā skulptūrā, kapa pieminekļi: E.Liepam, Meža kapi, Rīgā, 1971., J. Pētersonam, Meža kapi, Rīgā, 1974., aktierim Harijam Liepiņam, Raiņa kapi, Rīgā, 2001.u.c.


Mākslinieka radošais sniegums guvis augstu novērtējumu – apbalvots ar Latvijas Republikas ,,Triju zvaigžņu” ordeni; Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu; Norvēģijas Karalistes Sv. Olafa ordeni, u.c. Indulis Ranka bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis no 1992. gada.

 

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, privātkolekcijās, u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Induļa Rankas ģimenei un kolēģiem. 

 

Atvadīšanās no tēlnieka Induļa Rankas 2017.gada 5.maijā, plkst 11.00, Rīgas Lutera baznīcā, Torņkalnā.



 


 

Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”, sērojot par mūžībā aizgājušo krievu dzejnieku Jevgeņiju Jevtušenko ( 18.07.1932.  – 01.04.2017.), izsaka līdzjūtību viņa talanta cienītājiem un lepojas, ka LMS muzeja krājumā ir izcilās tēlnieces Lea Davidovas - Medenes veidotie J.Jevtušenko portreti:

 

Lea Davidova – Medene (1921 - 1986) “Jevgenija Jevtušenko portrets”, bronza, 73x65x68, 1977

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lea Davidova – Medene (1921 - 1986) “Jevgenija Jevtušenko portrets”, granīts, 75x50x61, 1969

 


 

Kārlis Melbārzdis "Pavasaris", 1957. Audekls, eļļa, 93x137 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību māksliniecei Ingai Brūverei māti zaudējot.

 


 


Vilis Vizulis "Aiz polārā loka", 1987. Kartons, eļļa, 54,5x58 cm. LMS muzejs

 

VILIS VIZULIS

29.01.1952.-14.02.2017.


Mūžībā aizgājis latviešu gleznotājs Vilis Vizulis.

 

Vilis Vizulis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (1980). 1997.gadā ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā.

Gleznotājs latviešu mākslā ir nozīmīgs ar savu raksturīgo piesātināto kolorītu un sapņaino smalki tverto dabas norišu vērojumu. Katra mākslinieka glezna vērtējama kā autora patiess pārdzīvojums.

Izstādēs piedalījies kopš 1975.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1980.gada. Mākslinieks piedalījies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Ungārijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Kanādā, Austrālijā u.c. Nozīmīgas personālizstādes bijušas galerijā „Bastejs” (1997), A.Sūnas mākslas galerijā (1995), u.c. V.Vizulis bija aktīvs Latvijas Mākslinieku savienības rīkoto izstāžu dalībnieks.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā arī daudzās privātkolekcijās gan Eiropā, gan Austrālijā, Amerikā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību gleznotāja Viļa Vizuļa tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

Atvadīšanās no gleznotāja Viļa Vizuļa 18.februārī, plkst. 11.30, Jaunciema kapu kapliāā, Rīgā.



 

Andrejs Rozenbergs “Pašportrets”, 1972. Audekls, eļļa, 110x100cm. LMS muzejs

 

ANDREJS ROZENBERGS

01.07.1937. - 05.02.2017.

 

Mūžībā aizgājis latviešu gleznotājs Andrejs Rozenbergs.

 

Andrejs Rozenbergs 1962. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu profesora Eduarda Kalniņa vadībā. Mākslinieks strādājis par pedagogu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (1961-69), Latvijas Mākslas akadēmijā (1964-1980), RTU Arhitektūras fakultātē, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.

Izstādēs piedalījies kopš 1959.gada. Personālizstādes bijušas gan Latvijā (Rīga, Salacgrīva, Jūrmala u.c.), gan ārzemēs - Diseldorfā (Vācija), Ferārā (Itālija), Norāepingā (Zviedrija). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1969.gada.

Andrejs Rozenbergs strādājis portreta, ainavas, klusās dabas un vēsturisko kompozīciju žanros. Mākslinieks bijis īpaša kolorīta un sarežģītas daudzfigūru kompozīcijas meistars, kas 60.-70.gados radīja laikmetīgus risinājumus gan urbānam, ikdienišķam  pilsētvides un pilsētnieku atainojumam, gan sporta tematikai. Gleznotāja daiļradi raksturo temperamentīgs triepiens, ekspresija un siltās krāsu gammas dominante.

Andreja Rozenberga darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Krievija), Starptautiskajā Mākslinieku savienību konfederācijā (Krievija), Latvijas Republikas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā (Krievija), Vatikāna kolekcijā (Itālija); privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Japānā, Indijā, Brazīlijā, Vācijā,  u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no gleznotāja Andreja Rozenberga 11.februārī, plkst. 11.00, Rīgas krematorijas lielajā zālē.

 


 


Biruta Baumane Latvijas Mākslinieku savienības izstādē, pie savas gleznas “Ostas ieliņa” 1974., audekls, eļļa, 88x89cm, LMS muzeja kolekcija. Foto: M.Heimrāts, 2009.

 

Biruta Baumane

06.06.1922. – 21.01.2017.

 

21.janvārī mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja Biruta Baumane.

 

„Dzīres ir beigušās. Pēdējā deja ballē nodejota. Pēdējā dziesma svētkos nodziedāta.” –

aizvadot izcilo gleznotāju Birutu Baumani mūžībā, šķiet nevar precīzāk pateikt kā viņa iesākot grāmatu par sevi. (B.Baumane „Es dzīvoju” (SIA „J.L.V.”, 2002.) .

 

Baumane dzimusi un bērnību pavadījusi Tērvetē, vēlāk mācījusies Jelgavas ģimnāzijas humanitārā nodaļā, bet ar mākslu sākusi iepazīties Romāna Sutas mākslas studijā. No 1941. gada studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā glezniecības nodaļā pie V.Tones, V.Purvīša u.c., ko 1948.gadā absolvējusi ar diplomdarbu „Eksāmeni” pie gleznotāja J.Liepiņa, bet paralēli studējusi Latvijas Universitātē Filozofijas fakultātē, kurai likvidējoties 1944. gadā viņa turpināja studēt filoloģijas fakultātē.

Gleznotāja Biruta Baumane izstādēs piedalās kopš 1956.gada, un Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1959.gada. Par mūža ieguldījumu latviešu glezniecībā izcilā latviešu gleznotāja apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Latvijas mākslā Biruta Baumane iezīmējas ar vitālu pasaules izjūtu, kas raksturo arī viņas glezniecību un plašo tēmu loku: akti, portreti, klusās dabas, ainavas. Savu māksliniecisko izteiksmi viņa atrada modernisma stilistikā interpretējot postimpresioniskos principus un fovisma krāsu izjūtu, bet ar precīzu raksturotājas talantu patiesi un trāpīgi atspoguļoja sevi, sev tuvos ļaudis un ainavas. Unikāla un latviešu glezniecībā reta tematika ir cirks, kurā B.Baumane emocionāli parāda dažādās rakstura un uzvedības šķautnes, personīgās izjūtas un skatuves pieprasīto spožumu. Spilgtā mākslinieces personība Latvijas glezniecībā pārliecinoši un spoži ir izveidojusi paliekošu skaudras dzīves tēlojumu krāsainajā laikmeta paradigmā.

 

Mākslinieces Birutas Baumanes gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā, Maskavā, Krievijā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Itālijā, Francijā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Birutas Baumanes ģimenei un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieces Birutas Baumanes 2017.gada 26.janvārī Rīgas Latviešu biedrības namā, Baltajā zālē,  Merķeļa ielā 13, Rīgā no plkst.12.00 - 14.00, pēc tam guldīsim Zemes mātes klēpī Mākslinieku kalniņā I Meža kapos, Rīgā.

