AKTUALITĀTES KONKURSI SVEICAM 2018 2017 SĒRU VĒSTS ARHĪVS 2012-2018 RECENZIJAS UN INTERVIJAS IZNOMĀ Radošo personu atbalsta programma LMS PROJEKTI LMS VĒSTURE LMS STRUKTŪRA LMS APAKŠSTRUKTŪRAS LMS KONGRESI LMS STATŪTI LMS BIEDRI KĀ KĻŪT PAR LMS BIEDRU? LMS BIEDRU RADOŠĀS KOPAS LMS DALĪBA ORGANIZĀCIJĀS INTERNETA SAITES LMS KONTAKTI

Ziedo Latvijas Mākslinieku savienībai

Inta Lindemane “Vecāsmātes puķu dārzs”,

1984., māls, angobe, glazūra, 4 x 44 cm. LMS muzeja arhīvs


23.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Intu Lindemani!

 

Keramiķe Inta Lindemane beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) Keramikas nodaļu 1964. gadā.

Izstādēs piedalās kopš 1967. gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1990. gada.

No 1964. līdz 1965. gadam Inta Lindemane strādāja uzņēmumā “Latvijas Keramika” Jelgavā (pastāvēja līdz 2003. gadam), kur veidoja keramikas trauku dizainu.  No 1965. līdz 1982. gadam māksliniece darbojās Latvijas Mākslinieku savienības Mākslas Fonda Mākslas keramikas darbnīcā Maskavas ielā 255, Rīgā (pastāvēja līdz 1992. gadam). No 1982. gada Inta Lindemane ir LMS keramikas studijas “Logs” (tag. biedrība “Radošā keramikas asociācija “Logs””) biedre.

 “Māksliniece ne reti savu keramiku apglezno ar angobām un pigmentiem. Savās kompozīcijās izmanto dabas formas ziedu-augu stilizāciju,” Intas Lindemanes daiļradi raksturo keramikas mākslinieks Kārlis Knopkens.

Intas Lindemanes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Talsu novada muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.


 

Ģertrūde Zeile “Portrets ar bereti”,

1973. g., audekls, eļļa, 62 x 53 cm, LMS muzejs

 

 

 

22.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Ģertrūdi Zeili!

 

    Gleznotāja Ģertrūde Zeile beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rēzeknes filiāles (tag. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola) dekoratoru nodaļu 1965. gadā un 1974. gadā Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu (nodaļa šobrīd nepastāv), diplomdarbs ''Ārstu padome'' vadītājs  profesors  E.Kalniņš. Māksliniece bija Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) gleznošanas un zīmēšanas pasniedzēja no 1974. gada līdz 1978. gadam un JRRMV (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) direktore no 1978. gada līdz 1986. gadam.

     Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1975. gada.

    “Krāsu refleksi un gaisa vieglā dūmaka liek atplaukt nianšu bagātam koptonim. Paplašinoties darbu emocionālajai amplitūdai, kur līdzās gaiši līriskajam ieskanas smeldze un pat skaudri traģiskais, Zeiles darbos kļūst plašāks arī kolorīta diapazons,” Ģertrūdes Zeiles daiļradi raksturo mākslas zinātnieks Jānis Pujāts.

     Izstādēs piedalās kopš 1965. gada. Rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs Latvijā, Krievijā, Rumānijā, Ungārijā, Somijā, ASV u.c.       

    Mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Naujenes Novadpētniecības muzejā un privātkolekcijās.


Osvalds Zvejsalnieks “Istabas augi”,

1988. g., audekls, eļļa, 100x81cm, LMS muzejs

 

 

21. martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic nozīmīgajā jubilejā mākslinieku Osvaldu Zvejsalnieku!

 

      Gleznotājs Osvalds Zvejsalnieks beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu 1971. gadā (nodaļa šobrīd nepastāv) ar diplomdarbu “1905. gads”, vadītājs E.Kalniņš. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas pedagogs no 1970. gada un direktors kopš 1993. gada. Osvalds Zvejsalnieks ir Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles profesors.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1976. gada.

Izstādēs piedalās kopš 1971. gada. Sarīkojis vairākas personālizstādes Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Regulāri piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Vācijā, Japānā u.c.
Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latgales Kultūrvēstures muzejā, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.

Mākslinieks savu mākslas redzējumu raksturo "Glezniecība manā izpratnē ir emocionāli piesātināta krāsa. Šī emocionāli uzlādētā krāsa tad arī ir vienīgā labas glezniecības pazīme."

1997. gadā novērtējot Osvalda Zvejsalnieka ieguldījumu Latvijas kultūrā Valsts prezidents un Ordeņu kapituls piešķir Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un ieceļ par ordeņa virsnieku.


 

Marija Karkovska, Aldis Karkovskis “Putni”,

1980. g., lins, vilna, 310 x 325 cm, LMS muzejs

 

21.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Mariju Karkovsku!

 

Māksliniece Marija Karkovska beidza Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) dekoratoru nodaļu 1973. gadā. Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu beigusi 1978. gadā ar diplomdarbu “Forma”, vadītājs R. Heimrāts. Šobrīd Marija Karkovska ir pedagoģe Mārupes Mūzikas un mākslas skolā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1989.gada.

Izstādēs piedalās kopš 1978. gada, rīkojot personālizstādes un piedaloties izstādēs Latvijā, Dānijā, Austrijā, Zviedrijā, Vācijā, Ungārijā u.c.

20.gs. deviņdesmitajos gados kopā ar tekstilmākslinieku Aldi Karkovski, Marija Karkovska daiļradē sāka izmantot papīrlējumu, metāla konstrukcijas, niedres un citus materiālus.

LMS muzeja starptautiskajā mākslas un izglītības centrā Zvārtavas pils apskatāma ekspozīcija „SAULES APMIRDZĒTIE”, kurā iekļauts Marijas Karkovskas un Alda Karkovska darbs “Putni”.

 Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā un privātkolekcijās.


 

Anna Peipiņa “Klusā daba ar zilo vāzi un citronu”,

2002.g., audekls, eļļa, 80x80cm, LMS muzeja arhīvs

 

2019. gada 19. martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Annu Peipiņu!

 

    Anna Peipiņa  1973. gadā beidza Bobruiskas Mākslas profesionāli - tehnisko vidusskolu (tag. Bobruiskas Valsts koledžu, Baltkrievijā), iegūstot rotaļlietu un suvenīru apgleznotāja kvalifikāciju.  Izstādēs piedalās kopš 1994. gada. Rīkojusi vairākās personālizstādēs un piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Baltkrievijā uc.

    Māksliniece kopš 2002. gada ir biedrības “Baltijas Baltkrievu Mākslinieku apvienība “Maju gonar”” biedre.

 

    “Mākslinieces pašas izvēlēto motīvu un stilistikas ietvaros, gleznojumi savā sacerē un izteiksmīgajā krāsu lokā, pārliecinoši apliecina Annas Peipiņas individualitāti un daudzpusīgi bagātināto mentalitāti radošajā darbā”, mākslinieci raksturo LMS biedrs, gleznotājs Jānis Andris Osis.

    Sākot ar 2006. gadu Anna Peipiņa ir  Latvijas Mākslinieku savienības biedre.

    Darbi atrodas privatās kolekcijās Anglijā, Francijā un Krievijā.


M. E. Meņģele “Izaicinājums”, akvarelis, papīrs, 1990. gads, 60x45cm, LMS muzeja arhīvs.


16.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Maiju Elizabeti Meņģeli!

 

     Maijas Elizabetes Menģeles mākslas daiļradi raksturo izteiksmīgs kolorīts un ritmika dabas motīvu dinamiskajā interpretācijā. Akvareļu tehnikā māksliniece eksperimentē pielietojot plašu glezniecības līdzekļu arsenālu.

     Arhitekte un gleznotāja Maija Elizabete Meņģele 1962. gadā beigusi J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) un līdz 1968.gadam turpinājusi studijas RPI Celtniecības fakultitātē Arhitektūras nodaļā (tag. RTU Arhitektūras fakultāte). Strādājusi par pedagogu J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā no 1968. līdz 1971. gadam un bijusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts uzņēmuma “Restaurācijas institūts” galvenā arhitekte no 1971. gada līdz 1989. gadam. Šajā laika posmā ar viņas līdzdalību notikuši restaurācijas darbi Nogales pilī, Cesvaines baznīcā un Sv. Pētera un Pāvila baznīcā (koncertzāle “Ave sol”), Rīgā. Strādājot LR Ārlietu ministrijā no 1993. līdz 1998. gadam, arhitekte ir piedalījusies LR Ārlietu ministrijas objektu pārbūvē Latvijā un ārzemēs, veidojusi interjerus LR vēstniecības objektos Ženēvā un Parīzē, u.c.

     Izstādēs piedalās kopš 1976.gada un ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1988.gada. Mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātkolekcijās.

 


Jānis Aivars Karlovs “Sargātājs”, 1988. Granīts, 86x61x59 cm. LMS muzejs


7.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Jāni Aivaru Karlovu!

Tēlnieks Jānis Aivars Karlovs beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1958.gadā. 1964.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu; diplomdarbs – “Linards Laicens” (vad. E.Melderis).


Izstādēs piedalās kopš 1968.gada. Mākslinieks piedalījies daudzās izstādēs un tēlniecības simpozijos gan Latvijā, gan ārzemēs - Ungārijā, Slovēnijā, Armēnijā, Slovākijā, Kanādā, Krievijā, Vācijā, ASV u.c. Piedalījies Rīgas tēlniecības kvadriennāles izstāžu rīkošanā un ekspozīciju iekārtošanā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1973.gada.


