AKTUALITĀTES KONKURSI SVEICAM 2018 2017 SĒRU VĒSTS ARHĪVS 2012-2018 RECENZIJAS UN INTERVIJAS IZNOMĀ Radošo personu atbalsta programma LMS PROJEKTI LMS VĒSTURE LMS STRUKTŪRA LMS APAKŠSTRUKTŪRAS LMS KONGRESI LMS STATŪTI LMS BIEDRI KĀ KĻŪT PAR LMS BIEDRU? LMS BIEDRU RADOŠĀS KOPAS LMS DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS INTERNETA SAITES LMS KONTAKTI

Ziedo Latvijas Mākslinieku savienībai

 

Zivju restorāns “Skonto” Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, interjera projekta autors Voldemārs Lazdiņš, 1999, LMS muzeja arhīvs.

 

15.jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Voldemāru Lazdiņu!

 
Mākslinieks Voldemārs Lazdiņš beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1969. gadā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu (tag. Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnodaļa) 1974. gadā.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1984.gada. Strādājis LMS Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātā. Izstādēs piedalās kopš 1975. gada.
Voldemārs Lazdiņš ir autors Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, Latvijas Dabas muzeja, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ekspozīcijām un interjeriem sabiedriskās un mācību iestādēs kā arī restorānos u.c.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā un privātkolekcijās.

 


 

Inese Brants “Gaisma mežā”, akmens masa, gaismas avots, 29x20x26 cm, 2018., LMS muzejs

 

14.jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Inesi Brants!

 

Keramiķe Inese Brants 1973. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) Keramikas nodaļu un 1978.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu (tag.Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa Keramikas apakšnozare), diplomdarbs – trauku komplekts pusdienām dārzā (pusfajanss), vadītājs A.Roze.
Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1989. gada.
Māksliniece aktīvi piedalās un vada Porcelāna apgleznošanas un Keramikas simpozijus kopš 1989. gada Lavijas Mākslinieku savienības Dzintaru radošajā namā Jūrmalā (pastāv līdz 1999.g) un LMS Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pilī, Apes novadā, simpoziju ciklos “Dialogs” un “Kopā”, kuros tika papildināta LMS muzeja porcelāna apgleznošanas un keramikas kolekcija. Inese Brants ir apkopojusi materiālus un veidojusi Zvārtavas pils porcelāna kolekcijas ekspozīciju. Māksliniece piedalījusies izstādēs un rīkojusi personālizstādes Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā u.c.
Ineses Brants darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejā un privātkolekcijās.



 

Aleksandrs Djačenko (1949) "Izeja visumā. Durvis", glazūra, šamots, 41x43, 1986, LMS muzejs.


12. jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Aleksandru Djačenko!

 

Aleksandrs Djačenko mākslā vienmēr meklējis jaunus risinājumus, apvienojot tradicionālās un laikmetīgās keramikas mākslas tendences. Keramiķa radošajai daiļradei piemīt smalki niansēta un izteiksmīga plastiskā valoda, kas atbilst materiālam un kompozicionālajam risinājumam. Keramiķis zināšanas un iemaņas keramikas mākslā apguvis patstāvīgi.
Mākslinieks strādājis par keramiķi-virpotāju ražošanas apvienībā “Latvijas keramika” no 1966. – 1967. gadam un no 1970. – 1972. gadam. Darbojies šī uzņēmuma ekperimentāli radošajā laboratorijā no 1972. – 1984. gadam.
Darinājis monumentālus keramikas panno publiskajām telpām. Piedalījies interjera mākslinieciskajā izveidē Jelgavas Kultūras namam un Jelgavas 1. vidusskolai (tag. Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola).
Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1972. gada. Ikgadēji organizē šamota simpozijus Jelgavā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1986. gada.
Mākslinieks strādā dažādos keramikas materiālos, žanros, tehnikās. Veidojis sīkplastiku, medaļas, dārza keramiku, dekoratīvos ciļņus un īpaši izceļama ir Aleksandra Djačenko figurālā keramika.
Aleksandra Djačenko darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ludzas Novadpētniecības muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā.



 

Attēls no: Bishofs M. 1988. “Soho. Drawings on drawings”. New York: Adama books.

 

11. jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā grafiķi, karikatūristu Māri Bišofu!

 

Grafiķis un karikatūru mākslinieks Māris Bišofs beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1959. gadā. 1965. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu.

Jau studiju gados Māris Bišofs pievērsās ironiskajam zīmējumam un 1963. gadā žurnālā “Dadzis” publicēta mākslinieka pirmā karikatūra. Rīkojis personālizstādes Latvijā, Izraēlā, Francijā, ASV, Beļģijā. Piedalījies arī dažādās grupu izstādēs. Par augstvērtīgu darbu ilustrāciju jomā saņēmis daudzus diplomus un godalgas.

No 1966. – 1972. gadam Māris Bišofs dzīvoja Maskavā (Krievija) un strādāja kā ilustrators grāmatu apgādos “Mir”, “Sovetskaja Rosija” u.c. 1972. gadā mākslinieks izceļoja uz Telavivu (Izraēla), kur guva panākumus, rīkojot personālizstādes un publicējot izdevumus ar saviem darbiem.

1982. gadā Māris Bišofs pārcēlās uz Ņujorku (ASV). Zīmējis karikatūras lielākajiem amerikāņu izdevumiem “The New York Times”, “The Washington Post”, “New York Magazine”, “Time Magazine”, “Rolling Stone”, “The Village Voice” u.c.

Māris Bišofs Latvijā atgriezās 2003. gadā. Par aktuāliem notikumiem un procesiem zīmējis ilustrācijas laikrakstam “Diena”, žurnāliem “Rīgas Laiks”, “Jaunā Gaita”, “Ir”.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 2003. gada.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Kuldīgas novada muzejā.

 


 

Baņuta Ancāne “J.Pauļuka portrets”, 1978. Litogrāfija, 60x40 cm. LMS muzejs

 

1. jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslas zinātnieci Baibu Circeni!

 

Mākslas zinātniece Baiba Circene absolvējusi Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti 1967. gadā; diplomdarbs - “Ilzes Indrānes daiļrade” (vad. M. Gaile).

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1989. gada.

No 1969. – 1978. gadam strādājusi Latvijas PSR Mākslas muzeju un izstāžu apvienotajā direkcijā (no 1972. gada bija grafikas nodaļas vadītāja) un mākslas muzejā “Arsenāls” (tag. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “ARSENĀLS”) kā grafikas nodaļas vadītāja no 1978. – 1999. gadam. Bijusi Latvijas Valsts arhīva vecākā eksperte.

Mākslas zinātniece Baiba Circene specializējusies grafikas jomā. Publikācijas raksta kopš 1970. gada. Darbojusies kā izstāžu kuratore māksliniekiem B. Ancānei, K. Cīrulim, A. Dembo, M. Dragūnei, G. Krollim u.c., sastādījusi arī izstāžu katalogus. Piedalījusies Rīgas miniatūrgrafikas triennāļu organizēšanā (1983, 1987). Bijusi Latvijas ekspozīcijas kuratore starptautiskajā Baltijas valstu grafikas biennalē Kaļiņingradā (Krievija; 1998, 2000, 2002).

 

 


 

Gunārs Balodis “Vectēva virtuve”, dekorāciju mets filmai “Mājiņa kāpās”, 1962, Rīgas Kinostudija.

Kartons, guaša, akvarelis, 60x81,5 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

29. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Gunāru Balodi!

 

Filmu mākslinieks, gleznotājs Gunārs Balodis beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1954. gadā. 1960. gadā absolvējis  Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu Maskavā (Krievija) J.Špinela vadībā; diplomdarbs – dekorāciju skices filmai “Vētra” (pēc V.Lāča romāna).

Izstādēs piedalās no 1957. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1964. gada un  Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedrs kopš 1966. gada.

1960. gadā Gunārs Balodis sāka strādāt Rīgas Kinostudijā. Bijis mākslinieks inscenētājs filmām “Kārkli pelēkie zied” (1961), “Es visu atceros, Ričard” (1966), “Piejūras klimats” (1966), “Kad lietus un vēji sitas logā” (1967), “Klāvs - Mārtiņa dēls” (1970), “Kara ceļa mantinieki” (1971), “Dāvanas pa telefonu” (1977), “Trīs minūšu lidojums” (1979), “Ilgais ceļš kāpās” (1981),  “Dārzs ar spoku” (1983) u.c.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, LKA Rīgas Kino muzejā.



 

Nele Zirnīte “Valdnieks”, 1988. Oforts, 40x34 cm. LMS muzejs

 

27. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Neli Zirnīti!

 

Nele Zirnīte mācījusies Viļņas Mākslas institūta Grafikas nodaļā no 1978. – 1982. gadam. 1984. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu; diplomdarbs – ofortu cikls “Zemes noskaņas” (vad. G.Krollis). 2000. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi mākslas maģistres grādu ar darbu “Humāni garīgo meklējumu ceļš manā radošajā darbā”.

Grafiķe Nele Zirnīte strādā oforta un akvatintas tehnikās. Izstādēs piedalās kopš 1982. gada. Māksliniece rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Spānijā, Vācijā, ASV, Austrālijā, Čehijā u.c. Ieguvusi apbalvojumus starptautiskos grafikas forumos; grafikas mazo formu biennālē “GRAFIX” Čehijā, 2005. gadā, 9. starptautiskajā grafikas biennālē ”Josep de Ribera” Ksativā, Spānijā, 2007. gadā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre Nele Zirnīte ir kopš 1988. gada. Bijusi biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” valdes locekle. Piedalījās LMS muzeja oforta darbnīcas izveidē un aktīvi nodarbojās ar grafikas tehniku popularizēšanu LMS ēkā esošo mākslinieku biedrību “Grafikas kamera” un “Oforta ģilde” darbībā.

Nele Zirnīte bijusi grafikas pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Kristīgajā akadēmijā.

Darbojusies kā grafikas izstāžu kuratore un oforta radošo darbnīcu vadītāja projektos ”Stiprais ūdens”,  “Grafika, Mākslas dienas 2003” (2003),  “Grafikas seja” (2001),  “Plaknes pārvarēšana” (2000),  “Grafikas Kameras atvērtās darbnīcas” (1999 – 2003), “TITĀNIKS”  (2015) u.c.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ventspils muzejā. Livonijas ordeņa pilī, Jūrmalas pilsētas muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Valmieras muzejā, kā arī privātkolekcijās.