 



 

Gundega Ivanova "Piespraude", 1973. Dzintars, melhiors, 5,5x4,5 cm. LMS muzejs

Foto: Ginta Zabarovska

 

 

GUNDEGA ANDERSONE (IVANOVA līdz 1992.g.)

26.07.1928. – 29.12.2016.

 

Mūžībā ir aizgājusi mākslas zinātniece Gundega Andersone (dz.Putniņa, līdz 1992.g. Ivanova).

 

Mākslas zinātniece Gundega Andersone dzimusi 26.jūlijā 1928.gadā, Rīgā.

1951.gadā beigusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Mākslas vēstures nodaļu.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1964.gada.

Mākslinieks, scenogrāfs Ģirts Vilks 1963.gadā rekomendācijā Latvijas Mākslinieku savienībai raksta: "Gundega Ivanova ir ļoti nopietna mākslas zinātniece, kas ar lielu atbildības sajūtu, taktu un pamatīgu iedziļināšanos risina un pēta dažādas nozīmīgas parādības mākslas, it īpaši - lietišķās mākslas laukā. Sarunās un rakstos Gundega Ivanova apliecina svaigu un radošu pieeju, apcerot ļoti svarīgas un sabiedriski aktuālas mākslas problēmas. Kā cilvēks Gundega Ivanova bagāti apveltīta ar tām morāli ētiskām īpašībām, kas raksturo taisnīgu, atsaucīgu un izpalīdzīgu cilvēku."

 

Mākslas zinātniece Gundega Andersone aktīvi darbojusies dažādās mākslas jomās. Nozīmīgas bija viņas kā mākslas zinātnieces publikācijas un sastādītie katalogi par latviešu tautas mākslas un lietisķās mākslas nozarēm, kurās varēja just praksē balstītās zināšanas un prasmes, jo bija apguvusi dzintara apstrādi pie O.Aires un E.Auniņa, mākslas aušanu pie R.Druvas un vēlāk ar dzintara rotaslietām piedalījusies izstādēs. G.Andersone bija lieciniece lietišķās mākslas uzplaukumam, kad gan tautas meistaru, gan profesionālu mākslinieku veidotais un laikmetīgā pardigmā balstītais dizains kļuva ļoti pieprasīts gan sabiedriskos interjeros, gan rotās, tērpos, koka un metāla izstrādājumos. Strādājot Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātā „Māksla”, viņa radīja dzintara rotas metāla dekoratīvā apdarē un iekārtoja interjerus ar tekstilizstrādājumiem, kā arī veidoja lietišķās mākslas izstāžu ekspozīcijas Vācijā, Francijā, Polijā, Austrijā u.c.

Līdzās darbam un radošajam procesam G.Andersone lasīja lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijā par latviešu tautas mākslu un audumu vēsturi, kā arī aktīvi darbojās Mākslinieku savienībā kā Mākslas zinātnes sekcijas un Tautas mākslas komisijas priekšsēdētāja.

Gundegas Andersones darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, privātkolekcijās u.c.

 

Atvadīšanās no mākslas zinātnieces Gundegas Andersones (Ivanova līdz 1992.g.)

2017.gada 4.janvārī plkst. 11.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.

 

 


Vijas Spekkes da Sacco darbs "Izeja no skatuves",1996. Kolāža, autortehnika, 40x30 cm. No cikla "Il mondo di Borges" , kas veltīts Argentīnas dzejniekam Horhem Luisam Borhesam. Foto no LMS muzeja arhīva.

 

 

VIJA SPEKKE DA SACCO

04.12.1922.-19.12.2016.

 

Mūžība ir aizgājusi latviešu māksliniece Vija Spekke da Sacco.


Gleznotāja un grafiķe Vija Spekke da Sacco dzimusi Rīgā 1922.gada 4.decembrī.

1933.gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Itāliju, kur veidojās mākslinieces radošā dzīve.


Māksliniecisko izglītību guvusi Mākslas akadēmijā „Accademia Cignaroli” Veronā, Itālijā (1976-79), kur studēja tēlniecību un grafiku - oforta, litogrāfijas tehnikas. Zināšanas un prasmes papildināja Starptautiskajā grafikas skolā Venēcijā (Itālija), Romas Mākslas akadēmijā (Itālija), Ruskin School Oksfordā (Anglija).


Izstādēs piedalijās no 1977. gada. Pirmā izstāde tika veidota Latviešu centrā Vašingtonā (ASV). Kopš 1981.gada rīkoja personālizstādes un piedalijās grupu izstādēs Padujā, Venēcijā, Veronā (Itālija), Madridē (Spānija), Prāgā (Čehija) u.c.


Izstādēs Latvijā piedalījās no 1995.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 2000.gada.

Mākslinieces darbi atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejā, Latvijas Republikas vēstniecībā Itālijā un Čehijā, Comune di Caprino Veronā, Latīņamerikas institūtā Romā, privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Itālijā u.c.

 

Māksliniece uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā prezentējot grafikas ciklu "Il mondo di Borges", kas ir veltījums Argentīnas dzejniekam Horhem Luisam Borhesam. Cikls pirmo reizi tika izstādīts 1997. gadā Veronā (Itālijā). 

 

„Akvareļos un jauktajās tehnikās V.Spekke rada kompozīcijas, kas raksturojas ar augstu profesionalitāti, izcilu tehnoloģijas zināšanu, smalku kolorītu un filozofiskām pārdomām par pasaules situācijām, cilvēka esības jēgu un emocionālo pārdzīvojumu.”

Mākslas zinātniece Ināra Ņefedova

 

 

 Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību Vijas Spekkes da Sacco tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieces 2017.gada 4.janvārī. Tikšanās pie Rīgas II Meža kapu vārtiem plkst.10.40.

Tālr. 29299790

 

 



Maija Baltiņa(1941-2016) Torss, bronza, 23,5x16,5, 1990, LMS Muzejs

 

MAIJA BALTIŅA

1941-2016

 

Mūžībā ir aizgājusi tēlniece Maija Baltiņa.

 

Tēlniece Maija Baltiņa dzimusi 1941.gada 7.aprīlī, Rīgā.

1966.gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu.

Izstādēs piedalās no 1965.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1972.gada.


Tēlniece Maija Baltiņa piederēja paaudzei, kas tēlniecībā meklēja inovatīvus, netradicionālus risinājumus. Gan granīta, gan marmora, gan bronzas skulptūru izveidē jūtama latviešu tēlniecības vecmeistaru vadībā iegūtā izglītība, kas sakņojusies reālistiskā pasaules izjūtā, bet izpaužas modernisma formveidē un stilistikā. Centās tradicionālos tēlniecības materiālos realizētiem tēliem piešķirt brīvības, gaisīguma elpu, kas bieži vien apsteidza pastāvošos stereotipus. Šo pieeju māksliniece izkopa visu radošo mūžu.

Latvijas tēlniecības vēsturei nozīmīgi ir M.Baltiņas portrettēlniecības darbi: „Komponists Imants Kalniņš” (bronza, 1983), „Igauņu tēlnieks Riho Kulds” (bronza, 1972) u.c. 20.gadsimta 70.gadu vidū aktuāla kļuva mazo formu tēlniecība, kuru arī M.Baltiņa izjuta kā jaunu, radošās izpausmes veidu radot darbus „Tēlnieks” (bronza, 1977), „Torss. Novakare” (marmors, 1980), u.c. Starp daudzajiem memoriālās tēlniecības darbiem, Latvijas kultūras vēsturē kā nozīmīgs jāmin  „Lienas piemineklis” (bronza, 1987) Vecpiebalgas vecajos kapos, kas veltīts brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" personāžam – Lienai. Savus pēdējos radošos darbus realizējusi LMS radošajā kvartālā „Kombināts „MĀKSLA””.