No 1967. – 2009.gadam Jānis Aivars Karlovs vadīja VEF Kultūras pils Tautas tēlniecības studiju “DOMA”, kur sākotnējās profesionālās ievirzes guvuši vairāki ievērojami tēlnieki (Ausma Neretniece, Pauls Jaunzems, Igors Dobičins, Laimdota Griķe u.c.). 


Jānis Aivars Karlovs strādā monumentālajā, mazo formu un memoriālajā tēlniecībā, darbus īstenojot granītā, bronzā, vara kalumā, šamotā, kokā. Nozīmīgi darbi monumentālajā tēlniecībā: Otrā pasaules kara brāļu kapi Jūrmalā, Bulduros (1968-1972, šūnakmens. Arhitekti L. Alksnis, A. Voļatovskis); skulptūra „Loka šāvējs” (1981, kapars. Arhitekts A. Bērziņš); piemineklis A. Pumpuram Birzgalē (1988, travertīns, bronza. Arhitekte I. Rībena); piemineklis „Svešumā dzītajiem 1941-1949” Suntažos (1992, slīpēts granīts. Arhitekts Ē. Cērpiņš); piemineklis tēlniecei Leai Davidovai-Medenei „Gaismas ceļš” Saldus kapos (1997); piemineklis „Ēna” Rīgas Meža kapos (2006. Arhitekti M. Daugaviete, L. Šmits); piemineklis komunistiskā terora upuriem „Bārenīte” Pils laukumā, Rīgā (2006).
Par radošo devumu Latvijas tēlniecībā un nopelniem pieminekļa „Bārenīte”- uz Sibīriju aizvestajiem Latvijas bērniem - veidošanā Jānis Aivars Karlovs 2008. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.
Tēlnieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.

 


 

Helga Ingeborga Melnbārde "Spogulis spogulī II", 2004. Šamots, sāļi, virsglazūras apgleznojums. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

22.februārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Helgu Ingeborgu Melnbārdi!

 

Keramiķe Helga Ingeborga Melnbārde beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1966.gadā. 1971.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu, diplomdarbs – dekoratīvais panno “Tautas svētki” (porcelāns, apgleznojums, vad. G.Kruglovs).

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1968.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1973.gada.

Helga Ingeborga Melnbārde strādājusi par zīmēšanas skolotāju Rīgas 3.vidusskolā (1962-64), bijusi pedagoģe Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1968-1970) un Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļā (1971-1973). Kopš 1992.gada ir Latvijas Universitātes docente. 1975. gadā dibinājusi un joprojām ir Latvijas Universitātes Tautas lietišķās mākslas studijas “Vāpe” mākslinieciskā vadītāja.

Kopš 70.gadu 2.puses Helgas Ingeborgas Melnbārdes galvenais radošās darbības veids ir porcelāna trauku un flīžu apgleznošana. Keramiķe piedalījusies arī daudzu sabiedrisko ēku interjeru mākslinieciskajā izveidē. 70. - 80. gados darinājusi monumentālas dekoratīvās kompozīcijas: “Tautas svētki” (Bauskas Kultūras centrs, 1971), “Laiks” (Jaunjelgavas vidusskola, 1977), “Apaļš galds” (Babītes vidusskola, 1981), “Druvienas dziesma” (Druvienas kultūras nams, 1982) u.c. Māksliniece strādājusi arī grāmatu grafikā, ir autore grāmatai “Veidosim! Septiņi soļi no māla līdz keramikai” (2012), autobiogrāfijai ”Tornī kāpšana” (2005), kā arī daudzām publikācijām, esejām un miniatūrām.

Helgas Ingeborgas Melnbārdes darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejā, Valmieras muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Japānā, Indijā, Vācijā, Polijā, Krievijā, Austrālijā u.c.

 


 

Guna Millersone “Pavasaris”, 2008. Audekls, eļļa, 65x81 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

22.februārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Gunu Millersoni!

 

Gleznotāja Guna Millersone beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1969.gadā. 1973.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu; diplomdarbs – “L.Eglītes portrets” (vad. E.Iltners).

No 1975. – 1983. gadam Guna Millersone strādāja kā māksliniece-dekoratore Dailes teātrī. Kopš 1983.gada ir Talsu novada muzeja galvenā speciāliste mākslas jautājumos un izstāžu kuratore.

Gleznotāja Guna Millersone izstādēs piedalās no 1990.gada. Piedalījusies izstādēs ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Čehijā, Turcijā, Beļģijā, Zviedrijā, Ukrainā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1992.gada. No 2008. – 2011.gadam bija Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekle.

Guna Millersone ir Talsu Krūmu mākslas grupas vadītāja un arī viena no dibinātājām 1985.gadā. Organizējusi Talsu mākslinieku grupas izstādes gan Latvijā, gan ārzemēs:  Lietuvā, Baltkrievijā, Dānijā, Turcijā. 

Māksliniece ir 2016. gada konkursa-izstādes “Gada glezna”, ko ikgadēji organizē A.Sūnas mākslas galerija un “Swedbank”, balvas ieguvēja - glezna “Aiz loga” (audekls, eļļa, 80x120 cm, 2016).

Gunas Millersones darbi atrodas Talsu novada muzejā, Ventspils muzejā. Livonijas ordeņa pilī, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās.



 

Violeta Jātniece, No cikla “Uguns”, 1986. Šamots, 85x54x28 cm. LMS muzejs

 

3.februārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Violetu Jātnieci!

 

Keramiķe Violeta Jātniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu 1964.gadā, diplomdarbs – kafijas servīze, profesora G. Kruglova vadībā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1969.gada.

Māksliniece izstādēs piedalās no 1964.gada. Rīkojusi personālizstādes un regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs - Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Polijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Čehijā, Dānijā, Zviedrijā, ASV u.c. Rīkojusi grupu izstādes kopā ar “Ķīpsalas keramikas” grupas kolēģēm, keramiķēm Skaidrīti Cihovsku, Izabellu Krolli, Inesi Āboliņu, u.c.

Violeta Jātniece aktīvi iesaistījusies keramikas attīstības procesos un interesējusies par keramikas tehnoloģiskajām novitātēm. Māksliniece 20.gs. 70.gados pievērsās dekoratīvām tematiskām kompozīcijām, vēlāk arī dārza un interjera keramikai. Violetas Jātnieces iecienītākie materiāli ir šamots un akmens masas. Mākslinieces daiļradei raksturīga formu vienkāršība, ornamentika, ritmi, raupjas faktūras, bet kolorītā dominē balts, okers, oranžs, sarkans.

Violetas Jātnieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Limbažu muzejā, Ziemeļarizonas Universitātes Mākslas muzejā (ASV) u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

 


 

Indulis Zariņš "Klusā daba ar vēžotājiem", 1980. Audekls, eļļa, 53x66 cm. LMS muzejs

 

28.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslas zinātnieci Ingrīdu Burāni!

 

Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu 1975.gadā; diplomdarbs – “Dažas domas par latviešu padomju gleznotāju Induli Zariņu un viņa daiļradi” (vad. R.Bēms).

No 1966.-1979.gadam strādājusi laikrakstā “Padomju Jaunatne” par literāro līdzstrādnieci, kultūras nodaļas vadītāju, atbildīgo sekretāri.

Kopš 1979.gada strādā Latvijas Mākslas akadēmijā. Pašlaik ir Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra vadītāja. Lasījusi arī lekcijas mākslas vēsturē.

Ingrīda Burāne publikācijas par māksliniekiem un mākslas vēsturi raksta kopš 1965.gada. Kopā ar Māri Branci 2016.gadā publicējusi izdevumu “Trešā atgriešanās. Ieskats mākslinieka Osvalda Rožkalna dzīvē un darbos”, apgāds Mansards. Bijusi arī  daudzu izstāžu kuratore. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1981.gada.



 

Jānis Strupulis “Veltījums Rembrantam van Reinam (medaļa)”, 1978. Bronza, Ø12 cm. LMS muzejs


28.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Jāni Strupuli!

 

Tēlnieks Jānis Strupulis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu 1973.gadā; diplomdarbs – “Krišjānis Barons” (vad. V.Albergs).

Izstādēs piedalās kopš 1971.gada. Rīkojis vairāk nekā 30 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs. Piedalījies daudzās grupu izstādēs, Baltijas valstu medaļu mākslas triennālēs Viļņā (Lietuva), Dantes medaļu mākslas biennālēs Ravennā (Itālija), Starptautiskās Medaļu mākslas federācijas (FIDEM) izstādēs Ungārijā, Lielbritānijā, Nīderlandē u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1978.gada. Kopš 1992.gada ir Starptautiskās Medaļu mākslas federācijas (FIDEM) biedrs. 1989.gadā Jānis Strupulis dibināja Latvijas medaļu mākslas klubu.

Mākslinieks Jānis Strupulis ir viens no latviešu izcilākajiem medaļu mākslas meistariem. Darbus realizējis galvenokārt bronzā, arī terakotā. Medaļu mākslā smalki un niansēti risinājis dažādas tēmas (māksla, mūzika, literatūra u.c.), atainojis ievērojamas personības un nozīmīgus notikumus. Paralēli medaļu mākslai darbojas arī mazo formu tēlniecībā, glezniecībā, heraldikā, veidojis pieminekļus un ciļņus pilsētvidei, radījis pastmarkas. Kopš 1992. gada Jānis Strupulis veido Latvijas apgrozības un piemiņas monētu modeļus, ir autors vairāk nekā 50 Latvijas Bankas monētu plastiskajiem risinājumiem.