 


 

Aivars Kloks “Komforts”, 1988, koks. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

26. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Aivaru Kloku!

 

Koktēlnieks Aivars Kloks absolvējis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) Pedagoģijas nodaļu ar koktēlniecības novirzienu 1984. gadā.

Mākslinieks izstādēs piedalās no 1985. gada. Radījis unikālus izstāžu darbus un mēbeles. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1990. gada. Strādājis LMS dekoratīvajā kombinātā “Māksla” no 1984. – 1990. gadam.


 


 

Renāte Lorence “Kostīma mets Šekspīra lugai “Romeo un Džuljeta””, 1989. Jaukta tehnika, 90x70 cm. LMS muzejs


19. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Renāti Lorenci!


Scenogrāfe, gleznotāja Renāte Lorence beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) Stikla apstrādes nodaļu 1979. gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē 1988. gadā; diplomdarbs – scenogrāfija un kostīmi J. Raiņa lugas „Daugava” iestudējumam Valmieras drāmas teātrī (vad. A. Freibergs).
Māksliniece izstādēs piedalās no 1985. gada. Personālizstādes bijušas Latvijā un Vācijā. Piedalījusies scenogrāfu izstādēs Lietuvā, Ungārijā, Vācijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1989. gada.
Renāte Lorence no 1979. – 1982. gadam darbojās kā Dailes teātra butafore, veidojusi scenogrāfijas un kostīmus iestudējumiem: M. Zīverta “Čūska” (1989), A. Eglīša “Galma gleznotājs” (1991) u.c. Bijusi Valmieras drāmas teātra galvenā māksliniece no 1988. – 1989. gadam.
Kopš 1989. gada strādā kā pedagoģe Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). No 1994. – 1996. gadam bija Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļas vadītāja.



Nikolajs Drozdovskis “Jaunā osta”. Dekoratīvs sienas gleznojuma mets restorānam “Sārtās buras” Ventspilī. Papīrs, guaša, tuša, 135x46 cm. Realizēts 1971. gadā. No LMS muzeja arhīva materiāliem.


18. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Nikolaju Drozdovski!


Mākslinieks Nikolajs Drozdovskis beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1961. gadā un 1970. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļu.
Izstādēs piedalās no 1969. gada. Rīkojis izstādes Latvijā un Čehijā, kā arī piedalījies daudzās grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Francijā, Čehijā. Saņēmis Masarika Mākslas akadēmijas godalgu (Čehija) 2003. gadā un Čehijas Republikas vēstniecības Pateicību 2007. gadā.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1973. gada. No 1967. – 1993. gadam Nikolajs Drozdovskis strādāja Latvijas Mākslinieku savienības Dekoratīvajā kombinātā “Māksla”.
Mākslinieks radošajā daiļradē izmanto pasteļa, akvareļa, akrila un jauktās tehnikas. Radījis arī grafikas, plakātus, interjera projektus un veicis to realizāciju.
Nikolaja Drozdovska darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, kā arī daudzās privātkolekcijās Latvijā, Čehijā, ASV, Kanādā, Francijā, Beļģijā, Somijā, Itālijā, Vācijā, Lielbritānijā u.c.



 

Anita Meldere “Ansis kā burvis”, 1984. Audekls, eļļa, 130x90 cm. LMS muzejs

 

18. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Anitu Melderi!


Gleznotāja Anita Meldere beigusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1967. gadā. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1973. gadā; diplomdarbs - “Saulē un vējā” (vad. E. Kalniņš). Anita Meldere ir mākslas maģistre un augstskolu docētāja. Strādājusi Latvijas Mākslas akadēmijā no 1974. – 2004. gadam kā pedagoģe LMA Vakara sagatavošanas kursos un no 1995. - 2009. gadam bijusi krāsu mācības docētāja Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina apakšnodaļā. Kopš 2007. gada Anita Meldere ir Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Tēlotājas mākslas katedras vadītāja.
Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1972. gada. Rīkojusi personālizstādes Latvijā, Lietuvā, ASV, Beļģijā, Vācijā. Regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Francijā, ASV, Vācijā, Japānā u.c. Gleznotāja strādā eļļas, akvareļa un akrila tehnikā, kā arī litogrāfijā. Piedalījusies starptautiskajos simpozijos LMS muzeja radošajā filiālē Zvārtavas pilī, kur apgleznojusi porcelānu un zīdu. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1973. gada.
Anitas Melderes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rojas Jūras zvejniecības muzejā, Lapmežciema muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Bauskas muzejā, Talsu novada muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, ASV, Francijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā u.c.


 


 

Helēna Keterliņa “Kaklarota”, 1984. Metāls, dzintars, 24x14 cm. LMS muzejs

 

12. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Helēnu Keterliņu!

 

Metālmāksliniece Helēna Keterliņa mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) no 1947. gada līdz 1952. gadam, beigusi Metāla un dzintara apstrādes nodaļu pie J. Sudmaļa (diplomdarbs – dzintara šaha figūru komplekts).

Izstādēs piedalās kopš 1956. gada. Piedalījusies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā, Japānā, Austrālijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1959. gada.

No 1952. – 1972. gadam strādājusi par skolotāju Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā.

Vadījusi Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra lietišķās mākslas studiju “Zītars” no 1972. - 2008. gadam. Helēna Keterliņa devusi lielu ieguldījumu latviešu rotu etnogrāfijā un etnogrāfiskā mantojuma pētniecībā.

Māksliniece darinājusi rotas – kulonus, kaklarotas, daudz izmantojot un smalki pārzinot dzintara struktūras un apstrādi.

Helēnas Keterliņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Liepājas muzejā u.c.

 


 

Iveta Pole-Polīte “Interjers”, 1985. Akvarelis, 72x57 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

11. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Ivetu Poli-Polīti.

 

Māksliniece Iveta Pole-Polīte beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu 1987. gadā; diplomdarbs - oforts “Pūrs”.

No 1985. gada māksliniece piedalījusies daudzās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1996. gada.

Iveta Pole-Polīte darbojas grafikā un akvareļglezniecībā, kur pievērsusies ainavu, kluso dabu gleznojumiem, kā arī figurālām kompozīcijām.

Mākslinieces darbi atrodas kolekcijās Latvijā, Vācijā, Austrālijā u.c.

 


 

Zoja Geraskina “Veltījums Kr.Baronam I”, 1985. Papīrs, akvarelis, 67x51 cm. LMS muzejs

 

6. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Zoju Geraskinu! 


Gleznotāja, akvareliste Zoja Geraskina 1984. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (tag. Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare) ar diplomdarbu “Cilvēks un jūra”, vadītājs P.Upītis.

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Piedalījusies izstādēs Latvijā, Vācijā, Spānijā, Krievijā, Beļģijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1985. gada.

“Zoja Geraskina strādā akvareļa tehnikā un eļļas glezniecībā. Darbiem raksturīga dekorativitāte, asimetriski organizēta kompozīcija, krāsu laukumu un plastiskas formas pretnostatījums, faktūru kontrasti, ekspresīvi kāpināts koptonis,” mākslinieces daiļradi raksturo mākslas zinātniece Silvija Grosa. 

Zojas Geraskinas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Austrijā, ASV, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Indijā, Izraēlā, Krievijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Tunisijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.



 

Valdis Līcītis “Rīts pie Ventas”, 1978. Audekls, pastelis, 50x65 cm. LMS muzejs

 

30. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Valdi Līcīti!

 

Gleznotājs Valdis Līcītis beidzis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1958. gadā. 1966. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs – “Mana pilsēta” (vad. E.Kalniņš).

Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1965. gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības (turpmāk - LMS)  biedrs ir no 1980. gada. Bijis arī LMS valdes loceklis, strādājis LMS kombinātā “Māksla”.   

No 1978. līdz 1990. gadam Valdis Līcītis bija Kuldīgas bērnu mākslas skolas direktors (tag. Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskola).

Valdis Līcītis latviešu mākslā vislabāk pazīstams kā ainavists. Izmanto pasteļa un eļļas tehnikas. 2018. gadā izdevniecībā “Jāņa Rozes apgāds” tapa izdevums ”Valdis Līcītis. Kuldīga. Kurzeme” (sast. K.Vasiļevska). Šobrīd Kuldīgas Mākslas namā skatāma mākslinieka personālizstāde ”Valdis Līcītis 80”.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē "Kuldīgas novada muzejs".



 

Andrejs  Ķiģelis "Smailes", 1979. Šamots, 75x80x60 cm. LMS muzejs


23. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Andreju Ķiģeli!

 

Keramiķis Andrejs Ķiģelis 1969. gadā beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) Keramikas nodaļu un 1969. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu, diplomdarbs – dārza keramikas kompozīcija (šamots), vadītājs G. Kruglovs.

Izstādēs piedalās kopš 1968. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1979. gada.

No 1971. līdz 1977. gadam Andrejs Ķiģelis strādāja Bolderājas būvmateriālu rūpnīcā par keramikas izstrādājuma formētāju, darbojās Latvijas Mākslinieku savienības Mākslas Fonda Mākslas keramikas darbnīcā Maskavas ielā 255, Rīgā (pastāvēja līdz 1992. gadam) un vēlāk keramikas studijā “Logs” (tag. biedrība “Radošā keramikas asociācija “Logs””).

“Spilgta talanta iezīme – prasme izcelt materiāla un formas plastiskumu, kompozicionālās ieceres vēriens, teicama proporciju, mēroga un telpas izjūta. Dekoratīvā plastikā līdzās atraisītam formu ritmam un veiksmīgi īstenotam kolorītam reizēm asprātīgi ievīts ironisks motīvs. Dārza keramikas kompozīcijām raksturīgs vīrišķīgs ritms, izvēlēto motīvu daudzveidība. Monomentālista dotības apliecinājis, veidojot plastiskus dekorus iekštelpām un ārtelpām,” mākslinieku raksturo mākslas zinātniece Veronika Kučinska.

Andreja Ķiģeļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

 


 

Jānis Galzons “Jāņu nakts”, 1999. g., audekls, eļļa, 40x90 cm, LMS muzeja arhīvs

 

22. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Jāni Galzonu!


