AKTUALITĀTES KONKURSI SVEICAM 2017 SĒRU VĒSTS IZNOMĀ / IZĪRĒ ARHĪVS 2012-2017 RECENZIJAS UN INTERVIJAS LMS PROJEKTI LMS VĒSTURE LMS STRUKTŪRA LMS APAKŠSTRUKTŪRAS LMS KONGRESI LMS STATŪTI LMS BIEDRI KĀ KĻŪT PAR LMS BIEDRU? LMS BIEDRU RADOŠĀS KOPAS LMS DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS INTERNETA SAITES LMS KONTAKTI

Ziedo Latvijas Mākslinieku savienībai

 

Romans Vitkovskis “Sadzīvisko karikatūru cikls”, 1984. Tuša, 20x13 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

15.augustā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Romanu Vitkovski!

 

Grafiķis Romans Vitkovskis absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti 1971.gadā. No 1971.-1980.gadam nodarbojies ar programmēšanu un matemātikas teoriju Latvijas Universitātes Skaitļošanas centrā. Kopš 1995.gada ir ekspertīžu un informācijas centra SIA E&IC prezidents un no 1989.gada Latvijas Izglītības fonda valdes loceklis. 

Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1979.gada. Piedalījies izstādēs gan Latvijā, gan starptautiski -  Beļģijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Turcijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1983.gada. Bijis LMS valdes loceklis no 1994.-1999.gadam.

Romans Vitkovskis daudz darbojies reportāžas karikatūrā, kā zīmētājs piedalījies televīzijas raidījumos, pasākumos, noformējis grāmatas, ir ekslibru autors. Publicējis karikatūras kalendāros, periodiskajos izdevumos (“Literatūra un Māksla”, “Atmoda”, “Atmoda Atpūtai”, “Zinātne un tehnika”, “Liesma”, “Karogs” u.c.)

Romana Vitkovska darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā u.c.


 

Aija Zariņa “Ivars”, 1984. Kartons, eļļa, 95x95 cm. LMS muzejs

 

4.augustā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslas zinātnieku Ivaru Runkovski!

Mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu 1979.gadā, diplomdarbs – “Daži mākslas tēla vērtējuma aspekti latviešu padomju glezniecībā” (vad. P.Zeile).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1987.gada.

Strādājis Tukuma muzejā no 1979.-1981.gadam, bijis konsultants un mākslas projektu vadītājs “Sorosa Mūsdienu mākslas centrā”, galerijās “Jāņa sēta”, “Bastejs” u.c. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā strādājis no 1981.-1989.gadam.

Ivars Runkovskis ir publikāciju, izdevumu un katalogu sastādītājs un autors kopš 1978.gada.

Daudzu nozīmīgu mākslas projektu kurators no 1990.–2005.gadam, piemēram, izstāde-akcija “Maigās svārstības”, 1990; Vislatvijas mākslas akcija “Ep!”, 1993; plenērs “Firkspedvāles sarunas’94”, 1994, u.c.



 

Mirdza Burve “Kaklarota”, 1967. Metāls, dzintars, 14x25 cm. LMS muzejs

 

29.jūlijā sveicam jubilejā mākslinieci Mirdzu Burvi!

 

Rotkale Mirdza Burve absolvējusi Liepājas Lietišķo Mākslas vidusskolu (tagad PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) 1958.gadā.

Izstādēs piedalās kopš 1958.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1970.gada. Strādājusi Latvijas Mākslinieku savienības kombinātā “Māksla”. Māksliniece Mirdza Burve veido dzintara rotu dizainu.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Liepājas muzejā u.c.


 

Igors Dobičins “Formas”, 1986. Bronza, 20x21x17 cm. LMS muzejs


28.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā tēlnieku Igoru Dobičinu!


Mākslinieks Igors Dobičins ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu 1984. gadā ar diplomdarbu “J. Rozentāla kapa pieminekļa mets” (piemineklis uzstādīts gleznotāja J.Rozentāla atdusas vietā Rīgas Meža kapos).
Izstādēs piedalās kopš 1981.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1987. gada.
Kopš 2011. gada Igors Dobičins ir Latvijas Mākslinieku savienības prezidents.

Tēlnieks piedalījies izstādēs un tēlniecības simpozijos gan Latvijā, gan ārzemēs – Francijā, Kanādā, Slovākijā, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā u.c. Radījis un eksponējis arī daudzus objektus pilsētvidē. Nozīmīgi darbi: Piemiņas zīme Rainim (arh. Ruta Dobičina). Granīts, H 300 cm. Randene, Latvija, 1990.g.; “Acis” (arh.Ruta Dobičina). Dolomīts, betons, 260x100 cm. Zaķusala, Rīga, Latvija, 1991.g.; “Elkonis”. Granīts, H 200 cm. Logstora, Dānija, 1998.g.; “Pirksts”. Granīts, H 700 cm. Štūra, Vācija, 2000.g.; Strūklaka “Kuģu vērotājs” (arh.Ruta Dobičina). Granīts, H 240 cm. Ventspils, Latvija, 2002.g. u.c.

Mākslinieka darbi top, izmantojot granītu, bronzu, alumīniju, koku. „Asociatīvi ietilpīga tēlniecisko masu un formu tektonika, suģestējoši ekspresīvas neobrutālisma studijas un vēl nepiedzīvots intonatīvs skaudrums, spriedze, reizēm gandrīz vai sirreāli vitāls dzīvīgums”, Igora Dobičina radošo daiļradi raksturo mākslas zinātniece Ruta Čaupova.

Igora Dobičina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Mārupītes dabas parkā, Rīgā, u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.



 

Ausma Danemane "Saulē un vējā", 1975. Audekls, eļļa, 96x122 cm. LMS muzejs

 

27.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Ausmu Danemani!

 

Gleznotāja Ausma Danemane beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1966.gadā. 1972.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs - “Mākslinieces – keramiķes portrets” (vad. E.Kalniņš).

Strādājusi Latvijas Mākslinieku savienības kombinātā “Māksla”.

Izstādēs piedalās kopš 1970.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1980.gada.

No 1986.gada Ausma Danemane ir Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā Ģilde" Tautas glezniecības studijas "Ģilde" vadītāja.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c.

 


 

Imants Vecozols “Trauki un ķirbis”, 1978. Kartons, eļļa, 55x70 cm. LMS muzejs


22.jūlijā sveicam jubilejā mākslinieku Imantu Vecozolu!

 

Gleznotājs, pedagogs Imants Vecozols beidzis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1954.gadā. 1960.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs - “Uz dzelzceļa uzbēruma” (vad. E.Kalniņš).

Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1958.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1962.gada. Kopš 1961.gada ir pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā. Imants Vecozols ir LMA Glezniecības katedras emeritētais profesors.

Māksliniekam nozīmīgas izstādes bijušas gan Latvijā, gan Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Igaunijā, Vācijā u.c.

Gleznotājs Imants Vecozols ir devis nozīmīgu ieguldījumu sadzīves žanra, portreta, ainavas un klusās dabas žanru attīstībā Latvijā. Izcilais kolorists izmanto dažādas glezniecības tehnikas – eļļu, temperu, pasteli un akvareli. Imants Vecozols ir viens no ievērojamākajiem klusās dabas žanra pārstāvjiem latviešu glezniecībā un uzskatīts par balto toņu meistaru. Spēja ietvert bagātas toņu gradācijas nedaudzu krāstoņu ietvaros apliecina mākslinieka augstās profesionālās iemaņas. Gleznotāja radošo daiļradi raksturo satura un formas harmonija, tonāli izsmalcināta krāsu valoda un niansētas krāsu attiecības, smalkas toņu un pustoņu gradācijas.

Imanta Vecozola darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.



 

Juris Salmanis “Dekorāciju mets A. Kalniņa baletam “Staburags””, 1976. Papīrs, guaša, 61x86 cm. LMS muzejs

 

18.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā scenogrāfu Juri Salmani.


Mākslinieks Juris Salmanis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē 1970. gadā, diplomdarbs – dekorāciju meti R.Vāgnera operai “Klīstošais holandietis” (vad. Gunārs Zemgals).

Izstādēs piedalās no 1976.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1975.gada.

Kopš 1970.gada Juris Salmanis ir scenogrāfs Latvijas Nacionālajā operā. Veidojis scenogrāfijas operām: Riharda Vāgnera „Reinas zelts”, 1974; Vincenzo Bellīni „Norma”, 1991; Volfganga Amadeja Mocarta „Figaro kāzas”, 1992; Džakomo Pučīni “Turandota”, 2017; baletiem: Alfrēda Kalniņa „Staburags”, 1976; Sergeja Prokofjeva „Pelnrušķīte”, 1991; Karla Goldmarka „Spītnieces savaldīšana”, 2001; Sergeja Prokofjeva „Romeo un Džuljeta”, 1999 u.c.

Veidojis scenogrāfijas iestudējumiem arī Dailes teātrī: Gunāra Priedes „Mācību trauksme”, 1980; Paula Putniņa „Uzticības saldā nasta”, 1981.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā u.c.



Valentīna Helmute "Torss", 1972. Alumīnijs, 41x20x9 cm. LMS muzejs

 

10.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā tēlnieci Valentīnu Helmuti!

 

Māksliniece Valentīna Helmute beigusi Rīgas Daiļamatniecības skolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1948.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu 1955.gadā; diplomdarbs – “Māte ar bērnu” (vad. K.Zemdega).

Izstādēs piedalās kopš 1956.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1958.gada.

Tēlniece Valentīna Helmute strādājusi Latvijas Mākslinieku savienības kombināta “Māksla” tēlniecības darbnīcā, kur realizēja dekoratīvo kompozīciju un portretu pasūtījumu darbus. Mākslinieces radošo daiļradi raksturo smalka materiālu plastiskā izjūta un reālistisko formu stilizācija. Valentīnas Helmutes iecienītākais tēlniecības materiāls ir bronza.

Tēlnieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās.

 


 

Rudīte Dreimane “Tēva mājas”, 1984. Kartons, eļļa, 100x130 cm. LMS muzejs

 

4.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Rudīti Dreimani!

 

Gleznotāja Rudīte Dreimane beigusi PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skolu 1967.gadā un 1973.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, diplomdarbs - “Šoferi” (vad. E.Kalniņš).

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1972.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1982.gada.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātkolekcijās.



 

Tālivaldis Muzikants “Kritiskā masa”, fragments. Dzelzs, granīts, putna spalva, 150x150x60 cm, 2017.gads.

 

3.jūlijā sirsnīgi sveicam jubilejā mākslinieku, Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekli Tālivaldi Muzikantu! Lai daudz radošas veiksmes!