Mākslinieks saņēmis augstus apbalvojumus starptautiskās medaļu mākslas izstādēs. 2009.gadā par ilggadēju radošo devumu grafiskā dizaina mākslā un Latvijas vārda popularizēšanu ārvalstīs Jānis Strupulis tika iecelts par Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Jāņa Strupuļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Valmieras muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (Krievija), Berlīnes Monētu kabinetā (Vācija), Drēzdenes Monētu kabinetā (Vācija), Karaliskajā monētu kabinetā Leidenē (Nīderlande), Karaliskajā monētu un medaļu kolekcijā Kopenhāgenā (Dānija), Ungārijas Nacionālajā galerijā Budapeštā (Ungārija) u.c. muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.



 

Biruta Delle “1. jūnijs” no triptiha “Vasara”, 1984. Audekls, eļļa, 98x68 cm. LMS muzejs


17.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci Birutu Delli!

 

Gleznotājai Birutai Dellei interesi par glezniecību rosinājuši mākslinieki Ansis Stunda un Auseklis Baušķenieks, vēlāk no 1964. līdz 1967.gadam mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā, kur nozīmīgs pedagogs bijis Konrāds Ubāns. Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1967. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1975. gada.
Māksliniece ir spilgta personība, kuras savdabīgais rokraksts redzams ainavās, portretos, klusajās dabās un figurālajās kompozīcijās, kurām raksturīga modernisma stilistikas formas un krāsu valoda, simbolisks un filozofisks saturs.
Biruta Delle iesaistījās arī aktivitātēs, kas saistās ar kafejnīcu “Kaza”, ko bija iemīļojušas radošās aprindas. Radoši māksliniece izpaudusies arī mākslas studijas “Zemūdene” vadīšanā.
Birutas Delles darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Bauskas muzejā, Tukuma muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Vācijā, Francijā u.c.



 

Edvīns Kalnenieks “Klusā daba ar kokgriezumu”, 1973. Audekls, pastelis, 73x92 cm. LMS muzejs

 

16.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Edvīnu Kalnenieku!

 

Gleznotājs Edvīns Kalnenieks beidzis Liepājas Lietišķo mākslas vidusskolu (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) 1958.gadā. 1964.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu; diplomdarbs – “Dārzā”, vad. E.Kalniņš.

Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1966.gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Polijā, Vācijā, Japānā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1970.gada. Bijis mākslinieks kombinātā “Māksla” (1969-1971) un scenogrāfs Ā. Alunāna Jelgavas teātrī. Edvīns Kalnenieks strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā kā pasniedzējs kopš 1978.gada, bet no 2016.gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors.

Edvīns Kalnenieks ir viens no izcilākajiem latviešu pasteļglezniecības meistariem, kas pievērsies klusās dabas, portreta un sadzīves žanriem. Mākslinieks ir Ģederta Eliasa balvas laureāts 2017.gadā par gleznu "Dārzs vakarā" un 2017.gadā saņēmis Arvīda un Margas Spertālu balvu par mūža ieguldījumu scenogrāfijā.

Edvīna Kalnenieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Ādolfa Alunāna memoriālajā muzejā, kā arī daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.



 

Juris Zvirbulis "Skābēšanas laiks sakņu bāzē", 1975. Audekls, eļļa, 150x150 cm. LMS muzejs

 

9.janvārī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā gleznotāju Juri Zvirbuli!

 



 

Gaida Grundberga “Balerīna”, 1977. Granīts, 66x29x35 cm. LMS muzejs

 

29.decembrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Gaidu Grundbergu!

 

Tēlniece Gaida Grundberga beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) 1950.gadā. 1956.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, diplomdarbs – “Lāčplēsis”, vad. T.Zaļkalns.

Gaida Grundberga izstādēs piedalās kopš 1954.gada. Darbi eksponēti Latvijā, Somijā, Dānijā, Francijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1959.gada.

Māksliniece darbojas mazo formu tēlniecībā un monumentālajā tēlniecībā, daiļradē izmantojot dažādus materiālus - bronzu, vara kalumu, granītu. Nozīmīgi Gaidas Grundbergas darbi: Brāļu kapu pieminekļu ansamblis Gulbenē (1968, kopā ar I.Zandbergu, arhit. G.Barkāns), dekoratīvā skulptūra “Kumeliņš” Rīgā, Kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna (1962), stēla “Lāčplēša cīņa ar bruņinieku” Aizkrauklē, piemineklis Linardam Laicenam Trapenes muižā (tēln. G. Grundberga, arhit. J. Pētersons), A. Eglīša simtgadei veltītā piemiņas zīme Inciemā, piemineklis lībiešu valdniekam Kaupo pie Krimuldas baznīcas (2001) u.c.

Gaidas Grundbergas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Alūksnes muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā u.c., kā arī privātkolekcijās.



 

Fotogrāfa Gunāra Bindes izstāde “Pirmizrāde” Latvijas Mākslinieku savienības galerijā. Foto: M.Heimrāts

 

27.decembrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Gunāru Bindi!

 

Fotogrāfs Gunārs Binde fotomākslu sāka apgūt 1957.gadā,  galvenokārt pašmācības ceļā. Mākslinieks no 1961.-1963.gadam apmeklēja fotožurnālistikas lektoriju Žurnālistu namā Maskavā (Krievija), 1991.gadā zināšanas papildināja Latvijas Mākslas akadēmijas Borisa Mangolda (ASV) lekciju kursā “Fotogrāfija”.

 

Latvijas fotomākslas klasiķis Gunārs Binde devis lielu ieguldījumu Latvijas fotogrāfijas un vizuālās mākslas attīstībā, izkopjot melnbaltās fotogrāfijas estētiku, kas izpelnījusies atzinību gan Latvijā, gan starptautiski. Mākslinieks piedalījies izstādēs Latvijā, Igaunijā, Krievijā, Dānijā, Austrijā, Vācijā, ASV u.c.  Gunārs Binde galvenokārt fotografējis portretus, aktus, ainavas, žanriskas kompozīcijas, daudzas no šīm fotogrāfijām kļuvušas par Latvijas fotomākslas klasiku. Mākslinieka nozīmīgi darbi: “Siena” (1963), “E.Smiļģa portrets” (1965), “Akts” (1967), “Cūku bēres” (1968), cikls “Lidojums”, “Sprosts” (1992), “Saules apmirdzētie” (1999) u.c. Publicējis arī rakstus un fotogrāfijas laikrakstos un fotožurnālos. Ilustrējis grāmatas, radījis to māksliniecisko noformējumu (I.Ziedonis “Poēma par pienu” (1977), I.Ziedonis “Epifānijas” (1978) u.c.)

Gunārs Binde ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 2007.gada.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Latvijas Sporta muzejā, Varakļānu Novada muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Daugavas muzejā, Francijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Argentīnā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Francijā, Polijā u.c.

Par izcilu radošā mūža devumu Latvijas fotomākslā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē Gunārs Binde 2009. gadā iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

 


 

Jānis Anmanis “Vējš tīrelī”, 1982. Kartons, eļļa, 90x115 cm. LMS muzejs

 

6.decembrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Jāni Anmani!

 

Gleznotājs Jānis Anmanis mākslas izglītību ieguvis J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1963), kur mācījies pie Induļa Zariņa, Anša Stundas, Arnolda Griķa un citiem. 1969.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu, kur studējis pie Konrāda Ubāna, Aleksandra Dembo u.c. Iedvesmu smēlies no tādiem māksliniekiem kā Konrāds Ubāns, Indulis Zariņš, Aleksandrs Stankevičs, Jānis Pauļuks, Boriss Bērziņš, u.c.

Jānis Anmanis izstādēs piedalās kopš 1965. gada. 1970. gadā kļuva par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Darbi eksponēti Latvijā, Lietuvā, ASV, Turcijā, Francijā, Anglijā, Beļģijā, Somijā, Krievijā, Japānā un Taivānā. Mākslinieks ir arī akciju un performanču veidotājs un organizators. Organizējis Mākslas dienu basketbola zibensturnīrus radošajai inteliģencei. Katrs turnīrs ir bijis mākslas, sporta, mūzikas un teātra sintēze.

Jāņa Anmaņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Okupācijas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.

1999. gadā Jānis Anmanis saņēma 4.šķiras virsnieka Triju Zvaigžņu ordeni, 2009. gadā Latvijas nacionālo bruņoto spēku štāba bataljona komandiera apbalvojumu - 2. pakāpes Goda zīmi un 2013. gadā Latvijas valsts aizsardzības fonda “Lāčplēsis” Goda zīmi.

 


 

Pēteris Sidars “Jūnijs”, 1989. Gobelēns, metāls, 270x230 cm. LMS muzejs

 

3.novembrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Pēteri Sidaru!

 

Pēteris Sidars ir daudzpusīgs mākslinieks, kurš darbojas gan tekstilmākslā, gan keramikā, glezniecībā, veido objektus un instalācijas. Mākslinieks izvēlas netradicionālu pieeju materiāliem un tehnoloģijām, kas viņa radošajai daiļradei piešķir unikālu un novatorisku raksturu. Kā galveno mākslā saglabājot formu un struktūru, mākslinieks arvien tiecas uz jaunu dimensiju meklējumiem. Pētera Sidara daiļradē redzami eksperimenti ar visdažādākajiem materiāliem: silikonu, stiklu, plastmasu, karstlīmi, dabas materiāliem, papīru u.c.

Tekstilmākslinieks Pēteris Sidars beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) Dekoratīvās mākslas un interjera nodaļu 1972.gadā. 1978.gadā mākslinieks absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, diplomdarbs – “Mazpilsētas motīvs” (vad. R.Heimrāts).

