AKTUALITĀTES KONKURSI SVEICAM SĒRU VĒSTS IZNOMĀ / IZĪRĒ ARHĪVS 2012-2016 RECENZIJAS UN INTERVIJAS LMS PROJEKTI LMS VĒSTURE LMS STRUKTŪRA LMS APAKŠSTRUKTŪRAS LMS KONGRESI LMS STATŪTI LMS BIEDRI KĀ KĻŪT PAR LMS BIEDRU? LMS BIEDRU RADOŠĀS KOPAS LMS DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS INTERNETA SAITES LMS KONTAKTI

Ziedo Latvijas Mākslinieku savienībai

 

 

Pieminot žurnālisti, mākslas zinātnieci Aiju Ošu (1942 – 2012) 

 

Aija Oša dzimusi 28.jÅ«nijā 1942.gadā Jelgavā, absolvÄ“jusi LU VÄ“stures un filoloÄ£ijas fakultāti 1965.gadā, bet pirmās publikācijas rakstÄ«jusi jau kopš 1956.gada, savukārt 1973.gadā viņai aizsākusies interese par mākslas procesiem un mākslinieku radošo darbÄ«bu, kas izpaudās rakstos galvenokārt žurnālos „Liesma”, „Zvaigzne” kā arÄ« raidÄ«jumu veidošanā Latvijas Radio LiteratÅ«ras un mākslas redakcijā. Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedre ir kopš 1983.gada.

Aijas Ošas sarunas ar māksliniekiem un mākslas norisÄ“s iesaistÄ«tajiem cilvÄ“kiem ir interesantas, saistošas un nozÄ«mÄ«gas, jo tās bagātina Latvijas mākslas vÄ“sturi ar katra konkrÄ“tā cilvÄ“ka skatÄ«jumu, šaubām, nopietnām un nenopietnām pārdomām, kurās mākslinieki atklāj savu radošo dzÄ«vi, savstarpÄ“jās attiecÄ«bas, mākslas kopainu un procesus. LÄ«dzās daudzajām publikācijām, intervijām, radio raidÄ«jumiem, jāatzÄ«mÄ“ A.Ošas devums izdodot grāmatas: „Sarunas ar māksliniekiem” (1987), „Romis BÄ“ms, Indulis Zariņš. Ä’verģēlÄ«bas, Ä£eÄ·Ä«bas un atmiņu stāsti iz mākslinieku dzÄ«ves” (1993) un ,„DIVATÄ€ stāsti par māksliniekiem” (2003).

Mirusi 15.decembrī 2012.gadā.

 

 AttÄ“lā: Aija Oša „DIVATÄ€ stāsti par māksliniekiem”, JUMAVA, 2003.

 

 


Ainas Muzes darbu izstāde Mencendorfa namā. Foto autors:M.Heimrāts

 

 

AINA MUZE

16.07.1943.- 18.06.2017.


Mūžībā ir aizgājusi tekstilmāksliniece Aina Muze (dz. PlÅ«cÄ“ja) 16.07.1943.– 18.06.2017.

 

Aina Muze absolvÄ“jusi Liepājas LietišÄ·Äs mākslas vidusskolu (1962) un Latvijas Mākslas akadÄ“mijas Tekstilmākslas nodaļu R.Heimrāta vadÄ«bā ar diblomdarbu gobelÄ“na tehnikā „Sārtās buras” (1967), bet mākslas maÄ£istra grāds iegÅ«ts 1997.gadā. IzstādÄ“s piedalās kopš 1967.gada un Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedre no 1972.gada, Latvijas Tekstilmākslinieku asociācijas biedre kopš 1994. gada. Latvijas Mākslas akadÄ“mijas Tekstilmākslas nodaļas pedagoÄ£e (1995-2010).

 

Māksliniece veidojusi personālizstādes un piedalÄ«jusies izstādÄ“s gan Latvijā, gan ārzemÄ“s un veidojusi tekstilijas dažādiem interjeriem, izjÅ«tot telpas semantiku: kafejnÄ«cai „Lielais Kristaps” (1983), restorānam „RÄ«ga” (1986) u.c.

 

Aina Muze bija viena no pirmajām izcilā tekstilmākslas meistara RÅ«dolfa Heimrāta audzÄ“knÄ“m, kas turpināja viņa idejas, ieviešot savus mākslinieciskos meklÄ“jumus un kļūstot par vienu nozÄ«mÄ«gākām latviešu tekstilmākslas nozares pārstāvÄ“m. Strādājusi dažādās aušanas tehnikās, bet galvenokārt veidojusi lielformāta gobelÄ“nus, kuru kompozÄ«cijās rodami gan abstraktu formu risinājumi, gan stilizÄ“ti figurāli motÄ«vi ar teiksmaini sapņainu izjÅ«tu paužot folkloras, vÄ“stures, sakrālās tÄ“mas, zÄ«mÄ“s, simbolos un lakonisku, Ä£eometrisko formu dekoratÄ«vos darbos. NozÄ«mÄ«gi, ka viņa aizsāka tekstilmozaÄ«kas – jaunu metodi un tehnisko risinājumu telkstilmākslas nozarÄ“, kas guva atsaucÄ«bu arÄ« citu mākslinieku radošajā darbā.

 

"Aina – mākslas un dzÄ«ves ceļus gāja ar Liepājas spÄ“ku un kurzemnieces lepnumu. Tekslitlmāksliniece Aina Muze bija RÅ«dolfa Heimrāta audzÄ“kne, kura kopā ar EdÄ«ti Pauls-VÄ«gneri, varbÅ«t visuzskatamāk, virzÄ«ja un tālāk attÄ«stÄ«ja profesora principu: tautas mākslas mūžīgumu savienot ar pasaules kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bām un novitāšu mainÄ«bu." Mākslas zinātniece IngrÄ«da Burāne

 

Tekstilmākslinieces Ainas Muzes mākslas darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas muzejā, LNMM DekoratÄ«vās mākslas un dizaina muzejā, RÄ«gas vÄ“stures un kuÄ£niecÄ«bas muzejā, Rundāles pilÄ«, Valsts Tretjakova galerijā, Krievijā un citos muzejos, baznÄ«cās privātkolekcijās: Latvijā, Austrijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Vācijā, ASV, Anglijā.

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieces Ainas Muzes 2017.gada 21.jÅ«nijā plkst.13.00 Katlakalna ev.lut baznÄ«cā un apbedÄ«šana plkst.14.30 Sarkandaugavas kapos. Plkst.12.15 pavadÄ«tājus gaidÄ«s autobuss pie RÄ«gas Latviešu biedrÄ«bas nama, MerÄ·eļa ielā 13, RÄ«gā.

 

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces ģimenei, tuviniekiem un kolēģiem.



 

 

 

Rundāles novada ģērbonis. Apstiprināts

2009.gadā. Autors: Vladimirs Ladusāns

 

Vladimirs Ladusāns

09.01.1938.-12.06.2017.

 

 

Mūžībā ir aizgājis grafiķis, plakātists un dizainers Vladimirs Ladusāns.

 

Vladimirs Ladusāns dzimis Brjanskas apgabalā, Krievijā.

1957.gadā beidzis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas (tag. PIKC NMV JRMV) mākslas pedagoģijas novirzienu. 1972.gadā absolvēja Poligrāfijas institūta Grafikas nodaļu Maskavā, Krievijā.

 

Mākslinieks izstādÄ“s piedalÄ«jās kopš 1968.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1989. Bijis arī Latvijas Dizaineru savienības biedrs.

 

Vladimirs Ladusāns strādājis plakāta mākslā, lietišÄ·ajā grafikā, izstrādājis grafisko dizainu un logotipus Latvijas uzņēmumiem.

 “Vladimira Ladusāna teicamā proporciju izjÅ«ta melnā un baltā attiecÄ«bās un sava domāšanas veida “pipariņš” ļāvis viņam izvirzÄ«ties korifejos firmas zÄ«mju radÄ«šanā…” Mākslinieks Māris Dāle

 

Vladimira Ladusāna radošajā mūžā Ä«paši izceļams veikums heraldikā. Mākslinieks ir daudzu Latvijas, piemÄ“ram, Preiļu novada, Aizkraukles novada, Ķeguma novada un Ķeguma pilsÄ“tas, Birzgales pagasta, Rembates pagasta, Tomes pagasta, Siguldas novada, Allažu pagasta, KārÄ·u pagasta, Zvārtavas pagasta u.c. ģērboņu autors.

 

Mākslinieka darbi atrodas Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Jaunpils muzejā u.c.

 

AtvadÄ«šanās no Vladimira Ladusāna notiks 2017.gada 15.jÅ«nijā plkst.12.00 RÄ«gas krematorijas mazajā zālÄ“.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

 

Papildus informācijai: tel. 29282598

 



 

Voldemāra un Daiņa Gudovsku gleznu izstāde Turaidas muzejrezervāta izstāžu zālē, 2008. gads. Foto autors: M.Heimrāts

 

Voldemārs Gudovskis

14.07.1928. – 10.06.2017.

 

Mūžībā ir aizgājis latviešu gleznotājs Voldemārs Gudovskis.

 

Mākslinieks Voldemārs Gudovskis profesionālo izglÄ«tÄ«bu bija ieguvis E.JurÄ·eļa, N.Petraškeviča, H.Blunava studijās. Kopš 1930.gada viņa dzÄ«ve ir pavadÄ«ta Siguldā, strādājis dažādas darba vietās un aktÄ«vi veicinājis Siguldas mākslas dzÄ«vi. Voldemārs Gudovskis daudzu gadu garumā bijis Siguldas tÄ“lotāja mākslas studijas vadÄ«tājs, Turaidas muzejrezervāta ekspozÄ«ciju mākslinieciskais autors un iekārtotājs, daudzus gadus organizÄ“jis Mākslas dienas, piedalÄ«jies arÄ« Siguldas pilsÄ“tas mākslinieciskajā noformÄ“šana un darbojies lietišÄ·Äs grafikas jomā.

IzstādÄ“s piedalÄ«jās kopš 1954.gada un Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs bijis no 1981.gada.

 

Voldemārs Gudovskis gleznojis gan eļļas, gan pasteļa tehnikās, bet galvenokārt strādājis akvareļa tehnikā. Latviešu glezniecÄ«bai raksturÄ«gajā tonalitātÄ“ un niansÄ“tās krāsu izpausmÄ“s visvairāk radÄ«jis ainavas, Ä«paši iecienÄ«ti māksliniekam bijuši Siguldas un Gaujas motÄ«vi. Voldemāra Gudovska darbos vitāls vai nostalÄ£isks dabas tÄ“ls sev raksturÄ«gajā skaistuma izpratnÄ“ vienmÄ“r veidots harmonisks, tverot gadalaiku un dabas norišu nokrāsas.

 

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Latgales kultūrvēstures muzejā, Turaidas muzejrezervātā u.c.

 

AtvadÄ«šanās no gleznotāja Voldemāra Gudovska notiks Siguldas kapu jaunajā kapličā 2017.gada 16.jÅ«nijā plkst. 14.00.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.



 

Edmunda Lūča jubilejas izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā. Foto autors: M.Heimrāts, 2009.gads.

 

Edmunds LÅ«cis (15.09.1959.- 08.06.2017.)

 

Mūžībā ir aizgājis gleznotājs Edmunds Lūcis.

 

Mākslinieks Edmunds LÅ«cis absolvÄ“jis Latvijas Mākslas akadÄ“mijas GlezniecÄ«bas nodaļu (1993), izstādÄ“s piedalÄ«jies kopš 1989. gada, un Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs bijis no 1996.gada.

Edmunds LÅ«cis bija radošs gleznotājs, plenÄ“ru un simpoziju dalÄ«bnieks, kurš aktÄ«vi organizÄ“ja izstādes gan Latvijā, gan ārzemÄ“s, veicinot arÄ« jauno mākslinieku iesaistÄ«šanos un it Ä«paši mākslas biedrÄ«bas "Octopus art projects" rÄ«kotajos pasākumos, tādejādi uzsverot nozÄ«mÄ«bu bÅ«t piederÄ«giem Rietumeiropas mākslas telpai.

E.Lūča glezniecībai raksturīgi 20.gs. 90.gadu mākslas meklējumi, kas dažkārt balstās vācu glezniecības krāsu ekspresijās, dažkārt niansēti pieklusinātos toņos, kur meklējot savu stilistiski un gleznieciski tik ļoti dažādo izpausmes veidu, sev raksturīgajā rokrakstā ir radījis portretus, ainavas, figurālas un dekoratīvas kompozīcijas.

 

Mākslinieka darbi atrodas Ventspils muzejā. Livonijas ordeņa pilī, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā u.c.

 

AtvadÄ«šanās no gleznotāja Edmunda Lūča notiks 2017.gada 13.jÅ«nijā plkst. 14.00 RÄ«gas Krematorija Lielajā zālÄ“.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 



Autore: Dzintra Cepīte. No Latvijas Dabas muzeja materiāliem

 

DZINTRA CEPĪTE

18.09.1957.-13.04.2017.

 

Mūžībā aizgājusi akvareliste, grafiķe un pedagoģe Dzintra Cepīte.

 

Māksliniece Dzintra CepÄ«te beigusi RÄ«gas LietišÄ·Äs mākslas skolas dekoratÄ«vās tÄ“lniecÄ«bas nodaļu (1977) un SanktpÄ“terburgas V.Muhinas Mākslas akadÄ“mijas monumentāli-dekoratÄ«vās tÄ“lniecÄ«bas nodaļu (1987). 2005.gadā ieguvusi maÄ£istra grādu Latvijas Mākslas akadÄ“mijā.

Dzintra CepÄ«te izstādÄ“s aktÄ«vi piedalÄ«jusies no 1988.gada. Personālizstādes bijušas DaugavpilÄ«, Valmierā, VentspilÄ«, RÄ«gā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1995.gada.

 

“Dzintra CepÄ«te ir radoša, daudzšÄ·autņaina personÄ«ba. Izmantojot dažādus materiālus un daudzveidÄ«gas mākslinieciskās atklāsmes iespÄ“jas tÄ“lniecÄ«bā, periodā pÄ“c AkadÄ“mijas absolvÄ“šanas, Dzintra pievÄ“rsusies akvareļglezniecÄ«bai, paralÄ“li strādājot mazo formu tÄ“lniecÄ«bā, keramikā un lietišÄ·ajā grafikā. Savos darbos viņa rāda nopietnu profesionālu varÄ“šanu. Viņai piemÄ«t savdabÄ«ga plastikas izjÅ«ta, plÅ«stoša formu modelÄ“joša lÄ«nija un interesanta, neparastiem krāsu salikumiem bagāta glezniecÄ«ba.”

Māksliniece Maija Bērziņa

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.


AtvadÄ«šanās no Dzintras CepÄ«tes notiks 20.aprÄ«lÄ«, plkst.14:00 RÄ«gas krematorijas lielajā zālÄ“.

 



Indulis Ranka (1934-2017) "Māte ar bērnu", granīts, 105x100cm, 1973, LMS Muzeja kolekcija

 

INDULIS RANKA

15.04.1934. - 13.04.2017.