Mākslinieks Jānis Galzons beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratoru nodaļu 1977. gadā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) un Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu 1993. gadā (nodaļa šobrīd nepastāv), ar diplomdarbu – gleznu cikls „Torss”, teorētiskais darbs – „Idejas arheoloģija”, vadītājs I. Heinrihsons. 

Jānis Galzons strādājis par pedagogu kopš 1986. gada - Rīgas Mākslas skolā (1986. – 1988.), Valmieras Mākslas skolā (1988. – 1989.), ir Rūjienas mākslas skolas dibinātājs un direktors kopš 1989. gada līdz šim brīdim. No 1990. - 1997. gadam Jānis Galzons bija Valmieras novadpētniecības muzeja filiāles Ā. Alkšņa memoriālā muzeja vadītājs Rūjienā.

Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Rīkojis personālizstādes un piedalījies izstādēs Latvijā, Igaunijā un Vācijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1999. gada.



 

Inese Jakobi “Logs”, 1983. g., sizāls, koks, 173x171 cm. LMS muzejs


22. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Inesi Jakobi! 

 

Tekstilmāksliniece Inese Jakobi beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tekstilmākslas nodaļu 1973. gadā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Struktūras Tekstila programma). 1975. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (tag. Vizuālās mākslas nodaļa Tekstilmākslas apakšnozare) ar diplomdarbu “Ripa”, vadītājs R. Heimrāts.

Māksliniece ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1976. gada. Izstādēs piedalās no 1969. gada. Inese Jakobi strādājusi Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā no 1988. - 2018. gadam. Bijusi pasniedzēja Madonas Bērnu mākslas skolā (1975. -1986.). Piedalījusies izstādēs un simpozijos LMS muzeja Starptautiskajā mākslas un izglītības centrā “Zvārtavas pils”, Gaujienas pag., Apes novadā u.c. Latvijā, kā arī Igaunijā, Zviedrijā, Francijā, Itālijā, Norvēģijā.

Inese Jakobi ir viena no aktīvākajām un savdabīgākajām latviešu tekstilmāksliniecēm, kas aizsāka lielizmēra telpisku tekstila objektu veidošanu Latvijā. Objektiem izmantoja koku, sizālu, vilnu, kokvilnu un citas organiskās un sintētiskās šķiedras, paplašinot tekstilmākslā izmantojamo materiālu klāstu un krāsu paleteti. Mākslinieces tekstilmākslas objekti bija izvietoti sabiedrisko ēku interjeros – bij. restorānā “Sēnīte” u.c.

Ineses Jakobi darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā, Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā “Braki”, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

 


 

Ilze Pauliņa “Rīta vingrošana”, 1989. g., audekls, eļļa, 100x123 cm, LMS muzejs.

 

19. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Ilzi Pauliņu!


Gleznotāja Ilze Pauliņa 1981. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (nodaļa šobrīd nepastāv), diplomdarbs “Pašportrets ar spoguli”, vadītājs  U.Daņiļevskis. 2000. gadā absolvējusi Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāli Rīgas augstāko Reliģijas zinātņu institūtu.

Māksliniece strādājusi par pedagogu kopš 1972. gada -  E.Birznieka – Upīša pamatskolā, Tukuma novada internātpamatskolā, Tukuma Mākslas skolā.

Izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs Tukumā, Rīgā, Saldū, Dobelē, aktīva LMS rīkoto izstāžu dalībniece. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1991. gada.

 

“Māksliniece strādā eļļas tehnikā. Ievērību guvusi kā portretiste, īpaši ar liela formāta darbiem, kuros cilvēku figūras sarežģītos rakursos iekomponētas plašos, ar detaļām, priekšmetiem un mēbelēm pieblīvētos interjeros. Spilgta krāsainība apvienota noteiktā gammā, gleznās jūtama franču glezniecības principu ietekme”, I.Pauliņas daiļradi raksturo mākslas zinātniece I.Burāne.


Mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Tukuma muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā u.c.



 

Īra Rozentāle “Gaismas pils”, 1988. g., audekls, eļļa, 192x118 cm, LMS muzejs

 

17. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Īru Rozentāli!


Gleznotāja Īra Rozentāle beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1988. gadā ar diplomdarbu “Mūziķis”, vadītājs  I.Vecozols. Papildinājusi prasmes  Borisa Bērziņa vadītajā meistardarbnīcā.

Īra Rozentāle izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs Bauskā, Rīgā, Salacgrīvā, Hamburgā, Rostokā un Berlīnē (Vācija) u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1989. gada.

Mākslinieces glezniecībai raksturīga spilgta, enerģiska, krāsaina personīgā stila izjūta.

Īras Rozentāles mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Bauskas muzejā un Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Francijā, Vācijā, Beļģijā, ASV, Kanādā, Dānija, Nīderlandē.

 


 

Elita Pureniņa “Veltījums Slokas papīrfabrikai”, 1988, vara kalums, 40x48 cm, LMS muzejs

 

17. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Elitu Pureniņu!


       Tēlniece Elita Pureniņa mācījusies Liepājas Valsts tehnikumā un Rīgas valsts daiļamatniecības skolā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola). Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (tag. Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas tēlniecības apakšnozare) 1952. gadā ar diplomdarbu “Mākslinieka Artura Lapiņa portrets,” vadītājs T.Zaļkalns.

     Strādājusi LMS Lietišķi dekoratīvajā kombinātā “Māksla” un Dekoratīvās mākslas kombinātā. Izstādēs piedalās kopš 1952.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1956. gada.

      Māksliniece ieceres īstenojusi, izmantojot bronzu, alumīniju, kapara kalumu un granītu. Strādājusi mazo formu, portretu tēlniecībā un sīkplastikā. Izstrādājusi projektus vides objektiem un veidojusi lielformāta kompozīcijas sabiedrisko ēku interjeriem. Elitas Pureniņas tēlniecības darbiem raksturīgs skulpturālo formu dekoratīvs vispārinājums un bagātīgs faktūrējums.

      Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā u.c.

 


 

Viesturs Vilks “Kišiņevas nacionālā vīnkopības koledža. Interjera projekts degustācijas zālei”

1975.g., jaukta tehnika, 100 x 50 cm. LMS muzejs arhīvs

 

8. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Viesturu Vilku!

 

Interjerists Viesturs Vilks beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1963. gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtu nodaļu (tag. Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozare) 1973. gadā, diplomdarbs - uzņēmuma RAF administratīvā korpusa interjera projekts, vad. J. Pētersons.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1976. gada. Izstādēs piedalās no 1969. gada.

Viesturs Vilks strādājis LMS Dekoratīvajā kombinātā “Māksla” (1973. - 1989. g.) un LMS uzņēmumā “Arta – telpa” (1989. - 1996. g.).

Mākslinieks projektējis interjerus sabiedriskām ēkām – kinoteātros “Spartaks” (1981. g.) un “Lāčplēsis” (1983. g.), Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības kultūras pilij “Ziemeļblāzma” (1984. g.) un Latvijas Fotogrāfijas muzejam (1988. g.), Latvijas Republikas vēstniecībai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē (1995. g.) u.c. Veidojis interjerus Latvijā, Krievijā, Šveicē, Moldovā un Ukrainā.



 

Solveiga Vasiļjeva “Sapņu spilveni”, 2000. Polihroms metāls, 70x125x125 cm. LMS muzejs

 

5. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Solveigu Vasiļjevu!

 

Solveiga Vasiļjeva 1978. gadā beigusi Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti (tag. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāte).

Izstādēs piedalās kopš 1977. gada.  Māksliniece rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs, simpozijos Latvijā, Beļģijā, Dānijā, Turcijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1989. gada.

Solveiga Vasiļjeva darbojas vairākos mākslas veidos – tēlniecībā, grafikā, radījusi arī video. Tēlniecībā māksliniece izmanto granītu, marmoru, koku, bronzu, arī nerūsējošu tēraudu un dažādas šo materiālu kombinācijas.

Solveigas Vasiļjevas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, kā arī privātkolekcijās.

 


 

Ģirts Vilks (1909-1983), Dekorācijas mets Raiņa lugai “Spēlēju, dancoju”, 1963.

Papīrs, tempera, 70 x 90 cm. LMS muzejs

 

1. aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslas zinātnieci Dzintru Andrušaiti!

 

Mākslas zinātniece Dzintra Andrušaite 1969. gadā beigusi Maskavas Poligrāfijas institūta Žurnālistikas un publisko iespieddarbu redaktoru fakultāti (tag. Maskavas Politehniskās universitātes Izdevējdarbības un žurnālistikas fakultāte, Krievija).

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1986. gada.

Strādājusi par māksliniecisko redaktori izdevniecībā “Liesma”, Latvijas Mākslinieku savienībā, J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (tag. Raksniecības un mūzikas muzejs) un tā filiālē Eduarda Smiļģa Teātra muzejā  (tag. Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs). Muzejā veica pētījumus, apkopoja muzeja arhīva un kolekcijas materiālus par latviešu scenogrāfiem, scenogrāfijas vēsturi un aktuālajiem projektiem.

Dzintra Andrušaite bijusi arī ilggadēja Latvijas Kultūras muzeja (tag. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļa) “Dauderi” direktore un piedalījās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja tēlniecības krājuma lielākās ārtelpas ekspozīcijas izveidē muzeja “Dauderi” teritorijā.

Dzintra Andrušaite raksta publikācijas kopš 1964. gada. Raksti par A.Vinkleru, N.Strunki, Ģ.Vilku, A.Cimmermani u.c. māksliniekiem atrodami monogrāfijās, laikrakstos “Cīņa”, “Padomju Jaunatne”, “Literatūra un Māksla”, “Rīgas Balss”, žurnālos “Māksla”, “Karogs”, “Latvju Māksla”. Sastādījusi arī tekstus mākslas izstāžu katalogiem. Aktīvi piedalījusies Latvijas, Zviedrijas, ASV kultūras aktivitātēs gatavojot pētījumus un referātus par Latvijas radošo dzīvi. Šobrīd Dzintra Andrušaite radoši strādā, veicot pētījumus par latviešu izcelsmes māksliniekiem un to daiļradi ārzemēs.



Andris Zirnītis “Laiva”,

1987., mecotinta, 50x64,5cm, LMS muzejs

 

 

28. martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā grafiķi Andri Zirnīti!