Pēteris Sidars izstādēs piedalās kopš 1976.gada. Mākslinieks guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskās izstādēs un simpozijos Vācijā, Itālijā, Japānā, Šveicē, Francijā, Meksikā, Lielbritānijā, Dānijā, ASV, Kanādā u.c.

Pēteris Sidars ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1981.gada.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.



Bruno Strautiņš “Juris Mauriņš”, 1984. Bronza (averss), Ø10 cm. LMS muzejs

 

26.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslas zinātnieci Gundegu Cēberi!

 

Mākslas zinātniece Gundega Cēbere ir izstāžu kuratore, daudzu mākslas publikāciju un izdevumu par māksliniekiem autore. Šobrīd kā mākslinieka Borisa Bērziņa kolekcijas glabātāja un izstāžu kuratore strādā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Gundega Cēbere beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1967.gadā. 1978.gadā absolvējusi Sanktpēterburgas I.Repina Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta (tag. I.Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts) Mākslas vēstures nodaļu, diplomdarbs – “Tekstilmākslas aktualitātes 1970.gados”. 1993.gadā ieguvusi maģistra grādu par darbu “Meža kapu memoriālā skulptūra”.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1984.gada.

Gundega Cēbere strādājusi LR Kultūras ministrijas Mākslas un kultūras mantojuma galvenajā pārvaldē par vadošo inspektori, galveno speciālisti, priekšnieka vietnieci, ministrijas mākslas padomnieci.

Ilgus gadus bijusi tēlniecības festivāla “Tēlniecības kvadriennāle Rīga” rīkotāja.

Publikācijas par vizuālās mākslas aktualitātēm un mākslas vēsturi Gundega Cēbere raksta kopš 1972.gada. Sastādījusi izdevumus par tēlnieci Artu Dumpi (1985), tēlnieku Aivaru Gulbi (1989), par māksliniekiem Leonīdu Āriņu (2006), Jāni Skuču (2009), Herbertu Siliņu (2012) u.c. Ir līdzautore grāmatai “Meža kapu memoriālā skulptūra” (1987).



 

Valdis Celms "Tautasdziesmas maratons", 1988. Kartons, tempera, kolāža, 91x90,5 cm. LMS muzejs


24.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Valdi Celmu!

 

Dizainers Valdis Celms absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu 1970.gadā un ieguvis mākslas maģistra grādu 1999.gadā.

Piedalās izstādēs gan Latvijā, gan starptautiski no 1970.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1972.gada.

No 1997. – 2008. gadam Valdis Celms bija Latvijas Kara muzeja galvenais mākslinieks. Strādājis arī kā pasniedzējs Rīgas Tehniskajā universitātē, PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā,  Latvijas Mākslas akadēmijā.

Valdis Celms devis būtisku ieguldījumu latviešu tradicionālo rakstu zīmju pētniecībā, publicējis teorētiskos pētījumus par zīmju kultūru. 2008. gadā izdota grāmata „Latvju raksts un zīmes”, kurā apkopoti Valda Celma pētījumi un publikācijas par latvju rakstiem.

Mākslinieks rada vides dizaina objektus, kinētiskos objektus, grafisko dizainu, plakātus, fotokolāžas. 20. gadsimta 70. gados Valdis Celms kļuva par vienu no vadošajiem latviešu dizaina un kinētiskās mākslas teorētiķiem un praktiķiem.

Mākslinieks veidojis vizuālo noformējumu svētku norisēm un aktīvi iesaistījies pilsētvides un interjera projektu izstrādāšanā. Piedalījies Mākslas dienu akcijās Doma laukumā Rīgā, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku mākslinieciskās koncepcijas veidošanā, bijis Latvijā notikušo Starptautisko folkloras festivālu „Baltica” galvenais mākslinieks, kā arī festivāla logo un karoga dizaina autors. Valdis Celms ir arī pazīstamās robežzīmes “Rīga” autors.

Valda Celma darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā u.c.


 

Eižens Valpēters - Bruņinieku x Tērbatas ielas stūris 15:23, 21.feb. 2018. No cikla "Gaismas reflekši"

 

21.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Eiženu Valpēteri!

 

Mākslinieks Eižens Valpēters mācījies Rīgas 3.vidusskolā, vēlāk beidzis restaurācijas kursus. Piedalījies Rundāles pils (1973-1981), Jaunmoku pils (1986-1987), Maikapara nama Rīgā (2001) restaurācijā.

Kopš 20.gs. 60.gadiem mākslinieks ir nonkonformisma un latviešu alternatīvās kultūras pārstāvis, līdzdarbojās “Kazas” grupas aktivitātēs.

Eižens Valpēters sastādījis 2010.gadā iznākušo izdevumu “Nenocenzētie”, kas veltīta sešdesmito un septiņdesmito gadu alternatīvajai kultūrai Latvijā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 2009. gada. Eižens Valpēters ir aktīvs Latvijas Mākslinieku savienības rīkoto izstāžu dalībnieks. Mākslinieks strādā foto mākslā un asamblāžas tehnikā, veido objektus. Darbos nozīmīga vieta atvēlēta mākslinieka miermīlīgajai, vērojošajai pozīcijai un rezignētai attieksmei.


 


 

Olitas Nigules veidotais piemineklis I un II Dziesmu svētku virsvadītājam Jānim Bētiņam Irlavā; 1986. gads, bronza, 2,50x1 m.

 

14.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Olitu Niguli!

 

Tēlniece Olita Nigule beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1954.gadā. 1961.gadā māksliniece absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, diplomdarbs – “Darba rīts” (vad. K.Zemdega).

No 1961. - 1993. gadam Olita Nigule strādāja kā pasniedzēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. 

Izstādēs piedalās kopš 1963.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1987.gada.

Olita Nigule rada monumentālos un dekoratīvos tēlniecības darbus, kā arī mazo formu darbus granītā un bronzā. Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Tukuma muzejā, kā arī privātkolekcijās. Nozīmīgi darbi: Piemineklis gleznotājam Kārlim Hūnam Ogres raj. Madlienas kapos, 1973. gads, labradors, 50x80 cm; Piemineklis 1905.-1907. gada revolūcijas atcerei Lēču kalnā, Talsos, 1980.gads; Piemineklis I un II Dziesmu svētku virsvadītājam Jānim Bētiņam Irlavā, 1986. gads, bronza, 2,50x1 m; Piemineklis rakstniekam Jānim Akurateram Ābeļu pag. „Jaunzemjos”, 1989.gads; Piemineklis represētajiem Raunā, 2000. gads, granīts, H 1,20 m; Bareljefs tēlniekam Kārlim Baumanim pie ēkas Valmieras ielā 6, Raunā, 2016.gads, u.c.


 

Jānis Andris Osis "Florence", no cikla  "Iespaidi par Itālijas pilsētām", 1975. Kartons, eļļa, 55x50 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība 4.oktobrī sveic jubilejā mākslinieku Jāni Andri Osi!

 

Gleznotājs Jānis Andris Osis beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1963.gadā un 1971.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera un iekārtas nodaļu, diplomdarbs – “Dekoratīvs sienas gleznojums Rīgas 39.vidusskolai” (vad. A.Stankēvičs).

Izstādēs piedalās no 1967. gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, ASV, Vācijā, Itālijā. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1975. gada. Aktīvi darbojās Latvijas Mākslinieku savienības struktūrās un ikgadējo Mākslas dienu rīkošanā.

Mākslinieks glezno ainavas, portretus, strādājis monumentāli dekoratīvajā glezniecībā.

Jānis Andris Osis ir Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors, vadījis LMA Dizaina nodaļas Vides mākslas katedru. No 1997. līdz 2007. gadam bija Latvijas Mākslas akadēmijas rektors.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, Ventspils muzejā Livonijas ordeņa pilī un privātkolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Vācijā, Japānā.



 

Līga Purmale "Vasara Kurzemes ganībās", 1982. Kartons, eļļa, 70x100 cm. LMS muzejs

 

4.oktobrī sveicam jubilejā mākslinieci Līgu Purmali!

 

Gleznotāja Līga Purmale beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1968.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu profesora Induļa Zariņa vadībā 1975.gadā, diplomdarbs – “Parīzes Komūnas atcerei”.

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1974.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1978.gada. Līga Purmale ir viena no spilgtākajām hiperreālisma pārstāvēm latviešu glezniecībā.

2018.gadā māksliniece saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem kultūrā un izcilu radošo devumu Latvijas mākslā.

Līgas Purmales darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Krievija) u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.


 


 

Kārlis Siliņš “Pianists melnā”, 1989. Audekls, eļļa, 130x130 cm. LMS muzejs

 

 

3.oktobrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Kārli Siliņu!

 

Gleznotājs Kārlis Siliņš beidzis  J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1977.gadā. 1984.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs – “Pretī vējam” (vad. I.Vecozols).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1985.gada. Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1981.gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, Itālijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Austrālijā, Spānijā u.c. Personālizstādes bijušas Latvijā, Francijā, Dānijā u.c.

Kārļa Siliņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Tukuma muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Francijā, Austrālijā, ASV u.c.

 


 

Jānis Spalviņš "Salnas balss", akrils, kartons, 1979. gads, LMS muzejs

 

22.septembrī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Jāni Spalviņu!

 

Jānis Spalviņš beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1965.gadā un 1974.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu, diplomdarbs – “Polietilēna rūpniecības izstādes komplekss” (vad. A.Dembo).