Tēlnieces Maijas Baltiņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Ludviga Mākslas muzejā Ķelnē, Vācijā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

 

Atvadīšanās no mākslinieces Maijas Baltiņas 2016.gada 27.decembrī plkst. 14.30, Cēsu Meža kapu kapliāā.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.

 



Jānis Sīmanis (1947 - 2016) ,,Biedrs laikabiedrs" bronza, d. 6 cm, 1990, LMS Muzejs

 

JĀNIS SĪMANIS

14.08.1947.-04.09.2016.

 

Mūžībā aizgājis tēlnieks un medaļu mākslinieks Jānis Sīmanis.

 

Tēlnieks un medaļu mākslinieks Jānis Sīmanis dzimis Cesvainē 1947. gada 14. augustā.

Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā 1973.gadā.

Izstādēs piedalījās kopš 1970.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1982.gada.


Strādājis galvenokārt medaļu mākslā, arī mazo formu tēlniecībā, interjera dizainā, tekstilmākslā, keramikā, glezniecībā. Veidojis medaļu etalonus tiražēšanai pēc LPSR Mākslas fonda lietišķi dekoratīvā kombināta “Māksla” pasūtījuma.


Veidojis piemiņas medaļas bronzā („Ēriks Kestners”, 1980; „Alfrēds Kalniņš”, 1985, u.c.), kā arī medaļas, kurās ietverts vēstījums un pārdomas par ētiskas jautājumiem („Tev nebūs nokaut”, 1984, „Tev nebūs zagt”, 1984, u.c.). Īpaši jāatzīmē ironiskā medaļa „Biedrs laikabiedrs” (1990), kas asprātīgi raksturo savu laiku.

Jānim Sīmanim piemita veidotāja plastiskās dotības un spēja asprātīgi risināt sarežģītas kompozīcijas bronzā, īpaši tik smalkā tēlniecības žanrā kā medaļa.


Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 



 

 

Pēteris Aulmanis "Saule I", "Saule II", "Saule III", "Saule IV", 1980.g. Kartons, eļļa, 100x100 cm

 

Pēteris Aulmanis

1942-2016

 

Mūžībā aizgājis mākslinieks un pedagogs Pēteris Aulmanis.

 

Pēteris Aulmanis 1973.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas interjera un iekārtas nodaļu.

No 1974.-1986.gadam LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā „Māksla” un Dekoratīvās mākslas kombinātā strādājis pie Rīgas pilsētvides noformējuma. No 1973.-74.gadam bijis Cēsu pilsētas mākslinieks.

1990.gadā dibinājis Ogres mākslas skolu, bijis tās direktors no 1990.-2014.gadam un pedagogs. Bijis pedagogs daudziem māksliniekiem, piemēram, Gundegai Evelonai, Kao Vietam Ngujenam u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2007.gada.

 

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Pētera Aulmaņa tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

 



 

Jānis Krievs “4000 000 000 + ekoloģija = biosfēra”, 1973.

Kartons, guašs, 120x70 cm. LMS muzejs

 

JĀNIS KRIEVS

18.01.1942. - 17.09.2016.

 

 

Mūžībā ir aizgājis mākslinieks, dizainers Jānis Krievs.

 

Dzimis 1942. gada 18. janvārī Rīgā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1967.gadā un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1978.gada. Mākslinieku raksturo novatorisms un daudzpusīga interese, kas radošajā mantojumā realizējās ne tikai glezniecībā, bet arī citās mākslas nozarēs – plakāta mākslā, dizaina, interjera, scenogrāfijā. J. Krievs dzīves laikā ir sevi realizējis arī vairāku kultūras institūciju vadošajās pozīcijās, organizējot Latvijas kultūrai nozīmīgus notikumus.

 

Pēc studijām Mākslas akadēmijā (1967) mākslinieks meklē jaunas izpausmes glezniecībā, veidojot vairākas abstraktās glezniecības kompozīcijas, kas tā brīža „oficiālajā” Latvijas mākslas ainā negūst atsaucību. Piederība tā sauktai „Franāu grupai”, kuru veidoja domubiedri – Bruno Vasiļevskis, Maija Tabaka, Imants Lancmanis, Ieva Šmite (vēlāk Lancmane), Juris Pudāns, deva J. Krievam iespēju paplašināt radošās intereses ne tikai glezniecībā, bet arī mūzikā, literatūrā un citās kultūras nozares. Tajā pašā laika J.Krievs uzsāk darbu Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombināta „Māksla” (1967-1982) un piesaka sevi kā spilgtu interjera un dizaina mākslinieku. Šajā laika posmā ir tapuši vairāki interjeru un dizaina projekti.


„Vērienīgākos darbus viņš (Jānis Krievs) veidoja 70. gados aktuālajā mākslu sintēzes jeb tā sauktās kompleksās projektēšanas laukā – sadarbībā ar dizaineriem, inženieriem un programmētājiem tapa projekti ar kompleksu skatījumu risinājumiem sociālās dzīves telpās un pilsētvides organizēšanā. Līdzās tādiem darbiem kā audiokinētiska gaismas skatuve Daugavpils Celtnieku kultūras namā un Rīgas Dzelzceļu stacijas rekonstrukcijas projekts, citi nozīmīgi darbi bijuši arī monumentāla vitrāžas siena Rīgas sporta pilī, kas tapa sadarbībā ar arhitektu Oļģertu Kraukli (1969), kopā ar Jāni Borgu veidotais interjera gleznojums Sauleskalna tūristu atpūtas bāzes ēdnīcā (70. gadu 2. pusē), skatuve Dzelzceļnieku kultūras namā Rīgā (1972) un interjera dekori Liepājas Laulību pilī (1975).”, fragments no izstādes „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” kataloga (LLMC, 2014).


Savā radošajā karjerā Jānis Krievs ir līdzdarbojies arī vairāku teātru izrāžu un filmu projektu tapšanas procesos. Mākslinieks ir sadarbojies ar tādiem režisoriem kā Modri Tenisonu, Māru Ķimeli un Juri Strengu Liepājas, Valmieras drāmas un Dailes teātrī un kino – ar Ansi Epneru un Juri Podnieku, Ivaru Skanstiņu. Kopā ar Hardiju Lediņu un citiem domubiedriem rīkojot Avangarda mūzikas festivālus (1976, 1977).


Laika posmā no 1982. līdz 1989. gadam J. Krievs ir Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombināta „Māksla” galvenais mākslinieks, bet no 1989-1992 - Latvijas Kultūras ministrijas Mākslas un kultūras mantojuma Galvenās pārvaldes priekšnieks. Līdzās radošajam darbam J. Krievs kā organizators bija iesaistīts vairākos tā laika nozīmīgos mākslas projektos kā izstādē „Daba. Vide. Cilvēks” (1984), „Rīga – latviešu avangards” (1988, 1989, Rietumberlīne, Brēmene, Ķīle), „Interferences. Rietumuberlīnes māksla 1960-1990” (1991).

2001. gadā uzvarot starptautiskā karoga dizaina ideju konkursā, Jānis Krievs kļuva par NATO Eiroatlantiskās partnerības padomes (EAPC) karoga autoru.

2015.gadā Jānim Krievam tika piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.

 

Mākslinieka Jāņa Krieva ieguldījums Latvijas mākslas un kultūras attīstībā ir daudzveidīgs, nozīmīgs un vēsturiski paliekošs.