 

Grafiķis un grafiskais dizaineris Andris Zirnītis 1982. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju Grafikas nodaļu (tag. Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare) ar diplomdarbu “Cilvēks uz zemes”, vadītājs Gunārs Krollis.

Andris Zirnītis strādājis par māksliniecisko redaktoru izdevniecībā “Avots” un izstrādājis grafisko dizainu uzņēmumam “Staburadze”.

   Kopš 1980. gada piedalās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Polijā, Bulgārijā, Francijā, Zviedrijā, Krievijā u.c.

   Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1989.gada un Latvijas Dizaineru savienībā kopš 1995. gada.

   “Mākslinieka pamatvirzība vadošā darbā ir mecotintas tehnikas izkopšana un sava iekšējā sprieguma tēla meklēšana, atklāšana.” Andra Zirnīša grafisko daiļradi raksturo grafiķis G. Krollis. 

  Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un privātkolekcijās.

Andris Zirnītis “Laiva”,

1987., mecotinta, 50x64,5cm, LMS muzejs

 

 

28. martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā grafiķi Andri Zirnīti!

 

Grafiķis un grafiskais dizaineris Andris Zirnītis 1982. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju Grafikas nodaļu (tag. Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare) ar diplomdarbu “Cilvēks uz zemes”, vadītājs Gunārs Krollis.

          Andris Zirnītis strādājis par māksliniecisko redaktoru izdevniecībā “Avots” un izstrādājis grafisko dizainu uzņēmumam “Staburadze”.

          Kopš 1980. gada piedalās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Polijā, Bulgārijā, Francijā, Zviedrijā, Krievijā u.c.

          Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1989.gada un Latvijas Dizaineru savienībā kopš 1995. gada.

           “Mākslinieka pamatvirzība vadošā darbā ir mecotintas tehnikas izkopšana un sava iekšējā sprieguma tēla meklēšana, atklāšana.” Andra Zirnīša grafisko daiļradi raksturo grafiķis G. Krollis.

          Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un privātkolekcijās.


 

Zigmunds Bielis “Putni”,

1987. g., koks, 65x48x45 cm, LMS muzejs

 

27. martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Zigmundu Bieli!

 

       Tēlnieks Zigmunds Bielis beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) koktēlniecības nodaļu 1973. gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (tag. Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa) 1984. gadā ar diplomdarbu “Jānis Misiņš,” vadītājs A. Terpilovskis.

Mākslinieks aktīvi piedalās vizuālās mākslas izstādēs, simpozijos un rīko personālizstādes kopš 1980. gada. Nozīmīgas tēlnieka izstādes: personālizstāde “Diskrētais Šarms” 2018. gadā, Rīgā, “Agregātstāvoklis - skulptūra” 2017. gadā, Rīgā, “Rudens 2017. Mākslinieku nams” 2017. gadā, Rīgā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1990. gada.

Zigmunds Bielis strādā portreta, mazās formas un memoriālajā tēlniecībā. Tēlnieks ir iecienījis un radošam darbam izmanto dažādus materiālus - bronzu, arī koku, granītu, metālu, betonu, ledu un citus materiālus. “Par savas darbības galveno mērķi uzskatu cilvēka ķermeņa skaistuma reabilitāciju mākslā,” ir Zigmunda Bieļa radošais moto.

      “Uzskatu, ka Zigmunds Bielis parādījis sevi kā meklējošu, radošu mākslinieku, ar savu tēlaino pasauli un arī lielu darba mīlestību,” tēlnieku raksturo mākslinieks Ojārs Arvīds Feldbergs.

 

Zigmunda Bieļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiālē Mencendorfa namā, kā arī privātkolekcijās.

 


 

Valda Malēja (1927.-2004.) “Rutas Čaupovas portrets”,

1984., bronza, 52x50x40 cm, LMS muzejs

 

26. martā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslas zinātnieci Rutu Čaupovu!

 

       Mākslas zinātniece Ruta Čaupova 1961. gadā beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Angļu valodas un literatūras nodaļu (tag. LU Humanitāro zinātņu fakultātes Angļu filoloģijas nodaļa) ar diplomdarbu “Angļu portretglezniecība”. 1969. gadā Ruta Čaupova absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu ar diplomdarbu “Portrets latviešu tēlniecībā”. 1993. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi arī maģistra grādu, bet 1994. gadā doktora grādu ar diplomdarbu “Portrets latviešu tēlniecībā. Stilitiskās ievirzes un tipoloģijas aspekti 1900. – 1976.”.

     Ruta Čaupova strādājusi Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (bij. LZA Valodas un literatūras institūts) no 1972. gada līdz 2002. gadam. Šobrīd ir Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta un akadēmiskā maģistra studiju programmas „Māksla”  lektore.

No 1972. - 2000. gadam piedalījusies Rīgas tēlniecības kvadriennāļu organizēšanā.

      Latvijas Mākslinieku  savienības biedre Ruta Čaupova ir kopš 1972. gada. No 1985. – 1993. gadam bija Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekle un no 1994. - 1999. gadam - Latvijas Mākslinieku savienības viceprezidente. No 1994. - 1999. gadam strādāja arī kā Latvijas Radošo savienību priekšsēdētāja. Mākslas zinātniece aktīvi iestājusies par mākslinieku tiesībām, piedalījusies likumdošanas iniciatīvas “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums” izstrādē.

      Kopš 1970. gada Ruta Čaupova publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par keramikas un akvareļglezniecības attīstības jautājumiem, par valsts kultūrpolitikas stratēģiju un mākslinieku tiesībām, bet īpaša zinātniskā interese mākslas zinātniecei ir par latviešu profesionālo tēlniecību no 19. gs. 2. puses līdz 21. gs. Veidojusi monogrāfijas par Teodoru Zaļkalnu, Lea Davidovu-Medeni, Martu Skulmi u.c. autoriem. Regulāri publicējusies laikrakstos “Literatūra un Māksla”, žurnālos “Māksla”, “Latvijas ZA Vēstis”, “Studija”, rakstu krājumos “Latviešu tēlotāja māksla” un “Doma”. Mākslas zinātniece Ruta Čaupova ir gatavojusi rakstus mākslas zinātnes izdevumiem Krievijā, Igaunijā, Vācijā, Lietuvā un vizuālās mākslas izstāžu katalogiem. Šobrīd Ruta Čaupova strādā pie mākslas izdevuma “Latvijas tēlniecība. Ievirzes. Personības. Pieredze”.

      1975. gadā Ruta Čaupova par izciliem sasniegumiem mākslas kritikā apbalvota ar Latvijas Mākslinieku savienības medaļu. 2002. gadā, novērtējot Rutas Čaupovas ieguldījumu Latvijas kultūrā, Valsts prezidents un Ordeņu kapituls mākslas zinātniecei piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un iecēla par ordeņa virsnieku.


 

Lidijas Zariņas personālizstāde “Tērpi”, 1987.g.,

LMS izstāžu zāle Ķīpsalā. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

25. martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā tērpu mākslinieci Lidiju Zariņu!

 

Apģērbu dizainere Lidija Zariņa 1989. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu (nodaļa šobrīd nepastāv) ar diplomdarbu - tērpu kolekciju “Ekoloģija”, vadītājs I. Heinrihsons.
Latvijas nozīmīgākajā modes dizaina uzņēmumā “Rīgas Modeļu Nams” (1979. – 1998. g.) Lidija Zariņa strādāja par mākslinieci, modelētāju, modeļu demonstrētāja un galvenā mākslinieka vietnieci no 1966. līdz 1988. gadam. Ar mākslinieces projektētām tērpu ansambļu kolekcijām “Rīgas Modeļu Nams” tika pārstāvēts skatēs Krievijā, Polijā, Ungārijā, Bulgārijā, Francijā, Šveicē, Japānā u.c. Radošās prasmes un apģērbu modelēšanas meistarība bija novērtētas ar diplomiem izstādēs “Intermode Brno 1984” (Čehija), “EXPO – 85” Plovdivā (Bulgārija).
Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1987. gada.
Lidijas Zariņas veidotie tērpu modeļi publicēti Latvijas preses izdevumos “Rīgas Modes”, “Mode - 88”. Tērpu māksliniece rakstījusi par modes aktualitātēm žurnālos “Zvaizgne”, “Padomju Latvijas Sieviete” u.c.
“Mākslinieces darbs pierāda dziļu izpratni un lielu ieinteresētību modeļu projektu izstrādē, tēlainu domāšanas veidu, bagātu fantāziju perspektīvo tērpu ansambļu modelēšanā. Lidijas Zariņas priekšlikumi jauno materiālu izmantošanā, neparastu struktūru savienojumā vienā tērpā, viņas eksperimenti modeļa formas veidošanā un koloristikā vienmēr izraisījusi pelnītu atzinību,” Lidijas Zariņas daiļradi raksturo “Rīgas Modeļu Nama” direktore L. Opolčennaja (LMS biedra rekomendācija, 1987.g., LMS arhīvs).



Inta Lindemane “Vecāsmātes puķu dārzs”,

1984., māls, angobe, glazūra, 4 x 44 cm. LMS muzeja arhīvs


23.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Intu Lindemani!

 

Keramiķe Inta Lindemane beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) Keramikas nodaļu 1964. gadā.

Izstādēs piedalās kopš 1967. gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1990. gada.

No 1964. līdz 1965. gadam Inta Lindemane strādāja uzņēmumā “Latvijas Keramika” Jelgavā (pastāvēja līdz 2003. gadam), kur veidoja keramikas trauku dizainu.  No 1965. līdz 1982. gadam māksliniece darbojās Latvijas Mākslinieku savienības Mākslas Fonda Mākslas keramikas darbnīcā Maskavas ielā 255, Rīgā (pastāvēja līdz 1992. gadam). No 1982. gada Inta Lindemane ir LMS keramikas studijas “Logs” (tag. biedrība “Radošā keramikas asociācija “Logs””) biedre.

 “Māksliniece ne reti savu keramiku apglezno ar angobām un pigmentiem. Savās kompozīcijās izmanto dabas formas ziedu-augu stilizāciju,” Intas Lindemanes daiļradi raksturo keramikas mākslinieks Kārlis Knopkens.

Intas Lindemanes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Talsu novada muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.