Jānis Spalviņš ir gleznotājs, vides un multimediju mākslinieks, izstāžu un ekspozīciju iekārtotājs, grāmatu ilustrators, starptautisko projektu, simpoziju un izstāžu kurators. Izstādēs piedalās kopš 1974.gada. Piedalījies izstādēs Latvijā, Vācijā, Japānā, Somijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1978.gada. 90.gados bija Latvijas Mākslinieku savienības valdes loceklis.

Bijis lektors Latvijas Mākslas akadēmijā, Liepājas Universitātē, Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā u.c.

Mākslinieks aktīvi darbojas Eiropas Starptautiskajā Mākslas Asociācijā AIAP/IAA UNESCO.

Jāņa Spalviņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ķīnas Mākslinieku savienības kolekcijā u.c.

 


 

Egils Rozenbergs “Pie loga”, 1986. Jaukta tehnika, 130x100 cm. LMS muzejs

 

13.septembrī Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieku Egilu Rozenbergu!

 

Tekstilmākslinieks Egils Rozenbergs absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu Rūdolfa Heimrāta vadībā 1971. gadā; diplomdarbs – “Dancis” (gobelēns).

Izstādēs piedalās kopš 1968. gada.  Nozīmīgas personālizstādes bijušas Latvijā, Zviedrijā, Dānijā, Igaunijā u.c. Piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Itālijā, Turcijā, Vācijā, Igaunijā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1973.gada. No 1993. - 1997.gadam mākslinieks bija Eiropas Tekstilmākslas asociācijas ģenerālsekretārs un no 1994. - 2005. gadam Latvijas Mākslinieku savienības prezidents.

2003.gadā Egils Rozenbergs saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. 1998.gadā māksliniekam tika piešķirts Norvēģijas Karalistes ordenis un 2001.gadā Francijas Republikas Goda leģiona ordenis.

Egila Rozenberga darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Republikas pārstāvniecībā ANO (ASV), Latvijas Republikas vēstniecībā Lielbritānijā, Dānijas Karaļnama kolekcijā (Dānija), kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Francijā u.c.



 

Rudīte Jēkabsone "Pavasara atmoda", 1985. Glaz.māls, 33x17; 21x15cm. LMS muzejs

 

 

22.augustā sirsnīgi sveicam jubilejā mākslinieci Rudīti Jēkabsoni!

 

Keramiķe Rudīte Jēkabsone absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu 1983.gadā, diplomdarbs - dekoratīvs panno par dzīvnieku tēmu (šamots, māls; vad. S.Ozoliņa).

Strādājusi R/A “Daiļrade” (1983-86) un keramikas studijā “Logs” (1986-89).

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1982.gada. Piedalījusies izstādēs gan Latvijā, gan Lietuvā, Somijā, Baltkrievijā, Krievijā, Anglijā, Zviedrijā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1989.gada.

 Rudītes Jēkabsones radošajā daiļradē redzama harmoniska formas, ritma un kolorīta izjūta. Māksliniece darinājusi servīzes, vāzes, podus u.c. traukus, plaši izvērstas arī dekoratīvas kompozīcijas.

Rudītes Jēkabsones darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās.



 

Alberts Pauliņš “Manas bērnības zeme”, 1988.  Kartons, eļļa, 135x170 cm. LMS muzejs

 

22.augustā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Albertu Pauliņu!

 

Gleznotājs Alberts Pauliņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu 1982.gadā, diplomdarbs - „Jaunais ceļš” (vad. V.Kozins).

Strādājis Tukuma muzejā no 1983.-1989.gadam.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1990.gada.

Alberts Pauliņš izstādēs piedalās kopš 1978.gada. Mākslinieks strādā ainavas un klusās dabas žanrā, glezno arī portretus. Rīkojis gandrīz 30 personālizstādes. Ikgadēji piedalās Latvijas Mākslinieku savienības rīkotajās „Rudens” un „Mākslas dienu” izstādēs. 2017.gadā tika nominēts “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” galvenajai balvai.

Mākslinieka Alberta Pauliņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Talsu novada muzejā, Tukuma muzejā un privātkolekcijās.

 


 

Romans Vitkovskis “Sadzīvisko karikatūru cikls”, 1984. Tuša, 20x13 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem

 

15.augustā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Romanu Vitkovski!

 

Grafiķis Romans Vitkovskis absolvējis Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti 1971.gadā. No 1971.-1980.gadam nodarbojies ar programmēšanu un matemātikas teoriju Latvijas Universitātes Skaitļošanas centrā. Kopš 1995.gada ir ekspertīžu un informācijas centra SIA E&IC prezidents un no 1989.gada Latvijas Izglītības fonda valdes loceklis. 

Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1979.gada. Piedalījies izstādēs gan Latvijā, gan starptautiski -  Beļģijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Turcijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1983.gada. Bijis LMS valdes loceklis no 1994.-1999.gadam.

Romans Vitkovskis daudz darbojies reportāžas karikatūrā, kā zīmētājs piedalījies televīzijas raidījumos, pasākumos, noformējis grāmatas, ir ekslibru autors. Publicējis karikatūras kalendāros, periodiskajos izdevumos (“Literatūra un Māksla”, “Atmoda”, “Atmoda Atpūtai”, “Zinātne un tehnika”, “Liesma”, “Karogs” u.c.)

Romana Vitkovska darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā u.c.


 

Aija Zariņa “Ivars”, 1984. Kartons, eļļa, 95x95 cm. LMS muzejs

 

4.augustā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslas zinātnieku Ivaru Runkovski!

Mākslas zinātnieks Ivars Runkovskis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu 1979.gadā, diplomdarbs – “Daži mākslas tēla vērtējuma aspekti latviešu padomju glezniecībā” (vad. P.Zeile).

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1987.gada.

Strādājis Tukuma muzejā no 1979.-1981.gadam, bijis konsultants un mākslas projektu vadītājs “Sorosa Mūsdienu mākslas centrā”, galerijās “Jāņa sēta”, “Bastejs” u.c. Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā strādājis no 1981.-1989.gadam.

Ivars Runkovskis ir publikāciju, izdevumu un katalogu sastādītājs un autors kopš 1978.gada.

Daudzu nozīmīgu mākslas projektu kurators no 1990.–2005.gadam, piemēram, izstāde-akcija “Maigās svārstības”, 1990; Vislatvijas mākslas akcija “Ep!”, 1993; plenērs “Firkspedvāles sarunas’94”, 1994, u.c.



 

Mirdza Burve “Kaklarota”, 1967. Metāls, dzintars, 14x25 cm. LMS muzejs

 

29.jūlijā sveicam jubilejā mākslinieci Mirdzu Burvi!

 

Rotkale Mirdza Burve absolvējusi Liepājas Lietišķo Mākslas vidusskolu (tagad PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) 1958.gadā.

Izstādēs piedalās kopš 1958.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1970.gada. Strādājusi Latvijas Mākslinieku savienības kombinātā “Māksla”. Māksliniece Mirdza Burve veido dzintara rotu dizainu.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Liepājas muzejā u.c.


 

Igors Dobičins “Formas”, 1986. Bronza, 20x21x17 cm. LMS muzejs


28.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā tēlnieku Igoru Dobičinu!


Mākslinieks Igors Dobičins ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu 1984. gadā ar diplomdarbu “J. Rozentāla kapa pieminekļa mets” (piemineklis uzstādīts gleznotāja J.Rozentāla atdusas vietā Rīgas Meža kapos).
Izstādēs piedalās kopš 1981.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1987. gada.
Kopš 2011. gada Igors Dobičins ir Latvijas Mākslinieku savienības prezidents.

Tēlnieks piedalījies izstādēs un tēlniecības simpozijos gan Latvijā, gan ārzemēs – Francijā, Kanādā, Slovākijā, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā u.c. Radījis un eksponējis arī daudzus objektus pilsētvidē. Nozīmīgi darbi: Piemiņas zīme Rainim (arh. Ruta Dobičina). Granīts, H 300 cm. Randene, Latvija, 1990.g.; “Acis” (arh.Ruta Dobičina). Dolomīts, betons, 260x100 cm. Zaķusala, Rīga, Latvija, 1991.g.; “Elkonis”. Granīts, H 200 cm. Logstora, Dānija, 1998.g.; “Pirksts”. Granīts, H 700 cm. Štūra, Vācija, 2000.g.; Strūklaka “Kuģu vērotājs” (arh.Ruta Dobičina). Granīts, H 240 cm. Ventspils, Latvija, 2002.g. u.c.

Mākslinieka darbi top, izmantojot granītu, bronzu, alumīniju, koku. „Asociatīvi ietilpīga tēlniecisko masu un formu tektonika, suģestējoši ekspresīvas neobrutālisma studijas un vēl nepiedzīvots intonatīvs skaudrums, spriedze, reizēm gandrīz vai sirreāli vitāls dzīvīgums”, Igora Dobičina radošo daiļradi raksturo mākslas zinātniece Ruta Čaupova.

Igora Dobičina darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Mārupītes dabas parkā, Rīgā, u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.



 

Ausma Danemane "Saulē un vējā", 1975. Audekls, eļļa, 96x122 cm. LMS muzejs

 

27.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Ausmu Danemani!

 

Gleznotāja Ausma Danemane beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1966.gadā. 1972.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs - “Mākslinieces – keramiķes portrets” (vad. E.Kalniņš).

Strādājusi Latvijas Mākslinieku savienības kombinātā “Māksla”.

Izstādēs piedalās kopš 1970.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1980.gada.

No 1986.gada Ausma Danemane ir Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Mazā Ģilde" Tautas glezniecības studijas "Ģilde" vadītāja.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c.