 

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Jāņa Krieva tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

Atvadīšanās no Jāņa Krieva notiks 2016. gada 21. septembrī plkst.12 Rīgas krematorijas Mazajā zālē.



 

VERONIKA KUČINSKA

10.31.1929 – 09.15.2016


Mūžibā aizgājusi latviešu mākslas zinātniece Veronika Kučinska. 

 

Dzimusi Isnaudas pagasta Runtortā.  1953. gadā beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes, Latviešu valodas un literatūras nodaļu. 1967 – ar izcilību beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātņu nodaļu. 1985 – PSRS Mākslas akadēmijas Tēlotājas mākslas teorijas un vēstures zinātniskās pētniecības institūtā Maskavā aizstāvējusi  disertāciju „Latviešu padomju mākslas keramikas galvenās attīstības tendences (1960- 1985)”. 1986 – piešķirts mākslas zinātņu kandidāta grāds. 1992.g. mākslas doktora (Dr.art.) grāds. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no kopš 1978.g. Rakstījusi publikācijas žurnāliem: „Zvaigzne”, „Liesma”, „Karogs”, laikrakstiem „Literatūra un Māksla”, ”Cīņa”, ”Dzimtenes balss” un veidoja mākslinieku personālizstāžu katalogus; „Gustavs Šķilters. Tēlniecība, lietišķā māksla, akvareļi, grafika. ” Rīga. 1975.g. LPSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija,”Kornēlija Ozoiņa, Māris Ozoliņš. Keramika, grafika, akvarelis.” Rīga. 1977.g. Latvijas PSR Mākslas fonds . Lieliska latviešu mākslas pazinēja. Īpaši jāatzīmē grāmata „Mākslas keramika Latvijā (1960.-1980.) ”. Rīga: Zinātne, 1982.g. un šķirkļi par keramiķiem – Enciklopēdija Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: 1, 1995, 2, 1996, 3, 2000, 4, 2003.


Biebrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka līdzjūtību Veronikas Kučinskas tuviniekiem un kolēģiem.


Atvadīšanās no mākslas zinātnieces Veronikas Kučinskas 2016. gada 21. septembrī  pulksten 14:00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē. 

(kontaktinformācija: 29713136)

 


Veronika piedzima un uzauga Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.  Tēvs bija dārznieks, māte gādāja par  nelielo saimniecību, bija prasmīga vērpēja un audēja. Jaunība – skolas un vēlāk augstskolas gadi iekrita skarbajos kara un pēckara gados lielā trūkumā. Tēvs mira kara sākumā, māte slimoja, tāpēc viss dzīves smagums gūlas uz vecākās māsas – Vandas – pleciem, kura rūpējās par abām jaunākajām māsām vecāku vietā. Vandas izkoptā estētiskā gaume atstāja spēcīgu iespaidu arī uz Veroniku. Vēlme mācīties ir tik spēcīga, ka skolu beidzot, Veronikai nav nekādu šaubu par to, kas darāms tālāk – viņa dodas uz Rīgu un iestājas filoloģijas fakultātē. Studiju laika lielākā aizraušanās ir aizrobežu literatūra. Pirmā darba vieta Veronikai ir Zaļenieku lauksaimniecības vidusskolā, ko viņa visu mūžu atceras kā savu ‘zaļo paradīzi’. Skola ir izveidota, lai sagatavotu kolhozu priekšsēdētājus, un jaunā skolotāja tiem māca latviešu valodu un literatūru. Audzēkņi savu skolotāju gatavi uz rokām nēsāt... Taāu skolu reorganizē un Veronika nokļūst jaundibinātā Rēzeknes internātskolā, kur jāmāca un faktiski jāapkopj 1-2. klases skolēni. Darba un sadzīves apstākļi ir tādi, ka viņa smagi saslimst (ar hepatītu), atlabst lēni, un tad saņem ceļazīmi uz Karpatiem. Ar Karpatu ceļojumu sākas viņas ceļotāja kaislība, kas turpinās visu mūžu. Viņas ceļojumu biogrāfija ir plaša – padomju laiku demokrātiskā Vācija, Čehoslovākija, Bulgārija, Dienvidslāvija, Ēģipte, Ungārija, Itālija.

 

1958 gadā Veronika sāk strādāt Saldus vidusskolā, kur jāmāca ne tikai latviešu, bet arī krievu valoda un literatūra. Bet 1960. gadā Veronika pamana ziņu, ka Mākslas akadēmijā ir izveidota jauna – Mākslas zinātņu nodaļa.  Lēmums tiek pieņemts uzreiz un 1961.gadā viņa sekmīgi nokārto vispārējos iestājeksāmenus un sākas jauns studiju posms. Pēc 6 gadiem Mākslas akadēmija tiek beigta ar izcilību. Pati viņa vienmēr ar lepnumu un gandarījumu atceras filozofijas studijas un savu izcilo sniegumu gala eksāmenā. Bet par savu mākslas nozari, Veronika, kuras saknes aug Latgales mālainajā zemē, uz visu mūžu ir izvēlējusies keramiku.

 

Kā otrās mājas viņai kļūst tēlnieka Gustava Šķiltera memoriālais muzejs, kurā aizrit 15 dzīves gadi. Šī ir vieta, kur top viņas zinātniskie darbi, tiek rīkotas izstādes. Tiek arī lasīti mākslas vēstures kursi gan skolās, gan Latvijas Valsts Universitātē un Mākslas akadēmijā. Starp Veronikas klausītājiem ir arī tagadējais Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kurš vairākkārt publiski izteicis atzinību viņas kā mākslas skolotājas darbam. Strādājot muzejā viņa iepazīstas ar Šķiltera audžumeitu Margotu Hoffmeistar, kura demokrātiskajā Vācijā māca krievu valodu un regulāri brauc uz PSRS vadīt studentu prakses. Tā aizsākas draudzība mūža garumā.

 

Vēl 10 gadi paiet strādājot par zinātnisko līdzstrādnieci Latvijas ZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta Tēlotājas mākslas daļā.

 

Māksla un studijas ir kļuvušas par dzīves nepieciešamību, bez kā dzīvei nav satura un jēgas. Seko mākslas zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšana Maskavā, Mākslas zinātņu institūtā. Disertācijas tēma – Latviešu keramika. Lai nokļūtu līdz šim brīdim, ir ieguldīts ļoti daudz darba, iepazīti neskaitāmi mākslinieki, kas kļuvuši sirdij tuvi. Ar lielu sirsnību un mīlestību Veronika veido to portretus, mākslas darbu albūmus, monogrāfijas. Latvijas keramika ir viņas lepnums, viņa ir laimīga par mākslinieku sasniegumiem pasaules olimpiādēs un dara visu, lai šie mākslinieki būtu pamanīti un atzīti Latvijā. Viņu īpaši iepriecina Pētera Martinsona talants sasniegumi, viņa devums keramikas attīstībā. Veronika ir gaišs un sirsnīgs cilvēks. To jūt visi, kam dzīves gaitās iznāk ar viņu saskarties, un viņa pretī saņem tādu pašu sirsnību un mīlestību.

 

Varētu teikt, ka Veronikai dzīvē bija divas lielas mīlestības – māksla  visās tās izpausmēs un ceļojumi. Šīm mīlestībām tiek atdots viss, ikdienas vajadzībām nekas daudz pāri nepaliek. Bet Veronika ir pēckara laikā mācījusies dzīvot ar mazumiņu. Un tā visu mūžu līdz pēdējam brīdim  par augstākajām vērtībām tiek uzskatīti koncerti, mākslas grāmatas, izstāžu katalogi. Veronika pamana katru jauno pianistu –Vestardu Šimku, Reini Zariņu, Grigoriju Osokinu, ar sajūsmu apmeklē to koncertus, seko Latvijas radio Klasikas programmai un gūst emocijas, kas viņu silda vēl ilgi.  

