AKTUALITĀTES IZNOMĀ / IZĪRĒ KONKURSI SVEICAM SĒRU VĒSTS Aktualitāšu arhīvs LMS PROJEKTI RECENZIJAS INTERVIJAS LMS VĒSTURE LMS KONGRESI LMS STATŪTI LMS BIEDRI LMS STRUKTŪRA LMS APAKŠSTRUKTŪRAS DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS LMS TALKAS BIEDRU RADOŠĀS KOPAS KĀ KĻŪT PAR LMS BIEDRU? INTERNETA SAITES LMS KONTAKTI

Ziedo Latvijas Mākslinieku savienībai

Autore: Dzintra Cepīte. No Latvijas Dabas muzeja materiāliem

 

DZINTRA CEPĪTE

18.09.1957.-13.04.2017.

 

Mūžībā aizgājusi akvareliste, grafiķe un pedagoģe Dzintra Cepīte.

 

Māksliniece Dzintra Cepīte beigusi Rīgas Lietišķās mākslas skolas dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1977) un Sanktpēterburgas V.Muhinas Mākslas akadēmijas monumentāli-dekoratīvās tēlniecības nodaļu (1987). 2005.gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā.

Dzintra Cepīte izstādēs aktīvi piedalījusies no 1988.gada. Personālizstādes bijušas Daugavpilī, Valmierā, Ventspilī, Rīgā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1995.gada.

 

“Dzintra Cepīte ir radoša, daudzšķautņaina personība. Izmantojot dažādus materiālus un daudzveidīgas mākslinieciskās atklāsmes iespējas tēlniecībā, periodā pēc Akadēmijas absolvēšanas, Dzintra pievērsusies akvareļglezniecībai, paralēli strādājot mazo formu tēlniecībā, keramikā un lietišķajā grafikā. Savos darbos viņa rāda nopietnu profesionālu varēšanu. Viņai piemīt savdabīga plastikas izjūta, plūstoša formu modelējoša līnija un interesanta, neparastiem krāsu salikumiem bagāta glezniecība.”

Māksliniece Maija Bērziņa

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.


Atvadīšanās no Dzintras Cepītes notiks 20.aprīlī, plkst.14:00 Rīgas krematorijas lielajā zālē.

 



Indulis Ranka (1934-2017) "Māte ar bērnu", granīts, 105x100cm, 1973, LMS Muzeja kolekcija

 

INDULIS RANKA

15.04.1934. - 13.04.2017.

 

Mūžībā aizgājis latviešu tēlnieks Indulis Ranka.

 

Mākslinieks Indulis Ranka dzimis 15.aprīlī 1934.gadā Jaungulbenē, Latvijā

1953.gadā absolvējis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu.

1959. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs “Melioratori”, Eduarda Kalniņa vadībā.

No 1952.gada ar gleznām un grafikas darbiem piedalās izstādēs, bet 1966.gadā aizsāka radošo darbību tēlniecības nozarē.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1962.gada


Tēlnieka I.Ranka daiļrade bijusi ļoti ražīga, un ar enerģisku aizrautību viņš nepagurdams mūžu veltīja gan grafikas, gan glezniecības darbu radīšanai, bet it īpaši tēlniecībai. Savai izjūtai un rokrakstam raksturīgo vitālo, smagnēji dinamisko tēlu izveidei akmens skulptūrās, viņš izvēlējās tiešās kalšanas metodi akmenī. Nozīmīga bija I.Rankas iniciatīva izveidot skulptūru ekspozīciju vidē, netālu no savām mājām un darbnīcas ekspozīcijā “Ulamula” Mārupītes krastā, Rīgā. Iesākums brīvdabas ekspozīcijai ir viņa darbi, kas tika pārvesti pēc personālizstādes Tēlnieku namā 1975.gadā. Līdz ar privātu iniciatīvu, varas pārstāvjiem to izprotot un atbalstot, aizsākās projekts par Tēlnieku parku, Rīgā, kur 20.gs.80.gados aktualizējās tēlniecības simpoziju kustība Latvijā, kas arī vēlāk attīstās tālākā ekspozīcijas izveidē Mārupītes dabas parkā.

Latvijas kultūrā īpaši nozīmīgs ir viņa veidotais Tautasdziesmu parks – Dainu kalns un Dziesmu dārzs (1985), kurā izvietotas 26 tēlnieka Induļa Rankas veidotās skulptūras. Tā ir vērienīgākā viena autora ekspozīcija, kas apvienota vienkopus un veltīta mūsu tautas dzīvesziņai.


I.Ranka vienmēr ir bijis klātesošs Latvijas kultūras dzīvē, veltot pieminekļus un zīmes gan vēsturiskiem notikumiem: Uzvarai pār bermontiešiem 1919.gadā, Rīgā, 2002., Piemineklis politiski represētajiem, Gulbenē, 1999., Komunistiskā terora upuru piemiņai Smiltenē, 1990., 2. Pasaules karā kritušajiem Siguldā, 1979., Celties cīņai 1905, skvērā pie Dailes teātra, Rīgā, 1974. u.c., gan portretējot nozīmīgus kultūras un zinātnes darbiniekus: akadēmiķis Jānis Stradiņš, 2004, komponists Pēteris Vasks, 2001., rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, 1975., valodnieks Kārlis Egle, 1973. u.c., kā arī memoriālajā skulptūrā, kapa pieminekļi: E.Liepam, Meža kapi, Rīgā, 1971., J. Pētersonam, Meža kapi, Rīgā, 1974., aktierim Harijam Liepiņam, Raiņa kapi, Rīgā, 2001.u.c.


Mākslinieka radošais sniegums guvis augstu novērtējumu – apbalvots ar Latvijas Republikas ,,Triju zvaigžņu” ordeni; Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balvu; Norvēģijas Karalistes Sv. Olafa ordeni, u.c. Indulis Ranka bija Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis no 1992. gada.

 

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, privātkolekcijās, u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Induļa Rankas ģimenei un kolēģiem. 

 

Atvadīšanās no tēlnieka Induļa Rankas 2017.gada 5.maijā, plkst 11.00, Rīgas Lutera baznīcā, Torņkalnā.



 


 

Biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”, sērojot par mūžībā aizgājušo krievu dzejnieku Jevgeņiju Jevtušenko ( 18.07.1932.  – 01.04.2017.), izsaka līdzjūtību viņa talanta cienītājiem un lepojas, ka LMS muzeja krājumā ir izcilās tēlnieces Lea Davidovas - Medenes veidotie J.Jevtušenko portreti:

 

Lea Davidova – Medene (1921 - 1986) “Jevgenija Jevtušenko portrets”, bronza, 73x65x68, 1977

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Lea Davidova – Medene (1921 - 1986) “Jevgenija Jevtušenko portrets”, granīts, 75x50x61, 1969

 


 

Kārlis Melbārzdis "Pavasaris", 1957. Audekls, eļļa, 93x137 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību māksliniecei Ingai Brūverei māti zaudējot.

 


 


Vilis Vizulis "Aiz polārā loka", 1987. Kartons, eļļa, 54,5x58 cm. LMS muzejs

 

VILIS VIZULIS

29.01.1952.-14.02.2017.


Mūžībā aizgājis latviešu gleznotājs Vilis Vizulis.

 

Vilis Vizulis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (1980). 1997.gadā ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā.

Gleznotājs latviešu mākslā ir nozīmīgs ar savu raksturīgo piesātināto kolorītu un sapņaino smalki tverto dabas norišu vērojumu. Katra mākslinieka glezna vērtējama kā autora patiess pārdzīvojums.

Izstādēs piedalījies kopš 1975.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1980.gada. Mākslinieks piedalījies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Ungārijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Kanādā, Austrālijā u.c. Nozīmīgas personālizstādes bijušas galerijā „Bastejs” (1997), A.Sūnas mākslas galerijā (1995), u.c. V.Vizulis bija aktīvs Latvijas Mākslinieku savienības rīkoto izstāžu dalībnieks.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā arī daudzās privātkolekcijās gan Eiropā, gan Austrālijā, Amerikā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību gleznotāja Viļa Vizuļa tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

Atvadīšanās no gleznotāja Viļa Vizuļa 18.februārī, plkst. 11.30, Jaunciema kapu kapličā, Rīgā.



Andrejs Rozenbergs “Pašportrets”, 1972. Audekls, eļļa, 110x100cm. LMS muzejs

 

ANDREJS ROZENBERGS

01.07.1937. - 05.02.2017.

 

Mūžībā aizgājis latviešu gleznotājs Andrejs Rozenbergs.

 

Andrejs Rozenbergs 1962. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu profesora Eduarda Kalniņa vadībā. Mākslinieks strādājis par pedagogu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (1961-69), Latvijas Mākslas akadēmijā (1964-1980), RTU Arhitektūras fakultātē, LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.

Izstādēs piedalījies kopš 1959.gada. Personālizstādes bijušas gan Latvijā (Rīga, Salacgrīva, Jūrmala u.c.), gan ārzemēs - Diseldorfā (Vācija), Ferārā (Itālija), Norčepingā (Zviedrija). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1969.gada.

Andrejs Rozenbergs strādājis portreta, ainavas, klusās dabas un vēsturisko kompozīciju žanros. Mākslinieks bijis īpaša kolorīta un sarežģītas daudzfigūru kompozīcijas meistars, kas 60.-70.gados radīja laikmetīgus risinājumus gan urbānam, ikdienišķam  pilsētvides un pilsētnieku atainojumam, gan sporta tematikai. Gleznotāja daiļradi raksturo temperamentīgs triepiens, ekspresija un siltās krāsu gammas dominante.

Andreja Rozenberga darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Krievija), Starptautiskajā Mākslinieku savienību konfederācijā (Krievija), Latvijas Republikas ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā (Krievija), Vatikāna kolekcijā (Itālija); privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Japānā, Indijā, Brazīlijā, Vācijā,  u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no gleznotāja Andreja Rozenberga 11.februārī, plkst. 11.00, Rīgas krematorijas lielajā zālē.

 


 


Biruta Baumane Latvijas Mākslinieku savienības izstādē, pie savas gleznas “Ostas ieliņa” 1974., audekls, eļļa, 88x89cm, LMS muzeja kolekcija. Foto: M.Heimrāts, 2009.

 

Biruta Baumane

06.06.1922. – 21.01.2017.

 

21.janvārī mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja Biruta Baumane.

 

„Dzīres ir beigušās. Pēdējā deja ballē nodejota. Pēdējā dziesma svētkos nodziedāta.” –

aizvadot izcilo gleznotāju Birutu Baumani mūžībā, šķiet nevar precīzāk pateikt kā viņa iesākot grāmatu par sevi. (B.Baumane „Es dzīvoju” (SIA „J.L.V.”, 2002.) .

 

Baumane dzimusi un bērnību pavadījusi Tērvetē, vēlāk mācījusies Jelgavas ģimnāzijas humanitārā nodaļā, bet ar mākslu sākusi iepazīties Romāna Sutas mākslas studijā. No 1941. gada studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā glezniecības nodaļā pie V.Tones, V.Purvīša u.c., ko 1948.gadā absolvējusi ar diplomdarbu „Eksāmeni” pie gleznotāja J.Liepiņa, bet paralēli studējusi Latvijas Universitātē Filozofijas fakultātē, kurai likvidējoties 1944. gadā viņa turpināja studēt filoloģijas fakultātē.

Gleznotāja Biruta Baumane izstādēs piedalās kopš 1956.gada, un Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1959.gada. Par mūža ieguldījumu latviešu glezniecībā izcilā latviešu gleznotāja apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

 

Latvijas mākslā Biruta Baumane iezīmējas ar vitālu pasaules izjūtu, kas raksturo arī viņas glezniecību un plašo tēmu loku: akti, portreti, klusās dabas, ainavas. Savu māksliniecisko izteiksmi viņa atrada modernisma stilistikā interpretējot postimpresioniskos principus un fovisma krāsu izjūtu, bet ar precīzu raksturotājas talantu patiesi un trāpīgi atspoguļoja sevi, sev tuvos ļaudis un ainavas. Unikāla un latviešu glezniecībā reta tematika ir cirks, kurā B.Baumane emocionāli parāda dažādās rakstura un uzvedības šķautnes, personīgās izjūtas un skatuves pieprasīto spožumu. Spilgtā mākslinieces personība Latvijas glezniecībā pārliecinoši un spoži ir izveidojusi paliekošu skaudras dzīves tēlojumu krāsainajā laikmeta paradigmā.