 


 

Imants Vecozols “Trauki un ķirbis”, 1978. Kartons, eļļa, 55x70 cm. LMS muzejs


22.jūlijā sveicam jubilejā mākslinieku Imantu Vecozolu!

 

Gleznotājs, pedagogs Imants Vecozols beidzis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1954.gadā. 1960.gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs - “Uz dzelzceļa uzbēruma” (vad. E.Kalniņš).

Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1958.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1962.gada. Kopš 1961.gada ir pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijā. Imants Vecozols ir LMA Glezniecības katedras emeritētais profesors.

Māksliniekam nozīmīgas izstādes bijušas gan Latvijā, gan Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Igaunijā, Vācijā u.c.

Gleznotājs Imants Vecozols ir devis nozīmīgu ieguldījumu sadzīves žanra, portreta, ainavas un klusās dabas žanru attīstībā Latvijā. Izcilais kolorists izmanto dažādas glezniecības tehnikas – eļļu, temperu, pasteli un akvareli. Imants Vecozols ir viens no ievērojamākajiem klusās dabas žanra pārstāvjiem latviešu glezniecībā un uzskatīts par balto toņu meistaru. Spēja ietvert bagātas toņu gradācijas nedaudzu krāstoņu ietvaros apliecina mākslinieka augstās profesionālās iemaņas. Gleznotāja radošo daiļradi raksturo satura un formas harmonija, tonāli izsmalcināta krāsu valoda un niansētas krāsu attiecības, smalkas toņu un pustoņu gradācijas.

Imanta Vecozola darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.



 

Juris Salmanis “Dekorāciju mets A. Kalniņa baletam “Staburags””, 1976. Papīrs, guaša, 61x86 cm. LMS muzejs

 

18.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā scenogrāfu Juri Salmani.


Mākslinieks Juris Salmanis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu scenogrāfijas specialitātē 1970. gadā, diplomdarbs – dekorāciju meti R.Vāgnera operai “Klīstošais holandietis” (vad. Gunārs Zemgals).

Izstādēs piedalās no 1976.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1975.gada.

Kopš 1970.gada Juris Salmanis ir scenogrāfs Latvijas Nacionālajā operā. Veidojis scenogrāfijas operām: Riharda Vāgnera „Reinas zelts”, 1974; Vincenzo Bellīni „Norma”, 1991; Volfganga Amadeja Mocarta „Figaro kāzas”, 1992; Džakomo Pučīni “Turandota”, 2017; baletiem: Alfrēda Kalniņa „Staburags”, 1976; Sergeja Prokofjeva „Pelnrušķīte”, 1991; Karla Goldmarka „Spītnieces savaldīšana”, 2001; Sergeja Prokofjeva „Romeo un Džuljeta”, 1999 u.c.

Veidojis scenogrāfijas iestudējumiem arī Dailes teātrī: Gunāra Priedes „Mācību trauksme”, 1980; Paula Putniņa „Uzticības saldā nasta”, 1981.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā u.c.



Valentīna Helmute "Torss", 1972. Alumīnijs, 41x20x9 cm. LMS muzejs

 

10.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā tēlnieci Valentīnu Helmuti!

 

Māksliniece Valentīna Helmute beigusi Rīgas Daiļamatniecības skolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1948.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu 1955.gadā; diplomdarbs – “Māte ar bērnu” (vad. K.Zemdega).

Izstādēs piedalās kopš 1956.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1958.gada.

Tēlniece Valentīna Helmute strādājusi Latvijas Mākslinieku savienības kombināta “Māksla” tēlniecības darbnīcā, kur realizēja dekoratīvo kompozīciju un portretu pasūtījumu darbus. Mākslinieces radošo daiļradi raksturo smalka materiālu plastiskā izjūta un reālistisko formu stilizācija. Valentīnas Helmutes iecienītākais tēlniecības materiāls ir bronza.

Tēlnieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās.

 


 

Rudīte Dreimane “Tēva mājas”, 1984. Kartons, eļļa, 100x130 cm. LMS muzejs

 

4.jūlijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Rudīti Dreimani!

 

Gleznotāja Rudīte Dreimane beigusi PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skolu 1967.gadā un 1973.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, diplomdarbs - “Šoferi” (vad. E.Kalniņš).

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1972.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1982.gada.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātkolekcijās.



 

Tālivaldis Muzikants “Kritiskā masa”, fragments. Dzelzs, granīts, putna spalva, 150x150x60 cm, 2017.gads.

 

3.jūlijā sirsnīgi sveicam jubilejā mākslinieku, Latvijas Mākslinieku savienības valdes locekli Tālivaldi Muzikantu! Lai daudz radošas veiksmes!



 

Dzintra Vilks “Pirmā ganu diena”, fragments, 1986.gads. Jaukta tehnika, 280x190 cm. LMS muzejs


23.jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā tekstilmākslinieci Dzintru Vilks!

 

Māksliniece Dzintra Vilks beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1971.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu 1978.gadā, diplomdarbs – tekstilija “Rīts”, vad. R.Heimrāts.

Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1978.gada. Dzintras Vilks aktīvā radošā darbība daudz popularizējusi Latvijas tekstilmākslu pasaulē. Personālizstādes bijušas Latvijā, Vācijā, Itālijā u.c. Piedalījusies grupu izstādes Kanādā, ASV, Japānā, Norvēģijā, Francijā, Beļģijā, Krievijā, Somijā u.c.

Dzintra Vilks ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1982.gada un Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre no 1994.gada.

Mākslinieces radošajai daiļradei raksturīga dabas tematika, formas un materiāli. Darinājusi lielformāta tekstilijas, miniatūrtekstilijas un telpiskus darbus, izmantojot vilnu, kokvilnu, sizalu, linu, zīdu, dabas materiālus u.c.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas vēstniecībā Dānijā, Latvijas vēstniecībā Itālijā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Australijā, Kanādā, Vācijā, Norvēģijā, Meksikā, Itālijā, Krievijā, Somijā.

 


 

L.Kaugure “Sapnis pie jūras”, 1988. Gobelēns, 180x240 cm, LMS muzejs

 

17. jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieci Laimu Kauguri!

Tekstilmāksliniece  Laima Kaugure Liepājas Lietišķo Mākslas vidusskolu (tagad PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) absolvējusi 1972.gadā, bet  Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļu ar diplomdarbu “Atskaņas”, gobelēns (vad.Rūdolfs Heimrāts) beigusi 1982.gadā. Izstādēs piedalās kopš 1976.gada, ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1986. gada.

Jau LMA studiju gados sākusi strādāt LMS kombinātā “Māksla” (1972), vēlāk radošajā darbnīcā “LM” (1993), un kopš 1995.gada strādā „Studija Naturals“, kas piedalās dažādās izstādēs un mesās ārzemēs.

Darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

 


17. jūnijā sveicam jubilejā mākslinieci Ievu Romanovu!

 

Māksliniece Ieva Romanova absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1972.gadā un Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūtu Maskavā 1978.gadā. Izstādēs piedalās kopš 1976.gada. Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedre kopš 1984.gada un  Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1988. gada.

No 1978. - 1990.gadam bijusi māksliniece – inscenētāja Rīgas kinostudijā.

Kopš 2015.gada Ieva Romanova atkārtoti tika ievēlēta par Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāju.


 

Ilda Sīlis “Dabas portreti I”, 1983. Āda, šuvums, gleznojums, Ø50 cm. LMS muzejs

 

5.jūnijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci Ildu Sīlis!

 

Ādas plastikas māksliniece Ilda Sīlis beigusi Ādas mākslnieciskās apdares nodaļu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) 1965.gadā un Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā 1971.gadā, diplomdarbs – grāmatas ādas iesējums “Meža pasakas” un ādas sienas dekors “Baltā saule” (vad. E.Summataveta).

Izstādēs piedalās kopš 1968.gada. Personālizstādes bijušas Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Ukrainā, Igaunijā, Krievijā u.c. Darbi eksponēti arī grupu izstādēs Latvijā, Francijā, Dānijā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Somijā, Spānijā u.c. Māksliniece saņēmusi Jūrmalas pilsētas Gada balvu mākslā 2009. un 2005.gadā.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1973.gada.

Kopš 1973.gada Ilda Sīlis ir Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Tautas lietišķās mākslas studijas “Nianse” vadītāja.

Māksliniece Ilda Sīlis veido grāmatu ādas iesējumus, dekoratīvas kārbas, apgleznotus ādas dekorus, darinājusi arī monumentāla izmēra sienas dekorus. Ar augstu māksliniecisko un tehnisko meistarību Ilda Sīlis veicinājusi ādas plastikas mākslas uzplaukumu un attīstību. Daiļradē māksliniece izmanto dažādus materiālus – ādu, koku, metālu, tekstilu.

 

“Katru tehnisko paņēmienu māksliniece prot “pārburt” izteiksmes līdzeklī. Nekas nav nenozīmīgs, jo ir izraudzīts. Ļoti svarīgs ir ritms, un tas var būt veidots kā vienkāršs, tā sazaroti sarežģīts, taču kopumā aizvien meistarīgi izsvarots un aizraujošs. Šķiet, visspēcīgākais trumpis tomēr ir sevišķi smalkā krāsu izjūta. Toņu pārejām bagāts gleznieciskums. Dvēseli skaroša noskaņa, cilvēku un pasauli aptverošs mīļums.”

 

Mākslas zinātniece Rūta Muižniece

 

Ildas Sīlis darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Krievija), kā arī privātkolekcijās Latvijā, Austrālijā, Francijā, Japānā, Krievijā, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.

 


 

Baiba Vegere "Pašportrets", 1989. Audekls, pastelis, 112x70 cm. LMS muzejs


31. maijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci Baibu Vegeri!