 

Dzintra Vilks “Pirmā ganu diena”, fragments, 1986.gads. Jaukta tehnika, 280x190 cm. LMS muzejs


23.jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā tekstilmākslinieci Dzintru Vilks!

 

Māksliniece Dzintra Vilks beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1971.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu 1978.gadā, diplomdarbs – tekstilija “Rīts”, vad. R.Heimrāts.

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1978.gada. Dzintras Vilks aktīvā radošā darbība daudz popularizējusi Latvijas tekstilmākslu pasaulē. Personālizstādes bijušas Latvijā, Vācijā, Itālijā u.c. Piedalījusies grupu izstādes Kanādā, ASV, Japānā, Norvēģijā, Francijā, Beļģijā, Krievijā, Somijā u.c.

Dzintra Vilks ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1982.gada un Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre no 1994.gada.

Mākslinieces radošajai daiļradei raksturīga dabas tematika, formas un materiāli. Darinājusi lielformāta tekstilijas, miniatūrtekstilijas un telpiskus darbus, izmantojot vilnu, kokvilnu, sizalu, linu, zīdu, dabas materiālus u.c.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas vēstniecībā Dānijā, Latvijas vēstniecībā Itālijā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Australijā, Kanādā, Vācijā, Norvēģijā, Meksikā, Itālijā, Krievijā, Somijā.

 


 

L.Kaugure “Sapnis pie jūras”, 1988. Gobelēns, 180x240 cm, LMS muzejs

 

17. jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Laimu Kauguri!

Tekstilmāksliniece  Laima Kaugure Liepājas Lietišķo Mākslas vidusskolu (tagad PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) absolvējusi 1972.gadā, bet  Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu ar diplomdarbu “Atskaņas”, gobelēns (vad.Rūdolfs Heimrāts) beigusi 1982.gadā. Izstādēs piedalās kopš 1976.gada, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1986. gada.

Jau LMA studiju gados sākusi strādāt LMS kombinātā “Māksla” (1972), vēlāk radošajā darbnīcā “LM” (1993), un kopš 1995.gada strādā „Studija Naturals“, kas piedalās dažādās izstādēs un mesās ārzemēs.

Darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

 


17. jūnijā sveicam jubilejā mākslinieci Ievu Romanovu!

 

Māksliniece Ieva Romanova absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1972.gadā un Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu Maskavā 1978.gadā. Izstādēs piedalās kopš 1976.gada. Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre kopš 1984.gada un  Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1988. gada.

No 1978. - 1990.gadam bijusi māksliniece – inscenētāja Rīgas kinostudijā.

Kopš 2015.gada Ieva Romanova atkārtoti tika ievēlēta par Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāju.


 

Ilda Sīlis “Dabas portreti I”, 1983. Āda, šuvums, gleznojums, Ø50 cm. LMS muzejs

 

5.jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci Ildu Sīlis!

 

Ādas plastikas māksliniece Ilda Sīlis beigusi Ādas mākslnieciskās apdares nodaļu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1965.gadā un Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā 1971.gadā, diplomdarbs – grāmatas ādas iesējums “Meža pasakas” un ādas sienas dekors “Baltā saule” (vad. E.Summataveta).

Izstādēs piedalās kopš 1968.gada. Personālizstādes bijušas Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Ukrainā, Igaunijā, Krievijā u.c. Darbi eksponēti arī grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Dānijā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Somijā, Spānijā u.c. Māksliniece saņēmusi Jūrmalas pilsētas Gada balvu mākslā 2009. un 2005.gadā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1973.gada.

Kopš 1973.gada Ilda Sīlis ir Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Tautas lietišķās mākslas studijas “Nianse” vadītāja.

Māksliniece Ilda Sīlis veido grāmatu ādas iesējumus, dekoratīvas kārbas, apgleznotus ādas dekorus, darinājusi arī monumentāla izmēra sienas dekorus. Ar augstu māksliniecisko un tehnisko meistarību Ilda Sīlis veicinājusi ādas plastikas mākslas uzplaukumu un attīstību. Daiļradē māksliniece izmanto dažādus materiālus – ādu, koku, metālu, tekstilu.

 

“Katru tehnisko paņēmienu māksliniece prot “pārburt” izteiksmes līdzeklī. Nekas nav nenozīmīgs, jo ir izraudzīts. Ļoti svarīgs ir ritms, un tas var būt veidots kā vienkāršs, tā sazaroti sarežģīts, taču kopumā aizvien meistarīgi izsvarots un aizraujošs. Šķiet, visspēcīgākais trumpis tomēr ir sevišķi smalkā krāsu izjūta. Toņu pārejām bagāts gleznieciskums. Dvēseli skaroša noskaņa, cilvēku un pasauli aptverošs mīļums.”

 

Mākslas zinātniece Rūta Muižniece

 

Ildas Sīlis darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Krievija), kā arī privātkolekcijās Latvijā, Austrālijā, Francijā, Japānā, Krievijā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.

 


 

Baiba Vegere "Pašportrets", 1989. Audekls, pastelis, 112x70 cm. LMS muzejs


31. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci Baibu Vegeri!

 

Gleznotāja un pedagoģe Baiba Vegere beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1967.gadā. 1971.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu, diplomdarbs - “Vasara” (vad. E.Kalniņš)

Baiba Vegere bijusi zīmēšanas skolotāja Rīgas 6.vidusskolā no 1970.-1976.gadam. Kopš 1967.gada strādā kā pedagoģe PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skolā .

Pasteļglezniecības meistare Baiba Vegere izstādēs piedalās no 1970.gada. Darbi izstādīti Latvijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, ASV u.c. Latvijas Mākslinieku savienības ir biedre kopš 1978.gada.

Baibas Vegeres darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

 


Aldis Kļaviņš "Primavera. Nellija", 1968. Audekls, eļļa, 60x60 cm, LMS muzejs

27.maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā gleznotāju Aldi Kļaviņu!

Gleznotājs Aldis Kļaviņš mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) tēlniecības nodaļā un Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. 1967.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs – “Vingrotājas” (vad. E. Kalniņš).

Izstādēs piedalās kopš 1967. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1969.gada. 

Direktors un pedagogs Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā no 1967. līdz 1976. gadam (tagad PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola). Liepājas teātra galvenais mākslinieks 1976-1998 g., aktīvi darbojies kā scenogrāfs. Liepājas Universitātes profesors. Rīkojis personālizstādes un aktīvi piedalās izstādēs Latvijā, Lietuvā un c.

Alda Kļaviņa darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Liepājas Muzejā, Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī, un privātkolekcijās.



Arta Dumpe "Leo Svemps", 1986. Bronza, 40x23x28 cm. LMS muzejs


26. maijā sveicam jubilejā tēlnieci Artu Dumpi!

Māksliniece Arta Dumpe absolvējusi 1954.gadā Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolas (tagad PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) tēlniecības nodaļu, bet 1960.gadā Latvijas Mākslas Akadēmijas tēlniecības nodaļu, diplomdarbs “Jaunība” (vadītājs, profesors Kārlis Zemdega). Izstādēs piedalās kopš 1956., ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1962. gada. Māksliniece saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus: 1985.g. LPSR Valsts prēmija, 1987.g. LPSR Kultūras ministrijas prēmija, 1989.g. Latvijas Mākslinieku savienības medaļa, 1989.g. LPSR nopelniem bagātā mākslas darbiniece, 2000.g. 1991 gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīme; par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvāri - augustā, 2005.g. iecelta par ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs Latvijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Somijā, Kanādā, Krievijā u.c. Veidojusi Latvijā nozīmīgus monumentālās tēlniecības darbus: Otrā Pasaules karā kritušo Brāļu kapu ansamblis Valkā 1984.gadā (arh. Jānis Dripe, Arno Heinrihsons), Lestenes Brāļu kapu memoriālais ansamblis 2003.gadā. ( arh. Edvīns Vecumnieks), Piemineklis Latvijas Republikas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem Jelgavā 2003. ( arh. Edvīns Vecumnieks).

Darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Talsu novada muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Krievijā), citos muzejos un privātkolekcijās.

 


Edgars Vērpe “Priekšmeti ar ēnām”, 1986. Kartons, eļļa, 100x80 cm. LMS muzejs

 

25.maijā sveicam jubilejā mākslinieku Edgaru Vērpi!

Gleznotājs Edgars Vērpe beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu 1981.gadā, diplomdarbs “Pirts” (vad. I.Celmiņa). Bijis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) pedagogs un direktors.

Kopš 2002.gada Edgars Vērpe ir Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktors.
Izstādēs piedalās no 1980.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1983.gada.

Piedalījies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, ASV, Vācijā, Polijā, Indijā, Norvēģijā, Japānā u.c. Veidojis grupu izstādes kopā ar māksliniekiem - I.Iltneri, S.Krastiņu, A.Zariņu, J.Mitrēvicu un Ģ.Muižnieku. 
Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tretjakova galerijā Krievijā, Helmuta Ņūtona fonda kolekcijā ASV, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Vācijā, ASV, Dānijā, Norvēģijā u.c.

 


Juris Petraškēvičs “Vakartērps”, 1986. Sausā adata, 50x64 cm. LMS muzejs

 

25.maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Juri Petraškeviču!

Grafiķis Juris Petraškevičs absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, diplomdarbs – mecotintu cikls “Pilnbrieda mēnešos” (vad. G.Krollis).
Izstādēs piedalās kopš 1972. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1979.gada. No 1992. - 1994. gadam Juris Petraškevičs bija Latvijas Mākslinieku savienības prezidents.

Mākslinieks Juris Petraškevičs strādā grafikā, glezniecībā, ilustrē grāmatas, ir ekslibru autors, zīmējis Latvijas Bankas monētas, ir mākslinieks arī vairākām animācijas filmām. Par animācijas filmām "Miega vilcieniņš" (1997, studija “Dauka”) un "Neparastie rīdzinieki" (2001, studija “Dauka”) saņēmis Nacionālo kino balvu Lielo Kristapu. Darbojies arī kā izstāžu kurators. 70.gadu beigās veicināja mecotintas tehnikas atdzimšanu latviešu grafikā.

Nozīmīgākās personālizstādes bijušas Latvijā, Igaunijā, Francijā, Norvēģijā u.c. Piedalījies daudzās grupu izstādēs Latvijā, Slovākijā, Japānā, Vācijā, Igaunijā u.c.
Jura Petraškeviča Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

 


 

Izabella Krolle “Dekor.komplekts “Pavards””, 1984. Māls, 24x27 cm, 21x27 cm, 21x25 cm. LMS muzejs


22.maijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā keramiķi Izabellu Krolli!

 

Izabella Krolle 1957.gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) Keramikas nodaļu. 1963.gadā māksliniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu, diplomdarbs - monumentālais keramikas panno “Baltijas jūra - Miera jūra”, profesora G. Kruglova vadībā.

Izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs piedalās no 1958.gada. Bijusi līdzautore 16 monumentālu keramikas panno izveidei un uzstādīšanai metrostacijā “Čilanzor” (“Vecie dārzi”) Taškentā, Uzbekistānā (1974).

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1970.gada. Kopš 1970.gada ir eksperimentālās keramikas darbnīcas “Ķīpsalas keramika” biedre.

Māksliniece savā radošajā daiļradē izmanto dažādus keramikas materiālus (māls, šamots, fajanss) un tehnikas – virpo, veido, glezno ar glazūrām, izstrādā monumentāli figurālas kompozīcijas un monumentālās keramikas mozaīkas. Izabella Krolle veido trauku grupas, sienas dekorus, dārza keramikas kompozīcijas un telpiskus objektus. Strādājusi arī akrila glezniecībā un grafikā.

Izabella Krolle ir viena no spilgtākajām māksliniecēm latviešu keramikā. Devusi lielu ieguldījumu dekoratīvās un dārza keramikas attīstībā, arī latviešu mozaīkas mākslas veidošanā.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Krievijas Kultūras ministrijas fondā Maskavā, Starptautiskajā keramikas muzejā Faencā, Itālijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Kanādā, Izraēlā, ASV, Austrālijā, Itālijā, Francijā, Vācijā u.c.

 


 

Dainis Gudovskis „Janvāra piezīmes”, 2015. Stikls, 54x50x12 cm

 

22.maijā sveicam jubilejā mākslinieku Daini Gudovski!

 

Stikla mākslinieks Dainis Gudovskis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu 1989.gadā, diplomdarbs - stikla trauki (balvas bobslejistiem un kamaniņu braucējiem).

Izstādēs piedalās kopš 1980.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1988.gada.

No 1986.-1989.gadam strādājis Līvānu stikla fabrikā par stikla dizaineri. Bijis pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļā un vieslektors Ekonomikas un kultūras augstskolā un Dānijas dizaina skolā “Art and Craft Institute”.

Personālizstādes bijušas gan Latvijā, gan Vācijā, Lietuvā u.c. Piedalījies daudzos simpozijos Latvijā un ārzemēs – Luksmeburgā, Lietuvā, Krievijā, Polijā u.c.

Mākslinieks Dainis Gudovskis veido stikla objektus, vitrāžas, strādā arī  akvareļglezniecībā.

 

“Būdams ļoti emocionāla un erudīta personība Dainis Gudovskis savā daiļradē atklāj smalku, daudzveidīgu jūtu gammu. Radošā brīvības izpausme, netradicionāls lietu redzējums ir galvenais, ko mākslinieks tiecas parādīt savos darbos.”  

Mākslas zinātniece Ilona Audere


Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, Līvānu stikla muzejā, kā arī daudzās privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Anglijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Ķīnā, Slovākijā, Krievijā u.c.

 


 

Starptautisko porcelāna apgleznošanas simpoziju apgleznoto vāžu kolekcija

LMS muzeja radošajā filiālē Zvārtavas pilī, Apes novadā, Gaujienas pagastā.

 

Sveicam jubilejā ilggadēju Starptautisko porcelāna apgleznošanas simpoziju kuratori LMS muzeja radošajā filiālē Zvārtavas pilī un Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesori, mākslinieci Ženiju Loginovu!

 



 

Lilita Līce “Sapnis par burām”, 2016. Akvarelis, papīrs, 60x85 cm

 

16.maijā sirsnīgi sveicam jubilejā mākslinieces - akvarelisti Lilitu Līci un vitrāžisti Ilonu Dombrovsku! Lai daudz radošas veiksmes!



 

Miervaldis Paulovičs (1943) “Kapella”, 1986. Vilna, lins, sintētika, 135x122 cm. LMS muzejs

 

2.maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā tekstilmākslinieku Miervaldi Pauloviču!

 

Mākslinieks Miervaldis Paulovičs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu 1974.gadā, vad. R.Heimrāts, diplomdarbs - “Rudens” (gobelēns).

Izstādēs piedalās kopš 1974.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1984.gada.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c.



Tatjana Semane “Rīts”, 2008. Audekls, eļļa, 65x54 cm, attēls no LMS muzeja arhīva materiāliem.

 

30.aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā gleznotāju Tatjanu Semani!

 

Māksliniece Tatjana Semane 1985.gadā ieguvusi filozofijas doktora grādu Maskavas Valsts universitātē, Krievijā.

Latvijas Universitātes Filozofijas vēstures katedras docente (1986-1995).

Tatjana Semane izstādēs piedalās kopš 2000.gada. Gleznotāja rīkojusi personālizstādes un piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuva, Polijā, Somijā, Ķīnā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 2008.gada.

 

“Mākslas tēli dzimst viņas dvēselē un prātā – tie ir it kā fantastiski, mitoloģiski, taču patiesībā savā būtībā pauž viņas meklējumus – savai identifikācijai, pauž savu redzējumu.”

Māksliniece Aija Zariņa. No LMS muzeja arhīva materiāliem.

 


 

Rūta Opmane “Dzirnavu dīķis”, 1986. Litogrāfija, 45x55 cm. LMS muzejs

 

23.aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā grafiķi Rūtu Opmani!

 

Māksliniece Rūta Opmane beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, diplomdarbs – linogriezumu sērija “Pļaviņu HES” (vad. P.Upītis).

Izstādēs piedalās kopš 1963.gada, mākslinieces darbi eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs – Vācijā, Polijā, Japānā, Austrālijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1971.gada.

Strādājusi izdevniecībā “Liesma” par māksliniecisko redaktori (1966-1969). Bijusi ārštata māksliniece Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātā „Māksla”.

Rūta Opmane ir ekslibru autore, 80.gados gleznojusi pasteļus (“Jāņu zāles”, 1984; “Pēc lietus”, 1986), noformējusi grāmatas, atklātnes, pievērsusies arī keramikai. Galvenā daiļrades joma Rūtai Opmanei ir stājgrafika. Daudz darbojusies litogrāfijā, eksperimentējusi ar mehāniskās un ķīmiskās apstrādes pamatprincipiem, krāsas izmantošanas paņēmieniem un devusi nozīmīgu ieguldījumu litogrāfijas tehnikas bagātināšanā. Mākslinieces daiļradē dominē ainavas un klusās dabas žanrs. Viņas radošo interešu lokā ir dabas tēlojums, kurā paustas pārdomas un emocionālie iespaidi. Radījusi ainavu ciklus: “Gaujas nacionālais parks” (1984), “Karēlija” (1969), “Pa Vidusāziju” (1978) u.c.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā u.c.

 


 

Nikolajs Karagodins "Vētra tuvojas", 1977. Audekls, eļļa, 73x92 cm.  LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci Helēnu Medni!

 

Dizainere Helēna Medne studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursos no 1971.-1974.gadam.

Helēna Medne radoši darbojusies dizainā. No 1975.-1979.gadam izstrādājusi interjerus P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā, Latvijas onkoloģiskajā centrā “Gaiļezers”. No 1986.-1989.gadam projektējusi interjerus viesnīcai “Latvija”, A/S “Grindekss”, “Latvenergo” (Latvija), Sevastopoles šampanieša rūpnīcai (Ukraina).  1986.gadā māksliniece saņēmusi dizaina Gada balvu.

No 1980.-1987.gadam Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzejā Mālpilī iekārtojusi un organizējusi izstādes māksliniekiem Martai Skulmei, Džemma Skulmei, Līvijai Endzelīnai, Maijai Tabakai, Līgai Purmalei un Miervaldim Polim, Ievai Iltnerei un Jānim Mirēvicam u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1985.gada.

Kopš 2007.gada Helēna Medne ir mākslinieku biedrības “Sidegunde” dibinātāja un vadītāja. Nozīmīgs ir Helēnas Mednes sociālais darbs un atbalsta sniegšana  māksliniekiem senioriem. Rīkojusi daudzas mākslinieku senioru izstādes, gan grupu, gan personālizstādes (vairāk kā 90). Organizējusi 14 ikgadējos vasaras plenērus Mālpilī. Risina mākslinieku sociālas, juridiskas un praktiskas problēmas. Helēna Medne aktīvi iesaistās arī mākslinieku radošā mantojuma saglabāšanā.

 


 

Aija Baumane “Koncerts”, 1967. Lins, vilna, 180x150 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem.

 

 

13.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā tekstilmākslinieci Aiju Baumani! 

 

Tekstilmāksliniece un pedagoģe Aija Baumane beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu 1967.gadā, vad. R.Heimrāts, diplomdarbs - “Zelta zivtiņa” (gobelēns).

Māksliniece ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas prezidente kopš 1994.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1969.gada.

Aija Baumane izstādēs piedalās no 1963. gada. Personālizstādes bijušas Rīgā, Siguldā, Jelgavā u.c. Piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Polijā, Ungārijā, Zviedrijā, ASV, Spānijā, Kanādā u.c.

Kopš 1972. gada ir pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā un no 1994.-2013.gadam arī LMA Tekstilmākslas katedras vadītāja.

Aija Baumane bijusi viena no aktīvākajām māksliniecēm latviešu tekstilmākslas uzplaukuma periodā 70.gados. Mākslinieces radoši bagātīgo daiļradi raksturo formu un faktūras meklējumi dažādās tekstilmākslas tehnikās un monumentāla izmēra gobelēni. Radījusi tekstilmākslas darbus arī interjeriem.

Aija Baumane 2005.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2013. gadā saņēmusi LR Kultūras ministrijas atzinības rakstu.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu novada muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, ASV, Dānijā, Zviedrijā, Igaunijā, Francijā u.c.

 

 


 

Rimma Pancehovska “Mežavota lauma”, 1982. Bronza, 25x12x6 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā tēlnieci Rimmu Pancehovsku!

 

Tēlniece Rimma Pancehovska beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, diplomdarbs “Vadoņa jaunība” (vad.T.Zaļkalns).

Biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” biedre no 1956.gada.

Strādājusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (tag.PIKC NMV JRMS) un Rīgas porcelāna fabrikā, veidojusi modeļus porcelāna izstrādājumiem.

Māksliniece Rimma Pancehovska izstādēs piedalās kopš 1953.gada, bet viņas rokraksts, prasmes un tēlniecības valoda nostiprinās 20.gs.60.gados, kad vairāk sāk pievērsties figurālām kompozīcijām un portretiem. Mākslinieces daiļradei raksturīgi latviešu tēlniecības skolas pamati, kas īstenojas stilistiski skaidrās un klasiski stingrās formās. Rimma Pancehovska aktīvi piedalījusies izstādēs, viņas darbi tika iepirkti muzeju kolekcijām un bieži vien tika eksponēti sabiedriskos interjeros. Tēlnieces Rimmas Pancehovskas daiļradi raksturo lakoniska formveide, vispārināts tēmas traktējums un romantiska tēlainība, kas vērojama viņas radošajā darbībā.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas Porcelāna muzejā u.c.