 

Mākslinieces Birutas Baumanes gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā, Maskavā, Krievijā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Itālijā, Francijā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Birutas Baumanes ģimenei un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieces Birutas Baumanes 2017.gada 26.janvārī Rīgas Latviešu biedrības namā, Baltajā zālē,  Merķeļa ielā 13, Rīgā no plkst.12.00 - 14.00, pēc tam guldīsim Zemes mātes klēpī Mākslinieku kalniņā I Meža kapos, Rīgā.

 



 

Gundega Ivanova "Piespraude", 1973. Dzintars, melhiors, 5,5x4,5 cm. LMS muzejs

Foto: Ginta Zabarovska

 

 

GUNDEGA ANDERSONE (IVANOVA līdz 1992.g.)

26.07.1928. – 29.12.2016.

 

Mūžībā ir aizgājusi mākslas zinātniece Gundega Andersone (dz.Putniņa, līdz 1992.g. Ivanova).

 

Mākslas zinātniece Gundega Andersone dzimusi 26.jūlijā 1928.gadā, Rīgā.

1951.gadā beigusi Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātes Mākslas vēstures nodaļu.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1964.gada.

Mākslinieks, scenogrāfs Ģirts Vilks 1963.gadā rekomendācijā Latvijas Mākslinieku savienībai raksta: "Gundega Ivanova ir ļoti nopietna mākslas zinātniece, kas ar lielu atbildības sajūtu, taktu un pamatīgu iedziļināšanos risina un pēta dažādas nozīmīgas parādības mākslas, it īpaši - lietišķās mākslas laukā. Sarunās un rakstos Gundega Ivanova apliecina svaigu un radošu pieeju, apcerot ļoti svarīgas un sabiedriski aktuālas mākslas problēmas. Kā cilvēks Gundega Ivanova bagāti apveltīta ar tām morāli ētiskām īpašībām, kas raksturo taisnīgu, atsaucīgu un izpalīdzīgu cilvēku."

 

Mākslas zinātniece Gundega Andersone aktīvi darbojusies dažādās mākslas jomās. Nozīmīgas bija viņas kā mākslas zinātnieces publikācijas un sastādītie katalogi par latviešu tautas mākslas un lietisķās mākslas nozarēm, kurās varēja just praksē balstītās zināšanas un prasmes, jo bija apguvusi dzintara apstrādi pie O.Aires un E.Auniņa, mākslas aušanu pie R.Druvas un vēlāk ar dzintara rotaslietām piedalījusies izstādēs. G.Andersone bija lieciniece lietišķās mākslas uzplaukumam, kad gan tautas meistaru, gan profesionālu mākslinieku veidotais un laikmetīgā pardigmā balstītais dizains kļuva ļoti pieprasīts gan sabiedriskos interjeros, gan rotās, tērpos, koka un metāla izstrādājumos. Strādājot Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātā „Māksla”, viņa radīja dzintara rotas metāla dekoratīvā apdarē un iekārtoja interjerus ar tekstilizstrādājumiem, kā arī veidoja lietišķās mākslas izstāžu ekspozīcijas Vācijā, Francijā, Polijā, Austrijā u.c.

Līdzās darbam un radošajam procesam G.Andersone lasīja lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijā par latviešu tautas mākslu un audumu vēsturi, kā arī aktīvi darbojās Mākslinieku savienībā kā Mākslas zinātnes sekcijas un Tautas mākslas komisijas priekšsēdētāja.

Gundegas Andersones darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, privātkolekcijās u.c.

 

Atvadīšanās no mākslas zinātnieces Gundegas Andersones (Ivanova līdz 1992.g.)

2017.gada 4.janvārī plkst. 11.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.

 

 


Vijas Spekkes da Sacco darbs "Izeja no skatuves",1996. Kolāža, autortehnika, 40x30 cm. No cikla "Il mondo di Borges" , kas veltīts Argentīnas dzejniekam Horhem Luisam Borhesam. Foto no LMS muzeja arhīva.

 

 

VIJA SPEKKE DA SACCO

04.12.1922.-19.12.2016.

 

Mūžība ir aizgājusi latviešu māksliniece Vija Spekke da Sacco.


Gleznotāja un grafiķe Vija Spekke da Sacco dzimusi Rīgā 1922.gada 4.decembrī.

1933.gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Itāliju, kur veidojās mākslinieces radošā dzīve.


Māksliniecisko izglītību guvusi Mākslas akadēmijā „Accademia Cignaroli” Veronā, Itālijā (1976-79), kur studēja tēlniecību un grafiku - oforta, litogrāfijas tehnikas. Zināšanas un prasmes papildināja Starptautiskajā grafikas skolā Venēcijā (Itālija), Romas Mākslas akadēmijā (Itālija), Ruskin School Oksfordā (Anglija).


Izstādēs piedalijās no 1977. gada. Pirmā izstāde tika veidota Latviešu centrā Vašingtonā (ASV). Kopš 1981.gada rīkoja personālizstādes un piedalijās grupu izstādēs Padujā, Venēcijā, Veronā (Itālija), Madridē (Spānija), Prāgā (Čehija) u.c.


Izstādēs Latvijā piedalījās no 1995.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 2000.gada.

Mākslinieces darbi atrodas Rakstniecības un mūzikas muzejā, Latvijas Republikas vēstniecībā Itālijā un Čehijā, Comune di Caprino Veronā, Latīņamerikas institūtā Romā, privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Itālijā u.c.

 

Māksliniece uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā prezentējot grafikas ciklu "Il mondo di Borges", kas ir veltījums Argentīnas dzejniekam Horhem Luisam Borhesam. Cikls pirmo reizi tika izstādīts 1997. gadā Veronā (Itālijā). 

 

„Akvareļos un jauktajās tehnikās V.Spekke rada kompozīcijas, kas raksturojas ar augstu profesionalitāti, izcilu tehnoloģijas zināšanu, smalku kolorītu un filozofiskām pārdomām par pasaules situācijām, cilvēka esības jēgu un emocionālo pārdzīvojumu.”

Mākslas zinātniece Ināra Ņefedova

 

 

 Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību Vijas Spekkes da Sacco tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieces 2017.gada 4.janvārī. Tikšanās pie Rīgas II Meža kapu vārtiem plkst.10.40.

Tālr. 29299790

 

 



Maija Baltiņa(1941-2016) Torss, bronza, 23,5x16,5, 1990, LMS Muzejs

 

MAIJA BALTIŅA

1941-2016

 

Mūžībā ir aizgājusi tēlniece Maija Baltiņa.

 

Tēlniece Maija Baltiņa dzimusi 1941.gada 7.aprīlī, Rīgā.

1966.gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu.

Izstādēs piedalās no 1965.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1972.gada.


Tēlniece Maija Baltiņa piederēja paaudzei, kas tēlniecībā meklēja inovatīvus, netradicionālus risinājumus. Gan granīta, gan marmora, gan bronzas skulptūru izveidē jūtama latviešu tēlniecības vecmeistaru vadībā iegūtā izglītība, kas sakņojusies reālistiskā pasaules izjūtā, bet izpaužas modernisma formveidē un stilistikā. Centās tradicionālos tēlniecības materiālos realizētiem tēliem piešķirt brīvības, gaisīguma elpu, kas bieži vien apsteidza pastāvošos stereotipus. Šo pieeju māksliniece izkopa visu radošo mūžu.

Latvijas tēlniecības vēsturei nozīmīgi ir M.Baltiņas portrettēlniecības darbi: „Komponists Imants Kalniņš” (bronza, 1983), „Igauņu tēlnieks Riho Kulds” (bronza, 1972) u.c. 20.gadsimta 70.gadu vidū aktuāla kļuva mazo formu tēlniecība, kuru arī M.Baltiņa izjuta kā jaunu, radošās izpausmes veidu radot darbus „Tēlnieks” (bronza, 1977), „Torss. Novakare” (marmors, 1980), u.c. Starp daudzajiem memoriālās tēlniecības darbiem, Latvijas kultūras vēsturē kā nozīmīgs jāmin  „Lienas piemineklis” (bronza, 1987) Vecpiebalgas vecajos kapos, kas veltīts brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" personāžam – Lienai. Savus pēdējos radošos darbus realizējusi LMS radošajā kvartālā „Kombināts „MĀKSLA””.

Tēlnieces Maijas Baltiņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Ludviga Mākslas muzejā Ķelnē, Vācijā, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.

 

Atvadīšanās no mākslinieces Maijas Baltiņas 2016.gada 27.decembrī plkst. 14.30, Cēsu Meža kapu kapličā.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un kolēģiem.

 



Jānis Sīmanis (1947 - 2016) ,,Biedrs laikabiedrs" bronza, d. 6 cm, 1990, LMS Muzejs

 

JĀNIS SĪMANIS

14.08.1947.-04.09.2016.

 

Mūžībā aizgājis tēlnieks un medaļu mākslinieks Jānis Sīmanis.

 

Tēlnieks un medaļu mākslinieks Jānis Sīmanis dzimis Cesvainē 1947. gada 14. augustā.

Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā 1973.gadā.

Izstādēs piedalījās kopš 1970.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1982.gada.


Strādājis galvenokārt medaļu mākslā, arī mazo formu tēlniecībā, interjera dizainā, tekstilmākslā, keramikā, glezniecībā. Veidojis medaļu etalonus tiražēšanai pēc LPSR Mākslas fonda lietišķi dekoratīvā kombināta “Māksla” pasūtījuma.


Veidojis piemiņas medaļas bronzā („Ēriks Kestners”, 1980; „Alfrēds Kalniņš”, 1985, u.c.), kā arī medaļas, kurās ietverts vēstījums un pārdomas par ētiskas jautājumiem („Tev nebūs nokaut”, 1984, „Tev nebūs zagt”, 1984, u.c.). Īpaši jāatzīmē ironiskā medaļa „Biedrs laikabiedrs” (1990), kas asprātīgi raksturo savu laiku.

Jānim Sīmanim piemita veidotāja plastiskās dotības un spēja asprātīgi risināt sarežģītas kompozīcijas bronzā, īpaši tik smalkā tēlniecības žanrā kā medaļa.


Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 



 

 

Pēteris Aulmanis "Saule I", "Saule II", "Saule III", "Saule IV", 1980.g. Kartons, eļļa, 100x100 cm

 

Pēteris Aulmanis

1942-2016

 

Mūžībā aizgājis mākslinieks un pedagogs Pēteris Aulmanis.

 

Pēteris Aulmanis 1973.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas interjera un iekārtas nodaļu.

No 1974.-1986.gadam LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā „Māksla” un Dekoratīvās mākslas kombinātā strādājis pie Rīgas pilsētvides noformējuma. No 1973.-74.gadam bijis Cēsu pilsētas mākslinieks.

1990.gadā dibinājis Ogres mākslas skolu, bijis tās direktors no 1990.-2014.gadam un pedagogs. Bijis pedagogs daudziem māksliniekiem, piemēram, Gundegai Evelonai, Kao Vietam Ngujenam u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2007.gada.

 

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Pētera Aulmaņa tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

 



 

Jānis Krievs “4000 000 000 + ekoloģija = biosfēra”, 1973.

Kartons, guašs, 120x70 cm. LMS muzejs

 

JĀNIS KRIEVS

18.01.1942. - 17.09.2016.

 

 

Mūžībā ir aizgājis mākslinieks, dizainers Jānis Krievs.