 

Mūžībā aizgājis latviešu tÄ“lnieks Indulis Ranka.

 

Mākslinieks Indulis Ranka dzimis 15.aprīlī 1934.gadā Jaungulbenē, Latvijā

1953.gadā absolvējis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu.

1959. gadā absolvÄ“jis Latvijas Mākslas akadÄ“mijas GlezniecÄ«bas nodaļu, diplomdarbs “Melioratori”, Eduarda Kalniņa vadÄ«bā.

No 1952.gada ar gleznām un grafikas darbiem piedalās izstādÄ“s, bet 1966.gadā aizsāka radošo darbÄ«bu tÄ“lniecÄ«bas nozarÄ“.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1962.gada


TÄ“lnieka I.Ranka daiļrade bijusi ļoti ražīga, un ar enerÄ£isku aizrautÄ«bu viņš nepagurdams mūžu veltÄ«ja gan grafikas, gan glezniecÄ«bas darbu radÄ«šanai, bet it Ä«paši tÄ“lniecÄ«bai. Savai izjÅ«tai un rokrakstam raksturÄ«go vitālo, smagnÄ“ji dinamisko tÄ“lu izveidei akmens skulptÅ«rās, viņš izvÄ“lÄ“jās tiešÄs kalšanas metodi akmenÄ«. NozÄ«mÄ«ga bija I.Rankas iniciatÄ«va izveidot skulptÅ«ru ekspozÄ«ciju vidÄ“, netālu no savām mājām un darbnÄ«cas ekspozÄ«cijā “Ulamula” MārupÄ«tes krastā, RÄ«gā. Iesākums brÄ«vdabas ekspozÄ«cijai ir viņa darbi, kas tika pārvesti pÄ“c personālizstādes TÄ“lnieku namā 1975.gadā. LÄ«dz ar privātu iniciatÄ«vu, varas pārstāvjiem to izprotot un atbalstot, aizsākās projekts par TÄ“lnieku parku, RÄ«gā, kur 20.gs.80.gados aktualizÄ“jās tÄ“lniecÄ«bas simpoziju kustÄ«ba Latvijā, kas arÄ« vÄ“lāk attÄ«stās tālākā ekspozÄ«cijas izveidÄ“ MārupÄ«tes dabas parkā.

Latvijas kultÅ«rā Ä«paši nozÄ«mÄ«gs ir viņa veidotais Tautasdziesmu parks – Dainu kalns un Dziesmu dārzs (1985), kurā izvietotas 26 tÄ“lnieka Induļa Rankas veidotās skulptÅ«ras. Tā ir vÄ“rienÄ«gākā viena autora ekspozÄ«cija, kas apvienota vienkopus un veltÄ«ta mÅ«su tautas dzÄ«vesziņai.


I.Ranka vienmÄ“r ir bijis klātesošs Latvijas kultÅ«ras dzÄ«vÄ“, veltot pieminekļus un zÄ«mes gan vÄ“sturiskiem notikumiem: Uzvarai pār bermontiešiem 1919.gadā, RÄ«gā, 2002., Piemineklis politiski represÄ“tajiem, GulbenÄ“, 1999., Komunistiskā terora upuru piemiņai SmiltenÄ“, 1990., 2. Pasaules karā kritušajiem Siguldā, 1979., Celties cīņai 1905, skvÄ“rā pie Dailes teātra, RÄ«gā, 1974. u.c., gan portretÄ“jot nozÄ«mÄ«gus kultÅ«ras un zinātnes darbiniekus: akadÄ“miÄ·is Jānis Stradiņš, 2004, komponists PÄ“teris Vasks, 2001., rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, 1975., valodnieks Kārlis Egle, 1973. u.c., kā arÄ« memoriālajā skulptÅ«rā, kapa pieminekļi: E.Liepam, Meža kapi, RÄ«gā, 1971., J. PÄ“tersonam, Meža kapi, RÄ«gā, 1974., aktierim Harijam Liepiņam, Raiņa kapi, RÄ«gā, 2001.u.c.


Mākslinieka radošais sniegums guvis augstu novÄ“rtÄ“jumu – apbalvots ar Latvijas Republikas ,,Triju zvaigžņu” ordeni; Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas Raiņa balvu; NorvÄ“Ä£ijas Karalistes Sv. Olafa ordeni, u.c. Indulis Ranka bija Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas Goda loceklis no 1992. gada.

 

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, privātkolekcijās, u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu Induļa Rankas Ä£imenei un kolÄ“Ä£iem. 

 

AtvadÄ«šanās no tÄ“lnieka Induļa Rankas 2017.gada 5.maijā, plkst 11.00, RÄ«gas Lutera baznÄ«cā, Torņkalnā.



 


 

BiedrÄ«ba “Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba”, sÄ“rojot par mūžībā aizgājušo krievu dzejnieku Jevgeņiju Jevtušenko ( 18.07.1932.  – 01.04.2017.), izsaka lÄ«dzjÅ«tÄ«bu viņa talanta cienÄ«tājiem un lepojas, ka LMS muzeja krājumā ir izcilās tÄ“lnieces Lea Davidovas - Medenes veidotie J.Jevtušenko portreti:

 

Lea Davidova – Medene (1921 - 1986) “Jevgenija Jevtušenko portrets”, bronza, 73x65x68, 1977

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lea Davidova – Medene (1921 - 1986) “Jevgenija Jevtušenko portrets”, granÄ«ts, 75x50x61, 1969

 


 

Kārlis Melbārzdis "Pavasaris", 1957. Audekls, eļļa, 93x137 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību māksliniecei Ingai Brūverei māti zaudējot.

 


 


Vilis Vizulis "Aiz polārā loka", 1987. Kartons, eļļa, 54,5x58 cm. LMS muzejs

 

VILIS VIZULIS

29.01.1952.-14.02.2017.


Mūžībā aizgājis latviešu gleznotājs Vilis Vizulis.

 

Vilis Vizulis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (1980). 1997.gadā ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā.

Gleznotājs latviešu mākslā ir nozÄ«mÄ«gs ar savu raksturÄ«go piesātināto kolorÄ«tu un sapņaino smalki tverto dabas norišu vÄ“rojumu. Katra mākslinieka glezna vÄ“rtÄ“jama kā autora patiess pārdzÄ«vojums.

IzstādÄ“s piedalÄ«jies kopš 1975.gada. Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs no 1980.gada. Mākslinieks piedalÄ«jies izstādÄ“s Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Ungārijā, Zviedrijā, NorvÄ“Ä£ijā, Kanādā, Austrālijā u.c. NozÄ«mÄ«gas personālizstādes bijušas galerijā „Bastejs” (1997), A.SÅ«nas mākslas galerijā (1995), u.c. V.Vizulis bija aktÄ«vs Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas rÄ«koto izstāžu dalÄ«bnieks.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā arī daudzās privātkolekcijās gan Eiropā, gan Austrālijā, Amerikā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību gleznotāja Viļa Vizuļa tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

AtvadÄ«šanās no gleznotāja Viļa Vizuļa 18.februārÄ«, plkst. 11.30, Jaunciema kapu kapličā, RÄ«gā.



Andrejs Rozenbergs “Pašportrets”, 1972. Audekls, eļļa, 110x100cm. LMS muzejs

 

ANDREJS ROZENBERGS

01.07.1937. - 05.02.2017.

 

Mūžībā aizgājis latviešu gleznotājs Andrejs Rozenbergs.

 

Andrejs Rozenbergs 1962. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu profesora Eduarda Kalniņa vadībā. Mākslinieks strādājis par pedagogu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (1961-69), Latvijas Mākslas akadēmijā (1964-1980), RTU Arhitektūras fakultātē, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.

IzstādÄ“s piedalÄ«jies kopš 1959.gada. Personālizstādes bijušas gan Latvijā (RÄ«ga, SalacgrÄ«va, JÅ«rmala u.c.), gan ārzemÄ“s - Diseldorfā (Vācija), Ferārā (Itālija), Norčepingā (Zviedrija). Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs no 1969.gada.

Andrejs Rozenbergs strādājis portreta, ainavas, klusās dabas un vÄ“sturisko kompozÄ«ciju žanros. Mākslinieks bijis Ä«paša kolorÄ«ta un sarežģītas daudzfigÅ«ru kompozÄ«cijas meistars, kas 60.-70.gados radÄ«ja laikmetÄ«gus risinājumus gan urbānam, ikdienišÄ·am  pilsÄ“tvides un pilsÄ“tnieku atainojumam, gan sporta tematikai. Gleznotāja daiļradi raksturo temperamentÄ«gs triepiens, ekspresija un siltās krāsu gammas dominante.

Andreja Rozenberga darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, RÄ«gas VÄ“stures un kuÄ£niecÄ«bas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Krievija), Starptautiskajā Mākslinieku savienÄ«bu konfederācijā (Krievija), Latvijas Republikas Ä£enerālkonsulātā SanktpÄ“terburgā (Krievija), Vatikāna kolekcijā (Itālija); privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Japānā, Indijā, BrazÄ«lijā, Vācijā,  u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

AtvadÄ«šanās no gleznotāja Andreja Rozenberga 11.februārÄ«, plkst. 11.00, RÄ«gas krematorijas lielajā zālÄ“.

 


 


Biruta Baumane Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas izstādÄ“, pie savas gleznas “Ostas ieliņa” 1974., audekls, eļļa, 88x89cm, LMS muzeja kolekcija. Foto: M.Heimrāts, 2009.

 

Biruta Baumane

06.06.1922. – 21.01.2017.

 

21.janvārÄ« mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja Biruta Baumane.

 

„DzÄ«res ir beigušÄs. PÄ“dÄ“jā deja ballÄ“ nodejota. PÄ“dÄ“jā dziesma svÄ“tkos nodziedāta.” –

aizvadot izcilo gleznotāju Birutu Baumani mūžībā, šÄ·iet nevar precÄ«zāk pateikt kā viņa iesākot grāmatu par sevi. (B.Baumane „Es dzÄ«voju” (SIA „J.L.V.”, 2002.) .

 

Baumane dzimusi un bÄ“rnÄ«bu pavadÄ«jusi TÄ“rvetÄ“, vÄ“lāk mācÄ«jusies Jelgavas Ä£imnāzijas humanitārā nodaļā, bet ar mākslu sākusi iepazÄ«ties Romāna Sutas mākslas studijā. No 1941. gada studÄ“jusi Latvijas Mākslas akadÄ“mijā glezniecÄ«bas nodaļā pie V.Tones, V.PurvÄ«ša u.c., ko 1948.gadā absolvÄ“jusi ar diplomdarbu „Eksāmeni” pie gleznotāja J.Liepiņa, bet paralÄ“li studÄ“jusi Latvijas UniversitātÄ“ Filozofijas fakultātÄ“, kurai likvidÄ“joties 1944. gadā viņa turpināja studÄ“t filoloÄ£ijas fakultātÄ“.

Gleznotāja Biruta Baumane izstādÄ“s piedalās kopš 1956.gada, un Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedre ir kopš 1959.gada. Par mūža ieguldÄ«jumu latviešu glezniecÄ«bā izcilā latviešu gleznotāja apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Latvijas mākslā Biruta Baumane iezÄ«mÄ“jas ar vitālu pasaules izjÅ«tu, kas raksturo arÄ« viņas glezniecÄ«bu un plašo tÄ“mu loku: akti, portreti, klusās dabas, ainavas. Savu māksliniecisko izteiksmi viņa atrada modernisma stilistikā interpretÄ“jot postimpresioniskos principus un fovisma krāsu izjÅ«tu, bet ar precÄ«zu raksturotājas talantu patiesi un trāpÄ«gi atspoguļoja sevi, sev tuvos ļaudis un ainavas. Unikāla un latviešu glezniecÄ«bā reta tematika ir cirks, kurā B.Baumane emocionāli parāda dažādās rakstura un uzvedÄ«bas šÄ·autnes, personÄ«gās izjÅ«tas un skatuves pieprasÄ«to spožumu. Spilgtā mākslinieces personÄ«ba Latvijas glezniecÄ«bā pārliecinoši un spoži ir izveidojusi paliekošu skaudras dzÄ«ves tÄ“lojumu krāsainajā laikmeta paradigmā.

 

Mākslinieces Birutas Baumanes gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā, Maskavā, Krievijā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Itālijā, Francijā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Birutas Baumanes ģimenei un kolēģiem.

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieces Birutas Baumanes 2017.gada 26.janvārÄ« RÄ«gas Latviešu biedrÄ«bas namā, Baltajā zālÄ“,  MerÄ·eļa ielā 13, RÄ«gā no plkst.12.00 - 14.00, pÄ“c tam guldÄ«sim Zemes mātes klÄ“pÄ« Mākslinieku kalniņā I Meža kapos, RÄ«gā.

 



 

Gundega Ivanova "Piespraude", 1973. Dzintars, melhiors, 5,5x4,5 cm. LMS muzejs

Foto: Ginta Zabarovska

 

 

GUNDEGA ANDERSONE (IVANOVA līdz 1992.g.)

26.07.1928. – 29.12.2016.

 

Mūžībā ir aizgājusi mākslas zinātniece Gundega Andersone (dz.Putniņa, līdz 1992.g. Ivanova).

 

Mākslas zinātniece Gundega Andersone dzimusi 26.jūlijā 1928.gadā, Rīgā.

1951.gadā beigusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Mākslas vēstures nodaļu.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1964.gada.

Mākslinieks, scenogrāfs Ä¢irts Vilks 1963.gadā rekomendācijā Latvijas Mākslinieku savienÄ«bai raksta: "Gundega Ivanova ir ļoti nopietna mākslas zinātniece, kas ar lielu atbildÄ«bas sajÅ«tu, taktu un pamatÄ«gu iedziļināšanos risina un pÄ“ta dažādas nozÄ«mÄ«gas parādÄ«bas mākslas, it Ä«paši - lietišÄ·Äs mākslas laukā. Sarunās un rakstos Gundega Ivanova apliecina svaigu un radošu pieeju, apcerot ļoti svarÄ«gas un sabiedriski aktuālas mākslas problÄ“mas. Kā cilvÄ“ks Gundega Ivanova bagāti apveltÄ«ta ar tām morāli Ä“tiskām Ä«pašÄ«bām, kas raksturo taisnÄ«gu, atsaucÄ«gu un izpalÄ«dzÄ«gu cilvÄ“ku."

 

Mākslas zinātniece Gundega Andersone aktÄ«vi darbojusies dažādās mākslas jomās. NozÄ«mÄ«gas bija viņas kā mākslas zinātnieces publikācijas un sastādÄ«tie katalogi par latviešu tautas mākslas un lietisķās mākslas nozarÄ“m, kurās varÄ“ja just praksÄ“ balstÄ«tās zināšanas un prasmes, jo bija apguvusi dzintara apstrādi pie O.Aires un E.Auniņa, mākslas aušanu pie R.Druvas un vÄ“lāk ar dzintara rotaslietām piedalÄ«jusies izstādÄ“s. G.Andersone bija lieciniece lietišÄ·Äs mākslas uzplaukumam, kad gan tautas meistaru, gan profesionālu mākslinieku veidotais un laikmetÄ«gā pardigmā balstÄ«tais dizains kļuva ļoti pieprasÄ«ts gan sabiedriskos interjeros, gan rotās, tÄ“rpos, koka un metāla izstrādājumos. Strādājot Latvijas Mākslas fonda DekoratÄ«vās mākslas kombinātā „Māksla”, viņa radÄ«ja dzintara rotas metāla dekoratÄ«vā apdarÄ“ un iekārtoja interjerus ar tekstilizstrādājumiem, kā arÄ« veidoja lietišÄ·Äs mākslas izstāžu ekspozÄ«cijas Vācijā, Francijā, Polijā, Austrijā u.c.