 

Aizejot pensijā, darbu straumīte pamazām apsīkst. Viņa dzīvo līdzi māsas bērnu un mazbērnu gaitām, dala ar tiem priekus un rūpes, māca ieraudzīt skaisto sev apkārt. Ir milzīgs prieks un gandarījums par Mākslinieku savienības biedru kartes doto iespēju bez maksas apmeklēt visus muzejus un izstādes. Veronika seko visam, kas notiek mākslas pasaulē, un turpina pēc iespējas sadarboties ar Zinātņu Akadēmiju.  Pamazām veselība kļūst aizvien vājāka. Pēdējais ‘sabiedrotais’ izrādās grāmatas. Tās Veronika vienmēr ir lasījusi un par paradumu kļuvis atzīmēt sirdij tuvākās vietas, izrakstīt citātus. Kā pēdējais, ar ko viņa vēlējās dalīties ar citiem, izrādījās Raiņa dzejolis:

 

Laba sirds

Ir visa sākums,

Laba sirds

Ir visa beigums,

Vairāk cilvēks

Nespēj sasniegt.

Visu atdošu

Es projām,

Patrēšu labo sirdi

Un to sirdi

Došu tev.

 

Rainis.

 

Inese Nāgele

Veronikas Kuāinskas māsas meita

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Pētera Martinsona darbu ekspozīcija


 


 

Attēls no LMS muzeja.

Tēlnieks Ernsts Ņeizvestnijs strādājot pie dekoratīvā cilņa „Pasaules bērnu draudzības monuments” ģipša modeļa (1964) Gaujas ielā 1, Rīgā, tag. Latvijas Mākslinieku savienības Radošajā kvartālā „Kombināts MĀKSLA”. Monuments tika uzstādīts Vissavienības pionieru nometnē „Arteks” Gurzufā (1967).

 

 

ERNSTS ŅEIZVESTNIJS

09.04.1925. – 09.08.2016.

 

Mūžībā ir aizgājis tēlnieks Ernsts Ņeizvestnijs, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis.

 

Ernsts Ņeizvestnijs ir dzimis 9.aprīlī 1925.gadā Jekaterinburgā un 1942.gadā sācis mācīties Ļeņingradas mākslas vidusskolā, tag. B.Johansona Mākslas akadēmijas Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais mākslas licejs, bet drīz vien pievienojas armijas rindām II pasaules karā.


No 1946. līdz 1947.gadam mācījies tag.Latvijas Mākslas akadēmijā, Tēlniecības nodaļā, kur mūsu vecmeistaru: Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera, Kārļa Jansona, Arnolda Skribnovska vadībā ieguva zināšanas par formveidi, veidošanu, tektoniku utt. Viņam līdzās mācījās mūsu ievērojamie tēlnieki: Ēvi Upeniece, Lea Davidova – Medene, Alberts Terpilovskis, Alvīne Veinbaha u.c. Pēc tam no 1947.-1954.gadam mācījies V.Surikova Maskavas mākslas institūtā un Maskavas Valsts universitātē filozofijas fakultātē.


20.gs.50.gados E.Ņeizvestnijs attīsta savu tēlniecības stilistiku: temperamentīgu, ekspresīvu, balstītu modernisma formveidē un simbolisma estētikā. Mākslinieks savas radošās idejas galvenokārt rada bronzā, bet monumentālajā tēlniecībā vairāk izpaudies izmantojot betonu.


1955.gadā viņš tiek uzņemts PSRS Mākslinieku savienībā Maskavas nodaļā, bet 1962.gadā tiek izslēgts pēc konflikta ar PSRS ģenerālsekretāru Ņikitu Hrušāovu par piedalīšanos izstādē “Maskavas Mākslinieku savienības 30. gadadiena”, izstāžu namā „Manēža” Maskavā. Izstādē N.Hrušāovs modernistu stilistikā veidotos darbus nosauca par “formālistu ēzeļastes smērējumiem”, kā rezultātā aizsākās kampaņa pret abstrakcionistiem un “formālistiem”, bet E.Ņeizvestnijam tika liegts piedalīties izstādēs. Kad beidzās N.Hrušāova valdīšanas laiks, tika reabilitēts arī E.Ņeizvestnijs, un viņš aktīvi atsāka piedalītes izstādēs, arī ārzemēs, un konkursos līdz 1976.gadam, kad izbrauca uz Austriju, tad Šveici un 1977.gadā uz ASV, kur arī pavada turpmākos dzīves gadus.


No padomju gadu perioda kā monumentāli nozīmīgs darbs ir jāpiemin 150 metru liels šūnakmens dekoratīvs cilnis „Pasaules bērnu draudzības monuments” (1967), Vissavienības pionieru nometnē „Arteks” Gurzufā. Jāatzīmē, ka šī darba izveide norisinājās Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda ražošanas kombinātā „Māksla” tēlnieku darbnīcās Gaujas ielā 1, Rīgā, tag. Latvijas Mākslinieku savienības Radošajā kvartālā „Kombināts MĀKSLA”. Uzvarējis starptautiskajā konkursā, viņš radīja „Lotosa ziediņu” Asuānā, Ēģiptē (1968-1971), kas bija veltījums tautu draudzībai un toreiz augstākā skulptūra pasaulē –75 metri. Viens no pēdējiem monumentālajiem E.Ņeizvestnija darbiem bija piemineklis visiem represiju upuriem Magadanas apgabalā “Maska skorbi” (“Sēru maska”, h-15 m, betons, 1996.g. ).  Memoriālājā tēlniecībā nozīmīgs ir  N.Hrušāova kapa piemineklis Novodjeviāas kapsētā, Maskavā (1974). Līdz ar skulptūras „Zelta bēns” (bronza, 1995) uzstādīšanu Odesā, E.Ņeizvestnijs tika atkal novērtēts arī Krievijā, kur 2016.gadā izstāžu namā „Manēža” Maskavā norisinājās nozīmīga viņa personālizstāde.


Tēlniece Evī Upeniece atceras: „1946.gadā mūsu Mākslas akadēmijā 1.kursā iestājās Elita Pureniņa, Alvīne Veinbaha, Harijs Fišers, Ernests Neizvestnijs, es un vēl daži. Atceros, ka H.Fišers un E. Neizvestnijs ļoti cītīgi strādāja, kamēr pārējie, dažkārt, nodevās iedvesmas meklējumiem un bohēmai. Kursa pasniedzēja Arnolda Skribinovska naturālismā balstītā pasniegšanas maniere neapmierināja Ernestu Neizvestniju, jo bija cerējis, ka šeit – rietumos, iegūs citu veidošanas prasmi un skolu. Un bija prom! Vēlāk atgiezās Latvijā, kas tika veidots monuments „Artekam”, un īpaši man žēl bija, ka tā izveidei tika izmantots Latvijas šūnakmens, kuru varēja vairāk izmantot mūsu pieminekļiem. Vēl Ernests Neizvestnijs tika pieaicināts arī kā eksperts pie Salaspils memoriāla konkursa darbu izvērtēšanas (1959), un šķiet, ka pats arī piedāvāja savas skices šim objektam. Ernests Neizvestnijs bija ļoti strādīgs un emocionāls mākslinieks.”


Pieminot izcilā tēlnieka Ernesta Ņeizvestnija dzīvesgājumu un radošo darbību, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.


Mākslas zinātniece Baiba Guste

 


Tēln. Arta Dumpe, arh. Arno Henrihsons, Jānis Dripe

Brāļu kapu memoriāls Valkā, granīts, 1984. 