 

Dzimis 1942. gada 18. janvārī Rīgā, absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1967.gadā un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1978.gada. Mākslinieku raksturo novatorisms un daudzpusīga interese, kas radošajā mantojumā realizējās ne tikai glezniecībā, bet arī citās mākslas nozarēs – plakāta mākslā, dizaina, interjera, scenogrāfijā. J. Krievs dzīves laikā ir sevi realizējis arī vairāku kultūras institūciju vadošajās pozīcijās, organizējot Latvijas kultūrai nozīmīgus notikumus.

 

Pēc studijām Mākslas akadēmijā (1967) mākslinieks meklē jaunas izpausmes glezniecībā, veidojot vairākas abstraktās glezniecības kompozīcijas, kas tā brīža „oficiālajā” Latvijas mākslas ainā negūst atsaucību. Piederība tā sauktai „Franču grupai”, kuru veidoja domubiedri – Bruno Vasiļevskis, Maija Tabaka, Imants Lancmanis, Ieva Šmite (vēlāk Lancmane), Juris Pudāns, deva J. Krievam iespēju paplašināt radošās intereses ne tikai glezniecībā, bet arī mūzikā, literatūrā un citās kultūras nozares. Tajā pašā laika J.Krievs uzsāk darbu Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombināta „Māksla” (1967-1982) un piesaka sevi kā spilgtu interjera un dizaina mākslinieku. Šajā laika posmā ir tapuši vairāki interjeru un dizaina projekti.


„Vērienīgākos darbus viņš (Jānis Krievs) veidoja 70. gados aktuālajā mākslu sintēzes jeb tā sauktās kompleksās projektēšanas laukā – sadarbībā ar dizaineriem, inženieriem un programmētājiem tapa projekti ar kompleksu skatījumu risinājumiem sociālās dzīves telpās un pilsētvides organizēšanā. Līdzās tādiem darbiem kā audiokinētiska gaismas skatuve Daugavpils Celtnieku kultūras namā un Rīgas Dzelzceļu stacijas rekonstrukcijas projekts, citi nozīmīgi darbi bijuši arī monumentāla vitrāžas siena Rīgas sporta pilī, kas tapa sadarbībā ar arhitektu Oļģertu Kraukli (1969), kopā ar Jāni Borgu veidotais interjera gleznojums Sauleskalna tūristu atpūtas bāzes ēdnīcā (70. gadu 2. pusē), skatuve Dzelzceļnieku kultūras namā Rīgā (1972) un interjera dekori Liepājas Laulību pilī (1975).”, fragments no izstādes „Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam” kataloga (LLMC, 2014).


Savā radošajā karjerā Jānis Krievs ir līdzdarbojies arī vairāku teātru izrāžu un filmu projektu tapšanas procesos. Mākslinieks ir sadarbojies ar tādiem režisoriem kā Modri Tenisonu, Māru Ķimeli un Juri Strengu Liepājas, Valmieras drāmas un Dailes teātrī un kino – ar Ansi Epneru un Juri Podnieku, Ivaru Skanstiņu. Kopā ar Hardiju Lediņu un citiem domubiedriem rīkojot Avangarda mūzikas festivālus (1976, 1977).


Laika posmā no 1982. līdz 1989. gadam J. Krievs ir Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombināta „Māksla” galvenais mākslinieks, bet no 1989-1992 - Latvijas Kultūras ministrijas Mākslas un kultūras mantojuma Galvenās pārvaldes priekšnieks. Līdzās radošajam darbam J. Krievs kā organizators bija iesaistīts vairākos tā laika nozīmīgos mākslas projektos kā izstādē „Daba. Vide. Cilvēks” (1984), „Rīga – latviešu avangards” (1988, 1989, Rietumberlīne, Brēmene, Ķīle), „Interferences. Rietumuberlīnes māksla 1960-1990” (1991).

2001. gadā uzvarot starptautiskā karoga dizaina ideju konkursā, Jānis Krievs kļuva par NATO Eiroatlantiskās partnerības padomes (EAPC) karoga autoru.

2015.gadā Jānim Krievam tika piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendija.

 

Mākslinieka Jāņa Krieva ieguldījums Latvijas mākslas un kultūras attīstībā ir daudzveidīgs, nozīmīgs un vēsturiski paliekošs.

 

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Jāņa Krieva tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

Atvadīšanās no Jāņa Krieva notiks 2016. gada 21. septembrī plkst.12 Rīgas krematorijas Mazajā zālē.


 

VERONIKA KUČINSKA

10.31.1929 – 09.15.2016


Mūžibā aizgājusi latviešu mākslas zinātniece Veronika Kučinska. 

 

Dzimusi Isnaudas pagasta Runtortā.  1953. gadā beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes, Latviešu valodas un literatūras nodaļu. 1967 – ar izcilību beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātņu nodaļu. 1985 – PSRS Mākslas akadēmijas Tēlotājas mākslas teorijas un vēstures zinātniskās pētniecības institūtā Maskavā aizstāvējusi  disertāciju „Latviešu padomju mākslas keramikas galvenās attīstības tendences (1960- 1985)”. 1986 – piešķirts mākslas zinātņu kandidāta grāds. 1992.g. mākslas doktora (Dr.art.) grāds. Mākslinieku savienības biedre no kopš 1978.g. Rakstījusi publikācijas žurnāliem: „Zvaigzne”, „Liesma”, „Karogs”, laikrakstiem „Literatūra un Māksla”, ”Cīņa”, ”Dzimtenes balss” un veidoja mākslinieku personālizstāžu katalogus; „Gustavs Šķilters. Tēlniecība, lietišķā māksla, akvareļi, grafika. ” Rīga. 1975.g. LPSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotā direkcija,”Kornēlija Ozoiņa, Māris Ozoliņš. Keramika, grafika, akvarelis.” Rīga. 1977.g. Latvijas PSR Mākslas fonds . Lieliska latviešu mākslas pazinēja. Īpaši jāatzīmē grāmata „Mākslas keramika Latvijā (1960.-1980.) ”. Rīga: Zinātne, 1982.g. un šķirkļi par keramiķiem – Enciklopēdija Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Rīga: 1, 1995, 2, 1996, 3, 2000, 4, 2003.


Biebrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka līdzjūtību Veronikas Kučinskas  tuviniekiem un kolēģiem.


Atvadīšanās no mākslas zinātnieces Veronikas Kučinskas 2016. gada 21. septembrī  pulksten 14:00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē. 

(kontaktinformācija: 29713136)

 


Veronika piedzima un uzauga Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā.  Tēvs bija dārznieks, māte gādāja par  nelielo saimniecību, bija prasmīga vērpēja un audēja. Jaunība – skolas un vēlāk augstskolas gadi iekrita skarbajos kara un pēckara gados lielā trūkumā. Tēvs mira kara sākumā, māte slimoja, tāpēc viss dzīves smagums gūlas uz vecākās māsas – Vandas – pleciem, kura rūpējās par abām jaunākajām māsām vecāku vietā. Vandas izkoptā estētiskā gaume atstāja spēcīgu iespaidu arī uz Veroniku. Vēlme mācīties ir tik spēcīga, ka skolu beidzot, Veronikai nav nekādu šaubu par to, kas darāms tālāk – viņa dodas uz Rīgu un iestājas filoloģijas fakultātē. Studiju laika lielākā aizraušanās ir aizrobežu literatūra. Pirmā darba vieta Veronikai ir Zaļenieku lauksaimniecības vidusskolā, ko viņa visu mūžu atceras kā savu ‘zaļo paradīzi’. Skola ir izveidota, lai sagatavotu kolhozu priekšsēdētājus, un jaunā skolotāja tiem māca latviešu valodu un literatūru. Audzēkņi savu skolotāju gatavi uz rokām nēsāt... Taču skolu reorganizē un Veronika nokļūst jaundibinātā Rēzeknes internātskolā, kur jāmāca un faktiski jāapkopj 1-2. klases skolēni. Darba un sadzīves apstākļi ir tādi, ka viņa smagi saslimst (ar hepatītu), atlabst lēni, un tad saņem ceļazīmi uz Karpatiem. Ar Karpatu ceļojumu sākas viņas ceļotāja kaislība, kas turpinās visu mūžu. Viņas ceļojumu biogrāfija ir plaša – padomju laiku demokrātiskā Vācija, Čehoslovākija, Bulgārija, Dienvidslāvija, Ēģipte, Ungārija, Itālija.

 

1958 gadā Veronika sāk strādāt Saldus vidusskolā, kur jāmāca ne tikai latviešu, bet arī krievu valoda un literatūra. Bet 1960. gadā Veronika pamana ziņu, ka Mākslas akadēmijā ir izveidota jauna – Mākslas zinātņu nodaļa.  Lēmums tiek pieņemts uzreiz un 1961.gadā viņa sekmīgi nokārto vispārējos iestājeksāmenus un sākas jauns studiju posms. Pēc 6 gadiem Mākslas akadēmija tiek beigta ar izcilību. Pati viņa vienmēr ar lepnumu un gandarījumu atceras filozofijas studijas un savu izcilo sniegumu gala eksāmenā. Bet par savu mākslas nozari, Veronika, kuras saknes aug Latgales mālainajā zemē, uz visu mūžu ir izvēlējusies keramiku.

 

Kā otrās mājas viņai kļūst tēlnieka Gustva Šķiltera memoriālais muzejs, kurā aizrit 15 dzīves gadi. Šī ir vieta, kur top viņas zinātniskie darbi, tiek rīkotas izstādes. Tiek arī lasīti mākslas vēstures kursi gan skolās, gan Latvijas Valsts Universitātē un Mākslas akadēmijā. Starp Veronikas klausītājiem ir arī tagadējais Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, kurš vairākkārt publiski izteicis atzinību viņas kā mākslas skolotājas darbam. Strādājot muzejā viņa iepazīstas ar Šķiltera audžumeitu Margotu Hoffmeistar, kura demokrātiskajā Vācijā māca krievu valodu un regulāri brauc uz PSRS vadīt studentu prakses. Tā aizsākas draudzība mūža garumā.

 

Vēl 10 gadi paiet strādājot par zinātnisko līdzstrādnieci Latvijas ZA Literatūras, folkloras un mākslas institūta Tēlotājas mākslas daļā.

 

Māksla un studijas ir kļuvušas par dzīves nepieciešamību, bez kā dzīvei nav satura un jēgas. Seko mākslas zinātņu kandidāta disertācijas aizstāvēšana Maskavā, Mākslas zinātņu institūtā. Disertācijas tēma – Latviešu keramika. Lai nokļūtu līdz šim brīdim, ir ieguldīts ļoti daudz darba, iepazīti neskaitāmi mākslinieki, kas kļuvuši sirdij tuvi. Ar lielu sirsnību un mīlestību Veronika veido to portretus, mākslas darbu albūmus, monogrāfijas. Latvijas keramika ir viņas lepnums, viņa ir laimīga par mākslinieku sasniegumiem pasaules olimpiādēs un dara visu, lai šie mākslinieki būtu pamanīti un atzīti Latvijā. Viņu īpaši iepriecina Pētera Martinsona talants sasniegumi, viņa devums keramikas attīstībā. Veronika ir gaišs un sirsnīgs cilvēks. To jūt visi, kam dzīves gaitās iznāk ar viņu saskarties, un viņa pretī saņem tādu pašu sirsnību un mīlestību.

 

Varētu teikt, ka Veronikai dzīvē bija divas lielas mīlestības – māksla  visās tās izpausmēs un ceļojumi. Šīm mīlestībām tiek atdots viss, ikdienas vajadzībām nekas daudz pāri nepaliek. Bet Veronika ir pēckara laikā mācījusies dzīvot ar mazumiņu. Un tā visu mūžu līdz pēdējam brīdim  par augstākajām vērtībām tiek uzskatīti koncerti, mākslas grāmatas, izstāžu katalogi. Veronika pamana katru jauno pianistu –Vestardu Šimku, Reini Zariņu, Grigoriju Osokinu, ar sajūsmu apmeklē to koncertus, seko Latvijas radio Klasikas programmai un gūst emocijas, kas viņu silda vēl ilgi.  