LÄ«dzās darbam un radošajam procesam G.Andersone lasÄ«ja lekcijas Latvijas Mākslas akadÄ“mijā par latviešu tautas mākslu un audumu vÄ“sturi, kā arÄ« aktÄ«vi darbojās Mākslinieku savienÄ«bā kā Mākslas zinātnes sekcijas un Tautas mākslas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja.

Gundegas Andersones darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, privātkolekcijās u.c.

 

AtvadÄ«šanās no mākslas zinātnieces Gundegas Andersones (Ivanova lÄ«dz 1992.g.)

2017.gada 4.janvārī plkst. 11.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.

 

 


Vijas Spekkes da Sacco darbs "Izeja no skatuves",1996. Kolāža, autortehnika, 40x30 cm. No cikla "Il mondo di Borges" , kas veltīts Argentīnas dzejniekam Horhem Luisam Borhesam. Foto no LMS muzeja arhīva.

 

 

VIJA SPEKKE DA SACCO

04.12.1922.-19.12.2016.

 

Mūžība ir aizgājusi latviešu māksliniece Vija Spekke da Sacco.


Gleznotāja un grafiķe Vija Spekke da Sacco dzimusi Rīgā 1922.gada 4.decembrī.

1933.gadā kopā ar Ä£imeni pārcÄ“lās uz Itāliju, kur veidojās mākslinieces radošÄ dzÄ«ve.


Māksliniecisko izglÄ«tÄ«bu guvusi Mākslas akadÄ“mijā „Accademia Cignaroli” Veronā, Itālijā (1976-79), kur studÄ“ja tÄ“lniecÄ«bu un grafiku - oforta, litogrāfijas tehnikas. Zināšanas un prasmes papildināja Starptautiskajā grafikas skolā VenÄ“cijā (Itālija), Romas Mākslas akadÄ“mijā (Itālija), Ruskin School Oksfordā (Anglija).


IzstādÄ“s piedalijās no 1977. gada. Pirmā izstāde tika veidota Latviešu centrā Vašingtonā (ASV). Kopš 1981.gada rÄ«koja personālizstādes un piedalijās grupu izstādÄ“s Padujā, VenÄ“cijā, Veronā (Itālija), MadridÄ“ (Spānija), Prāgā (ÄŒehija) u.c.


Izstādēs Latvijā piedalījās no 1995.gada.

Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedre kopš 2000.gada.

Mākslinieces darbi atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejā, Latvijas Republikas vēstniecībā Itālijā un Čehijā, Comune di Caprino Veronā, Latīņamerikas institūtā Romā, privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Itālijā u.c.

 

Māksliniece uzņemta Latvijas Mākslinieku savienÄ«bā prezentÄ“jot grafikas ciklu "Il mondo di Borges", kas ir veltÄ«jums ArgentÄ«nas dzejniekam Horhem Luisam Borhesam. Cikls pirmo reizi tika izstādÄ«ts 1997. gadā Veronā (Itālijā). 

 

„Akvareļos un jauktajās tehnikās V.Spekke rada kompozÄ«cijas, kas raksturojas ar augstu profesionalitāti, izcilu tehnoloÄ£ijas zināšanu, smalku kolorÄ«tu un filozofiskām pārdomām par pasaules situācijām, cilvÄ“ka esÄ«bas jÄ“gu un emocionālo pārdzÄ«vojumu.”

Mākslas zinātniece Ināra Ņefedova

 

 

 BiedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu Vijas Spekkes da Sacco tuviniekiem, draugiem un kolÄ“Ä£iem.

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieces 2017.gada 4.janvārÄ«. Tikšanās pie RÄ«gas II Meža kapu vārtiem plkst.10.40.

Tālr. 29299790

 

 



Maija Baltiņa(1941-2016) Torss, bronza, 23,5x16,5, 1990, LMS Muzejs

 

MAIJA BALTIÅ…A

1941-2016

 

Mūžībā ir aizgājusi tēlniece Maija Baltiņa.

 

Tēlniece Maija Baltiņa dzimusi 1941.gada 7.aprīlī, Rīgā.

1966.gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu.

Izstādēs piedalās no 1965.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1972.gada.


TÄ“lniece Maija Baltiņa piederÄ“ja paaudzei, kas tÄ“lniecÄ«bā meklÄ“ja inovatÄ«vus, netradicionālus risinājumus. Gan granÄ«ta, gan marmora, gan bronzas skulptÅ«ru izveidÄ“ jÅ«tama latviešu tÄ“lniecÄ«bas vecmeistaru vadÄ«bā iegÅ«tā izglÄ«tÄ«ba, kas sakņojusies reālistiskā pasaules izjÅ«tā, bet izpaužas modernisma formveidÄ“ un stilistikā. Centās tradicionālos tÄ“lniecÄ«bas materiālos realizÄ“tiem tÄ“liem piešÄ·irt brÄ«vÄ«bas, gaisÄ«guma elpu, kas bieži vien apsteidza pastāvošos stereotipus. Šo pieeju māksliniece izkopa visu radošo mūžu.

Latvijas tÄ“lniecÄ«bas vÄ“sturei nozÄ«mÄ«gi ir M.Baltiņas portrettÄ“lniecÄ«bas darbi: „Komponists Imants Kalniņš” (bronza, 1983), „Igauņu tÄ“lnieks Riho Kulds” (bronza, 1972) u.c. 20.gadsimta 70.gadu vidÅ« aktuāla kļuva mazo formu tÄ“lniecÄ«ba, kuru arÄ« M.Baltiņa izjuta kā jaunu, radošÄs izpausmes veidu radot darbus „TÄ“lnieks” (bronza, 1977), „Torss. Novakare” (marmors, 1980), u.c. Starp daudzajiem memoriālās tÄ“lniecÄ«bas darbiem, Latvijas kultÅ«ras vÄ“sturÄ“ kā nozÄ«mÄ«gs jāmin  „Lienas piemineklis” (bronza, 1987) Vecpiebalgas vecajos kapos, kas veltÄ«ts brāļu KaudzÄ«šu romāna "MÄ“rnieku laiki" personāžam – Lienai. Savus pÄ“dÄ“jos radošos darbus realizÄ“jusi LMS radošajā kvartālā „Kombināts „MÄ€KSLA””.

Tēlnieces Maijas Baltiņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Ludviga Mākslas muzejā Ķelnē, Vācijā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieces Maijas Baltiņas 2016.gada 27.decembrÄ« plkst. 14.30, CÄ“su Meža kapu kapličā.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.

 



Jānis Sīmanis (1947 - 2016) ,,Biedrs laikabiedrs" bronza, d. 6 cm, 1990, LMS Muzejs

 

JĀNIS SĪMANIS

14.08.1947.-04.09.2016.

 

Mūžībā aizgājis tēlnieks un medaļu mākslinieks Jānis Sīmanis.

 

Tēlnieks un medaļu mākslinieks Jānis Sīmanis dzimis Cesvainē 1947. gada 14. augustā.

Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā 1973.gadā.

IzstādÄ“s piedalÄ«jās kopš 1970.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1982.gada.


Strādājis galvenokārt medaļu mākslā, arÄ« mazo formu tÄ“lniecÄ«bā, interjera dizainā, tekstilmākslā, keramikā, glezniecÄ«bā. Veidojis medaļu etalonus tiražēšanai pÄ“c LPSR Mākslas fonda lietišÄ·i dekoratÄ«vā kombināta “Māksla” pasÅ«tÄ«juma.


Veidojis piemiņas medaļas bronzā („Ä’riks Kestners”, 1980; „AlfrÄ“ds Kalniņš”, 1985, u.c.), kā arÄ« medaļas, kurās ietverts vÄ“stÄ«jums un pārdomas par Ä“tiskas jautājumiem („Tev nebÅ«s nokaut”, 1984, „Tev nebÅ«s zagt”, 1984, u.c.). Īpaši jāatzÄ«mÄ“ ironiskā medaļa „Biedrs laikabiedrs” (1990), kas asprātÄ«gi raksturo savu laiku.

Jānim SÄ«manim piemita veidotāja plastiskās dotÄ«bas un spÄ“ja asprātÄ«gi risināt sarežģītas kompozÄ«cijas bronzā, Ä«paši tik smalkā tÄ“lniecÄ«bas žanrā kā medaļa.


Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 



 

 

Pēteris Aulmanis "Saule I", "Saule II", "Saule III", "Saule IV", 1980.g. Kartons, eļļa, 100x100 cm

 

PÄ“teris Aulmanis

1942-2016

 

Mūžībā aizgājis mākslinieks un pedagogs Pēteris Aulmanis.

 

Pēteris Aulmanis 1973.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas interjera un iekārtas nodaļu.

No 1974.-1986.gadam LPSR Mākslas fonda LietišÄ·Äs mākslas kombinātā „Māksla” un DekoratÄ«vās mākslas kombinātā strādājis pie RÄ«gas pilsÄ“tvides noformÄ“juma. No 1973.-74.gadam bijis CÄ“su pilsÄ“tas mākslinieks.

1990.gadā dibinājis Ogres mākslas skolu, bijis tās direktors no 1990.-2014.gadam un pedagogs. Bijis pedagogs daudziem māksliniekiem, piemēram, Gundegai Evelonai, Kao Vietam Ngujenam u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2007.gada.

 

BiedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu mākslinieka PÄ“tera Aulmaņa tuviniekiem, draugiem, kolÄ“Ä£iem.

 

 



 

Jānis Krievs “4000 000 000 + ekoloÄ£ija = biosfÄ“ra”, 1973.

Kartons, guašs, 120x70 cm. LMS muzejs

 

JÄ€NIS KRIEVS

18.01.1942. - 17.09.2016.

 

 

Mūžībā ir aizgājis mākslinieks, dizainers Jānis Krievs.

 

Dzimis 1942. gada 18. janvārÄ« RÄ«gā, absolvÄ“jis Latvijas Mākslas akadÄ“mijas GlezniecÄ«bas nodaļu 1967.gadā un Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs kopš 1978.gada. Mākslinieku raksturo novatorisms un daudzpusÄ«ga interese, kas radošajā mantojumā realizÄ“jās ne tikai glezniecÄ«bā, bet arÄ« citās mākslas nozarÄ“s – plakāta mākslā, dizaina, interjera, scenogrāfijā. J. Krievs dzÄ«ves laikā ir sevi realizÄ“jis arÄ« vairāku kultÅ«ras institÅ«ciju vadošajās pozÄ«cijās, organizÄ“jot Latvijas kultÅ«rai nozÄ«mÄ«gus notikumus.

 

PÄ“c studijām Mākslas akadÄ“mijā (1967) mākslinieks meklÄ“ jaunas izpausmes glezniecÄ«bā, veidojot vairākas abstraktās glezniecÄ«bas kompozÄ«cijas, kas tā brīža „oficiālajā” Latvijas mākslas ainā negÅ«st atsaucÄ«bu. PiederÄ«ba tā sauktai „Franču grupai”, kuru veidoja domubiedri – Bruno Vasiļevskis, Maija Tabaka, Imants Lancmanis, Ieva Šmite (vÄ“lāk Lancmane), Juris Pudāns, deva J. Krievam iespÄ“ju paplašināt radošÄs intereses ne tikai glezniecÄ«bā, bet arÄ« mÅ«zikā, literatÅ«rā un citās kultÅ«ras nozares. Tajā pašÄ laika J.Krievs uzsāk darbu Latvijas Mākslas fonda DekoratÄ«vās mākslas kombināta „Māksla” (1967-1982) un piesaka sevi kā spilgtu interjera un dizaina mākslinieku. Šajā laika posmā ir tapuši vairāki interjeru un dizaina projekti.


„VÄ“rienÄ«gākos darbus viņš (Jānis Krievs) veidoja 70. gados aktuālajā mākslu sintÄ“zes jeb tā sauktās kompleksās projektÄ“šanas laukā – sadarbÄ«bā ar dizaineriem, inženieriem un programmÄ“tājiem tapa projekti ar kompleksu skatÄ«jumu risinājumiem sociālās dzÄ«ves telpās un pilsÄ“tvides organizÄ“šanā. LÄ«dzās tādiem darbiem kā audiokinÄ“tiska gaismas skatuve Daugavpils Celtnieku kultÅ«ras namā un RÄ«gas Dzelzceļu stacijas rekonstrukcijas projekts, citi nozÄ«mÄ«gi darbi bijuši arÄ« monumentāla vitrāžas siena RÄ«gas sporta pilÄ«, kas tapa sadarbÄ«bā ar arhitektu Oļģertu Kraukli (1969), kopā ar Jāni Borgu veidotais interjera gleznojums Sauleskalna tÅ«ristu atpÅ«tas bāzes Ä“dnÄ«cā (70. gadu 2. pusÄ“), skatuve Dzelzceļnieku kultÅ«ras namā RÄ«gā (1972) un interjera dekori Liepājas LaulÄ«bu pilÄ« (1975).”, fragments no izstādes „Vizionārās struktÅ«ras. No Johansona lÄ«dz Johansonam” kataloga (LLMC, 2014).


Savā radošajā karjerā Jānis Krievs ir lÄ«dzdarbojies arÄ« vairāku teātru izrāžu un filmu projektu tapšanas procesos. Mākslinieks ir sadarbojies ar tādiem režisoriem kā Modri Tenisonu, Māru Ķimeli un Juri Strengu Liepājas, Valmieras drāmas un Dailes teātrÄ« un kino – ar Ansi Epneru un Juri Podnieku, Ivaru Skanstiņu. Kopā ar Hardiju Lediņu un citiem domubiedriem rÄ«kojot Avangarda mÅ«zikas festivālus (1976, 1977).


Laika posmā no 1982. lÄ«dz 1989. gadam J. Krievs ir Latvijas Mākslas fonda DekoratÄ«vās mākslas kombināta „Māksla” galvenais mākslinieks, bet no 1989-1992 - Latvijas KultÅ«ras ministrijas Mākslas un kultÅ«ras mantojuma Galvenās pārvaldes priekšnieks. LÄ«dzās radošajam darbam J. Krievs kā organizators bija iesaistÄ«ts vairākos tā laika nozÄ«mÄ«gos mākslas projektos kā izstādÄ“ „Daba. Vide. CilvÄ“ks” (1984), „RÄ«ga – latviešu avangards” (1988, 1989, RietumberlÄ«ne, BrÄ“mene, Ķīle), „Interferences. RietumuberlÄ«nes māksla 1960-1990” (1991).