 

Ģertrūde Zeile “Portrets ar bereti”,

1973. g., audekls, eļļa, 62 x 53 cm, LMS muzejs

 

 

 

22.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Ģertrūdi Zeili!

 

    Gleznotāja Ģertrūde Zeile beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles (tag. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola) dekoratoru nodaļu 1965. gadā un 1974. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu (nodaļa šobrīd nepastāv), diplomdarbs ''Ārstu padome'' vadītājs  profesors  E.Kalniņš. Māksliniece bija Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) gleznošanas un zīmēšanas pasniedzēja no 1974. gada līdz 1978. gadam un JRRMV (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) direktore no 1978. gada līdz 1986. gadam.

     Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1975. gada.

    “Krāsu refleksi un gaisa vieglā dūmaka liek atplaukt nianšu bagātam koptonim. Paplašinoties darbu emocionālajai amplitūdai, kur līdzās gaiši līriskajam ieskanas smeldze un pat skaudri traģiskais, Zeiles darbos kļūst plašāks arī kolorīta diapazons,” Ģertrūdes Zeiles daiļradi raksturo mākslas zinātnieks Jānis Pujāts.

     Izstādēs piedalās kopš 1965. gada. Rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs Latvijā, Krievijā, Rumānijā, Ungārijā, Somijā, ASV u.c.       

    Mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Naujenes Novadpētniecības muzejā un privātkolekcijās.


Osvalds Zvejsalnieks “Istabas augi”,

1988. g., audekls, eļļa, 100x81cm, LMS muzejs

 

 

21. martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic nozīmīgajā jubilejā mākslinieku Osvaldu Zvejsalnieku!

 

      Gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu 1971. gadā (nodaļa šobrīd nepastāv) ar diplomdarbu “1905. gads”, vadītājs E.Kalniņš. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs no 1970. gada un direktors kopš 1993. gada. Osvalds Zvejsalnieks ir Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesors.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1976. gada.

Izstādēs piedalās kopš 1971. gada. Sarīkojis vairākas personālizstādes Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Regulāri piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Japānā u.c.
Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.

Mākslinieks savu mākslas redzējumu raksturo "Glezniecība manā izpratnē ir emocionāli piesātināta krāsa. Šī emocionāli uzlādētā krāsa tad arī ir vienīgā labas glezniecības pazīme."

1997. gadā novērtējot Osvalda Zvejsalnieka ieguldījumu Latvijas kultūrā Valsts prezidents un Ordeņu kapituls piešķir Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un ieceļ par ordeņa virsnieku.


 

Marija Karkovska, Aldis Karkovskis “Putni”,

1980. g., lins, vilna, 310 x 325 cm, LMS muzejs

 

21.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Mariju Karkovsku!

 

Māksliniece Marija Karkovska beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) dekoratoru nodaļu 1973. gadā. Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu beigusi 1978. gadā ar diplomdarbu “Forma”, vadītājs R. Heimrāts. Šobrīd Marija Karkovska ir pedagoģe Mārupes Mūzikas un mākslas skolā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1989.gada.

Izstādēs piedalās kopš 1978. gada, rīkojot personālizstādes un piedaloties izstādēs Latvijā, Dānijā, Austrijā, Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā u.c.

20.gs. deviņdesmitajos gados kopā ar tekstilmākslinieku Aldi Karkovski, Marija Karkovska daiļradē sāka izmantot papīrlējumu, metāla konstrukcijas, niedres un citus materiālus.

LMS muzeja starptautiskajā mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pils apskatāma ekspozīcija „SAULES APMIRDZĒTIE”, kurā iekļauts Marijas Karkovskas un Alda Karkovska darbs “Putni”.

 Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un privātkolekcijās.


 

Anna Peipiņa “Klusā daba ar zilo vāzi un citronu”,

2002.g., audekls, eļļa, 80x80cm, LMS muzeja arhīvs

 

2019. gada 19. martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Annu Peipiņu!

 

    Anna Peipiņa  1973. gadā beidza Bobruiskas Mākslas profesionāli - tehnisko vidusskolu (tag. Bobruiskas Valsts koledžu, Baltkrievijā), iegūstot rotaļlietu un suvenīru apgleznotāja kvalifikāciju.  Izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Rīkojusi vairākās personālizstādēs un piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Baltkrievijā uc.

    Māksliniece kopš 2002. gada ir biedrības “Baltijas Baltkrievu Mākslinieku apvienība “Maju gonar”” biedre.

 

    “Mākslinieces pašas izvēlēto motīvu un stilistikas ietvaros, gleznojumi savā sacerē un izteiksmīgajā krāsu lokā, pārliecinoši apliecina Annas Peipiņas individualitāti un daudzpusīgi bagātināto mentalitāti radošajā darbā”, mākslinieci raksturo LMS biedrs, gleznotājs Jānis Andris Osis.

    Sākot ar 2006. gadu Anna Peipiņa ir  Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

    Darbi atrodas privatās kolekcijās Anglijā, Francijā un Krievijā.


M. E. Meņģele “Izaicinājums”, akvarelis, papīrs, 1990. gads, 60x45cm, LMS muzeja arhīvs.


16.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Maiju Elizabeti Meņģeli!

 

     Maijas Elizabetes Menģeles mākslas daiļradi raksturo izteiksmīgs kolorīts un ritmika dabas motīvu dinamiskajā interpretācijā. Akvareļu tehnikā māksliniece eksperimentē pielietojot plašu glezniecības līdzekļu arsenālu.

     Arhitekte un gleznotāja Maija Elizabete Meņģele 1962. gadā beigusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) un līdz 1968.gadam turpinājusi studijas RPI Celtniecības fakultitātē Arhitektūras nodaļā (tag. RTU Arhitektūras fakultāte). Strādājusi par pedagogu J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā no 1968. līdz 1971. gadam un bijusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts uzņēmuma “Restaurācijas institūts” galvenā arhitekte no 1971. gada līdz 1989. gadam. Šajā laika posmā ar viņas līdzdalību notikuši restaurācijas darbi Nogales pilī, Cesvaines baznīcā un Sv. Pētera un Pāvila baznīcā (koncertzāle “Ave sol”), Rīgā. Strādājot LR Ārlietu ministrijā no 1993. līdz 1998. gadam, arhitekte ir piedalījusies LR Ārlietu ministrijas objektu pārbūvē Latvijā un ārzemēs, veidojusi interjerus LR vēstniecības objektos Ženēvā un Parīzē, u.c.

     Izstādēs piedalās kopš 1976.gada un ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1988.gada. Mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātkolekcijās.

 


Jānis Aivars Karlovs “Sargātājs”, 1988. Granīts, 86x61x59 cm. LMS muzejs


7.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Jāni Aivaru Karlovu!

Tēlnieks Jānis Aivars Karlovs beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1958.gadā. 1964.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu; diplomdarbs – “Linards Laicens” (vad. E.Melderis).


Izstādēs piedalās kopš 1968.gada. Mākslinieks piedalījies daudzās izstādēs un tēlniecības simpozijos gan Latvijā, gan ārzemēs - Ungārijā, Slovēnijā, Armēnijā, Slovākijā, Kanādā, Krievijā, Vācijā, ASV u.c. Piedalījies Rīgas tēlniecības kvadriennāles izstāžu rīkošanā un ekspozīciju iekārtošanā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1973.gada.


No 1967. – 2009.gadam Jānis Aivars Karlovs vadīja VEF Kultūras pils Tautas tēlniecības studiju “DOMA”, kur sākotnējās profesionālās ievirzes guvuši vairāki ievērojami tēlnieki (Ausma Neretniece, Pauls Jaunzems, Igors Dobičins, Laimdota Griķe u.c.). 


Jānis Aivars Karlovs strādā monumentālajā, mazo formu un memoriālajā tēlniecībā, darbus īstenojot granītā, bronzā, vara kalumā, šamotā, kokā. Nozīmīgi darbi monumentālajā tēlniecībā: Otrā pasaules kara brāļu kapi Jūrmalā, Bulduros (1968-1972, šūnakmens. Arhitekti L. Alksnis, A. Voļatovskis); skulptūra „Loka šāvējs” (1981, kapars. Arhitekts A. Bērziņš); piemineklis A. Pumpuram Birzgalē (1988, travertīns, bronza. Arhitekte I. Rībena); piemineklis „Svešumā dzītajiem 1941-1949” Suntažos (1992, slīpēts granīts. Arhitekts Ē. Cērpiņš); piemineklis tēlniecei Leai Davidovai-Medenei „Gaismas ceļš” Saldus kapos (1997); piemineklis „Ēna” Rīgas Meža kapos (2006. Arhitekti M. Daugaviete, L. Šmits); piemineklis komunistiskā terora upuriem „Bārenīte” Pils laukumā, Rīgā (2006).
Par radošo devumu Latvijas tēlniecībā un nopelniem pieminekļa „Bārenīte”- uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem - veidošanā Jānis Aivars Karlovs 2008. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.
Tēlnieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.

 


 

Helga Ingeborga Melnbārde "Spogulis spogulī II", 2004. Šamots, sāļi, virsglazūras apgleznojums. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

22.februārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Helgu Ingeborgu Melnbārdi!

 

Keramiķe Helga Ingeborga Melnbārde beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1966.gadā. 1971.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu, diplomdarbs – dekoratīvais panno “Tautas svētki” (porcelāns, apgleznojums, vad. G.Kruglovs).

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1968.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1973.gada.

Helga Ingeborga Melnbārde strādājusi par zīmēšanas skolotāju Rīgas 3.vidusskolā (1962-64), bijusi pedagoģe Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1968-1970) un Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļā (1971-1973). Kopš 1992.gada ir Latvijas Universitātes docente. 1975. gadā dibinājusi un joprojām ir Latvijas Universitātes Tautas lietišķās mākslas studijas “Vāpe” mākslinieciskā vadītāja.

Kopš 70.gadu 2.puses Helgas Ingeborgas Melnbārdes galvenais radošās darbības veids ir porcelāna trauku un flīžu apgleznošana. Keramiķe piedalījusies arī daudzu sabiedrisko ēku interjeru mākslinieciskajā izveidē. 70. - 80. gados darinājusi monumentālas dekoratīvās kompozīcijas: “Tautas svētki” (Bauskas Kultūras centrs, 1971), “Laiks” (Jaunjelgavas vidusskola, 1977), “Apaļš galds” (Babītes vidusskola, 1981), “Druvienas dziesma” (Druvienas kultūras nams, 1982) u.c. Māksliniece strādājusi arī grāmatu grafikā, ir autore grāmatai “Veidosim! Septiņi soļi no māla līdz keramikai” (2012), autobiogrāfijai ”Tornī kāpšana” (2005), kā arī daudzām publikācijām, esejām un miniatūrām.