 


 

Kārlis Dobrājs “Spēle”, 1979. Audekls, eļļa, 132x213 cm. LMS muzejs

 

24.februārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Kārli Dobrāju!


Gleznotājs Kārlis Dobrājs beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (tag.PIKC NMV JRMS) 1961.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu 1970.gadā, diplomdarbs – “Sapulce” (vad. E.Kalniņš).

Strādājis Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā par mākslas nodaļas vadītāju, mākslas studijas vadītāju un restauratoru (1970-1975).

Bijis pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā (1977-1989) un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Tēlotājas mākslas katedrā (1987-1992).

Kopš 1994. gada Kārlis Dobrājs vada gleznošanas privātstudiju Rīgā.

Gleznotājs ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1972.gada. Bijis Latvijas Mākslinieku savienības valdē, darbojies arī kā LPSR Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks un LPSR Mākslas fonda priekšsēdētājs, iesaistoties Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas veidošanā no 1977.-1982.gadam.

Izstādēs piedalās no 1962.gada. Kārļa Dobrāja risināto tēmu loks ir plašs - klusā daba, ainava, figurālie tēli, portrets u.c. Mākslinieks darbojas glezniecībā, grafikā, tēlniecībā, veidojis arī interjerus. Formas vitalitāte un izjūtu trauslums, kas akcentēts ar viņa glezniecībai raksturīgo silto kolorītu, izceļ paaudzes vēlmi akcentēt cilvēcisko kvalitāšu esību.

Kārļa Dobrāja darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Universitātē, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Ukrainā, Japānā, Dānijā, Krievijā, Zviedrijā, Grieķijā, ASV u.c.


 


 

Andris Breže (1958) “Ikars”, 1987. Sietspiede, 110x90 cm. LMS muzejs

 

23.februārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Andri Breži!

 

Grafiķis, dizainers, instalāciju un vides mākslinieks Andris Breže dzimis Rīgā. 1984.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu – diplomdarbs “Darba drošības plakāti” (vad. A.Drīzulis).

Izstādēs piedalās no 1977.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1985.gada.

Andris Breže tiek dēvēts par “latviešu avangarda” pārstāvi. 80. gadu otrajā pusē viens no pirmajiem latviešu mākslā, kas pievērsies instalāciju mākslai, performancei, vides objektiem. Kopā ar māksliniekiem Ojāru Pētersonu, Juri Putrāmu, Kristapu Ģelzi u.c., aizsācis lielformāta lapu jeb supergrafikas darināšanu sietspiedes tehnikā („Atlantīda I-III”, 1986; „Gaismas cirtējs”, 1988, u.c.), piedalīšanos akcijās (pie Vanšu tilta, 1987.gadā, Mākslas dienu izstāde-performance stacijas tunelī Rīgā 1986., 1987., 1988.gadā u.c.). 1996.gadā veidojis lielformāta objektus Rīgas pilsētvidē, Sorosa fonda rīkotās izstādes “PIEMINEKLIS” ietvaros (darbs “Kolonna”). Darbojies arī miniatūrgrafikā (cikls „Tetovējumi”, 1987), dizaingrafikā, scenogrāfijā.

Saņēmis vairākus apbalvojumus (Baltijas plakātu triennāles speciālā prēmija, 1981, 1984, un galvenā prēmija, 1987, starptautiskās ceļojošās plakātu izstādes „Ars Baltica” Grand Prix, 1991). 2014.gadā nominēts Purvīša balvai.

Kopš 1978. gada raksta un publicē dzeju, kopš 1982.gada ar pseidonīmu Andris Žebers. Par dzejoļu krājumu „Tetovējumi” 1988.gadā saņēmis Klāva Elsberga prēmiju par gada labāko debiju. Par krājumiem „Šnabji” (2007), „Blaknes” (2007) saņāmis Literatūras gada balvu par gada labāko dzejas krājumu un Aleksandra Čaka balvu.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā, Kuldīgas novada muzejā, LR Kultūras ministrijas kolekcijā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā, Kanādā, Vācijā, u.c.

 



 

Juris Osis “Mezgli”, 1978. Koks, 151x40 cm. LMS muzejs

 

21.februārī sirsnīgi sveicam jubilejā koktēlnieku Juri Osi!

 

Juris Osis beidzis Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu 1963.gadā, diplomdarbs – skapītis un krēsls (intarsija, vad. Voldemārs Tiltiņš).

Strādājis kombinātā “Māksla” par kokgriezēju (1969-1978).

Izstādēs piedalās kopš 1969.gada.

Juris Osis savā daiļradē lieto daudzu koku veidus un virsmas apstrādes tehnikas. Mākslinieka stilu raksturo monumentalitāte un tēlniecisku elementu izmantojums.

Juris Osis ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1972.gada.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

 



 

Juta Rindina “Vāze “Groteska””, 1983. Šamots. LMS muzejs

 

20.februārī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā keramiķi Jutu Rindinu!

 

Māksliniece beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļu 1972.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu 1978.gadā, diplomdarbs – dārza keramika (šamots; vad.P.Martinsons).

Izstādēs piedalās kopš 1977.gada. Piedalījusies izstādēs Latvijā, ASV, Ungārijā, Itālijā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1984.gada.

Jutas Rindinas darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, kā arī privātkolekcijās gan Latvijā, gan ārzemēs.

 

 


 

Ieva Spalviņa "Veltījums Viljamam Morisam", 2015. Akvarelis, 86x59 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

22.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā akvarelisti, interjeristi Ievu Spalviņu!


Māksliniece Ieva Spalviņa absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (tag.PIKC NMV JRMS) 1966.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu 1972. gadā ar diplomdarbu “Pludmales iekārtas komplekss Jūrmalai” (vad. I.Strautmanis).

Strādājusi Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātā „Māksla” no 1972.-1992.gadam.

Veidojusi projektus interjeram Gaiļezera slimnīcā (1978-82, kopā ar J.Spalviņu, arhit. A.Purviņu), iekārtojusi izstādes Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (1988, 1993), Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (1982),  Ainažu jūrskolas muzejā (1884-86, kopā ar J.Spalviņu, V.Lazdiņu) u.c.

Kopš 1994.gada ir gleznošanas un kompozīcijas pasniedzēja PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolā.

Ieva Spalviņa ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1981.gada. No 1974.gada māksliniece piedalās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs - Japānā, Austrālijā, Ķīnā, Vācijā u.c. Piedalījusies akvareļglezniecības Starptautiskajās triennāles Rīgā līdz 2001.gadam un Starptautiskajās akvareļglezniecības biennālēs Viļņā un Kauņā (Lietuva). Ieguvusi apbalvojumus Starptautiskajā akvareļglezniecības biennālē Baltic Bridges Viļņā (Lietuva), Starptautiskā akvareļglezniecības biennālē NEUES AQUARELL (Vācija) u.c.

Ievas Spalviņas mākslas darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Austrālijā, Zviedrijā, Somijā, Japānā, ASV u.c. 

 


Antons Rancāns “Meitene ar putnu”, 1985. Koks, 37x24x16 cm. LMS muzejs

 

15.janvārī jubilejā sveicam koktēlnieku, interjeristu un pedagogu Antonu Rancānu.

 

Mākslinieks Antons Rancāns mācījies Rēzeknes Lietišķās Mākslas vidusskolā. 1972.gadā pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas interjera un iekārtas nodaļu, diplomdarbs – Viļānu selekcijas stacijas administratīvās ēkas interjers (vad.I.Strautmanis).

Bijis pasniedzējs Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolā (1970-72; 1976-91). Kopš 1991.gada Makašānu Amatu vidusskolā pasniedz kokapstrādi un koktēlniecības pamatus.

Antons Rancāns izstādēs piedalās kopš 1970.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1976.gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Polijā, Krievijā u.c.

Sešdesmito gadu beigās mākslinieks pievērsies kokgriešanai un koktēlniecībai – veidojis sabiedrisko ēku interjeru dekorus un koka skulptūras. 1990.gadā uzsācis aktīvu Latgales ārtelpas koka krucifiksu pētniecību un atjaunošanu, apmācot šajā amatā arī savus audzēkņus. Antons Rancāns izgatavojis un atjaunojis vairākus desmitus Latgales koka krucifiksus.

Par ieguldījumu mākslas un izglītības attīstībā saņēmis daudzus apbalvojumus, tostarp arī ir Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā u.c.



 

Vilnis Auziņš, Latvijas Mākslinieku savienības pasākumā “Diapozitīvu vakars” LMS galerijā, 2014.gads.

 

8.janvārī, Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā fotogrāfu Vilni Auziņu!

 

Vilnis Auziņš absolvējis Maskavas Kultūras institūta kultūrizglītības nodaļu kino – foto specializācijā 1982.gadā ar diplomdarbu dokumentālā filma “Laiva”, vēlāk 1995.gadā papildinājis zināšanas Dienvidmeinas universitātē Portlendā, Meinas štatā, ASV. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 2007.gada. Fotomākslai pievērsies kopš 1968.gada un izstādēs piedalās kopš 1979.gada.

V.Auziņš ir strādājis daudzos Latvijas muzejos, arī mākslas augstskolās kā lektors, organizējis izstādes un konferences, piedalījies katalogu izveidē, rakstījis recenzijas un rakstus. Vienmēr bijis aktīvs foto nozares un procesu aktualizētājs. Nozīmīgs ir Viļņa Auziņa devums Latvijas Fotogrāfijas muzeja dibināšanā kā arī dziļās teorētiskās zināšanas un jūgendstila arhitektūras mantojuma iemūžināšana fotogrāfijā.



 

Pēteris Korsaks jubilejas fotoizstāžu "21.gadsimts. Latvieši" un "Pieturu zīmes" atklāšanā Latvijas Fotogrāfijas muzejā, 14.12.2007.

 

15.decembrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā fotomākslas vēsturnieku, muzeja speciālistu un fotogrāfu Pēteri Korsaku!

 

Pēteris Korsaks pabeidzis Rīgas 5.tehnisko skolu kā elektrosakaru mehāniķis 1960.gadā un Olaines kīmiķu skolu ekstrūzijas mašīnu operatora specialitātē 1965.gadā. Mācījies Rīgas raj. Kultūras universitātē Žurnālistikas fakultātē 1972.gadā.

Pēteris Korsaks ir bijis izdevniecības un reklāmas sektora vadītājs Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (1980-87) un fotoeksperts Latvijas institūtā (1999-2000).