2001. gadā uzvarot starptautiskā karoga dizaina ideju konkursā, Jānis Krievs kļuva par NATO Eiroatlantiskās partnerības padomes (EAPC) karoga autoru.

2015.gadā Jānim Krievam tika piešÄ·irta Valsts kultÅ«rkapitāla fonda mūža stipendija.

 

Mākslinieka Jāņa Krieva ieguldÄ«jums Latvijas mākslas un kultÅ«ras attÄ«stÄ«bā ir daudzveidÄ«gs, nozÄ«mÄ«gs un vÄ“sturiski paliekošs.

 

BiedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu mākslinieka Jāņa Krieva tuviniekiem, draugiem, kolÄ“Ä£iem.

 

AtvadÄ«šanās no Jāņa Krieva notiks 2016. gada 21. septembrÄ« plkst.12 RÄ«gas krematorijas Mazajā zālÄ“.


 

VERONIKA KUÄŒINSKA

10.31.1929 – 09.15.2016


Mūžibā aizgājusi latviešu mākslas zinātniece Veronika Kučinska. 

 

Dzimusi Isnaudas pagasta Runtortā.  1953. gadā beigusi Latvijas Universitātes FiloloÄ£ijas fakultātes, Latviešu valodas un literatÅ«ras nodaļu. 1967 – ar izcilÄ«bu beigusi Latvijas Mākslas akadÄ“mijas Mākslas zinātņu nodaļu. 1985 – PSRS Mākslas akadÄ“mijas TÄ“lotājas mākslas teorijas un vÄ“stures zinātniskās pÄ“tniecÄ«bas institÅ«tā Maskavā aizstāvÄ“jusi  disertāciju „Latviešu padomju mākslas keramikas galvenās attÄ«stÄ«bas tendences (1960- 1985)”. 1986 – piešÄ·irts mākslas zinātņu kandidāta grāds. 1992.g. mākslas doktora (Dr.art.) grāds. Mākslinieku savienÄ«bas biedre no kopš 1978.g. RakstÄ«jusi publikācijas žurnāliem: „Zvaigzne”, „Liesma”, „Karogs”, laikrakstiem „LiteratÅ«ra un Māksla”, ”Cīņa”, ”Dzimtenes balss” un veidoja mākslinieku personālizstāžu katalogus; „Gustavs ŠÄ·ilters. TÄ“lniecÄ«ba, lietišÄ·Ä māksla, akvareļi, grafika. ” RÄ«ga. 1975.g. LPSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija,”KornÄ“lija Ozoiņa, Māris Ozoliņš. Keramika, grafika, akvarelis.” RÄ«ga. 1977.g. Latvijas PSR Mākslas fonds . Lieliska latviešu mākslas pazinÄ“ja. Īpaši jāatzÄ«mÄ“ grāmata „Mākslas keramika Latvijā (1960.-1980.) ”. RÄ«ga: Zinātne, 1982.g. un šÄ·irkļi par keramiÄ·iem – EnciklopÄ“dija Māksla un arhitektÅ«ra biogrāfijās. RÄ«ga: 1, 1995, 2, 1996, 3, 2000, 4, 2003.


BiebrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka lÄ«dzjÅ«tÄ«bu Veronikas Kučinskas  tuviniekiem un kolÄ“Ä£iem.


AtvadÄ«šanās no mākslas zinātnieces Veronikas Kučinskas 2016. gada 21. septembrÄ«  pulksten 14:00 RÄ«gas krematorijas Lielajā zālÄ“. 

(kontaktinformācija: 29713136)

 


Veronika piedzima un uzauga Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.  TÄ“vs bija dārznieks, māte gādāja par  nelielo saimniecÄ«bu, bija prasmÄ«ga vÄ“rpÄ“ja un audÄ“ja. JaunÄ«ba – skolas un vÄ“lāk augstskolas gadi iekrita skarbajos kara un pÄ“ckara gados lielā trÅ«kumā. TÄ“vs mira kara sākumā, māte slimoja, tāpÄ“c viss dzÄ«ves smagums gÅ«las uz vecākās māsas – Vandas – pleciem, kura rÅ«pÄ“jās par abām jaunākajām māsām vecāku vietā. Vandas izkoptā estÄ“tiskā gaume atstāja spÄ“cÄ«gu iespaidu arÄ« uz Veroniku. VÄ“lme mācÄ«ties ir tik spÄ“cÄ«ga, ka skolu beidzot, Veronikai nav nekādu šaubu par to, kas darāms tālāk – viņa dodas uz RÄ«gu un iestājas filoloÄ£ijas fakultātÄ“. Studiju laika lielākā aizraušanās ir aizrobežu literatÅ«ra. Pirmā darba vieta Veronikai ir Zaļenieku lauksaimniecÄ«bas vidusskolā, ko viņa visu mūžu atceras kā savu ‘zaļo paradÄ«zi’. Skola ir izveidota, lai sagatavotu kolhozu priekšsÄ“dÄ“tājus, un jaunā skolotāja tiem māca latviešu valodu un literatÅ«ru. AudzÄ“kņi savu skolotāju gatavi uz rokām nÄ“sāt... Taču skolu reorganizÄ“ un Veronika nokļūst jaundibinātā RÄ“zeknes internātskolā, kur jāmāca un faktiski jāapkopj 1-2. klases skolÄ“ni. Darba un sadzÄ«ves apstākļi ir tādi, ka viņa smagi saslimst (ar hepatÄ«tu), atlabst lÄ“ni, un tad saņem ceļazÄ«mi uz Karpatiem. Ar Karpatu ceļojumu sākas viņas ceļotāja kaislÄ«ba, kas turpinās visu mūžu. Viņas ceļojumu biogrāfija ir plaša – padomju laiku demokrātiskā Vācija, ÄŒehoslovākija, Bulgārija, Dienvidslāvija, Ä’Ä£ipte, Ungārija, Itālija.

 

1958 gadā Veronika sāk strādāt Saldus vidusskolā, kur jāmāca ne tikai latviešu, bet arÄ« krievu valoda un literatÅ«ra. Bet 1960. gadā Veronika pamana ziņu, ka Mākslas akadÄ“mijā ir izveidota jauna – Mākslas zinātņu nodaļa.  LÄ“mums tiek pieņemts uzreiz un 1961.gadā viņa sekmÄ«gi nokārto vispārÄ“jos iestājeksāmenus un sākas jauns studiju posms. PÄ“c 6 gadiem Mākslas akadÄ“mija tiek beigta ar izcilÄ«bu. Pati viņa vienmÄ“r ar lepnumu un gandarÄ«jumu atceras filozofijas studijas un savu izcilo sniegumu gala eksāmenā. Bet par savu mākslas nozari, Veronika, kuras saknes aug Latgales mālainajā zemÄ“, uz visu mūžu ir izvÄ“lÄ“jusies keramiku.

 

Kā otrās mājas viņai kļūst tÄ“lnieka Gustva ŠÄ·iltera memoriālais muzejs, kurā aizrit 15 dzÄ«ves gadi. ŠÄ« ir vieta, kur top viņas zinātniskie darbi, tiek rÄ«kotas izstādes. Tiek arÄ« lasÄ«ti mākslas vÄ“stures kursi gan skolās, gan Latvijas Valsts UniversitātÄ“ un Mākslas akadÄ“mijā. Starp Veronikas klausÄ«tājiem ir arÄ« tagadÄ“jais Nacionālās bibliotÄ“kas direktors Andris Vilks, kurš vairākkārt publiski izteicis atzinÄ«bu viņas kā mākslas skolotājas darbam. Strādājot muzejā viņa iepazÄ«stas ar ŠÄ·iltera audžumeitu Margotu Hoffmeistar, kura demokrātiskajā Vācijā māca krievu valodu un regulāri brauc uz PSRS vadÄ«t studentu prakses. Tā aizsākas draudzÄ«ba mūža garumā.

 

Vēl 10 gadi paiet strādājot par zinātnisko līdzstrādnieci Latvijas ZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta Tēlotājas mākslas daļā.

 

Māksla un studijas ir kļuvušas par dzÄ«ves nepieciešamÄ«bu, bez kā dzÄ«vei nav satura un jÄ“gas. Seko mākslas zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvÄ“šana Maskavā, Mākslas zinātņu institÅ«tā. Disertācijas tÄ“ma – Latviešu keramika. Lai nokļūtu lÄ«dz šim brÄ«dim, ir ieguldÄ«ts ļoti daudz darba, iepazÄ«ti neskaitāmi mākslinieki, kas kļuvuši sirdij tuvi. Ar lielu sirsnÄ«bu un mÄ«lestÄ«bu Veronika veido to portretus, mākslas darbu albÅ«mus, monogrāfijas. Latvijas keramika ir viņas lepnums, viņa ir laimÄ«ga par mākslinieku sasniegumiem pasaules olimpiādÄ“s un dara visu, lai šie mākslinieki bÅ«tu pamanÄ«ti un atzÄ«ti Latvijā. Viņu Ä«paši iepriecina PÄ“tera Martinsona talants sasniegumi, viņa devums keramikas attÄ«stÄ«bā. Veronika ir gaišs un sirsnÄ«gs cilvÄ“ks. To jÅ«t visi, kam dzÄ«ves gaitās iznāk ar viņu saskarties, un viņa pretÄ« saņem tādu pašu sirsnÄ«bu un mÄ«lestÄ«bu.

 

VarÄ“tu teikt, ka Veronikai dzÄ«vÄ“ bija divas lielas mÄ«lestÄ«bas – māksla  visās tās izpausmÄ“s un ceļojumi. ŠÄ«m mÄ«lestÄ«bām tiek atdots viss, ikdienas vajadzÄ«bām nekas daudz pāri nepaliek. Bet Veronika ir pÄ“ckara laikā mācÄ«jusies dzÄ«vot ar mazumiņu. Un tā visu mūžu lÄ«dz pÄ“dÄ“jam brÄ«dim  par augstākajām vÄ“rtÄ«bām tiek uzskatÄ«ti koncerti, mākslas grāmatas, izstāžu katalogi. Veronika pamana katru jauno pianistu –Vestardu Šimku, Reini Zariņu, Grigoriju Osokinu, ar sajÅ«smu apmeklÄ“ to koncertus, seko Latvijas radio Klasikas programmai un gÅ«st emocijas, kas viņu silda vÄ“l ilgi.  

 

Aizejot pensijā, darbu straumÄ«te pamazām apsÄ«kst. Viņa dzÄ«vo lÄ«dzi māsas bÄ“rnu un mazbÄ“rnu gaitām, dala ar tiem priekus un rÅ«pes, māca ieraudzÄ«t skaisto sev apkārt. Ir milzÄ«gs prieks un gandarÄ«jums par Mākslinieku savienÄ«bas biedru kartes doto iespÄ“ju bez maksas apmeklÄ“t visus muzejus un izstādes. Veronika seko visam, kas notiek mākslas pasaulÄ“, un turpina pÄ“c iespÄ“jas sadarboties ar Zinātņu AkadÄ“miju.  Pamazām veselÄ«ba kļūst aizvien vājāka. PÄ“dÄ“jais ‘sabiedrotais’ izrādās grāmatas. Tās Veronika vienmÄ“r ir lasÄ«jusi un par paradumu kļuvis atzÄ«mÄ“t sirdij tuvākās vietas, izrakstÄ«t citātus. Kā pÄ“dÄ“jais, ar ko viņa vÄ“lÄ“jās dalÄ«ties ar citiem, izrādÄ«jās Raiņa dzejolis:

 

Laba sirds

Ir visa sākums,

Laba sirds

Ir visa beigums,

Vairāk cilvēks

Nespēj sasniegt.

Visu atdošu

Es projām,

PatrÄ“šu labo sirdi

Un to sirdi

Došu tev.

 

Rainis.

 

Inese Nāgele

Veronikas Kučinskas māsas meita

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Pētera Martinsona darbu ekspozīcija


 


 

Attēls no LMS muzeja.

TÄ“lnieks Ernsts Å…eizvestnijs strādājot pie dekoratÄ«vā cilņa „Pasaules bÄ“rnu draudzÄ«bas monuments” Ä£ipša modeļa (1964) Gaujas ielā 1, RÄ«gā, tag. Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas Radošajā kvartālā „Kombināts MÄ€KSLA”. Monuments tika uzstādÄ«ts VissavienÄ«bas pionieru nometnÄ“ „Arteks” Gurzufā (1967).

 

 

ERNSTS Å…EIZVESTNIJS

09.04.1925. – 09.08.2016.

 

Mūžībā ir aizgājis tēlnieks Ernsts Ņeizvestnijs, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis.

 

Ernsts Ņeizvestnijs ir dzimis 9.aprīlī 1925.gadā Jekaterinburgā un 1942.gadā sācis mācīties Ļeņingradas mākslas vidusskolā, tag. B.Johansona Mākslas akadēmijas Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais mākslas licejs, bet drīz vien pievienojas armijas rindām II pasaules karā.


No 1946. lÄ«dz 1947.gadam mācÄ«jies tag.Latvijas Mākslas akadÄ“mijā, TÄ“lniecÄ«bas nodaļā, kur mÅ«su vecmeistaru: Teodora Zaļkalna, EmÄ«la Meldera, Kārļa Jansona, Arnolda Skribnovska vadÄ«bā ieguva zināšanas par formveidi, veidošanu, tektoniku utt. Viņam lÄ«dzās mācÄ«jās mÅ«su ievÄ“rojamie tÄ“lnieki: Ä’vi Upeniece, Lea Davidova – Medene, Alberts Terpilovskis, AlvÄ«ne Veinbaha u.c. PÄ“c tam no 1947.-1954.gadam mācÄ«jies V.Surikova Maskavas mākslas institÅ«tā un Maskavas Valsts universitātÄ“ filozofijas fakultātÄ“.


20.gs.50.gados E.Å…eizvestnijs attÄ«sta savu tÄ“lniecÄ«bas stilistiku: temperamentÄ«gu, ekspresÄ«vu, balstÄ«tu modernisma formveidÄ“ un simbolisma estÄ“tikā. Mākslinieks savas radošÄs idejas galvenokārt rada bronzā, bet monumentālajā tÄ“lniecÄ«bā vairāk izpaudies izmantojot betonu.


1955.gadā viņš tiek uzņemts PSRS Mākslinieku savienÄ«bā Maskavas nodaļā, bet 1962.gadā tiek izslÄ“gts pÄ“c konflikta ar PSRS Ä£enerālsekretāru Å…ikitu HrušÄovu par piedalÄ«šanos izstādÄ“ “Maskavas Mākslinieku savienÄ«bas 30. gadadiena”, izstāžu namā „Manēža” Maskavā. IzstādÄ“ N.HrušÄovs modernistu stilistikā veidotos darbus nosauca par “formālistu Ä“zeļastes smÄ“rÄ“jumiem”, kā rezultātā aizsākās kampaņa pret abstrakcionistiem un “formālistiem”, bet E.Å…eizvestnijam tika liegts piedalÄ«ties izstādÄ“s. Kad beidzās N.HrušÄova valdÄ«šanas laiks, tika reabilitÄ“ts arÄ« E.Å…eizvestnijs, un viņš aktÄ«vi atsāka piedalÄ«tes izstādÄ“s, arÄ« ārzemÄ“s, un konkursos lÄ«dz 1976.gadam, kad izbrauca uz Austriju, tad Šveici un 1977.gadā uz ASV, kur arÄ« pavada turpmākos dzÄ«ves gadus.