 

Aizejot pensijā, darbu straumīte pamazām apsīkst. Viņa dzīvo līdzi māsas bērnu un mazbērnu gaitām, dala ar tiem priekus un rūpes, māca ieraudzīt skaisto sev apkārt. Ir milzīgs prieks un gandarījums par Mākslinieku savienības biedru kartes doto iespēju bez maksas apmeklēt visus muzejus un izstādes. Veronika seko visam, kas notiek mākslas pasaulē, un turpina pēc iespējas sadarboties ar Zinātņu Akadēmiju.  Pamazām veselība kļūst aizvien vājāka. Pēdējais ‘sabiedrotais’ izrādās grāmatas. Tās Veronika vienmēr ir lasījusi un par paradumu kļuvis atzīmēt sirdij tuvākās vietas, izrakstīt citātus. Kā pēdējais, ar ko viņa vēlējās dalīties ar citiem, izrādījās Raiņa dzejolis:

 

Laba sirds

Ir visa sākums,

Laba sirds

Ir visa beigums,

Vairāk cilvēks

Nespēj sasniegt.

Visu atdošu

Es projām,

Patrēšu labo sirdi

Un to sirdi

Došu tev.

 

Rainis.

 

Inese Nāgele

Veronikas Kučinskas māsas meita

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Pētera Martinsona darbu ekspozīcija


 


 

Attēls no LMS muzeja.

Tēlnieks Ernsts Ņeizvestnijs strādājot pie dekoratīvā cilņa „Pasaules bērnu draudzības monuments” ģipša modeļa (1964) Gaujas ielā 1, Rīgā, tag. Latvijas Mākslinieku savienības Radošajā kvartālā „Kombināts MĀKSLA”. Monuments tika uzstādīts Vissavienības pionieru nometnē „Arteks” Gurzufā (1967).

 

 

ERNSTS ŅEIZVESTNIJS

09.04.1925. – 09.08.2016.

 

Mūžībā ir aizgājis tēlnieks Ernsts Ņeizvestnijs, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis.

 

Ernsts Ņeizvestnijs ir dzimis 9.aprīlī 1925.gadā Jekaterinburgā un 1942.gadā sācis mācīties Ļeņingradas mākslas vidusskolā, tag. B.Johansona Mākslas akadēmijas Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais mākslas licejs, bet drīz vien pievienojas armijas rindām II pasaules karā.


No 1946. līdz 1947.gadam mācījies tag.Latvijas Mākslas akadēmijā, Tēlniecības nodaļā, kur mūsu vecmeistaru: Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera, Kārļa Jansona, Arnolda Skribnovska vadībā ieguva zināšanas par formveidi, veidošanu, tektoniku utt. Viņam līdzās mācījās mūsu ievērojamie tēlnieki: Ēvi Upeniece, Lea Davidova – Medene, Alberts Terpilovskis, Alvīne Veinbaha u.c. Pēc tam no 1947.-1954.gadam mācījies V.Surikova Maskavas mākslas institūtā un Maskavas Valsts universitātē filozofijas fakultātē.


20.gs.50.gados E.Ņeizvestnijs attīsta savu tēlniecības stilistiku: temperamentīgu, ekspresīvu, balstītu modernisma formveidē un simbolisma estētikā. Mākslinieks savas radošās idejas galvenokārt rada bronzā, bet monumentālajā tēlniecībā vairāk izpaudies izmantojot betonu.


1955.gadā viņš tiek uzņemts PSRS Mākslinieku savienībā Maskavas nodaļā, bet 1962.gadā tiek izslēgts pēc konflikta ar PSRS ģenerālsekretāru Ņikitu Hruščovu par piedalīšanos izstādē “Maskavas Mākslinieku savienības 30. gadadiena”, izstāžu namā „Manēža” Maskavā. Izstādē N.Hruščovs modernistu stilistikā veidotos darbus nosauca par “formālistu ēzeļastes smērējumiem”, kā rezultātā aizsākās kampaņa pret abstrakcionistiem un “formālistiem”, bet E.Ņeizvestnijam tika liegts piedalīties izstādēs. Kad beidzās N.Hruščova valdīšanas laiks, tika reabilitēts arī E.Ņeizvestnijs, un viņš aktīvi atsāka piedalītes izstādēs, arī ārzemēs, un konkursos līdz 1976.gadam, kad izbrauca uz Austriju, tad Šveici un 1977.gadā uz ASV, kur arī pavada turpmākos dzīves gadus.


No padomju gadu perioda kā monumentāli nozīmīgs darbs ir jāpiemin 150 metru liels šūnakmens dekoratīvs cilnis „Pasaules bērnu draudzības monuments” (1967), Vissavienības pionieru nometnē „Arteks” Gurzufā. Jāatzīmē, ka šī darba izveide norisinājās Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda ražošanas kombinātā „Māksla” tēlnieku darbnīcās Gaujas ielā 1, Rīgā, tag. Latvijas Mākslinieku savienības Radošajā kvartālā „Kombināts MĀKSLA”. Uzvarējis starptautiskajā konkursā, viņš radīja „Lotosa ziediņu” Asuānā, Ēģiptē (1968-1971), kas bija veltījums tautu draudzībai un toreiz augstākā skulptūra pasaulē –75 metri. Viens no pēdējiem monumentālajiem E.Ņeizvestnija darbiem bija piemineklis visiem represiju upuriem Magadanas apgabalā “Maska skorbi” (“Sēru maska”, h-15 m, betons, 1996.g. ).  Memoriālājā tēlniecībā nozīmīgs ir  N.Hruščova kapa piemineklis Novodjevičas kapsētā, Maskavā (1974). Līdz ar skulptūras „Zelta bēns” (bronza, 1995) uzstādīšanu Odesā, E.Ņeizvestnijs tika atkal novērtēts arī Krievijā, kur 2016.gadā izstāžu namā „Manēža” Maskavā norisinājās nozīmīga viņa personālizstāde.


Tēlniece Evī Upeniece atceras: „1946.gadā mūsu Mākslas akadēmijā 1.kursā iestājās Elita Pureniņa, Alvīne Veinbaha, Harijs Fišers, Ernests Neizvestnijs, es un vēl daži. Atceros, ka H.Fišers un E. Neizvestnijs ļoti cītīgi strādāja, kamēr pārējie, dažkārt, nodevās iedvesmas meklējumiem un bohēmai. Kursa pasniedzēja Arnolda Skribinovska naturālismā balstītā pasniegšanas maniere neapmierināja Ernestu Neizvestniju, jo bija cerējis, ka šeit – rietumos, iegūs citu veidošanas prasmi un skolu. Un bija prom! Vēlāk atgiezās Latvijā, kas tika veidots monuments „Artekam”, un īpaši man žēl bija, ka tā izveidei tika izmantots Latvijas šūnakmens, kuru varēja vairāk izmantot mūsu pieminekļiem. Vēl Ernests Neizvestnijs tika pieaicināts arī kā eksperts pie Salaspils memoriāla konkursa darbu izvērtēšanas (1959), un šķiet, ka pats arī piedāvāja savas skices šim objektam. Ernests Neizvestnijs bija ļoti strādīgs un emocionāls mākslinieks.”


Pieminot izcilā tēlnieka Ernesta Neizvestnija dzīvesgājumu un radošo darbību, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.


Mākslas zinātniece Baiba Guste

 


Tēln. Arta Dumpe, arh. Arno Henrihsons, Jānis Dripe

Brāļu kapu memoriāls Valkā, granīts, 1984. 

 

 

VIKTORS VEIŠTORTS

1929-2016

 

Mūžībā aizgājis kultūras darbinieks Viktors Veištorts, kurš no 1975-1992. gadam bijis LPSR Mākslas fonda lietišķi dekoratīvā kombināta "Māksla" direktors.

 

Viņa vadībā kombināts “Māksla” realizēja nozīmīgākos pieminekļus Latvijas teritorijā - tēlnieces Artas Dumpes, arhitektu Arno Heinrihsona un Jāņa Dripes Otrā pasaules kara Brāļu kapu memoriāls Valkā, 1984; tēlnieka Jāņa Karlova un arhitekta Andra Bērziņa skulptūra „Loka šāvējs”, 1981; tēlnieces Pārslas Zaļkalnes un arhitekta Artura Zoldnera Otrā pasaules kara Brāļu kapu memoriālais ansamblis Priekulē, 1984 u.c.

Kombinātā „Māksla” tika realizēti mākslinieku darbi monumentālajā glezniecībā – Juris Zvirbulis, Leonīds Mauriņš u.c. -, un dizaina risinājumi publiskajā ārtelpā un interjeros - Artūra Riņķa Kinētisks objekts „Sakta” viesnīcai Latvija, 1978; Aijas Zīles dekoratīvais keramikas panno bijušajā kafejnīcā „Sigulda” Brīvības bulvārī 21 u.c.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Viktora Veištorta tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no Viktora Veištorta Rīgas Krematorijas Lielajā zālē, 1. jūlijā plkst. 15:00.

 



Māra Linkaite. Dekoratīva kompozīcija „Zvaigznes”, šamots, glazūra, h- 40 cm. 1978.

Latvijas Mākslinieku savienības muzejs.

 


Māra Linkaite

1945 – 2016

 

Mūžībā aizgājusi latviešu keramiķe Māra Linkaite.

 

Māra Linkaite 1964.gadā absolvējusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu un 1969.gadā pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu ar diplomdarbu „Dekoratīvās vāzes ZA Elektronikas institūtam” (vad.G.Kruglovs).

Māra Linkaite izstādēs piedalījusies no 1965.gada, un darbi izstādīti arī starptautiskās izstādēs, piemēram, Itālijā, Francijā, Beļģijā, Čehijā, Krievijā u.c. Mākslinieces radošā daiļrade izpaudās dekoratīvo trauku un objektu veidošanā, sīkplastikā un monumentāli dekoratīvajā keramikā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1971.gada.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā u.c.


Precīzi keramiķes Māras Linkaites talantu un radošo darbību ir raksturojusi mākslas zinātniece Aija Nodieva: „Par MĀRU LINKAITI varētu teikt, ka viņas „vizuālā forma” ir ļoti atturīga, pat lakoniska un reizē izteiksmīga, bet saturs, ko tā sevī slēpj, -

mākslinieces raksturs, viņas individualitātes būtība, asie spriedumi un konsekventā pārliecība par savu taisnību jau neilgā sarunā atklāj šo raksturu kā visai asšķautnainu, nemiera pilnu, nepiekāpīgu. (..) Māras Linkaites keramika ir spilgta, pat izaicinoša gan ar savām formām, krāsām, gan ar ideju paradoksiem.”*

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Māras Linkaites ģimenei un kolēģiem.


*Aija Nodieva „Latviešu kerarmika” (1960-1975) , izdevniecība „Liesma”, Rīga, 1977


 

 



 

Tālivaldis Gaumigs "Gunta", 1988. Bronza, 45x65x35 cm. LMS muzejs

 

 

Tālivaldis Gaumigs

10.08.1930 - 11.04.2016

 

2016.gada 11.aprīlī mūžībā aizgājis latviešu tēlnieks un pedagogs Tālivaldis Gaumigs.

 

Mākslinieks dzimis 1930.gadā, Valkā. 1957.gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu.

Tālivaldis Gaumigs bijis viens no Latvijas dizaina celmlaužiem, kas devis lielu ieguldījumu dizaineru audzināšanā un šīs nozares prestiža celšanā.  Kopš 1961.gada bijis Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs. Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas dibinātājs un emeritētais profesors. Mākslinieks bijis arī viens no Latvijas Dizaineru savienības dibinātājiem.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1960.gada.

Izstādēs piedalās kopš 1957.gada. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c. Tālivaldis Gaumigs strādājis stājtēlniecībā, monumentālajā tēlniecībā un memoriālajā tēlniecībā. Daudz pievērsies portreta žanram.

 2015.gadā Tālivaldis Gaumigs kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri. 

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no Tālivalža Gaumiga 2016.gada 15.aprīlī plkst. 13.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

 

 

 


 

Alberts Goltjakovs "Būvlaukums" no cikla "Mēs ceļam", 1964. Linogriezums, 44x82 cm. LMS muzejs.