 

 

VIKTORS VEIŠTORTS

1929-2016

 

Mūžībā aizgājis kultūras darbinieks Viktors Veištorts, kurš no 1975-1992. gadam bijis LPSR Mākslas fonda lietišķi dekoratīvā kombināta "Māksla" direktors.

 

Viņa vadībā kombināts “Māksla” realizēja nozīmīgākos pieminekļus Latvijas teritorijā - tēlnieces Artas Dumpes, arhitektu Arno Heinrihsona un Jāņa Dripes Otrā pasaules kara Brāļu kapu memoriāls Valkā, 1984; tēlnieka Jāņa Karlova un arhitekta Andra Bērziņa skulptūra „Loka šāvējs”, 1981; tēlnieces Pārslas Zaļkalnes un arhitekta Artura Zoldnera Otrā pasaules kara Brāļu kapu memoriālais ansamblis Priekulē, 1984 u.c.

Kombinātā „Māksla” tika realizēti mākslinieku darbi monumentālajā glezniecībā – Juris Zvirbulis, Leonīds Mauriņš u.c. -, un dizaina risinājumi publiskajā ārtelpā un interjeros - Artūra Riņķa Kinētisks objekts „Sakta” viesnīcai Latvija, 1978; Aijas Zīles dekoratīvais keramikas panno bijušajā kafejnīcā „Sigulda” Brīvības bulvārī 21 u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Viktora Veištorta tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no Viktora Veištorta Rīgas Krematorijas Lielajā zālē, 1. jūlijā plkst. 15:00.

 



Māra Linkaite. Dekoratīva kompozīcija „Zvaigznes”, šamots, glazūra, h- 40 cm. 1978.

Latvijas Mākslinieku savienības muzejs.

 


Māra Linkaite

1945 – 2016

 

Mūžībā aizgājusi latviešu keramiķe Māra Linkaite.

 

Māra Linkaite 1964.gadā absolvējusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu un 1969.gadā pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu ar diplomdarbu „Dekoratīvās vāzes ZA Elektronikas institūtam” (vad.G.Kruglovs).

Māra Linkaite izstādēs piedalījusies no 1965.gada, un darbi izstādīti arī starptautiskās izstādēs, piemēram, Itālijā, Francijā, Beļģijā, Čehijā, Krievijā u.c. Mākslinieces radošā daiļrade izpaudās dekoratīvo trauku un objektu veidošanā, sīkplastikā un monumentāli dekoratīvajā keramikā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1971.gada.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā u.c.


Precīzi keramiķes Māras Linkaites talantu un radošo darbību ir raksturojusi mākslas zinātniece Aija Nodieva: „Par MĀRU LINKAITI varētu teikt, ka viņas „vizuālā forma” ir ļoti atturīga, pat lakoniska un reizē izteiksmīga, bet saturs, ko tā sevī slēpj, -

mākslinieces raksturs, viņas individualitātes būtība, asie spriedumi un konsekventā pārliecība par savu taisnību jau neilgā sarunā atklāj šo raksturu kā visai asšķautnainu, nemiera pilnu, nepiekāpīgu. (..) Māras Linkaites keramika ir spilgta, pat izaicinoša gan ar savām formām, krāsām, gan ar ideju paradoksiem.”*

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Māras Linkaites ģimenei un kolēģiem.


*Aija Nodieva „Latviešu kerarmika” (1960-1975) , izdevniecība „Liesma”, Rīga, 1977


 

 



 

Tālivaldis Gaumigs "Gunta", 1988. Bronza, 45x65x35 cm. LMS muzejs

 

 

Tālivaldis Gaumigs

10.08.1930 - 11.04.2016

 

2016.gada 11.aprīlī mūžībā aizgājis latviešu tēlnieks un pedagogs Tālivaldis Gaumigs.

 

Mākslinieks dzimis 1930.gadā, Valkā. 1957.gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu.

Tālivaldis Gaumigs bijis viens no Latvijas dizaina celmlaužiem, kas devis lielu ieguldījumu dizaineru audzināšanā un šīs nozares prestiža celšanā.  Kopš 1961.gada bijis Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas dibinātājs un emeritētais profesors. Mākslinieks bijis arī viens no Latvijas Dizaineru savienības dibinātājiem.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1960.gada.

Izstādēs piedalās kopš 1957.gada. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c. Tālivaldis Gaumigs strādājis stājtēlniecībā, monumentālajā tēlniecībā un memoriālajā tēlniecībā. Daudz pievērsies portreta žanram.

 2015.gadā Tālivaldis Gaumigs kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. 

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no Tālivalža Gaumiga 2016.gada 15.aprīlī plkst. 13.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

 

 

 


 

Alberts Goltjakovs "Būvlaukums" no cikla "Mēs ceļam", 1964. Linogriezums, 44x82 cm. LMS muzejs.

 

ALBERTS GOLTJAKOVS

08.09.1924 – 19.03.2016

 

Mūžībā aizgājis latviešu grafikas vecmeistars, gleznotājs Alberts Goltjakovs.

 

Mākslinieks dzimis Tulā, Krievijā. 1959.gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, grāmatu grafikas meistardarbnīcu prof. Pētera Upīša vadībā, veidojot ilustrācijas Ēriha Marijas Remarka romānam „Laiks dzīvot un laiks mirt”, polihromā linogriezuma tehnikā. Bijis ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs. Piedalījies izstādēs Latvijā, Krievijā, Irānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Afganistānā, Lielbritānijā (Londonā) u.c. kopš 1958.gada. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā u.c. muzejos, kā arī privātkolekcijās. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1964.gada.

 

Radošās darbības sākumā darinājis linogriezuma ciklus par revolūcijas un 2.pasaules kara tematiku. Vēlākajos gados pievērsies glezniecībai; lielformāta figurālās kompozīcijās risinājis globālas problēmas, kas saistītas ar cilvēces pagātni un nākotni. Darbos izmantojis stingru kompozīciju, perfektu zīmējumu, lokālus krāsu laukumus. Darbojies arī grāmatu grafikā un plakātu mākslā.

Burāne I. Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1.sēj., Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Alberta Goltjakova tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieka 24.martā, plkst.12:00, Rīgas 2.Meža kapu kapliāā.

Par bēru norisi zvanīt: 29894828

 


 

ILMĀRS BLUMBERGS

1943 – 2016


Izsakām dziļu līdzjūtību par mūsu drauga un izcilā mākslinieka Ilmāra Blumberga aiziešanu mūžībā (06.09.1943 - 18.02.2016). Tas ir liels zaudējums mākslinieku saimei un visai latviešu kultūrai.

Nododam mūsu līdzjūtības apliecinājumu viņa tuviniekiem, draugiem un visai sabiedrībai.


Jāzeps Kukulis - Baltinavietis un Inga Suta - Sutta

 



 

ILMĀRS BLUMBERGS (1943-2016) "XXX" LITOGRĀFIJA 1978 LMS KOLEKCIJA

 

ILMĀRS BLUMBERGS

1943 – 2016

 

Mūžībā aizgājis mākslinieks Ilmārs Blumbergs.


1972.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.  Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1975.gada.

Strādājis scenogrāfijā, grafikā, grāmatu grafikā, plakātu mākslā, foto un video mākslā, glezniecībā, tēlniecībā u.c.


„Būdams vispusīgs mākslinieks, Ilmārs Blumbergs spēj fantastiskos tēlu un ideju savijumos apvienot glezniecības, grafikas un daudzu citu vizuālās mākslas veidu izteiksmes iespējas. I.Blumbergs ir mākslinieks - filozofs, mākslinieks - esības pētnieks. Viņa darbos gan scenogrāfijas uzdevumos, gan grafikas lapās un gleznojumos atrodam jautājumus un arī dažas mākslinieka paša rastas atbildēs par esības lielajiem eksistenciālajiem noslēpumiem, dzīvību, nāvi, mīlestību un dievišķo iedvesmu, kas ir svētījusi cilvēces kultūras augstākos veikumus.”