Strādājis Latvijas Fotogrāfijas muzejā kā galvenais speciālists un daudzu izstāžu kurators. Latvijas Fotogrāfijas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas „Fotogrāfijas attīstība Latvijā. 1839. – 1940.” autors.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2003.gada.

Izstādēs piedalās no 1978.gada. Nozīmīgas personālizstādes: “Par dzīvi, dziesmu un fotogrāfiju”, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Rīga, Latvija (1997), “Par dzīvi, dziesmu un fotogrāfiju”, Ņujorka, ASV (1999), “Latvijas. Daba un ļaudis”, Hobro, Dānija (2000); “Zemes smarža”, Preiļi, Latvija (2002) u.c.

Dažādu publikāciju, grāmatu (“Latvijas fotomāksla” (1992), “Latvijas vēsture” (1992) u.c.) un rakstu krājumu (“Daugavas raksti”, “Sēļu zeme” (1995) u.c.) autors. Rakstījis šķirkļus par fotogrāfiem enciklopēdijās (“Enciklopēdiskā vārdnīca” (2.sēj., 1991), “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” (3.-4.sēj.).

 

Saņēmis LKF Spīdolas stipendiju (1988, 1990), apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Ir VKKF mūža stipendiāts no 2003.gada un Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

 

Darbi atrodas: Latvijas Fotogrāfijas muzejā, 1991.gada barikāžu muzejā, Olaines Vēstures un mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Vācijā u.c.

 


Vairas Vīķes-Freibergas dzimtas ģerbonis

 

13.decembrī sveicam jubilejā plakātistu un dizaingrafiķi Juri Ivanovu!

 

Mākslinieks Juris Ivanovs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu 1977.gadā ar diplomdarbu, gobelēnu “Zeme un jūra” (vad.R.Hemirāts).

Strādājis par mākslinieku Dekoratīvās mākslas kombinātā no 1977.-1992.gadam.

Izstādēs piedalās no 1972.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1979.gada. Daudzu plakātu konkursu laureāts.

 

Juris Ivanovs jau vairākus gadu desmitus kopā ar mākslinieci Ilzi Lībieti darbojas heraldikas nozarē. Radījuši lielu daļu no mūsdienu Latvijas pilsētu, novadu un dzimtu ģerboņiem, piemēram, Jelgavas pilsētas ģerboni, Lielvārdes pilsētas ģerboni, Ķekavas novada un Dobeles novada ģerboni u.c. Mākslinieks Juris Ivanovs veicis Rīgas pilsētas vēsturiskā ģerboņa grafisko izstrādi 1990.gadā. Tāpat kopā ar mākslinieci Ilzi Lībieti veidojuši māksliniecisko noformējumu Vairas Vīķes-Freibergas dzimtas ģerbonim.

 

Darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā u.c.

 



Artūrs Riņķis "Radioizotopu mērītājs grunts, cementa un asfalta klājumu blīvuma noteikšanai", 1975. Alumīnijs, tekstolīts, 375x220x480 mm. Eksponēts starptautiskajā izstādē "Nuclex-75" Bāzelē (Šveice). No LMS muzeja arhīva materiāliem.


 

10.decembrī sveicam jubilejā mākslinieku, dizaineri Artūru Riņķi!

 

Mākslinieks Artūrs Riņķis beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu 1974.gadā ar diplomdarbu "Universālais polihromprojektors". 

Izstādēs piedalās kopš 1976.gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1976.gada.

Strādājis Rīgas radioizotopu aparātu būves zinātniski pētnieciskajā institūtā no 1974.-1977.gadam. Specializējies aparatūras dizainā, grafiskajā un kinētiskajā dizainā, piemēram, kinētisks objekts „Sakta” viesnīcai "Latvija", 1979 (tag. viesnīca Radisson BLU Hotel Latvija). Veidojis arī videofilmas un piedalījies starptautiskos multimediju festivālos Austrijā, Šveicē, Polijā, 1991; Spānijā, 1992. 

1996.gadā Sabiles apkaimē izveidojis mākslas dārzu „Nekurienes vidū”, kurā izvietoti mākslas objekti, kas atspoguļo mākslinieka aizraušanos ar kinētisko mākslu.

Bijis nominēts “Purvīša balvai 2015” par darbu "Pulsārs Q 19" izstādē „Saules sistēmas perspektīva” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" un pēdējo divu gadu radošo darbību mākslas dārzā „Nekurienes vidū”. 

Piedalījies izstādēs Latvijā, Krievijā, Austrijā, Šveicē, Polijā u.c. Nozīmīgas izstādes: Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā „Ceļojums uz Nekurieni” (2016), izstāde „Vide. Daba. Cilvēks” (Rīga, 1984).

Darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā u.c.

 


Ilgnese Avotiņa „Tehnikas vara”, 2017. Linogriezums, 84x60 cm. LMS muzejs

 

2.decembrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā grafiķi Ilgnesi Avotiņu!

 

Ilgnese Avotiņa absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (tag.PIKC NMV JRMS) 1976.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu 1982. gadā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1995.gada ,bet izstādēs piedalās kopš 1980.gada.

Nozīmīga ir mākslinieces I.Avotiņas pedagoģiskā darbība PIKC NMV Jaņa Rozentāla Mākslas skolā, kur joprojām viņa ar aizrautību māca zīmēšanu, dažādās grafikas tehniku nianses, vada Mazo Mākslas skolu un aktīvi iesaista audzēkņus izstāžu, plenēru aktivitātēs. Ilgnese Avotiņa vienmēr atsaucīgi piedalās Latvijas Mākslinieku savienības rīkoto pasākumu organizēšanā  un iesaista arī skolas jauniešus, rosinot viņu radošumu un iesaisti profesionālu mākslinieku vidē.

Mākslinieces Ilgneses Avotiņas radošā darbība atklājas dažādās grafikas tehnikās, un jo īpaši smalki veidotajās oforta tehnikas grafikās, kā arī zīmējuma un tušas tehnikā. Viņas rokrakstam raksturīgs precīzs zīmējums, smalka līnijas izjūta un niansēta izpratne par tēlojumu, saglabājot latviešu nacionālās grafikas skolas  tradīcijas. Kompozīcijas ir filozofiski pārdomātas, dažkārt ar sirreālistisku pieskaņu un ietver personisko pārdzīvojumu. Bagātīgs ir viņas sniegums ekslibris izveidē, kur miniatūras izmērā māksliniece vizualizējot būtisko atklāj grāmatzīmes īpašnieka personību.

 

Ilgneses Avotiņas mākslas darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā,  Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un citos muzejos, kā arī privātkolekcijās.

 


 

Leo Kokle “Ziedi un velniņš”, 1962. Kartons, eļļa, 91x65 cm. LMS muzejs

 

23.novembrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslas zinātnieci Daci Čolderi!

 

Dace Čoldere absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu 1975.gadā ar diplomdarbu “Kurzemes sudrabkaļu darbi 17.un 18.gadsimtā” (vad. Gundega Ivanova), Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1988.gada, ilggadēja Restauratoru biedrības priekšsēdētāja.

Mākslas zinātniece Dace Čoldere specializējusies Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības jomā it īpaši mākslas pieminekļu un restaurācijas nozarē. Strādājusi Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskajā padomē (1973-1988)  un kopš 1988.gada strādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. 

Mākslas vēsturē nozīmīgas ir mākslas zinātnieces un ekspertes Daces Čolderes daudzās publikācijas (kopš 1973.gada), pētījumi, konferenču referāti un ekskursijas, kur plašākai sabiedrībai viņa atklāj kultūrvēsturisko ēku, interjeru un to detaļu, sakrālo vērtību utt. būtību, pievēršot uzmanību savdabīgajam un akcentējot tā nozīmību kontekstā ar pārējo Latvijas mantojumu.



 

Bruno Strautiņš “Aka”, 1988. Bronza, 44x36x19 cm. LMS muzejs

 

22.novembrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslas zinātnieci Edvardu Šmiti!

 

Edvarda Šmite absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu 1976.gadā ar diplomdarbu “Materiāli Latvijas PSR Mākslas muzeja vēsturei” (vad. Romis Bēmis), mākslas maģistres grāds iegūts 1997.gadā par darbu “Tēlniecība muzejā un izstāžu zālē”. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1981.gada

 

Ilggadēja Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja darbiniece: tēlniecības kolekcijas glabātāja, zinātniski izglītojošā darba vadītāja, galvenā speciāliste, veidojusi izstāžu ekspozīcijas un katalogus. Kopš 1974.gada aktīvi publicē rakstus par Latvijas mākslu periodikā un sniegusi būtisku ieguldījumu mākslas vēstures izpētē. Plašākai sabiedrībai veidojusi televīzijas raidījumu cikla “Muzeju krātuvēs” sižetus par Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja vēsturi, tēlniecības kolekcijām, māksliniekiem.

 

Mākslas zinātnieces Edvardas Šmites plašās, dziļās zināšanas un asprātīgais skatījums būtiski bagātina Latvijas mākslas vēsturi un vienmēr rada interesi ikvienā lasītājā vai klausītājā.



Šodien, 7. novembrī, Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā gleznotāju Guntu Liepiņu - Grīvu! 

 

Gunta Liepiņa - Grīva, "Ceļojošais cirks", 1973, kartons, eļļa, 85 x 135 cm, LMS muzejs


Gunta Grīva (dz. Liepiņa) – absolvējusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV JRMS) 1961.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1967. gadā ar diplomdarbu „Uz jauno hitu” (vadītājs Eduards Kalniņš), vēlāk no 1970. – 1973. gadam studijas turpinājusi I. Repina Ļeņingradas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā (tag. Sanktpēterburgas Mākslas akadēmija) Mākslas vēstures un teorijas fakultātes aspirantūrā. Izstādēs piedalās no 1966. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1970. gada. Gunta Liepiņa - Grīva strādājusi par pedagogu J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1967– 1969) un Latvijas Mākslas akadēmijas sagatavošanas kursos.

 

Talantīga māksliniece, kuras darbos vienlīdz būtisks ir gan sižets, gan gleznieciskās kvalitātes, un  radošā daiļrade ir interesanta ar savu dažādo rokrakstu: līdzsvarotas kompozīcijas ar mierīgiem reālismā tvertiem tēliem un dinamiski trauksmainu noskaņu vēstoši darbi ar plaknē stilizētām figūrām līdz pat abstrakcijām. Mākslas vēsturē kā vēsturisks un laikmetu raksturojošs fakts tiek pieminēts, ka Guntas Liepiņas - Grīvas darbs „Dzimšanas diena” (1968) bijis viens no būtiskākiem iemesliem 7. jauno mākslinieku izstādes slēgšanai 1968. gadā, Rīgā, jo košās krāsas un no reālisma attālinātais tēlojuma veids izstādes pieņemšanas komisijai nav bijis pieņemams. Mākslinieces daiļrade – sižeti un tēlojuma veidi ir mainīgi, arī krāsu izpausme var būt gan kontrastaina, aktīva, gan līdzsvarota un niansēs saskaņota, gan nejaušību improvizēta, piemēram, akvareļos. G. Liepiņa - Grīva glezno eļļas, akvareļa, pasteļu u.c. tehnikās un rada dažādu žanru darbus: figurālas kompozīcijas, portretus, mūsdienās visbiežāk - klusās dabas un dekoratīvus, vērstus uz abstrakto tēlainību darbus.