No padomju gadu perioda kā monumentāli nozÄ«mÄ«gs darbs ir jāpiemin 150 metru liels šÅ«nakmens dekoratÄ«vs cilnis „Pasaules bÄ“rnu draudzÄ«bas monuments” (1967), VissavienÄ«bas pionieru nometnÄ“ „Arteks” Gurzufā. JāatzÄ«mÄ“, ka šÄ« darba izveide norisinājās Latvijas PSR Mākslinieku savienÄ«bas Mākslas fonda ražošanas kombinātā „Māksla” tÄ“lnieku darbnÄ«cās Gaujas ielā 1, RÄ«gā, tag. Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas Radošajā kvartālā „Kombināts MÄ€KSLA”. UzvarÄ“jis starptautiskajā konkursā, viņš radÄ«ja „Lotosa ziediņu” Asuānā, Ä’Ä£iptÄ“ (1968-1971), kas bija veltÄ«jums tautu draudzÄ«bai un toreiz augstākā skulptÅ«ra pasaulÄ“ –75 metri. Viens no pÄ“dÄ“jiem monumentālajiem E.Å…eizvestnija darbiem bija piemineklis visiem represiju upuriem Magadanas apgabalā “Maska skorbi” (“SÄ“ru maska”, h-15 m, betons, 1996.g. ).  Memoriālājā tÄ“lniecÄ«bā nozÄ«mÄ«gs ir  N.HrušÄova kapa piemineklis Novodjevičas kapsÄ“tā, Maskavā (1974). LÄ«dz ar skulptÅ«ras „Zelta bÄ“ns” (bronza, 1995) uzstādÄ«šanu Odesā, E.Å…eizvestnijs tika atkal novÄ“rtÄ“ts arÄ« Krievijā, kur 2016.gadā izstāžu namā „Manēža” Maskavā norisinājās nozÄ«mÄ«ga viņa personālizstāde.


TÄ“lniece EvÄ« Upeniece atceras: „1946.gadā mÅ«su Mākslas akadÄ“mijā 1.kursā iestājās Elita Pureniņa, AlvÄ«ne Veinbaha, Harijs Fišers, Ernests Neizvestnijs, es un vÄ“l daži. Atceros, ka H.Fišers un E. Neizvestnijs ļoti cÄ«tÄ«gi strādāja, kamÄ“r pārÄ“jie, dažkārt, nodevās iedvesmas meklÄ“jumiem un bohÄ“mai. Kursa pasniedzÄ“ja Arnolda Skribinovska naturālismā balstÄ«tā pasniegšanas maniere neapmierināja Ernestu Neizvestniju, jo bija cerÄ“jis, ka šeit – rietumos, iegÅ«s citu veidošanas prasmi un skolu. Un bija prom! VÄ“lāk atgiezās Latvijā, kas tika veidots monuments „Artekam”, un Ä«paši man žēl bija, ka tā izveidei tika izmantots Latvijas šÅ«nakmens, kuru varÄ“ja vairāk izmantot mÅ«su pieminekļiem. VÄ“l Ernests Neizvestnijs tika pieaicināts arÄ« kā eksperts pie Salaspils memoriāla konkursa darbu izvÄ“rtÄ“šanas (1959), un šÄ·iet, ka pats arÄ« piedāvāja savas skices šim objektam. Ernests Neizvestnijs bija ļoti strādÄ«gs un emocionāls mākslinieks.”


Pieminot izcilā tÄ“lnieka Ernesta Neizvestnija dzÄ«vesgājumu un radošo darbÄ«bu, biedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu tuviniekiem, draugiem, kolÄ“Ä£iem.


Mākslas zinātniece Baiba Guste

 


Tēln. Arta Dumpe, arh. Arno Henrihsons, Jānis Dripe

Brāļu kapu memoriāls Valkā, granÄ«ts, 1984. 

 

 

VIKTORS VEIŠTORTS

1929-2016

 

Mūžībā aizgājis kultÅ«ras darbinieks Viktors Veištorts, kurš no 1975-1992. gadam bijis LPSR Mākslas fonda lietišÄ·i dekoratÄ«vā kombināta "Māksla" direktors.

 

Viņa vadÄ«bā kombināts “Māksla” realizÄ“ja nozÄ«mÄ«gākos pieminekļus Latvijas teritorijā - tÄ“lnieces Artas Dumpes, arhitektu Arno Heinrihsona un Jāņa Dripes Otrā pasaules kara Brāļu kapu memoriāls Valkā, 1984; tÄ“lnieka Jāņa Karlova un arhitekta Andra BÄ“rziņa skulptÅ«ra „Loka šÄvÄ“js”, 1981; tÄ“lnieces Pārslas Zaļkalnes un arhitekta Artura Zoldnera Otrā pasaules kara Brāļu kapu memoriālais ansamblis PriekulÄ“, 1984 u.c.

Kombinātā „Māksla” tika realizÄ“ti mākslinieku darbi monumentālajā glezniecÄ«bā – Juris Zvirbulis, LeonÄ«ds Mauriņš u.c. -, un dizaina risinājumi publiskajā ārtelpā un interjeros - ArtÅ«ra Riņķa KinÄ“tisks objekts „Sakta” viesnÄ«cai Latvija, 1978; Aijas ZÄ«les dekoratÄ«vais keramikas panno bijušajā kafejnÄ«cā „Sigulda” BrÄ«vÄ«bas bulvārÄ« 21 u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu Viktora Veištorta tuviniekiem un kolÄ“Ä£iem.

 

AtvadÄ«šanās no Viktora Veištorta RÄ«gas Krematorijas Lielajā zālÄ“, 1. jÅ«lijā plkst. 15:00.

 



Māra Linkaite. DekoratÄ«va kompozÄ«cija „Zvaigznes”, šamots, glazÅ«ra, h- 40 cm. 1978.

Latvijas Mākslinieku savienības muzejs.

 


Māra Linkaite

1945 – 2016

 

Mūžībā aizgājusi latviešu keramiÄ·e Māra Linkaite.

 

Māra Linkaite 1964.gadā absolvÄ“jusi Liepājas lietišÄ·Äs mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu un 1969.gadā pabeigusi Latvijas Mākslas akadÄ“mijas LietišÄ·i dekoratÄ«vās mākslas nodaļu ar diplomdarbu „DekoratÄ«vās vāzes ZA Elektronikas institÅ«tam” (vad.G.Kruglovs).

Māra Linkaite izstādÄ“s piedalÄ«jusies no 1965.gada, un darbi izstādÄ«ti arÄ« starptautiskās izstādÄ“s, piemÄ“ram, Itālijā, Francijā, Beļģijā, ÄŒehijā, Krievijā u.c. Mākslinieces radošÄ daiļrade izpaudās dekoratÄ«vo trauku un objektu veidošanā, sÄ«kplastikā un monumentāli dekoratÄ«vajā keramikā.

Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedre kopš 1971.gada.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā u.c.


PrecÄ«zi keramiÄ·es Māras Linkaites talantu un radošo darbÄ«bu ir raksturojusi mākslas zinātniece Aija Nodieva: „Par MÄ€RU LINKAITI varÄ“tu teikt, ka viņas „vizuālā forma” ir ļoti atturÄ«ga, pat lakoniska un reizÄ“ izteiksmÄ«ga, bet saturs, ko tā sevÄ« slÄ“pj, -

mākslinieces raksturs, viņas individualitātes bÅ«tÄ«ba, asie spriedumi un konsekventā pārliecÄ«ba par savu taisnÄ«bu jau neilgā sarunā atklāj šo raksturu kā visai asšÄ·autnainu, nemiera pilnu, nepiekāpÄ«gu. (..) Māras Linkaites keramika ir spilgta, pat izaicinoša gan ar savām formām, krāsām, gan ar ideju paradoksiem.”*

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Māras Linkaites ģimenei un kolēģiem.


*Aija Nodieva „Latviešu kerarmika” (1960-1975) , izdevniecÄ«ba „Liesma”, RÄ«ga, 1977


 

 



 

Tālivaldis Gaumigs "Gunta", 1988. Bronza, 45x65x35 cm. LMS muzejs

 

 

Tālivaldis Gaumigs

10.08.1930 - 11.04.2016

 

2016.gada 11.aprÄ«lÄ« mūžībā aizgājis latviešu tÄ“lnieks un pedagogs Tālivaldis Gaumigs.

 

Mākslinieks dzimis 1930.gadā, Valkā. 1957.gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu.

Tālivaldis Gaumigs bijis viens no Latvijas dizaina celmlaužiem, kas devis lielu ieguldÄ«jumu dizaineru audzināšanā un šÄ«s nozares prestiža celšanā.  Kopš 1961.gada bijis Latvijas Mākslas akadÄ“mijas pedagogs. Latvijas Mākslas akadÄ“mijas Dizaina nodaļas dibinātājs un emeritÄ“tais profesors. Mākslinieks bijis arÄ« viens no Latvijas Dizaineru savienÄ«bas dibinātājiem.

Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs kopš 1960.gada.

IzstādÄ“s piedalās kopš 1957.gada. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c. Tālivaldis Gaumigs strādājis stājtÄ“lniecÄ«bā, monumentālajā tÄ“lniecÄ«bā un memoriālajā tÄ“lniecÄ«bā. Daudz pievÄ“rsies portreta žanram.

 2015.gadā Tālivaldis Gaumigs kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. 

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

AtvadÄ«šanās no Tālivalža Gaumiga 2016.gada 15.aprÄ«lÄ« plkst. 13.00 RÄ«gas krematorijas Lielajā zālÄ“.

 

 

 


 

Alberts Goltjakovs "Būvlaukums" no cikla "Mēs ceļam", 1964. Linogriezums, 44x82 cm. LMS muzejs.

 

ALBERTS GOLTJAKOVS

08.09.1924 – 19.03.2016

 

Mūžībā aizgājis latviešu grafikas vecmeistars, gleznotājs Alberts Goltjakovs.

 

Mākslinieks dzimis Tulā, Krievijā. 1959.gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadÄ“mijas Grafikas nodaļu, grāmatu grafikas meistardarbnÄ«cu prof. PÄ“tera UpÄ«ša vadÄ«bā, veidojot ilustrācijas Ä’riha Marijas Remarka romānam „Laiks dzÄ«vot un laiks mirt”, polihromā linogriezuma tehnikā. Bijis ilggadÄ“js Latvijas Mākslas akadÄ“mijas pasniedzÄ“js. PiedalÄ«jies izstādÄ“s Latvijā, Krievijā, Irānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Afganistānā, Lielbritānijā (Londonā) u.c. kopš 1958.gada. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas muzejā u.c. muzejos, kā arÄ« privātkolekcijās. Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs kopš 1964.gada.

 

RadošÄs darbÄ«bas sākumā darinājis linogriezuma ciklus par revolÅ«cijas un 2.pasaules kara tematiku. VÄ“lākajos gados pievÄ“rsies glezniecÄ«bai; lielformāta figurālās kompozÄ«cijās risinājis globālas problÄ“mas, kas saistÄ«tas ar cilvÄ“ces pagātni un nākotni. Darbos izmantojis stingru kompozÄ«ciju, perfektu zÄ«mÄ“jumu, lokālus krāsu laukumus. Darbojies arÄ« grāmatu grafikā un plakātu mākslā.

Burāne I. Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1.sēj., Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Alberta Goltjakova tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieka 24.martā, plkst.12:00, RÄ«gas 2.Meža kapu kapličā.

Par bēru norisi zvanīt: 29894828

 


 

ILMÄ€RS BLUMBERGS

1943 – 2016


Izsakām dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu par mÅ«su drauga un izcilā mākslinieka Ilmāra Blumberga aiziešanu mūžībā (06.09.1943 - 18.02.2016). Tas ir liels zaudÄ“jums mākslinieku saimei un visai latviešu kultÅ«rai.

Nododam mūsu līdzjūtības apliecinājumu viņa tuviniekiem, draugiem un visai sabiedrībai.


Jāzeps Kukulis - Baltinavietis un Inga Suta - Sutta

 



 

ILMÄ€RS BLUMBERGS (1943-2016) "XXX" LITOGRÄ€FIJA 1978 LMS KOLEKCIJA

 

ILMÄ€RS BLUMBERGS

1943 – 2016

 

Mūžībā aizgājis mākslinieks Ilmārs Blumbergs.


1972.gadā absolvÄ“jis Latvijas Mākslas akadÄ“mijas GlezniecÄ«bas nodaļu.  Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs kopš 1975.gada.

Strādājis scenogrāfijā, grafikā, grāmatu grafikā, plakātu mākslā, foto un video mākslā, glezniecībā, tēlniecībā u.c.


„BÅ«dams vispusÄ«gs mākslinieks, Ilmārs Blumbergs spÄ“j fantastiskos tÄ“lu un ideju savijumos apvienot glezniecÄ«bas, grafikas un daudzu citu vizuālās mākslas veidu izteiksmes iespÄ“jas. I.Blumbergs ir mākslinieks - filozofs, mākslinieks - esÄ«bas pÄ“tnieks. Viņa darbos gan scenogrāfijas uzdevumos, gan grafikas lapās un gleznojumos atrodam jautājumus un arÄ« dažas mākslinieka paša rastas atbildÄ“s par esÄ«bas lielajiem eksistenciālajiem noslÄ“pumiem, dzÄ«vÄ«bu, nāvi, mÄ«lestÄ«bu un dievišÄ·o iedvesmu, kas ir svÄ“tÄ«jusi cilvÄ“ces kultÅ«ras augstākos veikumus.”

Mākslinieks E.Rozenbergs, Baltijas Asamblejas balvas pieteikums, 2001.g.


Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas KultÅ«ras akadÄ“mijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, A. Puškina Valsts tÄ“lotājas mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā, Maskavā, Krievijā,  KunsthallÄ“, Hamburgā, Vācijā u.c.


Nozīmīgākās izstādes:

2013.gadā “Es nemiršu”, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, izstāžu zālÄ“ Arsenāls, RÄ«gā. 

2002.gadā “Ilmārs Blumbergs: AÄ«da. Burvju flauta". Senāta oranžērijā, Luksemburgas dārzā, ParÄ«zÄ“. 2001.gadā “RÄ«ga 800. Burvju flauta” – Latvijas ekspozÄ«cijā 49. starptautiskajā mākslas biennālÄ“ VenÄ“cijā,  Chiesa San Lio baznÄ«cā; filma "Burvju flauta" kopā ar V. Kairišu u.c.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka ģimenei un kolēģiem.

 



 

 

ALEKSIS OSMANIS

1945 – 2016

 

Mūžībā aizgājis mākslas zinātnieks un restaurators Aleksis Osmanis.


AbsolvÄ“jis Latvijas Mākslas akadÄ“mijas Mākslas zinātnes nodaļu.  Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs kopš 1986.gada.