 

ALBERTS GOLTJAKOVS

08.09.1924 – 19.03.2016

 

Mūžībā aizgājis latviešu grafikas vecmeistars, gleznotājs Alberts Goltjakovs.

 

Mākslinieks dzimis Tulā, Krievijā. 1959.gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, grāmatu grafikas meistardarbnīcu prof. Pētera Upīša vadībā, veidojot ilustrācijas Ēriha Marijas Remarka romānam „Laiks dzīvot un laiks mirt”, polihromā linogriezuma tehnikā. Bijis ilggadējs Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs. Piedalījies izstādēs Latvijā, Krievijā, Irānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Afganistānā, Lielbritānijā (Londonā) u.c. kopš 1958.gada. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā u.c. muzejos, kā arī privātkolekcijās. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1964.gada.

 

Radošās darbības sākumā darinājis linogriezuma ciklus par revolūcijas un 2.pasaules kara tematiku. Vēlākajos gados pievērsies glezniecībai; lielformāta figurālās kompozīcijās risinājis globālas problēmas, kas saistītas ar cilvēces pagātni un nākotni. Darbos izmantojis stingru kompozīciju, perfektu zīmējumu, lokālus krāsu laukumus. Darbojies arī grāmatu grafikā un plakātu mākslā.

Burāne I. Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1.sēj., Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1995.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Alberta Goltjakova tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieka 24.martā, plkst.12:00, Rīgas 2.Meža kapu kapličā.

Par bēru norisi zvanīt: 29894828

 


 

ILMĀRS BLUMBERGS

1943 – 2016


Izsakām dziļu līdzjūtību par mūsu drauga un izcilā mākslinieka Ilmāra Blumberga aiziešanu mūžībā (06.09.1943 - 18.02.2016). Tas ir liels zaudējums mākslinieku saimei un visai latviešu kultūrai.

Nododam mūsu līdzjūtības apliecinājumu viņa tuviniekiem, draugiem un visai sabiedrībai.


Jāzeps Kukulis - Baltinavietis un Inga Suta - Sutta

 



 

ILMĀRS BLUMBERGS (1943-2016) "XXX" LITOGRĀFIJA 1978 LMS KOLEKCIJA

 

ILMĀRS BLUMBERGS

1943 – 2016

 

Mūžībā aizgājis mākslinieks Ilmārs Blumbergs.


1972.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu.  Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1975.gada.

Strādājis scenogrāfijā, grafikā, grāmatu grafikā, plakātu mākslā, foto un video mākslā, glezniecībā, tēlniecībā u.c.


„Būdams vispusīgs mākslinieks, Ilmārs Blumbergs spēj fantastiskos tēlu un ideju savijumos apvienot glezniecības, grafikas un daudzu citu vizuālās mākslas veidu izteiksmes iespējas. I.Blumbergs ir mākslinieks - filozofs, mākslinieks - esības pētnieks. Viņa darbos gan scenogrāfijas uzdevumos, gan grafikas lapās un gleznojumos atrodam jautājumus un arī dažas mākslinieka paša rastas atbildēs par esības lielajiem eksistenciālajiem noslēpumiem, dzīvību, nāvi, mīlestību un dievišķo iedvesmu, kas ir svētījusi cilvēces kultūras augstākos veikumus.”

Mākslinieks E.Rozenbergs, Baltijas Asamblejas balvas pieteikums, 2001.g.


Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā, Maskavā, Krievijā,  Kunsthallē, Hamburgā, Vācijā u.c.


Nozīmīgākās izstādes:

2013.gadā “Es nemiršu”, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, izstāžu zālē Arsenāls, Rīgā. 

2002.gadā “Ilmārs Blumbergs: Aīda. Burvju flauta". Senāta oranžērijā, Luksemburgas dārzā, Parīzē. 2001.gadā “Rīga 800. Burvju flauta” – Latvijas ekspozīcijā 49. starptautiskajā mākslas biennālē Venēcijā,  Chiesa San Lio baznīcā; filma "Burvju flauta" kopā ar V. Kairišu u.c.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka ģimenei un kolēģiem.

 



 

 

ALEKSIS OSMANIS

1945 – 2016

 

Mūžībā aizgājis mākslas zinātnieks un restaurators Aleksis Osmanis.


Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļu.  Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1986.gada.

Aleksis Osmanis pazīstams kā mākslas zinātnieks, kritiķis un publikāciju autors, un stājglezniecības restaurators.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieka ģimenei un kolēģiem.

 



Edīte Krastenberga "Saules sveiciens", 1971. Audekls, eļļa; 80x92cm. LMS muzejs

 

 

EDĪTE KRASTENBERGA

10.05.1929 - 01.02.2016

 

 

Mūžībā aizgājusi gleznotāja Edīte Krastenberga.

 

Edīte Krastenberga 1958.gadā ar izcilību absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu ar darbu „Uz pārceltuves”. Izstādēs piedalījusies kopš 1958.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1966.gada.

 

Māksliniece darbojusies glezniecībā, grafikā un grāmatu grafikā. Viņas glezniecībai raksturīga izteikti smalka kolorīta izjūta. Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālais mākslas muzejā, Jēkabpils Vēstures muzejā, Varakļānu novada muzejā un Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā.

 

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību Edītes Krastenbergas ģimenei un kolēģiem.

 

Atvadīšanās no mākslinieces 6.februārī plkst. 12.00 Pļaviņu Bārukalna kapsētas jaunajā kapličā.

Par bēru norisi zvanīt Agnesei Krastenbergai, tel. 29794839.

 

 

 

 

 


 

 

 

Aivars Drāznieks  plakāts "Ekonomika" guašs,papīrs 80x60cm   1982    LMS muzejs

 

 

Aivars Drāznieks

25.04.1953 - 23.12.2015

 

 

23. decembrī mūžībā aizgājis mākslinieks Aivars Drāznieks.

 

Absolvējis Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu 1972. gadā. Darbojies

plakāta mākslā, lietišķajā grafikā, grāmatu grafikā, reklāmas fotogrāfijā. 

 

Piedalījies izstādēs Latvijā, Krievijā. Sadarbojies ar pazīstamākajiem žurnāliem Latvijā.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1982.gada.

 

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem un kolēģiem.

 

 


 



Aija Jurjāne „Mājas dzīve ar darbadienas kūku” (1987) audekls / eļļa 100x81cm  LMS muzejs 

 

 

 

AIJA JURJĀNE

18.04.1944 – 30.11.2015

 

2015.gada 30.novembrī mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja, pedagoģe un grāmatu autore Aija Jurjāne.

 

Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1963 - 1968)  profesora Eduarda Kalniņa vadībā. Strādājusi par pedagogu Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā no 1969. - 2009.gadam un audzinājusi Latvijas gleznotāju krāsu un kompozīcijas izjūtu.

 

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1973. gada.

 

Māksliniece rīkojusi personālizstādes Rīgā (1984) un Parīzē (1993), kā arī piedalījusies daudzās grupu izstādēs Rīgā, Maskavā, Pēterburgā, Parīzē, Berlīnē, Tallinā, Varšavā, Bukarestē, Sofijā, Minskā, Helsinkos, Viļņā. 

 

Atvadīšanās no mākslinieces 2015. gada 5. decembrī plkst. 10:00 Rīgas Krematorijā. 

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslinieces tuviniekiem un draugiem.

 


NIKOLAJS KARAGODINS

20.01.1922. – 13.10.2015.


Nikolajs Karagodins "Vētra tuvojas" (1977) audekls, eļļa  73x92   LMS Muzejs

 

 

2015.gada 13.oktobrī mūžībā aizgājis latviešu gleznotājs Nikolajs Karagodins.

 

Nikolajs Karagodins ir studējis Latvijas Mākslas akadēmijā (1943 – 1949), un jau 1945. gadā notikusi jaunā mākslinieka pirmā piedalīšanās mākslas izstādē.

Nikolajs Karagodins gleznojis gan klusās dabas, gan aktus un portretus, tomēr viņa nozīmīgākais darba lauks ir bijusi ainavu glezniecība, kur pazīstams kā latviešu klasiskās ainavu glezniecības kopējs. Mākslinieka daiļrade balstās niansēti jūtīgā dabas vērojumā un pārdzīvojumā, viņa galvenais mērķis un uzdevums – dabas tēlojuma patiesīgums tās objektu un noskaņu daudzveidībā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1957. gada. Viņa darbi eksponēti izstādēs Latvijā un ārzemēs. Mākslinieks piedalījies vairāk nekā 150 izstādēs, ir notikušas vairāk kā 10 personālizstādes Latvijā un Polijā. Nikolaja Karagodina darbi atrodas muzejos un privātkolekcijās Latvijā (Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā u.c.), Krievijā (Valsts Tretjakova galerijā u.c.), Francijā, Itālijā, Japānā un citās valstīs.

 

 

Pieminot izcilo latviešu gleznotāju un viņa radošo darbību, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

 

 


 


MĀRTIŅŠ DĀBOLIŅŠ

1939 - 2015


Latvijas Mākslinieku savienības saime ir zaudējusi mākslinieku – akvarelistu Mārtiņu Dāboliņu (dz.1939), viņa mīlestība uz akvareli bija tikpat liela, kā uz Latvijas mežiem. Akvareļi tagad ir liecinieki un apliecinājums šai saiknei. Daba bija neizsmeļams iedvesmas avots, ar to viņš bija labās attiecībās. Tā bija skaista draudzība. Būdams arī mežinieks, viņš uzturēja dialogu ar šo dabas pasauli.                                                                        

Mārtiņa Dāboliņa interese par mākslu – tā bija iespēja apgūt iemaņas akvareļglezniecībā pie skolotājiem: Nikolaja Petraškēviča, Māras Zītares,  Andreja Ģermaņa un Jura Ģērmaņa.

                                                                                                                         

Māksliniekam akvarelis bija tuvs un saprotams, tas bija viņa jaunrades prieks, emocijas un pārdzīvojums. Akvarelis bija viņa dzīve. Gadu gaitā viņš izkopa akvareļglezniecības paņēmienus. Viņam rūpēja akvareļu izstādes, kopēji plenēri, sarunas par mākslu un bez šaubām – Latvijas meži. Viņš aktīvi un pašaizliedzīgi iestājās par mežu atjaunošanu un ainavas saglabāšanu Latvijā.

                                                                                                                                        

Mākslinieka pēdējā izstāde Mencendorfa namā, Rīgā (24.07.-20.08.2015.) spoži apliecināja viņa profesionālo meistarību un guva skatītāju nedalītu mīlestību.

 

Mākslinieks Jānis Spalviņš


MĀRTIŅŠ DĀBOLIŅŠ

1939 – 2015

 


2015. gada 15. septembrī mūžībā aizgājis mākslinieks, akvarelists Mārtiņš Dāboliņš.

 

Akvarelists un publicists Mārtiņš Dāboliņš dzimis 1939. gada 30. aprīlī, Rīgā. Profesija – meža taksators. 1964. gadā beidzis LLA mežsaimniecības fakultāti.


Akvareļtehniku sācis apgūt no 1967. gada TTP Tautas tēlotājas mākslas studijas nodarbībās pie N. Petraškeviča ,vēlāk – Māras Zītares vadībā. No 1977. gada veidojis publikācijas par Latvijas mežsaimniecības un vides aizsardzības problēmām masu medijos un specializētajos zinātniskajos izdevumos.


Vizuālās mākslas izstādēs Latvijā aktīvi piedalījies no 1969. gada. Māksliniekam bijušas vairāk kā 80 personālizstādes – dažādās Latvijas pilsētās un ciematos. Vairākkārt piedalījies starptautiskās izstādēs ārzemēs, kur guvis starptautisku atzinību. 1972. gadā saņēmis zelta medaļu starptautiskā mākslinieku izstādē Ženēvā par akvareli “Vēži ar alus kausu”. 1986. gadā saņēmis bronzas medaļu par darbu "Stiga" Vissavienības izstādē Maskavā. Mākslinieka aktīvo radošo darbību stimulējuši ceļojumi, piešķirot darbiem – aktiem, portretiem un ainavām, spilgtākas krāsas un izjūtas.