 

Mākslinieces Guntas Liepiņas - Grīvas mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Valsts Tretjakova mākslas galerijā, Maskava, Krievija, citos muzejos un arī privātās kolekcijās.


Sveicam māksliniekus LIGITU FRANCKEVIČU, IEVU ILTNERI, DACI LIELO un IVARU MAILĪTI – Triju Zvaigžņu Ordeņa Virsniekus!

 

 

 

 

Ordeņu kapituls 2017.gada 20.oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un iecelt par ordeņa virsnieku:

Ligita Franckeviča dzimusi 1947. gada 30. jūlijā, Tukumā. 1967. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tagad – Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) Keramikas nodaļu, pēc tam no 1967. līdz 1973. gadam studējusi tēlniecību Latvijas Mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalās no 1972. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre (LMS) no 1976. gada. Organizē arī personālizstādes un piedalās starptautiskos simpozijos. Latvijas Medaļu mākslas kluba locekle no 1989. gada un no 1997. gada FIDEM (Federation International de la Medaille) Vispasaules Medaļu asociācijas locekle. Veidojusi monumentus un portretus Mirdzai Ķempei, Itai Kozakevičai, Eduardam Smiļģim, Annai Kernai, Elzai Radziņai, Gunāram Bērziņam, Mirdzai Šmithenei, Vilhelma Purvīša un Vilhelma Neimaņa portretu plaketes Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

 

Ieva Iltnere dzimusi 1957. gada 19. aprīlī. 1982. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļu, Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu (1976). Pasniedzēja LMA glezniecības katedrā (kopš 1999. gada), strādājusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā (glezniecības skolotāja, 1982 - 1987). Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Dānijā, Lielbritānijā u.c. Piedalījusies vairāk nekā 90 nozīmīgās grupu izstādēs un sarīkojusi 23 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs. Par izstādi Stāsti (Rīgas galerija) saņēmusi Latvijas Mākslinieku savienības gada balvu nominācijā Labākā personālizstāde Latvijas galerijās (2003).

 

Dace Lielā dzimusi 1957. gadā, Rīgā. 1975. gadā absolvējusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV JRMV), bet 1981. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu – sienas gleznojumu, kas realizēts Valdemārpils vidusskolā (vad.I.Zariņš). No 1983. gada Dace Lielā ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Dace Lielā aktīvi piedalījusies izstādēs, rīkojusi personālizstādes, veidojusi grāmatu grafikas.

 

Ivars Mailītis dzimis 1956. gadā, Vestienā. 1975. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļu un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaingrafikas nodaļu (1983). Somijā apguvis animācijas filmu un specefektu veidošanas prasmes. Izstādēs ar grafikas, supergrafikas darbiem, plakātiem, instalācijām, vides objektiem u.c. piedalās kopš 1975. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1984. gada. Ieguvis 16 prēmiju dažādās plakātu izstādēs (plakāti Lielais spilvens, Darbs – prieka tēvs, Žurkas jeb tāda ir dzīve u.c.). Saņēmis Latvijas Mākslinieku savienības gada labākā mākslinieka medaļu par gada izcilāko jaunrades sniegumu (kopā ar I. Mailīti, 1991).

 

 

 

 


Gunārs Ezernieks, "Zaļais klusums", 1981, audekls, eļļa, 56x72, LMS muzejs

 

 

2. novembrī, Latvijas Mākslinieku savienība

sirsnīgi sveic jubilejā gleznotāju  Gunāru Ezernieku!


Gunārs Ezernieks no 1948. līdz 1956. gadam mācījies J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (tag.PIKC NMV JRMS) un 1962. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs „Vagonu būvētāji” (vadītājs Eduards Kalniņš). Izstādēs piedalās no 1958. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1973. gada, Jelgavas mākslinieku biedrības biedrs kopš 2010. gada.


G.Ezernieks līdzās aktīvai radošai darbībai, strādājis kā pedagogs J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1962– 1965), mākslinieks žurnālā „Zvaigzne” (1969–1994), pedagogs Vircavas (1994– 1998) un Kalnciema (1998–2003) vidusskolā, vienlaikus mākslinieks Latvijas Valsts arhīvā (1995–1998), pedagogs Jelgavas Mākslas skolā (2003–2009).


Gleznotāja G.Ezernieka daiļradei raksturīga reālismā sakņota izteiksme ar zināmu stilizācijas pakāpi, mākslinieka drošais otas triepiens un niansēta krāsu izjūta gan portreta, gan klusās dabas, un ainavas žanrā, kurā rodama precīza, ikkatrai vietai raksturīgā noskaņa.   

Mākslinieka Gunāra Ezernieka  mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā citos muzejos un arī privātās kolekcijās.

 


2. novembrī LMS sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Daini Breikšu!

 

Dainis Breikšs absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1966.gadā ar diplomdarbu “Pļaviņu HES” Eduarda Kalniņa vadībā. Izstādēs sācis piedalīties 1965.gadā un kopš 1984.gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs un no 1987. līdz 1991. g. bijis Karikatūristu apakšsekcijas priekšsēdētājs. 

Karikatūras sācis zīmēt jau 1965.gadā un tās kā arī zīmētās ilustrācijas tika publicētas dažādos preses izdevumos,  paralēli darbojies grāmatu grafikā, strādājis par māksliniecisko redaktoru izdevniecībā „Liesma”, izdevniecībā “Baltika”, un pašlaik ir galvenais mākslinieks Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā.

Plašākai sabiedrībai galvenokārt ir zināmas viņa karikatūras, kurās reālajā dzīvē tvertie sižeti pārtop mākslinieciski groteskā valodā ar D.Breikšam raksturīgo rokrakstu interpretējot aktuālās nebūšanas, gan sieviešu vīriešu attiecības, gan cilvēciskās vājības. Bieži vien tēmas vispārinājumam un mūžīgo problēmu atspoguļošanai, tiek izmantots velna tēls, kā arī Ādams un Ieva, vai arī atsauces uz citu autoru darbiem mākslas vēsturē. Līdzās karikatūrām, D.Breikšs arī glezno gan eļļas krāsu, gan pasteļa tehnikās un galvenokārt tās ir sirdsmīlestības pilnas un saulainas Latvijas lauku ainavas.

 


                                      

Dainis Breikšs “Bez vārdiem”, 1980.gadi, papīrs, tuša, 14x21 cm, LMS muzeja arhīvs

 




 

Ivars Poikāns "Ak, laimīgie!", 1988. Kartons, eļļa, 71x97 cm. LMS muzejs

 

24.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Ivaru Poikānu!

 

Ivars Poikāns absolvējis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (tag.PIKC NMV JRMS) 1972.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā, scenogrāfijas specialitātē mācījies no 1975.-1976.gadam. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1985. gada un LMS valdes loceklis no 2002.-2008.gadam. Izstādēs piedalās no 1977.gada.

 

Ivars Poikāns darbojas gan grafikas, gan glezniecības jomās un darinājis arī ilustrācijas žurnāliem. Mākslinieka radošajai darbībai svarīgs ir saturs, viņš ir viens no retajiem, kas ironiski un arī provocējoši atspoguļo sabiedrības sociālos procesus. Gleznieciskais izteiksmes veids ar neoekspresionisma stilistikā vibrējošu faktūru ir pakļauts darba idejai – tēliem un telpai – reāliem un izdomātiem, kuri risina problemātiku sociālā un politiskā kontekstā.

 

Ivara Poikāna mākslas darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā,  Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Nortona un Nensijas Dodžu kolekcijā, Džeinas Vorhēsas Zimmerli Mākslas muzejā, ASV, viņa Svētības 14.Dalailamas kolekcijā un citos muzejos kā arī privātkolekcijās.

 


 

Guntars Sietiņš "Situācija II", 1993. Mecotinta, 28x50 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

23.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Guntaru Sietiņu!

 

Guntars Sietiņš absolvējis Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolu (tag. PIKC RDMV) 1982.gadā un

Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu ar diplomdarbu “Dzīvības koks” mecotintas tehnikā (vad.Gunārs Krollis) 1988.gadā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1993.gada,

Filadelfijas (ASV) Grafikas centra (PRINT CENTER) biedrs 1999-2002.,Starptautiskā grafikas centra Grafikens Hus (Zviedrija) biedrs kopš 2006.gada. Izstādēs piedalās kopš 1986.gada.


Lektors Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā kopš 1997.gada, docents (1999-2001), Grafikas nodaļas (kopš 2006 - Grafikas katedra) vadītājs kopš 1999 gada, asociētais profesors (2001-2004), profesors kopš 2004. gada.

Guntars Sietiņš darbojies grāmatu un periodisko izdevumu grafikā, piedalījies daudzās izstādēs un veidojis personālizstādes, saņēmis vairākas starptautiskas atzinības un diplomus. Mākslinieka rokrakstam raksturīga uzticība mecotintas tehnikai, kuru attīstot un izmantojot hiperreālisma paņēmienus, kompozīcijas un tēli veidojas daudznozīmīgi, simboliski jēgpilni. Viņa darbos  vērojama interese par priekšmeta materialitāti, par atspulgu metāla vai spoguļa virsmā, un šī spēle ar optisko vizualizāciju raisa suģestējošas noslēpumainības un kosmiskas bezgalības izjūtu.

 

Guntara Sietiņa mākslas darbi atrodas: Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Swedbank mūsdienu mākslas kolekcijā, Rīga, Kuldīgas novada muzejā, M.K. Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā, Kauņa, Lietuva, Valsts Tretjakova mākslas galerijā, Maskava, Krievija, Kaļiņingradas Valsts mākslas galerijā, Kaļiņingrada, Krievija un citos muzejos kā arī privātkolekcijās.

 


Juris Dimiters “Daba-vide-cilvēks”, 1983. Kartons, tempera, 60x90 cm. LMS muzejs

 

15.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Juri Dimiteru!

 

Juris Dimiters absolvējis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag.PIKC NMV JRMS) 1965.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas scenogrāfijas specialitāti ar diplomdarbu – multiplikācijas filma “Ziloņi un zaķi”, Gunāra Zemgala vadībā 1973.gadā.

Izstādēs piedalās kopš 1968.gada un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1975.gada.