Aleksis Osmanis pazīstams kā mākslas zinātnieks, kritiķis un publikāciju autors, un stājglezniecības restaurators.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka ģimenei un kolēģiem.

 



Edīte Krastenberga "Saules sveiciens", 1971. Audekls, eļļa; 80x92cm. LMS muzejs

 

 

EDĪTE KRASTENBERGA

10.05.1929 - 01.02.2016

 

 

Mūžībā aizgājusi gleznotāja Edīte Krastenberga.

 

EdÄ«te Krastenberga 1958.gadā ar izcilÄ«bu absolvÄ“jusi Latvijas Mākslas akadÄ“mijas GlezniecÄ«bas nodaļu ar darbu „Uz pārceltuves”. IzstādÄ“s piedalÄ«jusies kopš 1958.gada.

Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedre kopš 1966.gada.

 

Māksliniece darbojusies glezniecībā, grafikā un grāmatu grafikā. Viņas glezniecībai raksturīga izteikti smalka kolorīta izjūta. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejā, Jēkabpils Vēstures muzejā, Varakļānu novada muzejā un Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā.

 

BiedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu EdÄ«tes Krastenbergas Ä£imenei un kolÄ“Ä£iem.

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieces 6.februārÄ« plkst. 12.00 Pļaviņu Bārukalna kapsÄ“tas jaunajā kapličā.

Par bÄ“ru norisi zvanÄ«t Agnesei Krastenbergai, tel. 29794839.

 

 

 

 

 


 

 

 

Aivars Drāznieks  plakāts "Ekonomika" guašs,papÄ«rs 80x60cm   1982    LMS muzejs

 

 

Aivars Drāznieks

25.04.1953 - 23.12.2015

 

 

23. decembrī mūžībā aizgājis mākslinieks Aivars Drāznieks.

 

Absolvējis Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu 1972. gadā. Darbojies

plakāta mākslā, lietišÄ·ajā grafikā, grāmatu grafikā, reklāmas fotogrāfijā. 

 

Piedalījies izstādēs Latvijā, Krievijā. Sadarbojies ar pazīstamākajiem žurnāliem Latvijā.

 

Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs kopš 1982.gada.

 

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

 


 



Aija Jurjāne „Mājas dzÄ«ve ar darbadienas kÅ«ku” (1987) audekls / eļļa 100x81cm  LMS muzejs 

 

 

 

AIJA JURJÄ€NE

18.04.1944 – 30.11.2015

 

2015.gada 30.novembrÄ« mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja, pedagoÄ£e un grāmatu autore Aija Jurjāne.

 

AbsolvÄ“jusi Latvijas Mākslas akadÄ“mijas GlezniecÄ«bas nodaļu (1963 - 1968)  profesora Eduarda Kalniņa vadÄ«bā. Strādājusi par pedagogu Jaņa Rozentāla RÄ«gas mākslas vidusskolā no 1969. - 2009.gadam un audzinājusi Latvijas gleznotāju krāsu un kompozÄ«cijas izjÅ«tu.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1973. gada.

 

Māksliniece rÄ«kojusi personālizstādes RÄ«gā (1984) un ParÄ«zÄ“ (1993), kā arÄ« piedalÄ«jusies daudzās grupu izstādÄ“s RÄ«gā, Maskavā, PÄ“terburgā, ParÄ«zÄ“, BerlÄ«nÄ“, Tallinā, Varšavā, BukarestÄ“, Sofijā, Minskā, Helsinkos, Viļņā. 

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieces 2015. gada 5. decembrÄ« plkst. 10:00 RÄ«gas Krematorijā. 

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un draugiem.

 


NIKOLAJS KARAGODINS

20.01.1922. – 13.10.2015.


Nikolajs Karagodins "VÄ“tra tuvojas" (1977) audekls, eļļa  73x92   LMS Muzejs

 

 

2015.gada 13.oktobrÄ« mūžībā aizgājis latviešu gleznotājs Nikolajs Karagodins.

 

Nikolajs Karagodins ir studÄ“jis Latvijas Mākslas akadÄ“mijā (1943 – 1949), un jau 1945. gadā notikusi jaunā mākslinieka pirmā piedalÄ«šanās mākslas izstādÄ“.

Nikolajs Karagodins gleznojis gan klusās dabas, gan aktus un portretus, tomÄ“r viņa nozÄ«mÄ«gākais darba lauks ir bijusi ainavu glezniecÄ«ba, kur pazÄ«stams kā latviešu klasiskās ainavu glezniecÄ«bas kopÄ“js. Mākslinieka daiļrade balstās niansÄ“ti jÅ«tÄ«gā dabas vÄ“rojumā un pārdzÄ«vojumā, viņa galvenais mÄ“rÄ·is un uzdevums – dabas tÄ“lojuma patiesÄ«gums tās objektu un noskaņu daudzveidÄ«bā.

Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs ir kopš 1957. gada. Viņa darbi eksponÄ“ti izstādÄ“s Latvijā un ārzemÄ“s. Mākslinieks piedalÄ«jies vairāk nekā 150 izstādÄ“s, ir notikušas vairāk kā 10 personālizstādes Latvijā un Polijā. Nikolaja Karagodina darbi atrodas muzejos un privātkolekcijās Latvijā (Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas muzeja krājumā u.c.), Krievijā (Valsts Tretjakova galerijā u.c.), Francijā, Itālijā, Japānā un citās valstÄ«s.

 

 

Pieminot izcilo latviešu gleznotāju un viņa radošo darbÄ«bu, biedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu mākslinieka tuviniekiem, draugiem un kolÄ“Ä£iem.

 

 


 


MÄ€RTIÅ…Š DÄ€BOLIÅ…Š

1939 - 2015


Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas saime ir zaudÄ“jusi mākslinieku – akvarelistu Mārtiņu Dāboliņu (dz.1939), viņa mÄ«lestÄ«ba uz akvareli bija tikpat liela, kā uz Latvijas mežiem. Akvareļi tagad ir liecinieki un apliecinājums šai saiknei. Daba bija neizsmeļams iedvesmas avots, ar to viņš bija labās attiecÄ«bās. Tā bija skaista draudzÄ«ba. BÅ«dams arÄ« mežinieks, viņš uzturÄ“ja dialogu ar šo dabas pasauli.                                                                        

Mārtiņa Dāboliņa interese par mākslu – tā bija iespÄ“ja apgÅ«t iemaņas akvareļglezniecÄ«bā pie skolotājiem: Nikolaja PetraškÄ“viča, Māras ZÄ«tares,  Andreja Ä¢ermaņa un Jura Ģērmaņa.

                                                                                                                         

Māksliniekam akvarelis bija tuvs un saprotams, tas bija viņa jaunrades prieks, emocijas un pārdzÄ«vojums. Akvarelis bija viņa dzÄ«ve. Gadu gaitā viņš izkopa akvareļglezniecÄ«bas paņēmienus. Viņam rÅ«pÄ“ja akvareļu izstādes, kopÄ“ji plenÄ“ri, sarunas par mākslu un bez šaubām – Latvijas meži. Viņš aktÄ«vi un pašaizliedzÄ«gi iestājās par mežu atjaunošanu un ainavas saglabāšanu Latvijā.

                                                                                                                                        

Mākslinieka pēdējā izstāde Mencendorfa namā, Rīgā (24.07.-20.08.2015.) spoži apliecināja viņa profesionālo meistarību un guva skatītāju nedalītu mīlestību.

 

Mākslinieks Jānis Spalviņš


MÄ€RTIÅ…Š DÄ€BOLIÅ…Š

1939 – 2015

 


2015. gada 15. septembrÄ« mūžībā aizgājis mākslinieks, akvarelists Mārtiņš Dāboliņš.

 

Akvarelists un publicists Mārtiņš Dāboliņš dzimis 1939. gada 30. aprÄ«lÄ«, RÄ«gā. Profesija – meža taksators. 1964. gadā beidzis LLA mežsaimniecÄ«bas fakultāti.


Akvareļtehniku sācis apgÅ«t no 1967. gada TTP Tautas tÄ“lotājas mākslas studijas nodarbÄ«bās pie N. Petraškeviča ,vÄ“lāk – Māras ZÄ«tares vadÄ«bā. No 1977. gada veidojis publikācijas par Latvijas mežsaimniecÄ«bas un vides aizsardzÄ«bas problÄ“mām masu medijos un specializÄ“tajos zinātniskajos izdevumos.


Vizuālās mākslas izstādÄ“s Latvijā aktÄ«vi piedalÄ«jies no 1969. gada. Māksliniekam bijušas vairāk kā 80 personālizstādes – dažādās Latvijas pilsÄ“tās un ciematos. Vairākkārt piedalÄ«jies starptautiskās izstādÄ“s ārzemÄ“s, kur guvis starptautisku atzinÄ«bu. 1972. gadā saņēmis zelta medaļu starptautiskā mākslinieku izstādÄ“ ŽenÄ“vā par akvareli “Vēži ar alus kausu”. 1986. gadā saņēmis bronzas medaļu par darbu "Stiga" VissavienÄ«bas izstādÄ“ Maskavā. Mākslinieka aktÄ«vo radošo darbÄ«bu stimulÄ“juši ceļojumi, piešÄ·irot darbiem – aktiem, portretiem un ainavām, spilgtākas krāsas un izjÅ«tas.


Mārtiņš Dāboliņš ir sarakstÄ«jis autobiogrāfisku grāmatu "Meža skandālista memuāri" (2005)


Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2000. gada.


Kopā ar dzÄ«vesbiedri 2006. gadā nodibinājis portretu un aktu glezniecÄ«bas un zÄ«mÄ“šanas studiju "AM-13”.

Pieminot Mārtiņa Dāboliņa mūža gājumu un lielo ieguldÄ«jumu Latvijas akvareļglezniecÄ«bā, biedrÄ«ba “Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka lÄ«dzjÅ«tÄ«bu mākslinieka tuviniekiem, draugiem un kolÄ“Ä£iem.



AtvadÄ«šanās no Mārtiņa Dāboliņa

2015. gada 18. septembrī plkst. 11:00 Rīgas Krematorijas Mazajā zālē.


Antons Ušpelis "Svečturis piecām svecÄ“m" (1987) māls   53x32 cm   LMS muzejs

 

 

ANTONS UŠPELIS

14.08.1944.-26.08.2015.


Mūžībā ir aizgājis keramiÄ·is Antons Ušpelis.

 

Antons Ušpelis dzi­mis 14.augustā 1944.gadā RÄ“­zek­nes apriņķa Si­la­jā­Å†u pa­gas­ta "DÅ«­bÄ“s" (tagad Riebiņu novads). Ama­ta pa­ma­tus sācis ap­gÅ«t tÄ“­va An­to­na Ušpeļa (1912-1993) va­dÄ«­bā, 1965.gadā beidzis RÄ“zeknes LietišÄ·Äs mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu, izstādÄ“s piedalÄ«jās kopš 1964.gada, 1968.gadā piešÄ·irta Tautas daiļamata meistara kvalifikācija, 1972.gadā uzņemts Latvijas Mākslinieku savienÄ«bā, 2015.gadā apbalvots ar LR Ministru prezidenta pateicÄ«bas rakstu par mūža ieguldÄ«jumu Latgales keramikas tradÄ«ciju saglabāšanā un attÄ«stÄ«bā.

Antona Ušpeļa daiļradÄ“ vÄ“rojama Ušpeļu dzimtas pieredzes un Silajāņu keramikas tradÄ«ciju apvienošana ar radošu un dekoratÄ«vu izjÅ«tu, kas izpaužas virtuozi plastisko formu valodā un meistarÄ«gi veidotajās glazÅ«rās. Latvijas mākslas kopainā bÅ«tiski izceļas mākslinieka veidotie svečturi, vāzes un citi trauki, kuriem raksturÄ«ga Latgales podniecÄ«bai piemÄ«tošÄ zemnieciski tvirtā uztvere.

 

Pieminot izcilā Latgales keramiÄ·a Antona Ušpeļa nozÄ«mÄ«go ieguldÄ«jumu Latvijas dekoratÄ«vās keramikas tradÄ«ciju uzturÄ“šanā, biedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu tuviniekiem, draugiem, kolÄ“Ä£iem.

 

 

 

 

 


 


 

 

ALEKSANDRS STANKEVIÄŒS

10.12.1932.-19.06.2015.


 

PÄ’TERIS SAVICKIS

20.09.1925. - 23.04.2015.


2015. gada 23. aprÄ«lÄ« mūžībā aizgājis mākslas zinātnieks PÄ“teris Savickis. 




RITA VALNERE

21.09.1929. - 21.04.2015.


2015. gada 21. aprÄ«lÄ« mūžībā aizgājusi izcilā latviešu gleznotāja Rita Valnere. 

 



MÄ€RA KALNIÅ…A

14.06.1948- 15.04.2015


                        māra kalniņa

                                   Māra Kalniņa "VÄ“jš nolauza"  1983   bronza    17,5 x 14cm    LMS muzejs


2015. gada 15. aprÄ«lÄ« mūžībā aizgājusi tÄ“lniece, Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedre kopš 1986. gada.



TATJANA BÄ’MA

1930 - 2015


 

                                          Maija Tabaka "Tatjanas BÄ“mas portrets"   audekls, eļļa   1975   LMS Muzejs

 

 

 

2015. gada 14. martā mūžībā aizgājusi ilggadÄ“jā Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas darbiniece, kultÅ«ras dzÄ«ves uzturÄ“tāja Tatjana BÄ“ma. 

 

 

 

 



JURÄ¢IS SKULME

13.11.1928. – 25.02.2015.


JurÄ£is Skulme  (1928)  "No vecā foto albuma. Aleksandra bulvāris"   audekls, eļļa   1976   LMS Muzejs

 

Kādam rakstam par JurÄ£i Skulmi virsrakstā likti viņa vārdi: „Gribu izteikt Latviju”.


Par padarÄ«to - daži fakti un atziņas no viņa paša sastādÄ«tā šÄ·irkļa enciklopÄ“dijai „Māksla un arhitektÅ«ra biogrāfijās”: 


JurÄ£is Skulme – gleznotājs, mākslas zinātnieks.  Beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadÄ“mijas Monumentālās glezniecÄ«bas nodaļu (1954), aizstāvÄ“jis disertāciju Tartu UniversitātÄ“ (1970), mākslas zinātņu kandidāts (1971). Veidojis pirmās pārraides par mākslu Latvijas televÄ«zijā un radio. Daudz publikāciju par mākslu un māksliniekiem, vairākas grāmatas un ceļveži pa latviešu mākslinieku dzÄ«ves un darba vietām, daudzu šÄ·irkļu autors un redaktors vairākās enciklopÄ“dijās. Bijis Mākslas akadÄ“mijas pedagogs, kopā ar mākslas zinātnieci Genovevu Tidomani veidojis mākslas vÄ“stures materiālu krātuvi (tagad – LMA Informācijas centrs). Gleznojot atšÄ·irÄ«gos Ä£eogrāfiskos apvidos plenÄ“rā, pievÄ“rsis uzmanÄ«bu apgaismojumam un krāsziedam. IzstādÄ“s piedalÄ«jies no 1954.gada. Notikušas vairāk kā 20 JurÄ£a Skulmes personālizstādes.