Helgas Ingeborgas Melnbārdes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejā, Valmieras muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Japānā, Indijā, Vācijā, Polijā, Krievijā, Austrālijā u.c.

 


 

Guna Millersone “Pavasaris”, 2008. Audekls, eļļa, 65x81 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

22.februārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Gunu Millersoni!

 

Gleznotāja Guna Millersone beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1969.gadā. 1973.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu; diplomdarbs – “L.Eglītes portrets” (vad. E.Iltners).

No 1975. – 1983. gadam Guna Millersone strādāja kā māksliniece-dekoratore Dailes teātrī. Kopš 1983.gada ir Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos un izstāžu kuratore.

Gleznotāja Guna Millersone izstādēs piedalās no 1990.gada. Piedalījusies izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Turcijā, Beļģijā, Zviedrijā, Ukrainā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1992.gada. No 2008. – 2011.gadam bija Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekle.

Guna Millersone ir Talsu Krūmu mākslas grupas vadītāja un arī viena no dibinātājām 1985.gadā. Organizējusi Talsu mākslinieku grupas izstādes gan Latvijā, gan ārzemēs:  Lietuvā, Baltkrievijā, Dānijā, Turcijā. 

Māksliniece ir 2016. gada konkursa-izstādes “Gada glezna”, ko ikgadēji organizē A.Sūnas mākslas galerija un “Swedbank”, balvas ieguvēja - glezna “Aiz loga” (audekls, eļļa, 80x120 cm, 2016).

Gunas Millersones darbi atrodas Talsu novada muzejā, Ventspils muzejā. Livonijas ordeņa pilī, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.



 

Violeta Jātniece, No cikla “Uguns”, 1986. Šamots, 85x54x28 cm. LMS muzejs

 

3.februārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Violetu Jātnieci!

 

Keramiķe Violeta Jātniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu 1964.gadā, diplomdarbs – kafijas servīze, profesora G. Kruglova vadībā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1969.gada.

Māksliniece izstādēs piedalās no 1964.gada. Rīkojusi personālizstādes un regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs - Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Polijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Čehijā, Dānijā, Zviedrijā, ASV u.c. Rīkojusi grupu izstādes kopā ar “Ķīpsalas keramikas” grupas kolēģēm, keramiķēm Skaidrīti Cihovsku, Izabellu Krolli, Inesi Āboliņu, u.c.

Violeta Jātniece aktīvi iesaistījusies keramikas attīstības procesos un interesējusies par keramikas tehnoloģiskajām novitātēm. Māksliniece 20.gs. 70.gados pievērsās dekoratīvām tematiskām kompozīcijām, vēlāk arī dārza un interjera keramikai. Violetas Jātnieces iecienītākie materiāli ir šamots un akmens masas. Mākslinieces daiļradei raksturīga formu vienkāršība, ornamentika, ritmi, raupjas faktūras, bet kolorītā dominē balts, okers, oranžs, sarkans.

Violetas Jātnieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Limbažu muzejā, Ziemeļarizonas Universitātes Mākslas muzejā (ASV) u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

 


 

Indulis Zariņš "Klusā daba ar vēžotājiem", 1980. Audekls, eļļa, 53x66 cm. LMS muzejs

 

28.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni!

 

Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu 1975.gadā; diplomdarbs – “Dažas domas par latviešu padomju gleznotāju Induli Zariņu un viņa daiļradi” (vad. R.Bēms).

No 1966.-1979.gadam strādājusi laikrakstā “Padomju Jaunatne” par literāro līdzstrādnieci, kultūras nodaļas vadītāju, atbildīgo sekretāri.

Kopš 1979.gada strādā Latvijas Mākslas akadēmijā. Pašlaik ir Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja. Lasījusi arī lekcijas mākslas vēsturē.

Ingrīda Burāne publikācijas par māksliniekiem un mākslas vēsturi raksta kopš 1965.gada. Kopā ar Māri Branci 2016.gadā publicējusi izdevumu “Trešā atgriešanās. Ieskats mākslinieka Osvalda Rožkalna dzīvē un darbos”, apgāds Mansards. Bijusi arī  daudzu izstāžu kuratore. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1981.gada.



 

Jānis Strupulis “Veltījums Rembrantam van Reinam (medaļa)”, 1978. Bronza, Ø12 cm. LMS muzejs


28.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Jāni Strupuli!

 

Tēlnieks Jānis Strupulis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu 1973.gadā; diplomdarbs – “Krišjānis Barons” (vad. V.Albergs).

Izstādēs piedalās kopš 1971.gada. Rīkojis vairāk nekā 30 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs. Piedalījies daudzās grupu izstādēs, Baltijas valstu medaļu mākslas triennālēs Viļņā (Lietuva), Dantes medaļu mākslas biennālēs Ravennā (Itālija), Starptautiskās Medaļu mākslas federācijas (FIDEM) izstādēs Ungārijā, Lielbritānijā, Nīderlandē u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1978.gada. Kopš 1992.gada ir Starptautiskās Medaļu mākslas federācijas (FIDEM) biedrs. 1989.gadā Jānis Strupulis dibināja Latvijas medaļu mākslas klubu.

Mākslinieks Jānis Strupulis ir viens no latviešu izcilākajiem medaļu mākslas meistariem. Darbus realizējis galvenokārt bronzā, arī terakotā. Medaļu mākslā smalki un niansēti risinājis dažādas tēmas (māksla, mūzika, literatūra u.c.), atainojis ievērojamas personības un nozīmīgus notikumus. Paralēli medaļu mākslai darbojas arī mazo formu tēlniecībā, glezniecībā, heraldikā, veidojis pieminekļus un ciļņus pilsētvidei, radījis pastmarkas. Kopš 1992. gada Jānis Strupulis veido Latvijas apgrozības un piemiņas monētu modeļus, ir autors vairāk nekā 50 Latvijas Bankas monētu plastiskajiem risinājumiem.

Mākslinieks saņēmis augstus apbalvojumus starptautiskās medaļu mākslas izstādēs. 2009.gadā par ilggadēju radošo devumu grafiskā dizaina mākslā un Latvijas vārda popularizēšanu ārvalstīs Jānis Strupulis tika iecelts par Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Jāņa Strupuļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Valmieras muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Berlīnes Monētu kabinetā (Vācija), Drēzdenes Monētu kabinetā (Vācija), Karaliskajā monētu kabinetā Leidenē (Nīderlande), Karaliskajā monētu un medaļu kolekcijā Kopenhāgenā (Dānija), Ungārijas Nacionālajā galerijā Budapeštā (Ungārija) u.c. muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.



 

Biruta Delle “1. jūnijs” no triptiha “Vasara”, 1984. Audekls, eļļa, 98x68 cm. LMS muzejs


17.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci Birutu Delli!

 

Gleznotājai Birutai Dellei interesi par glezniecību rosinājuši mākslinieki Ansis Stunda un Auseklis Baušķenieks, vēlāk no 1964. līdz 1967.gadam mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur nozīmīgs pedagogs bijis Konrāds Ubāns. Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1967. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1975. gada.
Māksliniece ir spilgta personība, kuras savdabīgais rokraksts redzams ainavās, portretos, klusajās dabās un figurālajās kompozīcijās, kurām raksturīga modernisma stilistikas formas un krāsu valoda, simbolisks un filozofisks saturs.
Biruta Delle iesaistījās arī aktivitātēs, kas saistās ar kafejnīcu “Kaza”, ko bija iemīļojušas radošās aprindas. Radoši māksliniece izpaudusies arī mākslas studijas “Zemūdene” vadīšanā.
Birutas Delles darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Bauskas muzejā, Tukuma muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Vācijā, Francijā u.c.



 

Edvīns Kalnenieks “Klusā daba ar kokgriezumu”, 1973. Audekls, pastelis, 73x92 cm. LMS muzejs

 

16.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Edvīnu Kalnenieku!

 

Gleznotājs Edvīns Kalnenieks beidzis Liepājas Lietišķo mākslas vidusskolu (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) 1958.gadā. 1964.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu; diplomdarbs – “Dārzā”, vad. E.Kalniņš.

Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1966.gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Polijā, Vācijā, Japānā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1970.gada. Bijis mākslinieks kombinātā “Māksla” (1969-1971) un scenogrāfs Ā. Alunāna Jelgavas teātrī. Edvīns Kalnenieks strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā kā pasniedzējs kopš 1978.gada, bet no 2016.gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors.

Edvīns Kalnenieks ir viens no izcilākajiem latviešu pasteļglezniecības meistariem, kas pievērsies klusās dabas, portreta un sadzīves žanriem. Mākslinieks ir Ģederta Eliasa balvas laureāts 2017.gadā par gleznu "Dārzs vakarā" un 2017.gadā saņēmis Arvīda un Margas Spertālu balvu par mūža ieguldījumu scenogrāfijā.

Edvīna Kalnenieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā, kā arī daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.



 

Juris Zvirbulis "Skābēšanas laiks sakņu bāzē", 1975. Audekls, eļļa, 150x150 cm. LMS muzejs

 

9.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā gleznotāju Juri Zvirbuli!

 



 

Gaida Grundberga “Balerīna”, 1977. Granīts, 66x29x35 cm. LMS muzejs

 

29.decembrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Gaidu Grundbergu!

 

Tēlniece Gaida Grundberga beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) 1950.gadā. 1956.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, diplomdarbs – “Lāčplēsis”, vad. T.Zaļkalns.

Gaida Grundberga izstādēs piedalās kopš 1954.gada. Darbi eksponēti Latvijā, Somijā, Dānijā, Francijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1959.gada.