 

Juris Dimiters radoši strādā gan kā gleznotājs, gan kā scenogrāfs, gan kā plakātists. Viņa perfekti zīmētajai, bieži vien sirreālisma stilistikā veidotajai mākslinieciskai tēlu pasaulei raksturīga ironija, humors, dažkārt pat groteska un gandrīz vienmēr rosina domāt par asociācijām vai metaforiskiem zemtekstiem.

 

Jura Dimitera mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā un citos muzejos kā arī privātkolekcijās.



 

Ojārs Arvīds Feldbergs “Aleja”, 1979, granīts, 92x63x40 cm, LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība 10.oktobrī sveic nozīmīgā jubilejā un vārda dienā tēlnieku Ojāru Arvīdu Feldbergu!

 

Ojārs Arvīds Feldbergs studijas sācis Rīgas celtniecības tehnikumā (tag. Rīgas Celtniecības koledža), kuru absolvējis 1966.gadā un 1970.gadā turpinājis izglītoties Latvijas Mākslas akadēmijā Tēlniecības nodaļā, kuru absolvējis 1976.gadā ar diplomdarbu “Ērģelnieka Nikolaja Vanadziņa portrets”, vadītājs Igors Vasiļjevs. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1981.gada, bijis arī  Latvijas Mākslinieku savienības valdes sekretārs (1987-1991).

Jau studiju gados O.A.Feldbergs sāka piedalīties mākslas izstādēs (1973), pievērsdamies akmens tēlniecībai, un pilnveidojot sev raksturīgo ainavas tematiku, novatoriski akcentēja dabas  universālo būtību, parādības un norises. Mākslinieks kopā ar domubiedriem: Ojārs Breģis, Vilnis Titāns u.c. 20.gs.70.gados aizsāka tiešās kalšanas metodi granītā, bez iepriekšējas veidošanas un modeļa.  

Strādājot radoši, mākslinieks vienmēr bijis sabiedriski aktīvs organizējot daudzus kultūras un mākslas pasākumus gan Rīgā – Tēlnieku parkā, Bieriņos, Mārupītes krastos, gan Pedvālē pie Sabiles, kur radījis Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeju (1998) ar vērienīgu tēlniecības darbu un laikmetīgu mākslas objektu ekspozīciju. Paralēli radošajam darbam Latvijā, vienmēr aktīvi veidojis kontaktus un radis iespējas piedalīties dažāda mēroga simpozijos un izstādēs ārzemēs.

O.A.Feldberga rokrakstam raksturīgs Latvijas tēlniecības skolas pamatīgums un mūsu ainavas būtiskā elementa – akmens cildināšana, kas izpaužas lakoniskā formveidē.

 

Ojāra Arvīda Feldberga mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova mākslas galerijā, Maskavā, Krievijā un citos muzejos, kā arī privātkolekcijās.



 

Malda Muižule "XX gadsimts", 1983. Oforts, 48x48 cm. LMS muzejs

 

5.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci MALDU MUIŽULI

 

Malda Muižule  absolvējusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag.PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) 1957.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu 1963.gadā ar diplomdarbu oforta tehnikā “Rojas zvejnieki” A.Apiņa vadībā. Izstādēs piedalās kopš 1963.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1966.gada, LMS Grafiķu sekcijas priekšsēdētāja (1987-1992).


Malda Muižule ir viena no ievērojamākām oforta tehnikas meistarēm Latvijā. Viņa bija viena no pirmajām, kas 20.gs.70.gadu sākumā attīstīja krāsas iespējas lietošanu grafikā, sarežģītā daudzpakāpju kodinājumā panākot dažādas faktūras un krāsu nianses. Viņas mākslas tēliem raksturīga daudznozīmīga izteiksme, vitalitāte, kas izpaužas kompozīcijās, kur mijas mūsu tautas etnogrāfiskie motīvi ar pasaules kultūras izjūtu, kas izpaužas cilvēcisko emociju un dabas norišu pārdzīvojumā. M.Muižule strādājusi arī litogrāfijas, akvareļa tehnikā un darinājusi arī karikatūras, plakātus, ekslibris.


Maldas Muižules mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā un citos muzejos kā arī privātkolekcijās.



 

Herberts Erbs “Lobīšanās periods”, 1982. Stikls. LMS muzejs

 

3.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Herbertu Erbu!

 

Herberts Erbs absolvējis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag.PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) Keramikas nodaļu 1973.gadā un

Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu absolvē 1978.gadā.

Izglītību papildinājis Liepājas Universitātē un 2007. gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā.

Sākot no 1980. gada piedalījies daudzās izstādēs, tai skaitā, arī ārzemēs – Zviedrijā, Krievijā, Portugālē, Šveicē, Igaunijā, Lietuvā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1986.gada. Darbojies LMS Latgales organizācijā, Liepājas organizācijā un Liepājas Mākslinieku līgā

Nozīmīgs Herberta Erba radošā darba posms saistās ar Līvānu stikla fabriku, kur strādājis no 1979.-1987.gadam un ilgus gadus bijis rūpnīcas galvenais mākslinieks (1983-1987). Fabrikā bijusi unikāla iespēja iegūt prasmes strādājot ar karsto stiklu un realizēt gan autordarbus, gan rūpnieciskā dizaina priekšmetus: krāsainus, stilistiski lakoniskus stikla traukus. 1987.gadā atgriežas dzimtajā pilsētā – Liepājā, kur turpmākais darbs ir kombinātā „Māksla”, veicot galdniecības ceha vadītāja pienākumus.

No 1997.gada ir pasniedzējs Liepājas Universitātē un aktīvi piedalās izstādēs. Radošās idejas tiek realizētas vitrāžās, radot kompozīcijas dažādiem sabiedriskiem un privātiem interjeriem.

 

Herberta Erba mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Līvānu stikla muzejā, Latgales mākslas un amatniecības centrā, citos muzejos un arī privātās kolekcijās.



Šodien, 2.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Gunāru Platpīru!

 

 

 

 

Gunārs Platpīrs, 1957, strūklaka "Dzirnakmeņi", metāls, 2003, Rīgas domes vestibils, Rātslaukums 1, Rīga.

 

Gunārs Platpīrs māksliniecisko izglītību sācis Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā (tag.RDMV), ko absolvējis 1977.gadā un studijas turpinājis Latvijas Mākslas akadēmijā, kur Rūpnieciskās mākslas nodaļu (tag.Dizaina nodaļu) absolvējis 1990.gadā ar diplomdarbu „Emaljēti trauki” J.Gagaiņa vadībā. Latvijas Dizaineru savienības biedrs kopš 1994.gada un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 2003.gada. Izstādēs piedalās kopš 1983.gada.

 

G.Platpīrs strādājis par radošo mākslinieku kombinātā „Māksla” (1977-1991), par pasniedzēju Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā (tag.RDMV) ( 1990-1993), par galveno mākslinieku SIA „Metāls un Gaisma” (1993-1999), bet kopš 1999.gada par galveno mākslinieku uzņēmumā „PLATPIRS” (tag.SIA „PLATPIRS DESIGN FACTORY”) un kopš 2015.gada par Ogres pilsētas galveno mākslinieku.

 

Mākslinieks Gunārs Platpīrs savu radošo talantu ir realizējis visdažādākajās mākslas jomās, radot dizaina objektus gan interjeriem, gan pilsētvidei un izmantojot plašu materiālu arsenālu: nerūsējošais tērauds, niķelis, sudrabs, zelts, misiņš, kapars, emalja. 

 

G.Platpīra radošā darbība, kas bieži saistīta gan ar pasūtījuma darbiem, gan piedalīšanos konkursos ir ļoti aktīva un daudzveidīga, kā nozīmīgus piemērus sabiedriskā interjerā un ārtelpā jāmin: strūklaka „Dzirnakmeņi” Rīgas domē (2003), strūklaka „Kāpu priede” Ventspilī (2005), strūklaka „Buru laiva” Krāslavā (2011) u.c.

 



Šodien, 2.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci Larisu Braunu!

 

 

Larisa Brauna, 1942, kostīma skice 1976. gadā uzņemtajai spēlfilmai (rež. Dzidra Ritenberga) "Šīs bīstamās balkona durvis", papīrs, akvarelis, 43 x 30 cm, 1976, LMS muzejs.

 

 

Larisa Brauna Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu absolvējusi 1968.gadā ar diplomdarbu – apdrukāti kleitu audumi R.Heimrāta vadībā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1972.gada, bet Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre kopš 1978.gada un izstādēs piedalījusies no 1968.gada.

 

Kopš 1973. līdz 1995.gadam L.Brauna savas tekstilmākslinieces prasmes un radošo talantu attīstījusi strādājot par kostīmmāklsinieci Rīgas Kinostudijā, kur piedalījusies spēlfilmu: Pirmā vasara (1974), Šīs bīstamās balkona durvis (1976), Buras (1977), Atspulgs ūdenī (1977), Ģimenes albums (1978), Gaidiet Džonu Graftonu (1979), Salavecīša personiskā dzīve (1982), Mirāža (1983), Spēle notiks tik un tā (1985), Dubultslazds (1985), Viņš, viņa un bērni (1986), Svešais (1988), Viss kārtībā (1988), Kādreiz Eiropā ( 1989), Zītaru dzimta (Vecā jūrnieku ligzda) (1989), Depresija (1991), Rīgas jumpravas (1996), Golfa straume zem ledus kalna (2012) u.c.veidošanā.

 

L.Brauna veidojusi arī kostīmu skices daudzām teātra izrādēm gan Latvijas Nacionālajā teātrī, gan Liepājas teātrī, teātros "Skatuve" un "Kabata" u.c.

Larisas Braunas veidotajiem tērpiem raksturīgs savdabīgs šarms, stila izjūta, kas sakņojas viņas precīzajā izpratnē par attiecīgo laikmetu, vietu, modi un katru tēlu.

 

Larisas Braunas mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Andreja Upīša memoriālajā muzejā, citos muzejos un arī privātās kolekcijās.



 

Juris Toropins "Rīta cēliens", 1980. Audekls, eļļa, 104x110 cm. LMS muzejs

 

15.septembrī jubileju atzīmē gleznotājs, scenogrāfs Juris Toropins un metālmākslinieks Igors Celms. Sirsnīgi sveicam gaviļniekus!



 

Konrāds Ubāns “Nomales iela”, 1950. Audekls, eļļa, 68x92 cm. LMS muzejs

 

17.augustā sirsnīgi sveicam jubilejā mākslas zinātnieci Aiju Nodievu!

 

Aija Nodieva sākotnēji absolvējusi Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļu (1960), bet Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu beigusi 1970.gadā ar diplomdarbu „Latviešu ainavu meistara Konrāda Ubāna daiļrade” (vad.R.Lāce). Latvijas Žurnālistu savienības biedre no 1969.gada, bet Latvijas Mākslinieku savienības biedre Aija Nodieva ir no 1972.gada.  