Mākslinieku SavienÄ«bas biedrs (1954-1978, atjaunots 1989). IzslÄ“gšana no Mākslinieku SavienÄ«bas bija saistÄ«ta ar tiesas procesu, kurā JurÄ£is Skulme par padomju iekārtas diskreditÄ“šanu notiesāts, sodu izcietis DaugavpilÄ« un Bolderājā (1977-1980).


 



 

 

 

GEORGS ROMULIS
11.04.1928. - 14.02.2015.


Mūžībā aizgājis mākslinieks Georgs Romulis.

Dzintara apstrādes mākslinieks Georgs Romulis - LMS biedrs no 1967.gada.

Beidzis 1950.gadā RÄ«gas LietišÄ·Äs mākslas vidusskolu kokgriezÄ“ja specialitātÄ“.

Kopš 1965 gada Georgs Romulis ar dzintara rotām piedalÄ«jās vairākās izstādÄ“s Latvijā, PSRS, Francijā, Polijā,
Čehijā, Vācijā un Japānā (personālizstāde Tokijā).

Georgs Romulis bija ilggadējs LMS "Kombināta MĀKSLA" darbinieks.
Sadarbojās ar Rīgas Modeļu namu.

G.Romulis sava mūža laikā izveidoja plašu un unikālu dzintaru kolekciju.

AtvadÄ«šanās no mākslinieka 19. februārÄ« plkst. 15:00 RÄ«gas 1. Meža kapu kapličā.

 

 


 

MAIJA PĪLĀGA

1943 - 2015

2015. gada 29. janvārÄ« Latvijas mākslas skolu saimi sasniedza skumja ziņa - par kolÄ“Ä£es, gleznotājas, skolas direktores, izcilas mākslas skolotājas Maijas PÄ«lāgas aiziešanu Viņsaules ceļos. Apjausmas par zaudÄ“to vÄ“l nav, un vārdu "aiziešana" ar mÅ«su Maiju negrib saistÄ«t ne sirds, ne prāts. Šo laiku, kad Maija slimÄ«bas dēļ nebija lÄ«dzās, bija grÅ«ti, pat neiespÄ“jami pieņemt. Joprojām gribas pajautāt un uzklausÄ«t padomu, tik ierasti padalÄ«ties pārdzÄ«vojumos, priekā un arÄ« nebÅ«šanās...

 


Personālais dators VEF Mikro 1025                       80. gadu beigas

 

 

ILMÄ€RS KRŪSS 23.07.1932 – 23.12.2014

 

Mūžībā ir aizgājis dizainers Ilmārs Krūss.

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieka Ilmāra KrÅ«sa 2014.gada 30.decembrÄ« plkst. 12.00 RÄ«gas Krematorijas Lielajā zālÄ“.

 

Ilmāra KrÅ«ss – Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs no 1978.gada, dizainers, kurš par skaitļošanas tehnikas izstrādi un ieviešanu 1970.gadā ieguva LPSR Valsts prÄ“miju. Viņa karjera pirmos panākumus guva jaunizveidotajā Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institÅ«tā RÄ«gā, kad I.KrÅ«ss 1959.gadā piedalÄ«jās pirmās elektroniskās skaitļošanas mašÄ«nas „LM-3” izstrādÄ“ Latvijā, un kā industriālā dizaina autors (zinātniskā elektroniskā aparatÅ«ra) viņš vairakkārt ir piedalÄ«jies starptautisko gadatirgu izstādÄ“s: Plovdiva „Interst” (zelta medaļa) Hanoverā, 1973.g., Leipcigā 1978.g., „Logikon” (zelta medaļa) ŽenÄ“vā, 1979.g., „VEF – Gimnast-2”, Maskavā, 1981.g., Vispasaules izstādÄ“ „Telecom-83” ŽenÄ“vā un daudzās citās ekspozÄ«cijās, bet radoši darbojies arÄ« kā interjera dizainers, gan vairāku logotipu autors, ir ieguvis vairāk kā divi desmiti rÅ«pniecisko dizaina paraugu autora apliecÄ«bas.       

 

Pieminot Ilmāra KrÅ«sa atklājumiem bagāto dzÄ«vesgājumu un daudzpusÄ«go radošo darbÄ«bu biedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu tuviniekiem, draugiem, kolÄ“Ä£iem.

 

 

 


 

                                                          Aija ZÄ«le Narciss 1987 māls LMS muzejs

 

 

AIJA ZĪLE

08.03.1940-14.12.2014

 

 

Bez visa cita Aijas ZÄ«les darbu raksturu keramikā visai bÅ«tiski noteic un savdabÄ«gu dara vÄ“l arÄ« tas, ka viņa nav tikai keramiÄ·e. MÄ“s pazÄ«stam mākslinieci kā bÄ“rnu grāmatu ilustrÄ“tāju, viņa ir darbojusies leļļu un aplikācijas filmu veidošanā. Šajās nozarÄ“s uzdevumi ir citi. TomÄ“r domāšanas ievirze pamatā ir tā pati. Šie izteikšanās veidi viens otru papildina. Tas, ka Aija ZÄ«le ir attÄ«stÄ«jusi savas spÄ“jas zÄ«mÄ“jumā, palÄ«dz viņai arÄ« keramikā atbrÄ«voti sajust lineāro ritmu fineses. ReizÄ“m plastiskās formas tik tiešÄm zÄ«mÄ“ telpā trauslu ritmu arabeskas.

 

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova


Mūžībā aizgājusi ievÄ“rojamā keramiÄ·e Aija ZÄ«le. PazÄ«stama ar dekoratÄ«vo keramikas panno bijušajā kafejnÄ«cā "Sigulda" BrÄ«vÄ«bas bulvārÄ« 21, panno "ĪkstÄ«te", "SniegbaltÄ«te" un "Tautasdziesmas" bÄ“rnudārzos Ķekavā, Bauskā un Pārdaugavā.

Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedre kopš 1970.gada.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un līdzgaitniekiem.


AtvadÄ«šanās no mākslinieces: 20.decembrÄ« plkst. 12:00 Krematorijas Lielajā zālÄ“.

 



 

 

Felicita Pauļuka "Mākslas zinātnieces Ausmas Balcerbules portrets", 1976. LMS muzejs

Felicita Pauļuka Mākslas zinātnieces Ausmas Balcerbules portrets 1976. LMS muzejs

 

 

 

FELICITA PAUĻUKA

08.05.1925 - 08.12.2014

 

 

 

Māksliniece FELICITA PAUÄ»UKA bÅ«dama viena no ievÄ“rojamākajām portretu un aktu gleznotājām Latvijas mākslā, ir Ä«paši izcilā lÄ«menÄ« izkopusi un attÄ«stÄ«jusi pasteļglezniecÄ«bas izteiksmes iespÄ“jas. Felicitas Pauļukas darbos- nopietnās dabas studijās balstÄ«tajos aktu un raksturportretu gleznojumos, apbrÄ«nojama redzÄ“juma un interpretācijas veida precizitāte apvienojas ar garÄ«gu patiesumu, atturÄ«gu cildenumu modeļa, mākslinieka un raksturojamā tÄ“la attiecÄ«bās, tik tiešÄm jāatzÄ«st hrestomātiskā patiesÄ«ba, ka liela daļa no Felicitas Pauļukas pasteļiem, ogles un sangÄ«nas zÄ«mÄ“jumiem pieder latviešu mÅ«sdienu mākslas izcilām klasiskām vÄ“rtÄ«bām. AttÄ«stot pasteļglezniecÄ«bas neierobežotās iespÄ“jas un izteiksmes spÄ“ka ziņā padarot šo glezniecÄ«bas pavedienu, kurš bieži tiek uzskatÄ«ts par šaurākiem intÄ«miem motÄ«viem piemÄ“rotu, par ļoti nopietnu un lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu t.s. ”lielajai glezniecÄ«bai”, Felicita Pauļuka ir iedibinājusi jaunu attÄ«stÄ«bas cÄ“lienu pasteļa mÅ«sdienÄ«gas interpretācijas iespÄ“ju lokā.

                                                                        Mākslas zinātniece Ruta ÄŒaupova

 

 

 

 

Mūžībā aizgājusi latviešu māksliniece FELICITA PAUÄ»UKA. Dzimusi RÄ«gā, 1925.gada 8.maijā. 1949. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadÄ“miju un Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs ir no 1956.gada.

Pieminot izcilo mākslinieci un viņas radošo darbu, biedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu tuviniekiem, draugiem un  kolÄ“Ä£iem.

 

 


AtvadÄ«šanās no mākslinieces notiks piektdien, 12.decembrÄ«, plkst. 14 RÄ«gas Krematorijas Lielajā zālÄ“.

 



                                         TÄ“lniece Mirdza Lukaža

                                   ( 1930. 22.11 – 2014. 3.11.)

 

   NoslÄ“dzies tÄ“lnieces Mirdzas Lukažas godprātÄ«gā radošÄ darbā aizvadÄ«tais mūžs. Viņa piederÄ“ja no Kurzemes puses nākušo, bieži vien ar Ä«pašu vitalitāti apveltÄ«to mākslinieku lokam. Dzimusi pievilcÄ«gajā Latvijas mazpilsÄ“tā DurbÄ“, JurÄ“viču Ä£imenÄ“, no kuras divas meitas kļuva par pazÄ«stamām un darbÄ«gām tÄ“lniecÄ“m. Tās bija Mirdza Lukaža un par viņu divus gadus jaunākā māsa Ilga Zandberga. Tāpat kā vairāki citi apdāvināti Kurzemes novada jaunieši abas māsas vispirms devās uz Liepājas mākslas vidusskolu. Mirdza to pabeidza 1952. gadā. Tur, savulaik Štiglica mākslas skolā PÄ“terpilÄ« un Latvijas Mākslas akadÄ“mijā izglÄ«tÄ«bu ieguvušÄ, keramiÄ·a un gleznotāja PÄ“tera Kļaviņa vadÄ«tajā tÄ“lniecÄ«bas un keramikas nodaļā, bija iespÄ“jams apgÅ«t iemaņas veidošanā.

    Latvijas Valsts mākslas akadÄ“mijā Mirdza Lukaža iestājās un mācÄ«jās tÄ“lniecÄ«bas nodaļā, to absolvÄ“ja 1958. gadā ar profesora Kārļa Zemdega vadÄ«bā radÄ«to izcilo diplomdarba kompozÄ«ciju “PirtÄ«“. Šajā intÄ«mi atveidotajā sievietes kailfigÅ«rā izpaudās ne tikai neparasti dzÄ«vÄ«ga formu un apjomu plastiskuma izjÅ«ta, bet arÄ« iekšÄ“ji vÄ“rstā noskaņā izteikts dzÄ«ves skatÄ«juma Ä«stums. Bez jebkādiem tolaik prasÄ«tajiem un populārajiem deklaratÄ«va patosa žestiem vai kādiem citiem konjunktÅ«ras izpaudumiem. Dabiski pulsÄ“joša plastiskuma pārvaldÄ«šanas ziņā šo darbu varÄ“tu uzskatÄ«t par radniecÄ«gu dažām Teodora Zaļkalna stila izpausmÄ“m. IespÄ“jams saskatÄ«t vÄ“lāko sasaukšanos ar Borisa BÄ“rziņa gleznās un tÄ“lnieces Rasmas BruzÄ«tes akmens skulptÅ«rās rodamajiem sievu veidoliem. Atlietu bronzā Mirdzas Lukažas diplomdarba kompozÄ«ciju´ “PirtÄ«” 1970. gadā kopā ar vairākiem citiem tā laika tÄ“lniecÄ«bas darbiem novietoja pašÄ RÄ«gas sirdÄ«, kanālmalas apstādÄ«jumu teritorijā, kur tas atrodas joprojām.  Toreiz tas bija viens no pirmajiem skulptÅ«ru desantiem galvaspilsÄ“tas centra pilsÄ“tvidÄ“.

     


MIRDZA LUKAŽA

 22.11.1930.-03.11.2014.


MÅ«zÄ«bā aizgājusi latviešu tÄ“lniece Mirdza Lukaža. Dzimusi DurbÄ“ 1930.gada 22.novembrÄ«. 1952. gadā beigusi Liepājas lietišÄ·o mākslas vidusskolu un 1958. gadā Latvijas Valsts mākslas akadÄ“miju. Veidojusi savus tÄ“lniecÄ«bas darbus materiālos kā bronza, alumÄ«nijs, akmens arÄ« šamots, māls. Bez radošÄ darba strādājusi par pedagogu Liepājas un RÄ«gas Mākslas vidusskolā, restaurÄ“jusi VÄ“rmanes dārza strÅ«klaku, Operas strÅ«klaku, atjaunojusi Brāļu kapu vārtos Latvijas ģērboni, Melngalvja nama fasādÄ“ vienu figÅ«ru "VienotÄ«ba".

Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedre kopš 1966. gada. IzstādÄ“s tÄ“lniece piedalās no 1956. gada. Izstādes bijušas Latvijā, bijušajā PSRS, Somijā, Kanādā u.c.

Pieminot izcilo tÄ“lnieci un viņas radošo darbu, biedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu tuviniekiem, draugiem, kolÄ“Ä£iem.

 

AtvadÄ«šanās 8.novembrÄ« plkst. 14.30 Durbes ev.lut. baznÄ«cā.

 

.Mirdza Lukaža "Pirtī"  Bastejkalns, Rīga   1970

 

Mirdza Lukaža "PirtÄ«"   Bastejkalns, RÄ«ga     1970


DAILIS ROŽLAPA

10.11.1932.-27.08.2014.

 

Mūžībā ir aizgājis mākslinieks Dailis Rožlapa.

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieka notiks 4.septembrÄ« plkst.13.00 RÄ«gas krematorijas Lielajā zālÄ“.

Pieminot vitālā mākslinieka dzÄ«vesgājumu un daudzpusÄ«go radošo darbÄ«bu, biedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu tuviniekiem, draugiem, kolÄ“Ä£iem.


IMANTS EGLĪTIS

28.08.1930. - 23.07.2014.

 

Mūžībā aizgājis dizaineris Imants Eglītis.

 

Pieminot dizainera Imanta EglÄ«ša dzÄ«vesgājumu un radošo darbÄ«bu, biedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu viņa tuviniekiem, draugiem, kolÄ“Ä£iem.

 

Dizainera Imanta EglÄ«ša radošÄ darbÄ«ba zÄ«mÄ«ga ar 20.gadsimta 70.-80.gados veidotajām tehniskās aparatÅ«ras un oriÄ£inālu akustisko sistÄ“mu dizainiem: „Santa”, „Viktors” (1977), „EXL-8880” (1981) u.c., kā arÄ« ar sadzÄ«ves elektronikas un mÄ“beļu izveidi, bet Ä«paši viņa daiļradÄ“ jāuzsver novatoriski neparastie kinÄ“tiskie gaismas objekti un mirgojošÄ deju grÄ«da restorāna „JÅ«ras pÄ“rle” (1980) naktslokālā JÅ«rmalā, un viens no pÄ“dÄ“jiem viņa interjeriem bija interjera projekts viesnÄ«cai „Medzābaki” (2005). 