Mārtiņš Dāboliņš ir sarakstījis autobiogrāfisku grāmatu "Meža skandālista memuāri" (2005)


Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2000. gada.


Kopā ar dzīvesbiedri 2006. gadā nodibinājis portretu un aktu glezniecības un zīmēšanas studiju "AM-13”.

Pieminot Mārtiņa Dāboliņa mūža gājumu un lielo ieguldījumu Latvijas akvareļglezniecībā, biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka līdzjūtību mākslinieka tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.



Atvadīšanās no Mārtiņa Dāboliņa

2015. gada 18. septembrī plkst. 11:00 Rīgas Krematorijas Mazajā zālē.


Antons Ušpelis "Svečturis piecām svecēm" (1987) māls   53x32 cm   LMS muzejs

 

 

ANTONS UŠPELIS

14.08.1944.-26.08.2015.


Mūžībā ir aizgājis keramiķis Antons Ušpelis.

 

Antons Ušpelis dzi­mis 14.augustā 1944.gadā Rē­zek­nes apriņķa Si­la­jā­ņu pa­gas­ta "Dū­bēs" (tagad Riebiņu novads). Ama­ta pa­ma­tus sācis ap­gūt tē­va An­to­na Ušpeļa (1912-1993) va­dī­bā, 1965.gadā beidzis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu, izstādēs piedalījās kopš 1964.gada, 1968.gadā piešķirta Tautas daiļamata meistara kvalifikācija, 1972.gadā uzņemts Latvijas Mākslinieku savienībā, 2015.gadā apbalvots ar LR Ministru prezidenta pateicības rakstu par mūža ieguldījumu Latgales keramikas tradīciju saglabāšanā un attīstībā.

Antona Ušpeļa daiļradē vērojama Ušpeļu dzimtas pieredzes un Silajāņu keramikas tradīciju apvienošana ar radošu un dekoratīvu izjūtu, kas izpaužas virtuozi plastisko formu valodā un meistarīgi veidotajās glazūrās. Latvijas mākslas kopainā būtiski izceļas mākslinieka veidotie svečturi, vāzes un citi trauki, kuriem raksturīga Latgales podniecībai piemītošā zemnieciski tvirtā uztvere.

 

Pieminot izcilā Latgales keramiķa Antona Ušpeļa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas dekoratīvās keramikas tradīciju uzturēšanā, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

 

 

 

 


 


 

 

ALEKSANDRS STANKEVIČS

10.12.1932.-19.06.2015.


 

PĒTERIS SAVICKIS

20.09.1925. - 23.04.2015.


2015. gada 23. aprīlī mūžībā aizgājis mākslas zinātnieks Pēteris Savickis. 




RITA VALNERE

21.09.1929. - 21.04.2015.


2015. gada 21. aprīlī mūžībā aizgājusi izcilā latviešu gleznotāja Rita Valnere. 

 



MĀRA KALNIŅA

14.06.1948- 15.04.2015


                        māra kalniņa

                                   Māra Kalniņa "Vējš nolauza"  1983   bronza    17,5 x 14cm    LMS muzejs


2015. gada 15. aprīlī mūžībā aizgājusi tēlniece, Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1986. gada.



TATJANA BĒMA

1930 - 2015


 

                                          Maija Tabaka "Tatjanas Bēmas portrets"   audekls, eļļa   1975   LMS Muzejs

 

 

 

2015. gada 14. martā mūžībā aizgājusi ilggadējā Latvijas Mākslinieku savienības darbiniece, kultūras dzīves uzturētāja Tatjana Bēma. 

 

 

 

 



JURĢIS SKULME

13.11.1928. – 25.02.2015.


Jurģis Skulme  (1928)  "No vecā foto albuma. Aleksandra bulvāris"   audekls, eļļa   1976   LMS Muzejs

 

Kādam rakstam par Jurģi Skulmi virsrakstā likti viņa vārdi: „Gribu izteikt Latviju”.


Par padarīto - daži fakti un atziņas no viņa paša sastādītā šķirkļa enciklopēdijai „Māksla un arhitektūra biogrāfijās”: 


Jurģis Skulme – gleznotājs, mākslas zinātnieks.  Beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1954), aizstāvējis disertāciju Tartu Universitātē (1970), mākslas zinātņu kandidāts (1971). Veidojis pirmās pārraides par mākslu Latvijas televīzijā un radio. Daudz publikāciju par mākslu un māksliniekiem, vairākas grāmatas un ceļveži pa latviešu mākslinieku dzīves un darba vietām, daudzu šķirkļu autors un redaktors vairākās enciklopēdijās. Bijis Mākslas akadēmijas pedagogs, kopā ar mākslas zinātnieci Genovevu Tidomani veidojis mākslas vēstures materiālu krātuvi (tagad – LMA Informācijas centrs). Gleznojot atšķirīgos ģeogrāfiskos apvidos plenērā, pievērsis uzmanību apgaismojumam un krāsziedam. Izstādēs piedalījies no 1954.gada. Notikušas vairāk kā 20 Jurģa Skulmes personālizstādes.

Mākslinieku Savienības biedrs (1954-1978, atjaunots 1989). Izslēgšana no Mākslinieku Savienības bija saistīta ar tiesas procesu, kurā Jurģis Skulme par padomju iekārtas diskreditēšanu notiesāts, sodu izcietis Daugavpilī un Bolderājā (1977-1980).


 



 

 

 

GEORGS ROMULIS
11.04.1928. - 14.02.2015.


Mūžībā aizgājis mākslinieks Georgs Romulis.

Dzintara apstrādes mākslinieks Georgs Romulis - LMS biedrs no 1967.gada.

Beidzis 1950.gadā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu kokgriezēja specialitātē.

Kopš 1965 gada Georgs Romulis ar dzintara rotām piedalījās vairākās izstādēs Latvijā, PSRS, Francijā, Polijā,
Čehijā, Vācijā un Japānā (personālizstāde Tokijā).

Georgs Romulis bija ilggadējs LMS "Kombināta MĀKSLA" darbinieks.
Sadarbojās ar Rīgas Modeļu namu.

G.Romulis sava mūža laikā izveidoja plašu un unikālu dzintaru kolekciju.

Atvadīšanās no mākslinieka 19. februārī plkst. 15:00 Rīgas 1. Meža kapu kapličā.

 

 


 

MAIJA PĪLĀGA

1943 - 2015

2015. gada 29. janvārī Latvijas mākslas skolu saimi sasniedza skumja ziņa - par kolēģes, gleznotājas, skolas direktores, izcilas mākslas skolotājas Maijas Pīlāgas aiziešanu Viņsaules ceļos. Apjausmas par zaudēto vēl nav, un vārdu "aiziešana" ar mūsu Maiju negrib saistīt ne sirds, ne prāts. Šo laiku, kad Maija slimības dēļ nebija līdzās, bija grūti, pat neiespējami pieņemt. Joprojām gribas pajautāt un uzklausīt padomu, tik ierasti padalīties pārdzīvojumos, priekā un arī nebūšanās...

 


Personālais dators VEF Mikro 1025                       80. gadu beigas

 

 

ILMĀRS KRŪSS 23.07.1932 – 23.12.2014

 

Mūžībā ir aizgājis dizainers Ilmārs Krūss.

 

Atvadīšanās no mākslinieka Ilmāra Krūsa 2014.gada 30.decembrī plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

 

Ilmāra Krūss – Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1978.gada, dizainers, kurš par skaitļošanas tehnikas izstrādi un ieviešanu 1970.gadā ieguva LPSR Valsts prēmiju. Viņa karjera pirmos panākumus guva jaunizveidotajā Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūtā Rīgā, kad I.Krūss 1959.gadā piedalījās pirmās elektroniskās skaitļošanas mašīnas „LM-3” izstrādē Latvijā, un kā industriālā dizaina autors (zinātniskā elektroniskā aparatūra) viņš vairakkārt ir piedalījies starptautisko gadatirgu izstādēs: Plovdiva „Interst” (zelta medaļa) Hanoverā, 1973.g., Leipcigā 1978.g., „Logikon” (zelta medaļa) Ženēvā, 1979.g., „VEF – Gimnast-2”, Maskavā, 1981.g., Vispasaules izstādē „Telecom-83” Ženēvā un daudzās citās ekspozīcijās, bet radoši darbojies arī kā interjera dizainers, gan vairāku logotipu autors, ir ieguvis vairāk kā divi desmiti rūpniecisko dizaina paraugu autora apliecības.       

 

Pieminot Ilmāra Krūsa atklājumiem bagāto dzīvesgājumu un daudzpusīgo radošo darbību biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

 

 


 

                                                          Aija Zīle Narciss 1987 māls LMS muzejs

 

 

AIJA ZĪLE

08.03.1940-14.12.2014

 

 

Bez visa cita Aijas Zīles darbu raksturu keramikā visai būtiski noteic un savdabīgu dara vēl arī tas, ka viņa nav tikai keramiķe. Mēs pazīstam mākslinieci kā bērnu grāmatu ilustrētāju, viņa ir darbojusies leļļu un aplikācijas filmu veidošanā. Šajās nozarēs uzdevumi ir citi. Tomēr domāšanas ievirze pamatā ir tā pati. Šie izteikšanās veidi viens otru papildina. Tas, ka Aija Zīle ir attīstījusi savas spējas zīmējumā, palīdz viņai arī keramikā atbrīvoti sajust lineāro ritmu fineses. Reizēm plastiskās formas tik tiešām zīmē telpā trauslu ritmu arabeskas.

 

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova


Mūžībā aizgājusi ievērojamā keramiķe Aija Zīle. Pazīstama ar dekoratīvo keramikas panno bijušajā kafejnīcā "Sigulda" Brīvības bulvārī 21, panno "Īkstīte", "Sniegbaltīte" un "Tautasdziesmas" bērnudārzos Ķekavā, Bauskā un Pārdaugavā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1970.gada.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un līdzgaitniekiem.


Atvadīšanās no mākslinieces: 20.decembrī plkst. 12:00 Krematorijas Lielajā zālē.

 



 

 

Felicita Pauļuka "Mākslas zinātnieces Ausmas Balcerbules portrets", 1976. LMS muzejs

Felicita Pauļuka Mākslas zinātnieces Ausmas Balcerbules portrets 1976. LMS muzejs

 

 

 

FELICITA PAUĻUKA

08.05.1925 - 08.12.2014

 

 

 

Māksliniece FELICITA PAUĻUKA būdama viena no ievērojamākajām portretu un aktu gleznotājām Latvijas mākslā, ir īpaši izcilā līmenī izkopusi un attīstījusi pasteļglezniecības izteiksmes iespējas. Felicitas Pauļukas darbos- nopietnās dabas studijās balstītajos aktu un raksturportretu gleznojumos, apbrīnojama redzējuma un interpretācijas veida precizitāte apvienojas ar garīgu patiesumu, atturīgu cildenumu modeļa, mākslinieka un raksturojamā tēla attiecībās, tik tiešām jāatzīst hrestomātiskā patiesība, ka liela daļa no Felicitas Pauļukas pasteļiem, ogles un sangīnas zīmējumiem pieder latviešu mūsdienu mākslas izcilām klasiskām vērtībām. Attīstot pasteļglezniecības neierobežotās iespējas un izteiksmes spēka ziņā padarot šo glezniecības pavedienu, kurš bieži tiek uzskatīts par šaurākiem intīmiem motīviem piemērotu, par ļoti nopietnu un līdzvērtīgu t.s. ”lielajai glezniecībai”, Felicita Pauļuka ir iedibinājusi jaunu attīstības cēlienu pasteļa mūsdienīgas interpretācijas iespēju lokā.

                                                                        Mākslas zinātniece Ruta Čaupova

 

 

 

 

Mūžībā aizgājusi latviešu māksliniece FELICITA PAUĻUKA. Dzimusi Rīgā, 1925.gada 8.maijā. 1949. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1956.gada.

Pieminot izcilo mākslinieci un viņas radošo darbu, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem un  kolēģiem.