Mākslas zinātniece Aija Nodieva savā radošajā mūžā ir darbojusies dažādās jomās: ekskursiju vadītāja, estētikas skolotāja, mākslas vēstures pedagoģe Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (bij. Latvijas Valsts konservatorija), tēlotājas mākslas nodaļas redaktore žurnālā „Māksla”, žurnāliste un kritiķe, vadījusi radioraidījumus, izveidojusi mākslas galeriju „Ars Longa”.

Nozīmīgs mākslas zinātnieces Aijas Nodievas devums Latvijas mākslas vēsturē ir viņas precīzais, mākslas būtības izpratnē balstītais un tēlaini aprakstošais mākslas vērtējums, kur profesionāli izvērtēti un raksturoti gan autori, gan mākslas darbi, gan paaudzes, žanri vai mākslas veidi, ietverot to visu laikmeta un plašāku mākslas procesu kontekstā. Aija Nodieva īpaši specializējusies glezniecības jomas pārzināšanā, bet pievērsusies arī scenogrāfijai, keramikai un sarakstījusi grāmatas: „Latviešu jaunākā glezniecība” (1981), „Latviešu keramika (1960 – 1975)” (1977), „Laikmets vēstulēs. Latviešu jauno mākslinieku sarakste 1914–1920” (Valters un Rapa, 2004), monogrāfijas par K.Ubānu (1974), A.Artumu ( 1986), M.un A.Spertāliem (1988), G.Zemgalu, (1989). B.Baumani ( 1991).

Aija Nodieva ir aktīva operas mākslas klausītāja un vērtētāja, regulāri sekojot ne tikai Latvijas Nacionālās operas un baleta repertuāram, bet arī apmeklējot operas izrādes ārzemēs.



 

Anatolijs Borodkins "Fragmenti no "Lejasskrunšu" mājām. Iekārti keramikas figurāli objekti", 1997. Šamots, angobas, glazūra, redukcija, koks, metāls, H 1m. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

15.augustā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Anatoliju Borodkinu!

 

Anatolijs Borodkins dzimis Simferopolē, Ukrainā, kur pirmās profesionālās prasmes ieguvis  Simferopoles Mākslas skolā, kas absolvēta 1966.gadā, vēlāk mācījies Štiglica Sanktpēterburgas Valsts mākslinieciski tehniskajā akadēmijā (bij. Ļeņingradas V.Muhinas Augstākā mākslinieciski tehniskā skola) Arhitektūras nodaļā, ko absolvēja 1977.gadā.

Izstādēs piedalās no 1974. gada un kopš 1978. gada ir Ukrainas Mākslinieku savienības biedrs, bet no 1997. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs. Strādājis Simferopoles mākslas kombinātā.
Sarīkojis vairākas personālizstādes: Latvijā (1996, 1997), Ukrainā (1990, 1992) un piedalījies izstādēs Ukrainā, Krievijā, Latvijā, Polijā, Bulgārijā, Spānijā, Itālijā, Kanādā, Dienvidslāvijā, Ēģiptē. Vadījis Starptautisko keramikas simpoziju Latvijas Mākslinieku savienības radošajā namā Dzintaros (1983) un Starptautisko keramikas simpoziju Sednevā, Ukrainā (1990).

Mākslinieks Anatolijs Borodkins radoši darbojies keramikas un porcelāna mākslas jomās, kā arī glezniecībā. Joprojām aktīvi līdzdarbojas dažādos keramikas un porcelāna simpozijos Zvārtavas pilī – biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” Starptautiskā mākslas un izglītības centra un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja radošajā filiālē.


Mākslinieka Anatolija Borodkina mākslas darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, Ukrainas muzejos, kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.



 

Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā

tēlnieci Ligitu Ulmani – Franckeviču!

 

 

 

 

Ligita Ulmane – Franckeviča absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu  (tag.RDMV) 1967.gadā, bet 1973.gadā Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu „Koklētājs” (E.Smiļģis Tota lomā Raiņa lugā „Spēlēju, dancoju”) Valda Alberga vadībā. Izstādēs piedalās no 1971. gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1976.gada un Starptautiskās medaļu mākslas federācijas (FIDEM) biedre kopš 1996.gada.

 

Ligita Ulmane – Franckeviča bijusi pedagoģe Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā (tag.RDMV), bet vairāk darbojusies radoši, piedaloties izstādēs un it īpaši aktīvi dalību ņemot  savu laikabiedru: Ojārs Breģis, K.Dane, J.Strupulis, B.Strautiņš, Dagnija Nīcmane, Vilnis Titāns, Ojārs Arvīds Feldbergs – kopizstāžu veidošanā.

 

Tēlniece Ligita Ulmane – Franckeviča kā talantīga formas plastikas pārvaldītāja sevi pieteica 20.gs.70.gadu vidū, strādājot gan monumentālajā un medaļu mākslā, gan memoriālajā un mazo formu tēlniecībā visdažādākajos materiālos: bronzā, granītā, marmorā u.c. Viņas tēlniecībai raksturīga vitalitāte un jūtīgums, kas visprecīzāk izpausti bronzas skulptūrās: figurālā, animālistiskā, dekoratīvā žanrā. Tēlniece ir nozīmīgi bagātinājusi Latvijas mākslu radot izcilas plastiskās vērtības, kurās apvienota mākslinieces emocionalitāte un reālistiskā pasaules izjūtā balstītā īstenības tēlainība.

 

Ligita Ulmane – Franckeviča mūsdienās pazīstama arī kā virtuoza naudas plastiskā veidojuma autore, kas atzīta ar nozīmīgiem apbalvojumiem kā vairāku Latvijas bankas naudas kolekcijas monētu radītāja.

 

Mākslinieces Ligitas Ulmanes – Franckevičas mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā citos muzejos un arī privātās kolekcijās.

 

Publicitātes attēls:

Ligitas Ulmanes – Franckevičas skulptūra „Bērnība” (1983, bronza, 81x91x58 cm) Latvijas Mākslinieku savienības muzeja ekspozīcijā 11.novembra krastmalā 35, Rīgā.



 

Māra Zītare „Konservu cehā”, 1986. Audekls, eļļa, 110x110 cm. LMS muzejs

 

22.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci Māru Zītari!

 

Māra Zītare absolvējusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag PIKC JRMS) 1955.gadā, bet Latvijas Mākslas akadēmiju ar diplomdarbu „Preču stacija” (vad. E. Kalniņš) 1961.gadā. Izstādēs piedalās no 1963. gada un Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1970.gada.

M.Zītare bijusi pedagoģe Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā (tag.RDMV) un kopš 1978.gada vada Rīgas Kultūras un atpūtas centra "Imanta" Tautas glezniecības studiju "Umbra".

Gleznotāja M.Zītare, turpinot latviešu glezniecības kolorīta tradīcijas, mērķtiecīgi meklējusi krāstoņu noskaņas atbilstoši sižetam, vispārinot un stilizējot formas dažādos  žanros. Māksliniece pieder pie paaudzes, kura pārvērtējot sociālistiskā reālisma nosacījumus centās rast citādus risinājumus, izvēršot vispārinātas figurālās kompozīcijas ar tēliem lakoniskās formās un ikdienišķo pārvēršot mūžības noskaņās.

80.- 90.gados M.Zītares gleznojumi kļūst dinamiskāki un dekoratīvāki ar viņai raksturīgo fakturētu švīkājumu radot it kā statiskā kompozīcijā satraukuma pilnu vibrāciju. M.Zītares niansētā kolorīta glezniecība rada dziļdomīgu, estētiskās vērtībās balstītu tēlu pasauli.

Gleznotājas Māras Zītares mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tukuma muzejā citos muzejos un arī privātās kolekcijās Francijā, Zviedrijā, Anglijā, Japānā u.c.

 


Jānis Mitrēvics "Tikšanās I", 1988. Audekls, eļļa, 190x190cm. LMS muzejs

Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Jāni Mitrēvicu!

Jānis Mitrēvics 1975.gadā absolvējis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu ( tag. PIKC JRMS), 3.profesionāli tehniskajā skolā ieguvis kinomehāniķa specialitāti (1975 – 1976), bet 1982.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu - metu freskai “Senā Rīga” Latvijas Valsts arhīvam (vad.I.Zariņš). Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1983.gada un izstādēs piedalās kopš 1984.gada, bet personālizstādes rīko no 1993.gada.

Gleznotājs Jānis Mitrēvics un viņa paaudze iezīmējas ar savdabīgu pagriezienu Latvijas mākslā, kas vēlmē atbrīvoties no sociālistiskā reālisma dogmām, tomēr saglabāja figurālās kompozīcijas tradīcijas, bet jau ar citādu metaforisko valodu, kuras tēlainības nosacītībā, formu stilizācijā un dematerializācijā parādījās skepse un atsvešinātība, lirika un groteska. Visspilgtāk, ar kuratora Ivara Runkovska iniciatīvu, šī paaudze sevi pierādīja izstādē „Maigās svārstības” izstāžu zālē „Latvija” 1990. gadā. Tā bija akcija – performance, jo izstādi atklāja bez mākslas darbiem un mēneša garumā mākslinieki – Ieva Iltnere, Jānis Mitrēvics, Ģirts Muižnieks, Sandra Krastiņa, Edgars Vērpe un Aija Zariņa – skatītājiem redzot strādāja un turpat eksponēja radītos darbus, bet līdz ko izstāde bija izveidota, to slēdza.

Radošās darbības sākumā J.Mitrēvica glezniecībai raksturīgs tumšs kolorīts, stilizētas lielformāta figūras un kompozīcija, kas tika attīstīta līdz sakāpinātai ekspresijai arvien vērienīgāka izmēra audeklos. Kopš 1990.gadu sākuma viņš apguva jauno tehnoloģiju mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, kas deva iespējas radīt mākslas darbus, kur eļļas glezniecība tika apvienota ar datorgrafiku, bet formu valodā atgriezās pie reālisma postmodernismam raksturīgā izteiksmē, arī ar instalāciju izveidē.

Šobrīd Jānis Mitrēvics ir „Dd studio” līdzīpašnieks un vadītājs (kopš 2000.gada), kas līdz ar savu komandu veiksmīgi veido muzeju ekspozīcijas un izstādes, multimediju programmas un interaktīvās prezentācijas, videografikas un animācijas gan Latvijā, gan ārzemēs. Viens no pēdējiem „Dd studio” veikumiem ir darbs pie Likteņdārza digitālās ekspozīcijas „Liktens gāte”, kas paredzēta vēstures tematikas atspoguļošanai.

Mākslinieka Jāņa Mitrēvica mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c. muzejos, kā arī privātkolekcijās.