 

Gleznotāja un pedagoģe Baiba Vegere beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) 1967.gadā. 1971.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu, diplomdarbs - “Vasara” (vad. E.Kalniņš)

Baiba Vegere bijusi zīmēšanas skolotāja Rīgas 6.vidusskolā no 1970.-1976.gadam. Kopš 1967.gada strādā kā pedagoģe PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skolā .

Pasteļglezniecības meistare Baiba Vegere izstādēs piedalās no 1970.gada. Darbi izstādīti Latvijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, ASV u.c. Latvijas Mākslinieku savienības ir biedre kopš 1978.gada.

Baibas Vegeres darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

 


Aldis Kļaviņš "Primavera. Nellija", 1968. Audekls, eļļa, 60x60 cm, LMS muzejs

27.maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā gleznotāju Aldi Kļaviņu!

Gleznotājs Aldis Kļaviņš mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) tēlniecības nodaļā un Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. 1967.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, diplomdarbs – “Vingrotājas” (vad. E. Kalniņš).

Izstādēs piedalās kopš 1967. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1969.gada. 

Direktors un pedagogs Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā no 1967. līdz 1976. gadam (tagad PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola). Liepājas teātra galvenais mākslinieks 1976-1998 g., aktīvi darbojies kā scenogrāfs. Liepājas Universitātes profesors. Rīkojis personālizstādes un aktīvi piedalās izstādēs Latvijā, Lietuvā un c.

Alda Kļaviņa darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Liepājas Muzejā, Ventspils muzejā, Livonijas ordeņa pilī, un privātkolekcijās.



Arta Dumpe "Leo Svemps", 1986. Bronza, 40x23x28 cm. LMS muzejs


26. maijā sveicam jubilejā tēlnieci Artu Dumpi!

Māksliniece Arta Dumpe absolvējusi 1954.gadā Liepājas Lietišķās Mākslas vidusskolas (tagad PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola) tēlniecības nodaļu, bet 1960.gadā Latvijas Mākslas Akadēmijas tēlniecības nodaļu, diplomdarbs “Jaunība” (vadītājs, profesors Kārlis Zemdega). Izstādēs piedalās kopš 1956., ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1962. gada. Māksliniece saņēmusi nozīmīgus apbalvojumus: 1985.g. LPSR Valsts prēmija, 1987.g. LPSR Kultūras ministrijas prēmija, 1989.g. Latvijas Mākslinieku savienības medaļa, 1989.g. LPSR nopelniem bagātā mākslas darbiniece, 2000.g. 1991 gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīme; par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gada janvāri - augustā, 2005.g. iecelta par ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs Latvijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Somijā, Kanādā, Krievijā u.c. Veidojusi Latvijā nozīmīgus monumentālās tēlniecības darbus: Otrā Pasaules karā kritušo Brāļu kapu ansamblis Valkā 1984.gadā (arh. Jānis Dripe, Arno Heinrihsons), Lestenes Brāļu kapu memoriālais ansamblis 2003.gadā. ( arh. Edvīns Vecumnieks), Piemineklis Latvijas Republikas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem Jelgavā 2003. ( arh. Edvīns Vecumnieks).

Darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Talsu novada muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Krievijā), citos muzejos un privātkolekcijās.

 


Edgars Vērpe “Priekšmeti ar ēnām”, 1986. Kartons, eļļa, 100x80 cm. LMS muzejs

 

25.maijā sveicam jubilejā mākslinieku Edgaru Vērpi!

Gleznotājs Edgars Vērpe beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu 1981.gadā, diplomdarbs “Pirts” (vad. I.Celmiņa). Bijis J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) pedagogs un direktors.

Kopš 2002.gada Edgars Vērpe ir Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) direktors.
Izstādēs piedalās no 1980.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1983.gada.

Piedalījies izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, ASV, Vācijā, Polijā, Indijā, Norvēģijā, Japānā u.c. Veidojis grupu izstādes kopā ar māksliniekiem - I.Iltneri, S.Krastiņu, A.Zariņu, J.Mitrēvicu un Ģ.Muižnieku. 
Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tretjakova galerijā Krievijā, Helmuta Ņūtona fonda kolekcijā ASV, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Vācijā, ASV, Dānijā, Norvēģijā u.c.

 


Juris Petraškēvičs “Vakartērps”, 1986. Sausā adata, 50x64 cm. LMS muzejs

 

25.maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Juri Petraškeviču!

Grafiķis Juris Petraškevičs absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, diplomdarbs – mecotintu cikls “Pilnbrieda mēnešos” (vad. G.Krollis).
Izstādēs piedalās kopš 1972. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir kopš 1979.gada. No 1992. - 1994. gadam Juris Petraškevičs bija Latvijas Mākslinieku savienības prezidents.

Mākslinieks Juris Petraškevičs strādā grafikā, glezniecībā, ilustrē grāmatas, ir ekslibru autors, zīmējis Latvijas Bankas monētas, ir mākslinieks arī vairākām animācijas filmām. Par animācijas filmām "Miega vilcieniņš" (1997, studija “Dauka”) un "Neparastie rīdzinieki" (2001, studija “Dauka”) saņēmis Nacionālo kino balvu Lielo Kristapu. Darbojies arī kā izstāžu kurators. 70.gadu beigās veicināja mecotintas tehnikas atdzimšanu latviešu grafikā.

Nozīmīgākās personālizstādes bijušas Latvijā, Igaunijā, Francijā, Norvēģijā u.c. Piedalījies daudzās grupu izstādēs Latvijā, Slovākijā, Japānā, Vācijā, Igaunijā u.c.
Jura Petraškeviča Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.

 


 

Izabella Krolle “Dekor.komplekts “Pavards””, 1984. Māls, 24x27 cm, 21x27 cm, 21x25 cm. LMS muzejs


22.maijā Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā keramiķi Izabellu Krolli!

 

Izabella Krolle 1957.gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) Keramikas nodaļu. 1963.gadā māksliniece absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļu, diplomdarbs - monumentālais keramikas panno “Baltijas jūra - Miera jūra”, profesora G. Kruglova vadībā.

Izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs piedalās no 1958.gada. Bijusi līdzautore 16 monumentālu keramikas panno izveidei un uzstādīšanai metrostacijā “Čilanzor” (“Vecie dārzi”) Taškentā, Uzbekistānā (1974).

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1970.gada. Kopš 1970.gada ir eksperimentālās keramikas darbnīcas “Ķīpsalas keramika” biedre.

Māksliniece savā radošajā daiļradē izmanto dažādus keramikas materiālus (māls, šamots, fajanss) un tehnikas – virpo, veido, glezno ar glazūrām, izstrādā monumentāli figurālas kompozīcijas un monumentālās keramikas mozaīkas. Izabella Krolle veido trauku grupas, sienas dekorus, dārza keramikas kompozīcijas un telpiskus objektus. Strādājusi arī akrila glezniecībā un grafikā.

Izabella Krolle ir viena no spilgtākajām māksliniecēm latviešu keramikā. Devusi lielu ieguldījumu dekoratīvās un dārza keramikas attīstībā, arī latviešu mozaīkas mākslas veidošanā.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Krievijas Kultūras ministrijas fondā Maskavā, Starptautiskajā keramikas muzejā Faencā, Itālijā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Kanādā, Izraēlā, ASV, Austrālijā, Itālijā, Francijā, Vācijā u.c.

 


 

Dainis Gudovskis „Janvāra piezīmes”, 2015. Stikls, 54x50x12 cm

 

22.maijā sveicam jubilejā mākslinieku Daini Gudovski!

 

Stikla mākslinieks Dainis Gudovskis absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu 1989.gadā, diplomdarbs - stikla trauki (balvas bobslejistiem un kamaniņu braucējiem).

Izstādēs piedalās kopš 1980.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1988.gada.

No 1986.-1989.gadam strādājis Līvānu stikla fabrikā par stikla dizaineri. Bijis pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļā un vieslektors Ekonomikas un kultūras augstskolā un Dānijas dizaina skolā “Art and Craft Institute”.

Personālizstādes bijušas gan Latvijā, gan Vācijā, Lietuvā u.c. Piedalījies daudzos simpozijos Latvijā un ārzemēs – Luksmeburgā, Lietuvā, Krievijā, Polijā u.c.

Mākslinieks Dainis Gudovskis veido stikla objektus, vitrāžas, strādā arī  akvareļglezniecībā.

 

“Būdams ļoti emocionāla un erudīta personība Dainis Gudovskis savā daiļradē atklāj smalku, daudzveidīgu jūtu gammu. Radošā brīvības izpausme, netradicionāls lietu redzējums ir galvenais, ko mākslinieks tiecas parādīt savos darbos.”  

Mākslas zinātniece Ilona Audere


Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, Līvānu stikla muzejā, kā arī daudzās privātkolekcijās Latvijā, Lietuvā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Anglijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Ķīnā, Slovākijā, Krievijā u.c.

 


 

Starptautisko porcelāna apgleznošanas simpoziju apgleznoto vāžu kolekcija

LMS muzeja radošajā filiālē Zvārtavas pilī, Apes novadā, Gaujienas pagastā.

 

Sveicam jubilejā ilggadēju Starptautisko porcelāna apgleznošanas simpoziju kuratori LMS muzeja radošajā filiālē Zvārtavas pilī un Latvijas Mākslas akadēmijas asociēto profesori, mākslinieci Ženiju Loginovu!