 

 


Atvadīšanās no mākslinieces notiks piektdien, 12.decembrī, plkst. 14 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

 



                                         Tēlniece Mirdza Lukaža

                                   ( 1930. 22.11 – 2014. 3.11.)

 

   Noslēdzies tēlnieces Mirdzas Lukažas godprātīgā radošā darbā aizvadītais mūžs. Viņa piederēja no Kurzemes puses nākušo, bieži vien ar īpašu vitalitāti apveltīto mākslinieku lokam. Dzimusi pievilcīgajā Latvijas mazpilsētā Durbē, Jurēviču ģimenē, no kuras divas meitas kļuva par pazīstamām un darbīgām tēlniecēm. Tās bija Mirdza Lukaža un par viņu divus gadus jaunākā māsa Ilga Zandberga. Tāpat kā vairāki citi apdāvināti Kurzemes novada jaunieši abas māsas vispirms devās uz Liepājas mākslas vidusskolu. Mirdza to pabeidza 1952. gadā. Tur, savulaik Štiglica mākslas skolā Pēterpilī un Latvijas Mākslas akadēmijā izglītību ieguvušā, keramiķa un gleznotāja Pētera Kļaviņa vadītajā tēlniecības un keramikas nodaļā, bija iespējams apgūt iemaņas veidošanā.

    Latvijas Valsts mākslas akadēmijā Mirdza Lukaža iestājās un mācījās tēlniecības nodaļā, to absolvēja 1958. gadā ar profesora Kārļa Zemdega vadībā radīto izcilo diplomdarba kompozīciju “Pirtī“. Šajā intīmi atveidotajā sievietes kailfigūrā izpaudās ne tikai neparasti dzīvīga formu un apjomu plastiskuma izjūta, bet arī iekšēji vērstā noskaņā izteikts dzīves skatījuma īstums. Bez jebkādiem tolaik prasītajiem un populārajiem deklaratīva patosa žestiem vai kādiem citiem konjunktūras izpaudumiem. Dabiski pulsējoša plastiskuma pārvaldīšanas ziņā šo darbu varētu uzskatīt par radniecīgu dažām Teodora Zaļkalna stila izpausmēm. Iespējams saskatīt vēlāko sasaukšanos ar Borisa Bērziņa gleznās un tēlnieces Rasmas Bruzītes akmens skulptūrās rodamajiem sievu veidoliem. Atlietu bronzā Mirdzas Lukažas diplomdarba kompozīciju´ “Pirtī” 1970. gadā kopā ar vairākiem citiem tā laika tēlniecības darbiem novietoja pašā Rīgas sirdī, kanālmalas apstādījumu teritorijā, kur tas atrodas joprojām.  Toreiz tas bija viens no pirmajiem skulptūru desantiem galvaspilsētas centra pilsētvidē.

     


MIRDZA LUKAŽA

 22.11.1930.-03.11.2014.


Mūzībā aizgājusi latviešu tēlniece Mirdza Lukaža. Dzimusi Durbē 1930.gada 22.novembrī. 1952. gadā beigusi Liepājas lietišķo mākslas vidusskolu un 1958. gadā Latvijas Valsts mākslas akadēmiju. Veidojusi savus tēlniecības darbus materiālos kā bronza, alumīnijs, akmens arī šamots, māls. Bez radošā darba strādājusi par pedagogu Liepājas un Rīgas Mākslas vidusskolā, restaurējusi Vērmanes dārza strūklaku, Operas strūklaku, atjaunojusi Brāļu kapu vārtos Latvijas ģērboni, Melngalvja nama fasādē vienu figūru "Vienotība".

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1966. gada. Izstādēs tēlniece piedalās no 1956. gada. Izstādes bijušas Latvijā, bijušajā PSRS, Somijā, Kanādā u.c.

Pieminot izcilo tēlnieci un viņas radošo darbu, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

Atvadīšanās 8.novembrī plkst. 14.30 Durbes ev.lut. baznīcā.

 

.Mirdza Lukaža "Pirtī"  Bastejkalns, Rīga   1970

 

Mirdza Lukaža "Pirtī"   Bastejkalns, Rīga     1970


DAILIS ROŽLAPA

10.11.1932.-27.08.2014.

 

Mūžībā ir aizgājis mākslinieks Dailis Rožlapa.

 

Atvadīšanās no mākslinieka notiks 4.septembrī plkst.13.00 Rīgas krematorijas Lielajā zālē.

Pieminot vitālā mākslinieka dzīvesgājumu un daudzpusīgo radošo darbību, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.


IMANTS EGLĪTIS

28.08.1930. - 23.07.2014.

 

Mūžībā aizgājis dizaineris Imants Eglītis.

 

Pieminot dizainera Imanta Eglīša dzīvesgājumu un radošo darbību, biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību viņa tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

Dizainera Imanta Eglīša radošā darbība zīmīga ar 20.gadsimta 70.-80.gados veidotajām tehniskās aparatūras un oriģinālu akustisko sistēmu dizainiem: „Santa”, „Viktors” (1977), „EXL-8880” (1981) u.c., kā arī ar sadzīves elektronikas un mēbeļu izveidi, bet īpaši viņa daiļradē jāuzsver novatoriski neparastie kinētiskie gaismas objekti un mirgojošā deju grīda restorāna „Jūras pērle” (1980) naktslokālā Jūrmalā, un viens no pēdējiem viņa interjeriem bija interjera projekts viesnīcai „Medzābaki” (2005). 

 

Atvadīšanās no mākslinieka 2014.gada 30.jūlijā plkst. 13.00 Rīgas 1. Meža kapu kapličā.

Aicināti pieminēt I.Eglīti atvadu mielastā plkst.14.15, “Gaujas Lukss” telpās Gaujas ielā 8, Rīgā.

 

Kontaktinformācija: Dace Amitere 26414746


VILIS OZOLS

03.05.1929.- 02.07.2014.

Mūžībā ir aizgājis mākslinieks Vilis Ozols

Atvadīšanās no mākslinieka Viļa Ozola 2014.gada 4.jūlijā plkst. 12.00 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

Pieminot Latvijas izcilā gleznotāja, klusās dabas žanra virtuoza dzīvesgājumu un radošo darbību, biedrība "Latvijas Mākslinieku savienība" izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem.

 

ozols

 

 



 

LAIMONIS BLUMBERGS

26.01.1919. – 26.06.2014.

 

Latvijas akmenstēlniecības vecmeistaru, tēlnieku Laimoni Blumbergu (26.01.1919. – 26.06.2014.) mūžībā pavadot.

 

     Klusi, ar gara mūža pēdējo elpas vilcienu noslēdzies patiesi dzīvesgudra, Latvijas un pasaules kultūras apvāršņus un sakņojumus dziļi tveroša mākslinieka mūžs.

      Tēlnieku Laimoni Blumbergu varam uzskatīt par latviešu akmenstēlniecības gara uzturētāju un stiprinātāju. Par akmeņu vieliskās un arī misteriozās, nostāstiem  un asociācijām apvītās dabas un senvēstures izpratēju. Agrīnajā posmā viņš dažus darbus veidoja arī atliešanai bronzā. Tomēr kopumā radošais devums visspēcīgāk un pilnskanīgāk izpaudās, pašam kaļot darbus, ne tikai mūsu laukakmeņos, bet arī dažādos, bieži vien tālās pastaigās vai pat citzemju braucienos atrastos, reizēm  pavisam neparastos akmeņos.

  


JĀZEPS PĪGOZNIS

15.09.1934. - 28.05.2014.

 

Mūžībā ir aizgājis mākslinieks Jāzeps Pīgoznis.


   Dzīvāks par dzīvu mūsu sirdīs un atmiņu lokos paliek mūžībā aizgājušā lieliskā cilvēka un mākslinieka Jāzepa Pīgožņa veikums. Būdams savdabīgs tautā mīlēts gleznotājs, virtuozs grafiķis un iejūtīgs grāmatu ilustrētājs, viņš uzturēja sirsnīgas, bagātinošas saiknes ar kolēģiem, ar citu radošo profesiju pārstāvjiem, ar Latvijas novadu ļaudīm. Bija kultūras dziļāko vērtību, īstena gara stipruma sapratējs un balstītājs.

   

  Dzimis Latgalē - Rēzeknes novadā, Ružinas pagastā, Odumānu sādžā Jāzeps glabāja sevī delikāta sirsnīguma cauraustu latgaliskā dzīvīguma un temperamenta strāvu. Mantojis rosīgu, brīvi dzirkstošu fantāziju, dāsni to dāvāja mākslā un pat ikdienišķās sarunās. Viņš, šķiet, bija pamatīgi profesionalizējies tīrradnis – tuvs tautas mākslas garam un patiesumam.

     

Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu Jāzeps Pīgoznis pabeidza 1959. gadā ar diplomdarbu  „Jāņu vakarā”. Īstajā laikā, lai tā dēvētā atkušņa laika apstākļos varētu atraisītāk izkopt savas dotības. Likdams lietā izcilās zīmētāja prasmes, tolaik guva panākumus kā grafiķis un  grāmatu ilustrētājs. Pārsteigumu sagādāja parādīdams izstādēs īpatni darinātas medaļas, tādejādi apliecinot arī plastiķa dotības.


      Mūža otrajā pusē Jāzeps Pīgoznis gandrīz pilnībā ļāvās glezniecības valdzinājumam. Viņa izjusti uztvertās, dažādos gadalaikos parādītās Latvijas un reizēm arī citzemju ainavas krājās darbnīcā un parādījās

 daudzās izstādēs. Skaistie  ziemas mežu   skati – bija kā īpašas mākslinieka rokraksta atpazīšanas zīmes. Pēdējā laikā tapa arī abstraktāki  simbolu gleznojumi.  Darbi, protams, glabājas vairākos ievērojamos muzejos Latvijā un ārzemēs, arī privātās kolekcijās.


   Jāzepam Pīgoznim svarīgs bija pedagoga darbs zīmēšanas katedrā Mākslas akadēmijā. Viņš atdevīgi pildīja dažādus sabiedriskus pienākumus. Īpaša nozīme bija saiknēm ar jaunajiem topošajiem māksliniekiem. Te daudziem ir ko atcerēties. Jāzeps Pīgoznis ir saņēmis daudzus apbalvojumus un pagodinājumus gan par grāmatu ilustrācijām daudzos konkursos, gan Triju Zvaigžņu ordeni par mūža ieguldījumu un Latvijas labā paveikto 2011. gadā.


   Ar Jāzepu vienmēr bija patīkami satikties, parunāties. No viņa  brūnajām acīm, no visas sirds un būtnes allaž nāca tāds labs, priecējošs un uzmundrinošs mirdzējums.  Bija apbrīnojami labestīgs cilvēks,  godavīrs. Sirsnīgs  balstītājs savai mākslinieku ģimenei –arī  sievai  tekstilmāksliniecei un meitai gleznotājai.


    Pavisam īsi pirms aiziešanas mūžībā Jāzeps Pīgoznis sagaidīja savas kopā ar Jāni Streiču un Gundegu Rancāni sarīkotās, Latgalei veltītās gleznu izstādes atklāšanu Sv. Pētera baznīcā. Gribas ticēt, ka viņš no šis zemes gājuma paņēma līdz gandarījuma un uzkrātā gaišuma elpu. 

 

Mākslas zinātniece Ruta Čaupova


No 1972. līdz 1986.gadam Pīgoznis bija vecākais pasniedzējs zīmēšanas katedrā LMA, 1986.gadā viņš kļuva par docentu.

Pīgoznis bija Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. 2011.gadā viņam tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1964. gada.


Atvadīšanās no mākslinieka notiks 2014. gada 5. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības namā no plkst. 10.00 līdz plkst.12.00.

Izvadīšana 2014. gada 5. jūnijā Ikšķiles kapos.


 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāzepa Pīgožņa tuviniekiem, līdzgaitniekiem un draugiem.

 


EDGARS VINTERS

1919 - 2014

 


Atvadīšanās no gleznotāja Edgara Vintera 2014. gada 3. maijā plkst. 11:00, Rīgas 1. Meža kapu kapličā.