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieka 2014.gada 30.jÅ«lijā plkst. 13.00 RÄ«gas 1. Meža kapu kapličā.

Aicināti pieminÄ“t I.EglÄ«ti atvadu mielastā plkst.14.15, “Gaujas Lukss” telpās Gaujas ielā 8, RÄ«gā.

 

Kontaktinformācija: Dace Amitere 26414746


VILIS OZOLS

03.05.1929.- 02.07.2014.

Mūžībā ir aizgājis mākslinieks Vilis Ozols

AtvadÄ«šanās no mākslinieka Viļa Ozola 2014.gada 4.jÅ«lijā plkst. 12.00 RÄ«gas Krematorijas Lielajā zālÄ“.

Pieminot Latvijas izcilā gleznotāja, klusās dabas žanra virtuoza dzÄ«vesgājumu un radošo darbÄ«bu, biedrÄ«ba "Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba" izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu tuviniekiem, draugiem, kolÄ“Ä£iem.

 

ozols

 

 



 

LAIMONIS BLUMBERGS

26.01.1919. – 26.06.2014.

 

Latvijas akmenstÄ“lniecÄ«bas vecmeistaru, tÄ“lnieku Laimoni Blumbergu (26.01.1919. – 26.06.2014.) mūžībā pavadot.

 

     Klusi, ar gara mūža pÄ“dÄ“jo elpas vilcienu noslÄ“dzies patiesi dzÄ«vesgudra, Latvijas un pasaules kultÅ«ras apvāršÅ†us un sakņojumus dziļi tveroša mākslinieka mūžs.

      TÄ“lnieku Laimoni Blumbergu varam uzskatÄ«t par latviešu akmenstÄ“lniecÄ«bas gara uzturÄ“tāju un stiprinātāju. Par akmeņu vieliskās un arÄ« misteriozās, nostāstiem  un asociācijām apvÄ«tās dabas un senvÄ“stures izpratÄ“ju. AgrÄ«najā posmā viņš dažus darbus veidoja arÄ« atliešanai bronzā. TomÄ“r kopumā radošais devums visspÄ“cÄ«gāk un pilnskanÄ«gāk izpaudās, pašam kaļot darbus, ne tikai mÅ«su laukakmeņos, bet arÄ« dažādos, bieži vien tālās pastaigās vai pat citzemju braucienos atrastos, reizÄ“m  pavisam neparastos akmeņos.

  


JĀZEPS PĪGOZNIS

15.09.1934. - 28.05.2014.

 

Mūžībā ir aizgājis mākslinieks Jāzeps Pīgoznis.


   DzÄ«vāks par dzÄ«vu mÅ«su sirdÄ«s un atmiņu lokos paliek mūžībā aizgājušÄ lieliskā cilvÄ“ka un mākslinieka Jāzepa PÄ«gožņa veikums. BÅ«dams savdabÄ«gs tautā mÄ«lÄ“ts gleznotājs, virtuozs grafiÄ·is un iejÅ«tÄ«gs grāmatu ilustrÄ“tājs, viņš uzturÄ“ja sirsnÄ«gas, bagātinošas saiknes ar kolÄ“Ä£iem, ar citu radošo profesiju pārstāvjiem, ar Latvijas novadu ļaudÄ«m. Bija kultÅ«ras dziļāko vÄ“rtÄ«bu, Ä«stena gara stipruma sapratÄ“js un balstÄ«tājs.

   

  Dzimis LatgalÄ“ - RÄ“zeknes novadā, Ružinas pagastā, Odumānu sādžā Jāzeps glabāja sevÄ« delikāta sirsnÄ«guma cauraustu latgaliskā dzÄ«vÄ«guma un temperamenta strāvu. Mantojis rosÄ«gu, brÄ«vi dzirkstošu fantāziju, dāsni to dāvāja mākslā un pat ikdienišÄ·Äs sarunās. Viņš, šÄ·iet, bija pamatÄ«gi profesionalizÄ“jies tÄ«rradnis – tuvs tautas mākslas garam un patiesumam.

     

Mākslas akadÄ“mijas glezniecÄ«bas nodaļu Jāzeps PÄ«goznis pabeidza 1959. gadā ar diplomdarbu  „Jāņu vakarā”. Īstajā laikā, lai tā dÄ“vÄ“tā atkušÅ†a laika apstākļos varÄ“tu atraisÄ«tāk izkopt savas dotÄ«bas. Likdams lietā izcilās zÄ«mÄ“tāja prasmes, tolaik guva panākumus kā grafiÄ·is un  grāmatu ilustrÄ“tājs. Pārsteigumu sagādāja parādÄ«dams izstādÄ“s Ä«patni darinātas medaļas, tādejādi apliecinot arÄ« plastiÄ·a dotÄ«bas.


      Mūža otrajā pusÄ“ Jāzeps PÄ«goznis gandrÄ«z pilnÄ«bā ļāvās glezniecÄ«bas valdzinājumam. Viņa izjusti uztvertās, dažādos gadalaikos parādÄ«tās Latvijas un reizÄ“m arÄ« citzemju ainavas krājās darbnÄ«cā un parādÄ«jās

 daudzās izstādÄ“s. Skaistie  ziemas mežu   skati – bija kā Ä«pašas mākslinieka rokraksta atpazÄ«šanas zÄ«mes. PÄ“dÄ“jā laikā tapa arÄ« abstraktāki  simbolu gleznojumi.  Darbi, protams, glabājas vairākos ievÄ“rojamos muzejos Latvijā un ārzemÄ“s, arÄ« privātās kolekcijās.


   Jāzepam PÄ«goznim svarÄ«gs bija pedagoga darbs zÄ«mÄ“šanas katedrā Mākslas akadÄ“mijā. Viņš atdevÄ«gi pildÄ«ja dažādus sabiedriskus pienākumus. Īpaša nozÄ«me bija saiknÄ“m ar jaunajiem topošajiem māksliniekiem. Te daudziem ir ko atcerÄ“ties. Jāzeps PÄ«goznis ir saņēmis daudzus apbalvojumus un pagodinājumus gan par grāmatu ilustrācijām daudzos konkursos, gan Triju Zvaigžņu ordeni par mūža ieguldÄ«jumu un Latvijas labā paveikto 2011. gadā.


   Ar Jāzepu vienmÄ“r bija patÄ«kami satikties, parunāties. No viņa  brÅ«najām acÄ«m, no visas sirds un bÅ«tnes allaž nāca tāds labs, priecÄ“jošs un uzmundrinošs mirdzÄ“jums.  Bija apbrÄ«nojami labestÄ«gs cilvÄ“ks,  godavÄ«rs. SirsnÄ«gs  balstÄ«tājs savai mākslinieku Ä£imenei –arÄ«  sievai  tekstilmāksliniecei un meitai gleznotājai.


    Pavisam Ä«si pirms aiziešanas mūžībā Jāzeps PÄ«goznis sagaidÄ«ja savas kopā ar Jāni Streiču un Gundegu Rancāni sarÄ«kotās, Latgalei veltÄ«tās gleznu izstādes atklāšanu Sv. PÄ“tera baznÄ«cā. Gribas ticÄ“t, ka viņš no šis zemes gājuma paņēma lÄ«dz gandarÄ«juma un uzkrātā gaišuma elpu. 

 

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova


No 1972. lÄ«dz 1986.gadam PÄ«goznis bija vecākais pasniedzÄ“js zÄ«mÄ“šanas katedrā LMA, 1986.gadā viņš kļuva par docentu.

PÄ«goznis bija Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas goda loceklis. 2011.gadā viņam tika piešÄ·irts Triju Zvaigžņu ordenis.

Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs kopš 1964. gada.


AtvadÄ«šanās no mākslinieka notiks 2014. gada 5. jÅ«nijā RÄ«gas Latviešu biedrÄ«bas namā no plkst. 10.00 lÄ«dz plkst.12.00.

IzvadÄ«šana 2014. gada 5. jÅ«nijā IkšÄ·iles kapos.


 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāzepa Pīgožņa tuviniekiem, līdzgaitniekiem un draugiem.

 


EDGARS VINTERS

1919 - 2014

 


AtvadÄ«šanās no gleznotāja Edgara Vintera 2014. gada 3. maijā plkst. 11:00, RÄ«gas 1. Meža kapu kapličā.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka līdzjūtību mākslinieka tuveniekiem un kolēģiem.


DZIDRA OZOLIÅ…A - BARKÄ€NE

1922 - 2014


AtvadÄ«šanās no arhitektes, Georga Barkāna dzÄ«vesbiedres un radošÄ mantojuma glabātājas Dzidras Ozoliņas - Barkānes 2014. gada 11. aprÄ«lÄ« plkst. 12.00 RÄ«gas 1. Meža kapu kapličā.


Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba izsaka lÄ«dzjÅ«tÄ«bu Dzidras Ozoliņas - Barkānes tuviniekiem, kolÄ“Ä£iem un draugiem. 

 

 


Mārcis Stumbris

1942.10.11. - 2014.25.02.

 

„Mākslā man gribas redzÄ“t skaidrÄ«bu, lÄ«dzsvaru. Tas ir vadošais likums pasaulÄ“. ArÄ« mākslā [vÄ“los] sevi izteikt lÄ«dzsvarotā skaidrÄ«bā,” kādā senā intervijā teica gleznotājs Mārcis Stumbris.

 


Mūžībā aizgājis mākslinieks, grafiķis Georgs Smelters.

 

GEORGS SMELTERS

23.04.1942. – 25.03.2014.

 

AtvadÄ«šanās no mākslinieka 2014.gada 28. martā plkst. 15:00 RÄ«gas 1. Meža kapu kapličā.


BiedrÄ«ba „Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba” izsaka dziļu lÄ«dzjÅ«tÄ«bu tuviniekiem, draugiem, kolÄ“Ä£iem un pieminot Georga Smeltera radošo darbÄ«bu kavÄ“jas atmiņās ar mākslas zinātnieces RÅ«tas Muižnieces anotāciju mākslinieka pÄ“dÄ“jai personālizstādei „Atmiņas par nākotni” LMS galerijā, 2006.


„ZÄ«mÄ“jums ir mākslinieka sakne, tā ir viņa dzÄ«vÄ«ba”

/Georgs Smelters/



 


VALDIS BUŠS

(1924 - 2014)

 

 

2014. gada 3. martā mūžībā aizgājis latviešu glezniecÄ«bas vecmeistars Valdis Bušs.

Latvijas Mākslinieku savienÄ«bas biedrs kopš 1973. gada.


AtvadÄ«šanās no mākslinieka 2014. gada 7. martā plkst. 14.00, RÄ«gas Krematorijas Lielajā zālÄ“.

 

valdis

 

Valdis Bušs (1924 - 2014)

"LÅ«gšana"

akrils, eļļa

2013

 

 



MARGARITA STÄ€RASTE

1914 - 2014


2014. gada 18. februārÄ« aizsaulÄ“ aizgājusi viena no izcilākajām un ievÄ“rojamākajām latviešu bÄ“rnu grāmatu ilustratorÄ“m, mākslas personÄ«bām - Margarita Stāraste.

 


Māksliniece dzimusi 1914. gada 2. februārÄ« Vladimirā, Krievijā. TÄ“va iedvesmota viņa 1933. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadÄ“mijā, kur studÄ“ja glezniecÄ«bu pie Konrāda Ubāna, Jāņa Kugas un Vilhelma PurvÄ«ša. IzstādÄ“s jaunā māksliniece piedalÄ«jās jau no 1937. gada, bet pirmās grāmatas ar Stārastes ilustrācijām iznāca 1942. gadā tā saucamās vācu okupācijas laikā.


Stārastes izvÄ“lÄ“tā ilustrāciju stilistika - apaļās formas, dabas tematika, košo un silto krāsu palete ir atpazÄ«stama uzreiz, un bÄ“rniem tā ir tuva un saprotama jau vairākās paaudzÄ“s. Autores darbos sava seja un personÄ«ba ir ne vien cilvÄ“kiem un dzÄ«vniekiem, bet arÄ« kokiem, augiem un pat dabas parādÄ«bām. Stārastes ilustrācijām un tekstiem ir raksturÄ«ga pozitÄ«va un sirsnÄ«ga emocionālā intonācija, savukārt izvÄ“lÄ“tie tÄ“li ir labestÄ«gi un zinātkāri.


NozÄ«mÄ«ga vieta latviešu bÄ“rnu literatÅ«rā ir autores radÄ«tajiem pasaku tÄ“liem - Zīļukam (M. Stāraste - „Zīļuks"), piparkÅ«ku vÄ«riņam KraukšÄ·Ä«tim (M. Stāraste - „Ziemas pasaka") un zinātkārajām meitenÄ“m - Tincei (M. Stāraste - „Tince grib mācÄ«ties") un Ieviņai (Zenta Ä’rgle - „Ieviņa Ä€frikā").

Kopumā māksliniece ir ilustrÄ“jusi aptuveni 100 gan pašas, gan citu autoru sarakstÄ«tu grāmatu (pasakas, tÄ“lojumi, dzejoļi, tautasdziesmas), un viņas darbi tiek publicÄ“ti kopš 1942.gada. PÄ“c vairāku gadu prombÅ«tnes NÄ«derlandÄ“ māksliniece atgriezās Latvijā.

1982.gadā Stāraste saņēma literāro balvu „Pastariņa prÄ“mija", savukārt 1999.gadā viņas devums bÄ“rnu daiļliteratÅ«rā un nopelni valsts labā novÄ“rtÄ“ti ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Latvijas Mākslinieku Savienības biedre no 1964. gada.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Margaritas Stārastes tuviniekiem.

 

AtvadÄ«šanās no rakstnieces un mākslinieces Margaritas Stārastes notiks 25.februārÄ« Dailes teātra Mazajā zālÄ“ no plkst.11 lÄ«dz plkst.12.30

Stārasti apbedÄ«s Pirmajos Meža kapos Mākslinieku kalniņā. PulcÄ“šanās pie Pirmo Mežu kapu centrālās ieejas sāksies plkst.13.30. 


Latvijas Mākslinieku savienÄ«ba izsaka lÄ«dzjÅ«tÄ«bu Jurim PetraškÄ“vičam brāli zaudÄ“jot.


AtvadÄ«šanās no mākslinieka Nika PetraškÄ“viča

2014. gada 19. februārī

plkst. 12:00 Rīgas krematorijas mazajā zālē

plkst. 14:00 Mākslinieku kalniņā, 1. Meža kapos


JURIS SONDORS

1940 - 2013


2013. gada 11. decembrÄ« mūžībā aizgājis izcilais bronzas liešanas meistars Juris Sondors.

Juris Sondors bija ilggadÄ“js LMS radošÄs mÄ«tnes "Kombināts MÄ€KSLA" darbinieks, piedalÄ«jies Latvijā nozÄ«mÄ«gāko bronzas skulptÅ«ru realizācijā un restaurācijā. 


IzvadÄ«šana 14. decembrÄ« Dundagas kapos, plkst. 12:00.


Anna Sondore 67345821