 



 

Lilita Līce “Sapnis par burām”, 2016. Akvarelis, papīrs, 60x85 cm

 

16.maijā sirsnīgi sveicam jubilejā mākslinieces - akvarelisti Lilitu Līci un vitrāžisti Ilonu Dombrovsku! Lai daudz radošas veiksmes!



 

Miervaldis Paulovičs (1943) “Kapella”, 1986. Vilna, lins, sintētika, 135x122 cm. LMS muzejs

 

2.maijā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā tekstilmākslinieku Miervaldi Pauloviču!

 

Mākslinieks Miervaldis Paulovičs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu 1974.gadā, vad. R.Heimrāts, diplomdarbs - “Rudens” (gobelēns).

Izstādēs piedalās kopš 1974.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1984.gada.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c.



Tatjana Semane “Rīts”, 2008. Audekls, eļļa, 65x54 cm, attēls no LMS muzeja arhīva materiāliem.

 

30.aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā gleznotāju Tatjanu Semani!

 

Māksliniece Tatjana Semane 1985.gadā ieguvusi filozofijas doktora grādu Maskavas Valsts universitātē, Krievijā.

Latvijas Universitātes Filozofijas vēstures katedras docente (1986-1995).

Tatjana Semane izstādēs piedalās kopš 2000.gada. Gleznotāja rīkojusi personālizstādes un piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuva, Polijā, Somijā, Ķīnā u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 2008.gada.

 

“Mākslas tēli dzimst viņas dvēselē un prātā – tie ir it kā fantastiski, mitoloģiski, taču patiesībā savā būtībā pauž viņas meklējumus – savai identifikācijai, pauž savu redzējumu.”

Māksliniece Aija Zariņa. No LMS muzeja arhīva materiāliem.

 


 

Rūta Opmane “Dzirnavu dīķis”, 1986. Litogrāfija, 45x55 cm. LMS muzejs

 

23.aprīlī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā grafiķi Rūtu Opmani!

 

Māksliniece Rūta Opmane beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, diplomdarbs – linogriezumu sērija “Pļaviņu HES” (vad. P.Upītis).

Izstādēs piedalās kopš 1963.gada, mākslinieces darbi eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs – Vācijā, Polijā, Japānā, Austrālijā u.c. Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir kopš 1971.gada.

Strādājusi izdevniecībā “Liesma” par māksliniecisko redaktori (1966-1969). Bijusi ārštata māksliniece Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvās mākslas kombinātā „Māksla”.

Rūta Opmane ir ekslibru autore, 80.gados gleznojusi pasteļus (“Jāņu zāles”, 1984; “Pēc lietus”, 1986), noformējusi grāmatas, atklātnes, pievērsusies arī keramikai. Galvenā daiļrades joma Rūtai Opmanei ir stājgrafika. Daudz darbojusies litogrāfijā, eksperimentējusi ar mehāniskās un ķīmiskās apstrādes pamatprincipiem, krāsas izmantošanas paņēmieniem un devusi nozīmīgu ieguldījumu litogrāfijas tehnikas bagātināšanā. Mākslinieces daiļradē dominē ainavas un klusās dabas žanrs. Viņas radošo interešu lokā ir dabas tēlojums, kurā paustas pārdomas un emocionālie iespaidi. Radījusi ainavu ciklus: “Gaujas nacionālais parks” (1984), “Karēlija” (1969), “Pa Vidusāziju” (1978) u.c.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā u.c.

 


 

Nikolajs Karagodins "Vētra tuvojas", 1977. Audekls, eļļa, 73x92 cm.  LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība sirsnīgi sveic jubilejā mākslinieci Helēnu Medni!

 

Dizainere Helēna Medne studējusi Latvijas Mākslas akadēmijas mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursos no 1971.-1974.gadam.

Helēna Medne radoši darbojusies dizainā. No 1975.-1979.gadam izstrādājusi interjerus P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā, Latvijas onkoloģiskajā centrā “Gaiļezers”. No 1986.-1989.gadam projektējusi interjerus viesnīcai “Latvija”, A/S “Grindekss”, “Latvenergo” (Latvija), Sevastopoles šampanieša rūpnīcai (Ukraina).  1986.gadā māksliniece saņēmusi dizaina Gada balvu.

No 1980.-1987.gadam Latvijas Meliorācijas un zemkopības muzejā Mālpilī iekārtojusi un organizējusi izstādes māksliniekiem Martai Skulmei, Džemma Skulmei, Līvijai Endzelīnai, Maijai Tabakai, Līgai Purmalei un Miervaldim Polim, Ievai Iltnerei un Jānim Mirēvicam u.c.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre ir no 1985.gada.

Kopš 2007.gada Helēna Medne ir mākslinieku biedrības “Sidegunde” dibinātāja un vadītāja. Nozīmīgs ir Helēnas Mednes sociālais darbs un atbalsta sniegšana  māksliniekiem senioriem. Rīkojusi daudzas mākslinieku senioru izstādes, gan grupu, gan personālizstādes (vairāk kā 90). Organizējusi 14 ikgadējos vasaras plenērus Mālpilī. Risina mākslinieku sociālas, juridiskas un praktiskas problēmas. Helēna Medne aktīvi iesaistās arī mākslinieku radošā mantojuma saglabāšanā.

 


 

Aija Baumane “Koncerts”, 1967. Lins, vilna, 180x150 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem.

 

 

13.martā Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā tekstilmākslinieci Aiju Baumani! 

 

Tekstilmāksliniece un pedagoģe Aija Baumane beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu 1967.gadā, vad. R.Heimrāts, diplomdarbs - “Zelta zivtiņa” (gobelēns).

Māksliniece ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas prezidente kopš 1994.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1969.gada.

Aija Baumane izstādēs piedalās no 1963. gada. Personālizstādes bijušas Rīgā, Siguldā, Jelgavā u.c. Piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Polijā, Ungārijā, Zviedrijā, ASV, Spānijā, Kanādā u.c.

Kopš 1972. gada ir pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā un no 1994.-2013.gadam arī LMA Tekstilmākslas katedras vadītāja.

Aija Baumane bijusi viena no aktīvākajām māksliniecēm latviešu tekstilmākslas uzplaukuma periodā 70.gados. Mākslinieces radoši bagātīgo daiļradi raksturo formu un faktūras meklējumi dažādās tekstilmākslas tehnikās un monumentāla izmēra gobelēni. Radījusi tekstilmākslas darbus arī interjeriem.

Aija Baumane 2005.gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2013. gadā saņēmusi LR Kultūras ministrijas atzinības rakstu.

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu novada muzejā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, ASV, Dānijā, Zviedrijā, Igaunijā, Francijā u.c.

 

 


 

Rimma Pancehovska “Mežavota lauma”, 1982. Bronza, 25x12x6 cm. LMS muzejs

 

Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā tēlnieci Rimmu Pancehovsku!

 

Tēlniece Rimma Pancehovska beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu, diplomdarbs “Vadoņa jaunība” (vad.T.Zaļkalns).

Biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” biedre no 1956.gada.

Strādājusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (tag.PIKC NMV JRMS) un Rīgas porcelāna fabrikā, veidojusi modeļus porcelāna izstrādājumiem.

Māksliniece Rimma Pancehovska izstādēs piedalās kopš 1953.gada, bet viņas rokraksts, prasmes un tēlniecības valoda nostiprinās 20.gs.60.gados, kad vairāk sāk pievērsties figurālām kompozīcijām un portretiem. Mākslinieces daiļradei raksturīgi latviešu tēlniecības skolas pamati, kas īstenojas stilistiski skaidrās un klasiski stingrās formās. Rimma Pancehovska aktīvi piedalījusies izstādēs, viņas darbi tika iepirkti muzeju kolekcijām un bieži vien tika eksponēti sabiedriskos interjeros. Tēlnieces Rimmas Pancehovskas daiļradi raksturo lakoniska formveide, vispārināts tēmas traktējums un romantiska tēlainība, kas vērojama viņas radošajā darbībā.

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas Porcelāna muzejā u.c.

 


 

Kārlis Dobrājs “Spēle”, 1979. Audekls, eļļa, 132x213 cm. LMS muzejs

 

24.februārī Latvijas Mākslinieku savienība sveic jubilejā mākslinieku Kārli Dobrāju!


Gleznotājs Kārlis Dobrājs beidzis Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (tag.PIKC NMV JRMS) 1961.gadā un Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļu 1970.gadā, diplomdarbs – “Sapulce” (vad. E.Kalniņš).

Strādājis Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā par mākslas nodaļas vadītāju, mākslas studijas vadītāju un restauratoru (1970-1975).

Bijis pedagogs Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedrā (1977-1989) un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Tēlotājas mākslas katedrā (1987-1992).

Kopš 1994. gada Kārlis Dobrājs vada gleznošanas privātstudiju Rīgā.

Gleznotājs ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1972.gada. Bijis Latvijas Mākslinieku savienības valdē, darbojies arī kā LPSR Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks un LPSR Mākslas fonda priekšsēdētājs, iesaistoties Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas veidošanā no 1977.-1982.gadam.

Izstādēs piedalās no 1962.gada. Kārļa Dobrāja risināto tēmu loks ir plašs - klusā daba, ainava, figurālie tēli, portrets u.c. Mākslinieks darbojas glezniecībā, grafikā, tēlniecībā, veidojis arī interjerus. Formas vitalitāte un izjūtu trauslums, kas akcentēts ar viņa glezniecībai raksturīgo silto kolorītu, izceļ paaudzes vēlmi akcentēt cilvēcisko kvalitāšu esību.

Kārļa Dobrāja darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Universitātē, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Ukrainā, Japānā, Dānijā, Krievijā, Zviedrijā, Grieķijā, ASV u.c.