Māksliniece darbojas mazo formu tēlniecībā un monumentālajā tēlniecībā, daiļradē izmantojot dažādus materiālus - bronzu, vara kalumu, granītu. Nozīmīgi Gaidas Grundbergas darbi: Brāļu kapu pieminekļu ansamblis Gulbenē (1968, kopā ar I.Zandbergu, arhit. G.Barkāns), dekoratīvā skulptūra “Kumeliņš” Rīgā, Kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna (1962), stēla “Lāčplēša cīņa ar bruņinieku” Aizkrauklē, piemineklis Linardam Laicenam Trapenes muižā (tēln. G. Grundberga, arhit. J. Pētersons), A. Eglīša simtgadei veltītā piemiņas zīme Inciemā, piemineklis lībiešu valdniekam Kaupo pie Krimuldas baznīcas (2001) u.c.

Gaidas Grundbergas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Alūksnes muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā u.c., kā arī privātkolekcijās.



 

Fotogrāfa Gunāra Bindes izstāde “Pirmizrāde” Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. Foto: M.Heimrāts

 

27.decembrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Gunāru Bindi!

 

Fotogrāfs Gunārs Binde fotomākslu sāka apgūt 1957.gadā,  galvenokārt pašmācības ceļā. Mākslinieks no 1961.-1963.gadam apmeklēja fotožurnālistikas lektoriju Žurnālistu namā Maskavā (Krievija), 1991.gadā zināšanas papildināja Latvijas Mākslas akadēmijas Borisa Mangolda (ASV) lekciju kursā “Fotogrāfija”.

 

Latvijas fotomākslas klasiķis Gunārs Binde devis lielu ieguldījumu Latvijas fotogrāfijas un vizuālās mākslas attīstībā, izkopjot melnbaltās fotogrāfijas estētiku, kas izpelnījusies atzinību gan Latvijā, gan starptautiski. Mākslinieks piedalījies izstādēs Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Dānijā, Austrijā, Vācijā, ASV u.c.  Gunārs Binde galvenokārt fotografējis portretus, aktus, ainavas, žanriskas kompozīcijas, daudzas no šīm fotogrāfijām kļuvušas par Latvijas fotomākslas klasiku. Mākslinieka nozīmīgi darbi: “Siena” (1963), “E.Smiļģa portrets” (1965), “Akts” (1967), “Cūku bēres” (1968), cikls “Lidojums”, “Sprosts” (1992), “Saules apmirdzētie” (1999) u.c. Publicējis arī rakstus un fotogrāfijas laikrakstos un fotožurnālos. Ilustrējis grāmatas, radījis to māksliniecisko noformējumu (I.Ziedonis “Poēma par pienu” (1977), I.Ziedonis “Epifānijas” (1978) u.c.)

Gunārs Binde ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2007.gada.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Latvijas Sporta muzejā, Varakļānu Novada muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Daugavas muzejā, Francijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Argentīnā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Francijā, Polijā u.c.

Par izcilu radošā mūža devumu Latvijas fotomākslā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē Gunārs Binde 2009. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

 


 

Jānis Anmanis “Vējš tīrelī”, 1982. Kartons, eļļa, 90x115 cm. LMS muzejs

 

6.decembrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Jāni Anmani!

 

Gleznotājs Jānis Anmanis mākslas izglītību ieguvis J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1963), kur mācījies pie Induļa Zariņa, Anša Stundas, Arnolda Griķa un citiem. 1969.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu, kur studējis pie Konrāda Ubāna, Aleksandra Dembo u.c. Iedvesmu smēlies no tādiem māksliniekiem kā Konrāds Ubāns, Indulis Zariņš, Aleksandrs Stankevičs, Jānis Pauļuks, Boriss Bērziņš, u.c.

Jānis Anmanis izstādēs piedalās kopš 1965. gada. 1970. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Darbi eksponēti Latvijā, Lietuvā, ASV, Turcijā, Francijā, Anglijā, Beļģijā, Somijā, Krievijā, Japānā un Taivānā. Mākslinieks ir arī akciju un performanču veidotājs un organizators. Organizējis Mākslas dienu basketbola zibensturnīrus radošajai inteliģencei. Katrs turnīrs ir bijis mākslas, sporta, mūzikas un teātra sintēze.

Jāņa Anmaņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.

1999. gadā Jānis Anmanis saņēma 4.šķiras virsnieka Triju Zvaigžņu ordeni, 2009. gadā Latvijas nacionālo bruņoto spēku štāba bataljona komandiera apbalvojumu - 2. pakāpes Goda zīmi un 2013. gadā Latvijas valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda zīmi.

 


 

Pēteris Sidars “Jūnijs”, 1989. Gobelēns, metāls, 270x230 cm. LMS muzejs

 

3.novembrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Pēteri Sidaru!

 

Pēteris Sidars ir daudzpusīgs mākslinieks, kurš darbojas gan tekstilmākslā, gan keramikā, glezniecībā, veido objektus un instalācijas. Mākslinieks izvēlas netradicionālu pieeju materiāliem un tehnoloģijām, kas viņa radošajai daiļradei piešķir unikālu un novatorisku raksturu. Kā galveno mākslā saglabājot formu un struktūru, mākslinieks arvien tiecas uz jaunu dimensiju meklējumiem. Pētera Sidara daiļradē redzami eksperimenti ar visdažādākajiem materiāliem: silikonu, stiklu, plastmasu, karstlīmi, dabas materiāliem, papīru u.c.

Tekstilmākslinieks Pēteris Sidars beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) Dekoratīvās mākslas un interjera nodaļu 1972.gadā. 1978.gadā mākslinieks absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, diplomdarbs – “Mazpilsētas motīvs” (vad. R.Heimrāts).

Pēteris Sidars izstādēs piedalās kopš 1976.gada. Mākslinieks guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskās izstādēs un simpozijos Vācijā, Itālijā, Japānā, Šveicē, Francijā, Meksikā, Lielbritānijā, Dānijā, ASV, Kanādā u.c.

Pēteris Sidars ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1981.gada.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.



Bruno Strautiņš “Juris Mauriņš”, 1984. Bronza (averss), Ø10 cm. LMS muzejs

 

26.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslas zinātnieci Gundegu Cēberi!

 

Mākslas zinātniece Gundega Cēbere ir izstāžu kuratore, daudzu mākslas publikāciju un izdevumu par māksliniekiem autore. Šobrīd kā mākslinieka Borisa Bērziņa kolekcijas glabātāja un izstāžu kuratore strādā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Gundega Cēbere beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1967.gadā. 1978.gadā absolvējusi Sanktpēterburgas I.Repina Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta (tag. I.Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts) Mākslas vēstures nodaļu, diplomdarbs – “Tekstilmākslas aktualitātes 1970.gados”. 1993.gadā ieguvusi maģistra grādu par darbu “Meža kapu memoriālā skulptūra”.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1984.gada.

Gundega Cēbere strādājusi LR Kultūras ministrijas Mākslas un kultūras mantojuma galvenajā pārvaldē par vadošo inspektori, galveno speciālisti, priekšnieka vietnieci, ministrijas mākslas padomnieci.

Ilgus gadus bijusi tēlniecības festivāla “Tēlniecības kvadriennāle Rīga” rīkotāja.

Publikācijas par vizuālās mākslas aktualitātēm un mākslas vēsturi Gundega Cēbere raksta kopš 1972.gada. Sastādījusi izdevumus par tēlnieci Artu Dumpi (1985), tēlnieku Aivaru Gulbi (1989), par māksliniekiem Leonīdu Āriņu (2006), Jāni Skuču (2009), Herbertu Siliņu (2012) u.c. Ir līdzautore grāmatai “Meža kapu memoriālā skulptūra” (1987).



 

Valdis Celms "Tautasdziesmas maratons", 1988. Kartons, tempera, kolāža, 91x90,5 cm. LMS muzejs


24.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Valdi Celmu!

 

Dizainers Valdis Celms absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu 1970.gadā un ieguvis mākslas maģistra grādu 1999.gadā.

Piedalās izstādēs gan Latvijā, gan starptautiski no 1970.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1972.gada.

No 1997. – 2008. gadam Valdis Celms bija Latvijas Kara muzeja galvenais mākslinieks. Strādājis arī kā pasniedzējs Rīgas Tehniskajā universitātē, PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā,  Latvijas Mākslas akadēmijā.

Valdis Celms devis būtisku ieguldījumu latviešu tradicionālo rakstu zīmju pētniecībā, publicējis teorētiskos pētījumus par zīmju kultūru. 2008. gadā izdota grāmata „Latvju raksts un zīmes”, kurā apkopoti Valda Celma pētījumi un publikācijas par latvju rakstiem.

Mākslinieks rada vides dizaina objektus, kinētiskos objektus, grafisko dizainu, plakātus, fotokolāžas. 20. gadsimta 70. gados Valdis Celms kļuva par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem.

Mākslinieks veidojis vizuālo noformējumu svētku norisēm un aktīvi iesaistījies pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā. Piedalījies Mākslas dienu akcijās Doma laukumā Rīgā, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku mākslinieciskās koncepcijas veidošanā, bijis Latvijā notikušo Starptautisko folkloras festivālu „Baltica” galvenais mākslinieks, kā arī festivāla logo un karoga dizaina autors. Valdis Celms ir arī pazīstamās robežzīmes “Rīga” autors.

Valda Celma darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.


 

Eižens Valpēters - Bruņinieku x Tērbatas ielas stūris 15:23, 21.feb. 2018. No cikla "Gaismas reflekši"

 

21.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Eiženu Valpēteri!

 

Mākslinieks Eižens Valpēters mācījies Rīgas 3.vidusskolā, vēlāk beidzis restaurācijas kursus. Piedalījies Rundāles pils (1973-1981), Jaunmoku pils (1986-1987), Maikapara nama Rīgā (2001) restaurācijā.

Kopš 20.gs. 60.gadiem mākslinieks ir nonkonformisma un latviešu alternatīvās kultūras pārstāvis, līdzdarbojās “Kazas” grupas aktivitātēs.

Eižens Valpēters sastādījis 2010.gadā iznākušo izdevumu “Nenocenzētie”, kas veltīta sešdesmito un septiņdesmito gadu alternatīvajai kultūrai Latvijā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 2009. gada. Eižens Valpēters ir aktīvs Latvijas Mākslinieku savienības rīkoto izstāžu dalībnieks. Mākslinieks strādā foto mākslā un asamblāžas tehnikā, veido objektus. Darbos nozīmīga vieta atvēlēta mākslinieka miermīlīgajai, vērojošajai pozīcijai un rezignētai attieksmei.