Mākslinieks E.Rozenbergs, Baltijas Asamblejas balvas pieteikums, 2001.g.


Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā, Maskavā, Krievijā,  Kunsthallē, Hamburgā, Vācijā u.c.


Nozīmīgākās izstādes:

2013.gadā “Es nemiršu”, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, izstāžu zālē Arsenāls, Rīgā. 

2002.gadā “Ilmārs Blumbergs: Aīda. Burvju flauta". Senāta oranžērijā, Luksemburgas dārzā, Parīzē. 2001.gadā “Rīga 800. Burvju flauta” – Latvijas ekspozīcijā 49. starptautiskajā mākslas biennālē Venēcijā,  Chiesa San Lio baznīcā; filma "Burvju flauta" kopā ar V. Kairišu u.c.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka ģimenei un kolēģiem.

 



 

 

ALEKSIS OSMANIS

1945 – 2016

 

Mūžībā aizgājis mākslas zinātnieks un restaurators Aleksis Osmanis.


Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļu.  Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1986.gada.

Aleksis Osmanis pazīstams kā mākslas zinātnieks, kritiķis un publikāciju autors, un stājglezniecības restaurators.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka ģimenei un kolēģiem.

 



Edīte Krastenberga "Saules sveiciens", 1971. Audekls, eļļa; 80x92cm. LMS muzejs

 

 

EDĪTE KRASTENBERGA

10.05.1929 - 01.02.2016

 

 

Mūžībā aizgājusi gleznotāja Edīte Krastenberga.

 

Edīte Krastenberga 1958.gadā ar izcilību absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar darbu „Uz pārceltuves”. Izstādēs piedalījusies kopš 1958.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1966.gada.

 

Māksliniece darbojusies glezniecībā, grafikā un grāmatu grafikā. Viņas glezniecībai raksturīga izteikti smalka kolorīta izjūta. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejā, Jēkabpils Vēstures muzejā, Varakļānu novada muzejā un Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā.

 

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību Edītes Krastenbergas ģimenei un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieces 6.februārī plkst. 12.00 Pļaviņu Bārukalna kapsētas jaunajā kapliāā.

Par bēru norisi zvanīt Agnesei Krastenbergai, tel. 29794839.

 

 

 

 

 


 

 

 

Aivars Drāznieks  plakāts "Ekonomika" guašs,papīrs 80x60cm   1982    LMS muzejs

 

 

Aivars Drāznieks

25.04.1953 - 23.12.2015

 

 

23. decembrī mūžībā aizgājis mākslinieks Aivars Drāznieks.

 

Absolvējis Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu 1972. gadā. Darbojies

plakāta mākslā, lietišķajā grafikā, grāmatu grafikā, reklāmas fotogrāfijā. 

 

Piedalījies izstādēs Latvijā, Krievijā. Sadarbojies ar pazīstamākajiem žurnāliem Latvijā.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1982.gada.

 

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

 


 



Aija Jurjāne „Mājas dzīve ar darbadienas kūku” (1987) audekls / eļļa 100x81cm  LMS muzejs 

 

 

 

AIJA JURJĀNE

18.04.1944 – 30.11.2015

 

2015.gada 30.novembrī mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja, pedagoģe un grāmatu autore Aija Jurjāne.

 

Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1963 - 1968)  profesora Eduarda Kalniņa vadībā. Strādājusi par pedagogu Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā no 1969. - 2009.gadam un audzinājusi Latvijas gleznotāju krāsu un kompozīcijas izjūtu.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1973. gada.

 

Māksliniece rīkojusi personālizstādes Rīgā (1984) un Parīzē (1993), kā arī piedalījusies daudzās grupu izstādēs Rīgā, Maskavā, Pēterburgā, Parīzē, Berlīnē, Tallinā, Varšavā, Bukarestē, Sofijā, Minskā, Helsinkos, Viļņā. 

 

Atvadīšanās no mākslinieces 2015. gada 5. decembrī plkst. 10:00 Rīgas Krematorijā. 

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un draugiem.

 


NIKOLAJS KARAGODINS

20.01.1922. – 13.10.2015.


Nikolajs Karagodins "Vētra tuvojas" (1977) audekls, eļļa  73x92   LMS Muzejs

 

 

2015.gada 13.oktobrī mūžībā aizgājis latviešu gleznotājs Nikolajs Karagodins.

 

Nikolajs Karagodins ir studējis Latvijas Mākslas akadēmijā (1943 – 1949), un jau 1945. gadā notikusi jaunā mākslinieka pirmā piedalīšanās mākslas izstādē.

Nikolajs Karagodins gleznojis gan klusās dabas, gan aktus un portretus, tomēr viņa nozīmīgākais darba lauks ir bijusi ainavu glezniecība, kur pazīstams kā latviešu klasiskās ainavu glezniecības kopējs. Mākslinieka daiļrade balstās niansēti jūtīgā dabas vērojumā un pārdzīvojumā, viņa galvenais mērķis un uzdevums – dabas tēlojuma patiesīgums tās objektu un noskaņu daudzveidībā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1957. gada. Viņa darbi eksponēti izstādēs Latvijā un ārzemēs. Mākslinieks piedalījies vairāk nekā 150 izstādēs, ir notikušas vairāk kā 10 personālizstādes Latvijā un Polijā. Nikolaja Karagodina darbi atrodas muzejos un privātkolekcijās Latvijā (Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā u.c.), Krievijā (Valsts Tretjakova galerijā u.c.), Francijā, Itālijā, Japānā un citās valstīs.

 

 

Pieminot izcilo latviešu gleznotāju un viņa radošo darbību, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

 


 


MĀRTIŅŠ DĀBOLIŅŠ

1939 - 2015


Latvijas Mākslinieku savienības saime ir zaudējusi mākslinieku – akvarelistu Mārtiņu Dāboliņu (dz.1939), viņa mīlestība uz akvareli bija tikpat liela, kā uz Latvijas mežiem. Akvareļi tagad ir liecinieki un apliecinājums šai saiknei. Daba bija neizsmeļams iedvesmas avots, ar to viņš bija labās attiecībās. Tā bija skaista draudzība. Būdams arī mežinieks, viņš uzturēja dialogu ar šo dabas pasauli.                                                                        

Mārtiņa Dāboliņa interese par mākslu – tā bija iespēja apgūt iemaņas akvareļglezniecībā pie skolotājiem: Nikolaja Petraškēviāa, Māras Zītares,  Andreja Ģermaņa un Jura Ģērmaņa.

                                                                                                                         

Māksliniekam akvarelis bija tuvs un saprotams, tas bija viņa jaunrades prieks, emocijas un pārdzīvojums. Akvarelis bija viņa dzīve. Gadu gaitā viņš izkopa akvareļglezniecības paņēmienus. Viņam rūpēja akvareļu izstādes, kopēji plenēri, sarunas par mākslu un bez šaubām – Latvijas meži. Viņš aktīvi un pašaizliedzīgi iestājās par mežu atjaunošanu un ainavas saglabāšanu Latvijā.

                                                                                                                                        

Mākslinieka pēdējā izstāde Mencendorfa namā, Rīgā (24.07.-20.08.2015.) spoži apliecināja viņa profesionālo meistarību un guva skatītāju nedalītu mīlestību.