 

Latvijas Mākslinieku savienība izsaka līdzjūtību mākslinieka tuveniekiem un kolēģiem.


DZIDRA OZOLIŅA - BARKĀNE

1922 - 2014


Atvadīšanās no arhitektes, Georga Barkāna dzīvesbiedres un radošā mantojuma glabātājas Dzidras Ozoliņas - Barkānes 2014. gada 11. aprīlī plkst. 12.00 Rīgas 1. Meža kapu kapličā.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka līdzjūtību Dzidras Ozoliņas - Barkānes tuviniekiem, kolēģiem un draugiem. 

 

 


Mārcis Stumbris

1942.10.11. - 2014.25.02.

 

„Mākslā man gribas redzēt skaidrību, līdzsvaru. Tas ir vadošais likums pasaulē. Arī mākslā [vēlos] sevi izteikt līdzsvarotā skaidrībā,” kādā senā intervijā teica gleznotājs Mārcis Stumbris.

 


Mūžībā aizgājis mākslinieks, grafiķis Georgs Smelters.

 

GEORGS SMELTERS

23.04.1942. – 25.03.2014.

 

Atvadīšanās no mākslinieka 2014.gada 28. martā plkst. 15:00 Rīgas 1. Meža kapu kapličā.


Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem, draugiem, kolēģiem un pieminot Georga Smeltera radošo darbību kavējas atmiņās ar mākslas zinātnieces Rūtas Muižnieces anotāciju mākslinieka pēdējai personālizstādei „Atmiņas par nākotni” LMS galerijā, 2006.


„Zīmējums ir mākslinieka sakne, tā ir viņa dzīvība”

/Georgs Smelters/



 


VALDIS BUŠS

(1924 - 2014)

 

 

2014. gada 3. martā mūžībā aizgājis latviešu glezniecības vecmeistars Valdis Bušs.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1973. gada.


Atvadīšanās no mākslinieka 2014. gada 7. martā plkst. 14.00, Rīgas Krematorijas Lielajā zālē.

 

valdis

 

Valdis Bušs (1924 - 2014)

"Lūgšana"

akrils, eļļa

2013

 

 



MARGARITA STĀRASTE

1914 - 2014


2014. gada 18. februārī aizsaulē aizgājusi viena no izcilākajām un ievērojamākajām latviešu bērnu grāmatu ilustratorēm, mākslas personībām - Margarita Stāraste.

 


Māksliniece dzimusi 1914. gada 2. februārī Vladimirā, Krievijā. Tēva iedvesmota viņa 1933. gadā iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studēja glezniecību pie Konrāda Ubāna, Jāņa Kugas un Vilhelma Purvīša. Izstādēs jaunā māksliniece piedalījās jau no 1937. gada, bet pirmās grāmatas ar Stārastes ilustrācijām iznāca 1942. gadā tā saucamās vācu okupācijas laikā.


Stārastes izvēlētā ilustrāciju stilistika - apaļās formas, dabas tematika, košo un silto krāsu palete ir atpazīstama uzreiz, un bērniem tā ir tuva un saprotama jau vairākās paaudzēs. Autores darbos sava seja un personība ir ne vien cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī kokiem, augiem un pat dabas parādībām. Stārastes ilustrācijām un tekstiem ir raksturīga pozitīva un sirsnīga emocionālā intonācija, savukārt izvēlētie tēli ir labestīgi un zinātkāri.


Nozīmīga vieta latviešu bērnu literatūrā ir autores radītajiem pasaku tēliem - Zīļukam (M. Stāraste - „Zīļuks"), piparkūku vīriņam Kraukšķītim (M. Stāraste - „Ziemas pasaka") un zinātkārajām meitenēm - Tincei (M. Stāraste - „Tince grib mācīties") un Ieviņai (Zenta Ērgle - „Ieviņa Āfrikā").

Kopumā māksliniece ir ilustrējusi aptuveni 100 gan pašas, gan citu autoru sarakstītu grāmatu (pasakas, tēlojumi, dzejoļi, tautasdziesmas), un viņas darbi tiek publicēti kopš 1942.gada. Pēc vairāku gadu prombūtnes Nīderlandē māksliniece atgriezās Latvijā.

1982.gadā Stāraste saņēma literāro balvu „Pastariņa prēmija", savukārt 1999.gadā viņas devums bērnu daiļliteratūrā un nopelni valsts labā novērtēti ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Latvijas Mākslinieku Savienības biedre no 1964. gada.


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka dziļu līdzjūtību Margaritas Stārastes tuviniekiem.

 

Atvadīšanās no rakstnieces un mākslinieces Margaritas Stārastes notiks 25.februārī Dailes teātra Mazajā zālē no plkst.11 līdz plkst.12.30

Stārasti apbedīs Pirmajos Meža kapos Mākslinieku kalniņā. Pulcēšanās pie Pirmo Mežu kapu centrālās ieejas sāksies plkst.13.30. 


Latvijas Mākslinieku savienība izsaka līdzjūtību Jurim Petraškēvičam brāli zaudējot.


Atvadīšanās no mākslinieka Nika Petraškēviča

2014. gada 19. februārī

plkst. 12:00 Rīgas krematorijas mazajā zālē

plkst. 14:00 Mākslinieku kalniņā, 1. Meža kapos


JURIS SONDORS

1940 - 2013


2013. gada 11. decembrī mūžībā aizgājis izcilais bronzas liešanas meistars Juris Sondors.

Juris Sondors bija ilggadējs LMS radošās mītnes "Kombināts MĀKSLA" darbinieks, piedalījies Latvijā nozīmīgāko bronzas skulptūru realizācijā un restaurācijā. 


Izvadīšana 14. decembrī Dundagas kapos, plkst. 12:00.


Anna Sondore 67345821


RUTE SVILE

1927 - 2013

 

2013.gada 19.novembrī mūžībā aizgājusi latviešu tēlniece un keramiķe Rute Svile.

 

Vecpiebalgas nogalā, kas laika gaitā pārtapa par Inešu pagastu, pavisam tuvu Ogres upei, kaimiņos Cirstu muižai vairākus gadu desmitus aizvadīja tēlniece Rute Svilis. Izraugoties sev dzīves un mākslinieces darba vietu. Rīgas norises viņu neko vairs nesaistīja. Vēl pirms lielajām pārmaiņām, kad latvieši atguva savu valsti, Rute kopā ar māti zemnieci paliekoši pārcēlās uz laukiem. Atgriežoties bērnības un agrās jaunības sajūtu laikos. Teica – te jūtos vislabāk. Pie Latvijas zemes.


Mītne līdzās Inešu Jumurdas Ērgļu ceļam bija karā šauta un grauta, asinīm slacīta. Neatlaidībā to sakopa. Un aizvien pamanāmāk Inešu nostūrī veidojās neliels mākslas centrs.  Mākslas domu un darba ligzda. „Kalnziedu” ceļgalam daudzi vairs garām nepabrauca.  Lieli un mazi. Mākslinieki un mākslas draugi, filmas veidotāji. Notika plenēri un keramiķu simpoziji. Ar dalībniekiem ne no pašu zemes vien. Necilo lauku māju dārzā neparastību ieviesa sabūvētās brīvdabas keramikas darbu apdedzināšanas krāsnis. Mājas bēniņi kļuva par viesu kopmītni. Iecere izveidot  pieklājīgu tēlniecības darbnīcu tomēr nepiepildījās. Palika pusceļā.


Rute savas sajūtas un pārdzīvoto „Kalnziedu” laikā izpauda nelielu formu veidojumos un bezgaldaudzos zīmējumos. Kustību kustībās tēlojot sieviešu ķermeņus un kopš bērnības tik iemīļotos parastos un neparastos kaķus. Pārsteidza ar nekad un nekur neredzētiem kokstumbru nozāģu krāsainiem apgleznojumiem.

Nu dzīve un mākslas gaita noslēgusies. 

 

 

Jurģis Skulme

Rutes Sviles tuvinieks un laikabiedrs

 

 

Rute Svile ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1960. gada.

 


Atvadīšanās no mākslinieces 2013.gada 23.novembrī plkst. 13:00, Vecpiebalgas Vidus kapu kapličā.

 


VASILIJS ŠELKOVS 1923 - 2013

2013.gada 8.novembrī mūžībā aizgājis mākslinieks VASILIJS ŠELKOVS (dzimis 1923.g.16.decembrī).

Atvadīšanās notiks ceturtdien, 14.novembrī, plkst.13.00 Krematorijas Mazajā zālē.


PĒTERIS GLEIZDĀNS

1934 - 2013


Mūžībā ir aizgājis Pēteris Gleizdāns - mākslinieks, pedagogs, ilggadējais Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolas direktors, Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles lektors, zinātnisko pētījumu laikmetīgajā grafikā autors. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1985. gada.


Rosīgs grafikas izstāžu autors un dalībnieks, par radošo darbību apbalvots ar Latvijas Valsts Triju Zvaigžņu ordeņa zelta goda zīmi. Pēteris Gleizdāns ir bijis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles pirmā izlaiduma absolvents, kur pēc skolas beigšanas ir strādājis par pedagogu.


Pēteris Gleizdāns ir dzimis 1934. gada 1. augustā Nautrēnu pagasta Lazdu ciemā zemnieka Ādama un Konstantīnas piecu bērnu ģimenē, mācījies Nautrēnu vidusskolā. Pēc Latvijas Mākslas akadēmijās absolvēšanas no 1977. – 1987. gadam ir bijis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas direktors. Vadījis mācību korpusu celtniecību, Mākslas skolas un koka mākslinieciskās apstrādes nodaļas izveidošanu. Organizējis grafikas darbnīcu un Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles grafikas nodaļu. Trešās atmodas laikā piedalījies Aglonas bazilikas un klostera kompleksa rekonstrukcijas idejas un koncepcijas izstrādē, bijis mākslinieks žurnālam "Katōļu Dzeive", veidojis tā emblēmu un dizainu, kā arī Aglonas bazilikas simboliku, Rēzeknes Augstskolas ģērboni, Rēzeknes–Aglonas diecēzes bīskapa vapeni.


Saņēmis Romas pāvesta Jāņa Pāvela II medaļu un 1990.gadā Vatikāna kancelejas Atzinības rakstu.


No 1957. gada kā pirmais no Rēzeknes māksliniekiem piedalījies Republikāniskajās karikatūru izstādēs un Republikāniskajās zīmējumu izstādēs. Darbi eksponēti starptautiskajās tematiskajās un projektu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Darbojies stājgrafikā, akvareļglezniecībā, grāmatu grafikā, lietišķajā grafikā, plakātu veidošanā, datorgrafikā.


Atvadīšanās no mākslinieka Pētera Gleizdāna notiks 10.oktobrī no pulksten 11 Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā, izvadīšana pulksten 12 uz Ančupānu kapiem.


PĒTERIS MARTINSONS 1931 – 2013

05.08.2013.

 

Уважемие колеги президиум отделение декоративних искуств выражает глубокое соболезнование по поводу кончины выдающегося художника керамиста почётного члена россиской академии художеств Петериса Мартинсонса внесшнего огромний вклад становление развитие отечественной художественной керамики 70-80 догов ХХ века и во многом способствовавашего болшим успехам декораторам тивной керамики на международнои арене.


Москва. Президент З.К.Серетели.

 

 05.08.2013.


Правления и секция ДПИ СПБ СН выражает глубокое соболезнование в связи с кончиной Петериса Мартинсонса. Его творчество и общественная деятельность оказали большое влияние на состояние савраменого искуства керамики в Латвий и далеко за её пределами. светлая память о Петериса Мартинсонса сохранится сердцах его колег.


Правление Санкт-Петербург Союз художников.

 


PĒTERIS MARTINSONS 1931 – 2013

Lithuanian ceramics artists would like to express theirs sincere condolences on the death of outstanding Latvian ceramist Pēteris Martinsons. For many years we felt his outstanding friendship and attention, influence and support to Lithuanian ceramic art. We will never forget these values.


Lithuanian ceramic artists