 


 

Olitas Nigules veidotais piemineklis I un II Dziesmu svētku virsvadītājam Jānim Bētiņam Irlavā; 1986. gads, bronza, 2,50x1 m.

 

14.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Olitu Niguli!

 

Tēlniece Olita Nigule beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1954.gadā. 1961.gadā māksliniece absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, diplomdarbs – “Darba rīts” (vad. K.Zemdega).

No 1961. - 1993. gadam Olita Nigule strādāja kā pasniedzēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. 

Izstādēs piedalās kopš 1963.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1987.gada.

Olita Nigule rada monumentālos un dekoratīvos tēlniecības darbus, kā arī mazo formu darbus granītā un bronzā. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Tukuma muzejā, kā arī privātkolekcijās. Nozīmīgi darbi: Piemineklis gleznotājam Kārlim Hūnam Ogres raj. Madlienas kapos, 1973. gads, labradors, 50x80 cm; Piemineklis 1905.-1907. gada revolūcijas atcerei Lēču kalnā, Talsos, 1980.gads; Piemineklis I un II Dziesmu svētku virsvadītājam Jānim Bētiņam Irlavā, 1986. gads, bronza, 2,50x1 m; Piemineklis rakstniekam Jānim Akurateram Ābeļu pag. „Jaunzemjos”, 1989.gads; Piemineklis represētajiem Raunā, 2000. gads, granīts, H 1,20 m; Bareljefs tēlniekam Kārlim Baumanim pie ēkas Valmieras ielā 6, Raunā, 2016.gads, u.c.


 

Jānis Andris Osis "Florence", no cikla  "Iespaidi par Itālijas pilsētām", 1975. Kartons, eļļa, 55x50 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība 4.oktobrī sveic jubilejā mākslinieku Jāni Andri Osi!

 

Gleznotājs Jānis Andris Osis beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1963.gadā un 1971.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu, diplomdarbs – “Dekoratīvs sienas gleznojums Rīgas 39.vidusskolai” (vad. A.Stankēvičs).

Izstādēs piedalās no 1967. gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, ASV, Vācijā, Itālijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1975. gada. Aktīvi darbojās Latvijas Mākslinieku savienības struktūrās un ikgadējo Mākslas dienu rīkošanā.

Mākslinieks glezno ainavas, portretus, strādājis monumentāli dekoratīvajā glezniecībā.

Jānis Andris Osis ir Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors, vadījis LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedru. No 1997. līdz 2007. gadam bija Latvijas Mākslas akadēmijas rektors.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī un privātkolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Vācijā, Japānā.



 

Līga Purmale "Vasara Kurzemes ganībās", 1982. Kartons, eļļa, 70x100 cm. LMS muzejs

 

4.oktobrī sveicam jubilejā mākslinieci Līgu Purmali!

 

Gleznotāja Līga Purmale beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1968.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu profesora Induļa Zariņa vadībā 1975.gadā, diplomdarbs – “Parīzes Komūnas atcerei”.

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1974.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1978.gada. Līga Purmale ir viena no spilgtākajām hiperreālisma pārstāvēm latviešu glezniecībā.

2018.gadā māksliniece saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem kultūrā un izcilu radošo devumu Latvijas mākslā.

Līgas Purmales darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Krievija) u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.


 


 

Kārlis Siliņš “Pianists melnā”, 1989. Audekls, eļļa, 130x130 cm. LMS muzejs

 

 

3.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Kārli Siliņu!

 

Gleznotājs Kārlis Siliņš beidzis  J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1977.gadā. 1984.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs – “Pretī vējam” (vad. I.Vecozols).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1985.gada. Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1981.gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, Itālijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Austrālijā, Spānijā u.c. Personālizstādes bijušas Latvijā, Francijā, Dānijā u.c.

Kārļa Siliņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Tukuma muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Francijā, Austrālijā, ASV u.c.

 


 

Jānis Spalviņš "Salnas balss", akrils, kartons, 1979. gads, LMS muzejs

 

22.septembrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Jāni Spalviņu!

 

Jānis Spalviņš beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1965.gadā un 1974.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu, diplomdarbs – “Polietilēna rūpniecības izstādes komplekss” (vad. A.Dembo).

Jānis Spalviņš ir gleznotājs, vides un multimediju mākslinieks, izstāžu un ekspozīciju iekārtotājs, grāmatu ilustrators, starptautisko projektu, simpoziju un izstāžu kurators. Izstādēs piedalās kopš 1974.gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, Vācijā, Japānā, Somijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1978.gada. 90.gados bija Latvijas Mākslinieku savienības valdes loceklis.

Bijis lektors Latvijas Mākslas akadēmijā, Liepājas Universitātē, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā u.c.

Mākslinieks aktīvi darbojas Eiropas Starptautiskajā Mākslas Asociācijā AIAP/IAA UNESCO.

Jāņa Spalviņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ķīnas Mākslinieku savienības kolekcijā u.c.

 


 

Egils Rozenbergs “Pie loga”, 1986. Jaukta tehnika, 130x100 cm. LMS muzejs

 

13.septembrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Egilu Rozenbergu!

 

Tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā 1971. gadā; diplomdarbs – “Dancis” (gobelēns).

Izstādēs piedalās kopš 1968. gada.  Nozīmīgas personālizstādes bijušas Latvijā, Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā u.c. Piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Itālijā, Turcijā, Vācijā, Igaunijā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1973.gada. No 1993. - 1997.gadam mākslinieks bija Eiropas Tekstilmākslas asociācijas ģenerālsekretārs un no 1994. - 2005. gadam Latvijas Mākslinieku savienības prezidents.

2003.gadā Egils Rozenbergs saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. 1998.gadā māksliniekam tika piešķirts Norvēģijas Karalistes ordenis un 2001.gadā Francijas Republikas Goda leģiona ordenis.

Egila Rozenberga darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Republikas pārstāvniecībā ANO (ASV), Latvijas Republikas vēstniecībā Lielbritānijā, Dānijas Karaļnama kolekcijā (Dānija), kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Francijā u.c.



 

Rudīte Jēkabsone "Pavasara atmoda", 1985. Glaz.māls, 33x17; 21x15cm. LMS muzejs

 

 

22.augustā sirsnīgi sveicam jubilejā mākslinieci Rudīti Jēkabsoni!

 

Keramiķe Rudīte Jēkabsone absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu 1983.gadā, diplomdarbs - dekoratīvs panno par dzīvnieku tēmu (šamots, māls; vad. S.Ozoliņa).

Strādājusi R/A “Daiļrade” (1983-86) un keramikas studijā “Logs” (1986-89).

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1982.gada. Piedalījusies izstādēs gan Latvijā, gan Lietuvā, Somijā, Baltkrievijā, Krievijā, Anglijā, Zviedrijā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1989.gada.

 Rudītes Jēkabsones radošajā daiļradē redzama harmoniska formas, ritma un kolorīta izjūta. Māksliniece darinājusi servīzes, vāzes, podus u.c. traukus, plaši izvērstas arī dekoratīvas kompozīcijas.

Rudītes Jēkabsones darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās.



 

Alberts Pauliņš “Manas bērnības zeme”, 1988.  Kartons, eļļa, 135x170 cm. LMS muzejs

 

22.augustā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Albertu Pauliņu!

 

Gleznotājs Alberts Pauliņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1982.gadā, diplomdarbs - „Jaunais ceļš” (vad. V.Kozins).

Strādājis Tukuma muzejā no 1983.-1989.gadam.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1990.gada.

Alberts Pauliņš izstādēs piedalās kopš 1978.gada. Mākslinieks strādā ainavas un klusās dabas žanrā, glezno arī portretus. Rīkojis gandrīz 30 personālizstādes. Ikgadēji piedalās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās „Rudens” un „Mākslas dienu” izstādēs. 2017.gadā tika nominēts “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” galvenajai balvai.

Mākslinieka Alberta Pauliņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Talsu novada muzejā, Tukuma muzejā un privātkolekcijās.

 


 

Romans Vitkovskis “Sadzīvisko karikatūru cikls”, 1984. Tuša, 20x13 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

15.augustā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Romanu Vitkovski!

 

Grafiķis Romans Vitkovskis absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti 1971.gadā. No 1971.-1980.gadam nodarbojies ar programmēšanu un matemātikas teoriju Latvijas Universitātes Skaitļošanas centrā. Kopš 1995.gada ir ekspertīžu un informācijas centra SIA E&IC prezidents un no 1989.gada Latvijas Izglītības fonda valdes loceklis. 

Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1979.gada. Piedalījies izstādēs gan Latvijā, gan starptautiski -  Beļģijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Turcijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1983.gada. Bijis LMS valdes loceklis no 1994.-1999.gadam.

Romans Vitkovskis daudz darbojies reportāžas karikatūrā, kā zīmētājs piedalījies televīzijas raidījumos, pasākumos, noformējis grāmatas, ir ekslibru autors. Publicējis karikatūras kalendāros, periodiskajos izdevumos (“Literatūra un Māksla”, “Atmoda”, “Atmoda Atpūtai”, “Zinātne un tehnika”, “Liesma”, “Karogs” u.c.)

Romana Vitkovska darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā u.c.


 

Aija Zariņa “Ivars”, 1984. Kartons, eļļa, 95x95 cm. LMS muzejs

 

4.augustā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslas zinātnieku Ivaru Runkovski!

Mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu 1979.gadā, diplomdarbs – “Daži mākslas tēla vērtējuma aspekti latviešu padomju glezniecībā” (vad. P.Zeile).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1987.gada.

Strādājis Tukuma muzejā no 1979.-1981.gadam, bijis konsultants un mākslas projektu vadītājs “Sorosa Mūsdienu mākslas centrā”, galerijās “Jāņa sēta”, “Bastejs” u.c. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā strādājis no 1981.-1989.gadam.

Ivars Runkovskis ir publikāciju, izdevumu un katalogu sastādītājs un autors kopš 1978.gada.

Daudzu nozīmīgu mākslas projektu kurators no 1990.–2005.gadam, piemēram, izstāde-akcija “Maigās svārstības”, 1990; Vislatvijas mākslas akcija “Ep!”, 1993; plenērs “Firkspedvāles sarunas’94”, 1994, u.c.