 

Mākslinieks Jānis Spalviņš


MĀRTIŅŠ DĀBOLIŅŠ

1939 – 2015

 


2015. gada 15. septembrī mūžībā aizgājis mākslinieks, akvarelists Mārtiņš Dāboliņš.

 

Akvarelists un publicists Mārtiņš Dāboliņš dzimis 1939. gada 30. aprīlī, Rīgā. Profesija – meža taksators. 1964. gadā beidzis LLA mežsaimniecības fakultāti.


Akvareļtehniku sācis apgūt no 1967. gada TTP Tautas tēlotājas mākslas studijas nodarbībās pie N. Petraškeviāa ,vēlāk – Māras Zītares vadībā. No 1977. gada veidojis publikācijas par Latvijas mežsaimniecības un vides aizsardzības problēmām masu medijos un specializētajos zinātniskajos izdevumos.


Vizuālās mākslas izstādēs Latvijā aktīvi piedalījies no 1969. gada. Māksliniekam bijušas vairāk kā 80 personālizstādes – dažādās Latvijas pilsētās un ciematos. Vairākkārt piedalījies starptautiskās izstādēs ārzemēs, kur guvis starptautisku atzinību. 1972. gadā saņēmis zelta medaļu starptautiskā mākslinieku izstādē Ženēvā par akvareli “Vēži ar alus kausu”. 1986. gadā saņēmis bronzas medaļu par darbu "Stiga" Vissavienības izstādē Maskavā. Mākslinieka aktīvo radošo darbību stimulējuši ceļojumi, piešķirot darbiem – aktiem, portretiem un ainavām, spilgtākas krāsas un izjūtas.


Mārtiņš Dāboliņš ir sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu "Meža skandālista memuāri" (2005)


Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2000. gada.


Kopā ar dzīvesbiedri 2006. gadā nodibinājis portretu un aktu glezniecības un zīmēšanas studiju "AM-13”.

Pieminot Mārtiņa Dāboliņa mūža gājumu un lielo ieguldījumu Latvijas akvareļglezniecībā, biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.



Atvadīšanās no Mārtiņa Dāboliņa

2015. gada 18. septembrī plkst. 11:00 Rīgas Krematorijas Mazajā zālē.


Antons Ušpelis "Sveāturis piecām svecēm" (1987) māls   53x32 cm   LMS muzejs

 

 

ANTONS UŠPELIS

14.08.1944.-26.08.2015.


Mūžībā ir aizgājis keramiķis Antons Ušpelis.

 

Antons Ušpelis dzi­mis 14.augustā 1944.gadā Rē­zek­nes apriņķa Si­la­jā­ņu pa­gas­ta "Dū­bēs" (tagad Riebiņu novads). Ama­ta pa­ma­tus sācis ap­gūt tē­va An­to­na Ušpeļa (1912-1993) va­dī­bā, 1965.gadā beidzis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu, izstādēs piedalījās kopš 1964.gada, 1968.gadā piešķirta Tautas daiļamata meistara kvalifikācija, 1972.gadā uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā, 2015.gadā apbalvots ar LR Ministru prezidenta pateicības rakstu par mūža ieguldījumu Latgales keramikas tradīciju saglabāšanā un attīstībā.

Antona Ušpeļa daiļradē vērojama Ušpeļu dzimtas pieredzes un Silajāņu keramikas tradīciju apvienošana ar radošu un dekoratīvu izjūtu, kas izpaužas virtuozi plastisko formu valodā un meistarīgi veidotajās glazūrās. Latvijas mākslas kopainā būtiski izceļas mākslinieka veidotie sveāturi, vāzes un citi trauki, kuriem raksturīga Latgales podniecībai piemītošā zemnieciski tvirtā uztvere.

 

Pieminot izcilā Latgales keramiķa Antona Ušpeļa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas dekoratīvās keramikas tradīciju uzturēšanā, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

 

 

 

 


 


 

 

ALEKSANDRS STANKEVIČS

10.12.1932.-19.06.2015.


 

PĒTERIS SAVICKIS

20.09.1925. - 23.04.2015.


2015. gada 23. aprīlī mūžībā aizgājis mākslas zinātnieks Pēteris Savickis. 




RITA VALNERE

21.09.1929. - 21.04.2015.


2015. gada 21. aprīlī mūžībā aizgājusi izcilā latviešu gleznotāja Rita Valnere. 

 



MĀRA KALNIŅA

14.06.1948- 15.04.2015


                        māra kalniņa

                                   Māra Kalniņa "Vējš nolauza"  1983   bronza    17,5 x 14cm    LMS muzejs


2015. gada 15. aprīlī mūžībā aizgājusi tēlniece, Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1986. gada.



TATJANA BĒMA

1930 - 2015


 

                                          Maija Tabaka "Tatjanas Bēmas portrets"   audekls, eļļa   1975   LMS Muzejs

 

 

 

2015. gada 14. martā mūžībā aizgājusi ilggadējā Latvijas Mākslinieku savienības darbiniece, kultūras dzīves uzturētāja Tatjana Bēma. 

 

 

 

 



JURĢIS SKULME

13.11.1928. – 25.02.2015.


Jurģis Skulme  (1928)  "No vecā foto albuma. Aleksandra bulvāris"   audekls, eļļa   1976   LMS Muzejs

 

Kādam rakstam par Jurģi Skulmi virsrakstā likti viņa vārdi: „Gribu izteikt Latviju”.


Par padarīto - daži fakti un atziņas no viņa paša sastādītā šķirkļa enciklopēdijai „Māksla un arhitektūra biogrāfijās”: 


Jurģis Skulme – gleznotājs, mākslas zinātnieks.  Beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1954), aizstāvējis disertāciju Tartu Universitātē (1970), mākslas zinātņu kandidāts (1971). Veidojis pirmās pārraides par mākslu Latvijas televīzijā un radio. Daudz publikāciju par mākslu un māksliniekiem, vairākas grāmatas un ceļveži pa latviešu mākslinieku dzīves un darba vietām, daudzu šķirkļu autors un redaktors vairākās enciklopēdijās. Bijis Mākslas akadēmijas pedagogs, kopā ar mākslas zinātnieci Genovevu Tidomani veidojis mākslas vēstures materiālu krātuvi (tagad – LMA Informācijas centrs). Gleznojot atšķirīgos ģeogrāfiskos apvidos plenērā, pievērsis uzmanību apgaismojumam un krāsziedam. Izstādēs piedalījies no 1954.gada. Notikušas vairāk kā 20 Jurģa Skulmes personālizstādes.

Mākslinieku Savienības biedrs (1954-1978, atjaunots 1989). Izslēgšana no Mākslinieku Savienības bija saistīta ar tiesas procesu, kurā Jurģis Skulme par padomju iekārtas diskreditēšanu notiesāts, sodu izcietis Daugavpilī un Bolderājā (1977-1980).


 



 

 

 

GEORGS ROMULIS
11.04.1928. - 14.02.2015.


Mūžībā aizgājis mākslinieks Georgs Romulis.

Dzintara apstrādes mākslinieks Georgs Romulis - LMS biedrs no 1967.gada.

Beidzis 1950.gadā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu kokgriezēja specialitātē.

Kopš 1965 gada Georgs Romulis ar dzintara rotām piedalījās vairākās izstādēs Latvijā, PSRS, Francijā, Polijā,
Čehijā, Vācijā un Japānā (personālizstāde Tokijā).

Georgs Romulis bija ilggadējs LMS "Kombināta MĀKSLA" darbinieks.
Sadarbojās ar Rīgas Modeļu namu.

G.Romulis sava mūža laikā izveidoja plašu un unikālu dzintaru kolekciju.

Atvadīšanās no mākslinieka 19. februārī plkst. 15:00 Rīgas 1. Meža kapu kapliāā.